![]() |
![]() |
Karamele |
![]()
Post
#31
|
![]() Hakushaku ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Group: Chuunin Posts: 695 Joined: 7-December 05 From: huhu ![]() |
Tā smu es. Nu jā es. Katrīna...netaisos jums jau nu teikt savu uzvārdu! Tas na jums jāzin. jums ir jāzin tikai un vienīgi mans dzīvesstāsts kuru tūlīt arī jums iebarošu.
*** ''Celies! Skuķi celies!'' Kalpone Alise man brēca virsū. ''Liec mani mierā...es gribu gulēt!'' Es iekliedzos un uzsitu ar dūri pa spilvenu. ''Ak tā tu man teiksi ko?'' Alise itin nepacietīgi un īgni noprasīja. Tad viņa paķēra mani aiz kājām un sāka vilkt laukā no gultas ''āāāā...ko tu dari! Trakā! Beidz!'' Es kliedzu cik spēka un tvēru pēc spilveniem un segām. Kad beidzot biju laukā no gultas man vēl vajadzēja uzvikt virsū drēbes. es biju spītīga un neatlaidīga nepārtreuklti censdamies uzvilkt zeķes galvā. Kad beidzot visi apģērba gabali bija izvietoti pilnīgi pareizi Es varēju doties lejā uz brokastīm. No zāles plūda gardas smaržas. ''Pankūkas!'' Es sajūsma iekliedzos snaikstīdamās gar brokastu zāles durvīm. Taču Alise mani aizvilka tālāk uz vannasistabu kur sāka pīt man matus un mazgāt seju. ''Liec mierā manus matus!'' Es sāku kliegt un spītēties pretim. Tad es atiezu savus baltos zous un draudīgi tos nošņakstināju. ''Neuzdrīksties tu mazais briesmonēn!'' Alise kleidza atsprāgdama nost no manis. es biju panākusi ko vēlējos un veikli izspruku no vannasistabas. Es pamanīju ka atslēgas caurumā atrodas atslēga...Kārdinājumu uzveikt bija neispējami. Ar vienu izmanīgu atslēgas klikšķi viss bija darīts un varēja dzirdēt arī Alises palīgā saucienus. Es klabinādama kurpītes nokāpu lejā un pie Halles spoguļa neviena nepamanīta sapinu matus 2 jaukās bizītēs. ''Katrīna saulīt!'' Mana pustrakā tante kas nevienu nepabrīdinot bija vakar atbraukusi cienos uz ļooooti ilgu laiku metās man virsū lai mani nospiestu ar savām resnajām miesām. ''Labdien Misis. misis. misis.....'' Es saminstinājos jo nevarēju atcerēties viņas grūto uzvārdu. ''Amēlijas tante!'' Es par mata tiesu izšmaucu no situācijas un ieņēmu savu iemīļoto krēslu un pastūmu uz savu pusi krietnu kaudzi ar pankūkām un tad veel liecos pāri mātes šķīvim lai dabūtu rokā ievārījumu. Tad salēju sev pilnu krūzi ar tēju un sagāzu tanī pusi cukurtrauka un tad eleganti un graciozi nobeidzo šo izrādi ar piena pieliešanu. ''Labu apetīti.'' Es nošļupstēju sabāzusi mutē kalnu ar pankūkām. ''Katrīna tu ēd kā cūka'' Mans tēvs noteica salti lūkodamies manās siltajās zilajās actiņās. Es norīstījos piecēlos no galda un atvainojos un aizskrēju uz savu istabu. es pāroinu matus un sāku spēlēties. bIja neizsakāmi garlaicīgi. Tad likās ka Alise beidzot tikusi laukā no vannasistabas un nāk manas istabas virzienā. Es norīstījos un paslēpos zem gultas. ''Lien laukā briesmonēn!!!'' Alise atspēra vaļā istabas durvis. es pieplaku pie grīdas lai gan putekļi man nejauki kņudināja degunu. ''Apčīīī...'' Es skaļi nošķaudījos un sapratu ka nu Alise mani atradīs viens un divi... Alise paspēra savu melnajā kurpītē ieauto kāju un pēkšņi pieliecās lai paskatītos zem gultas. Viņas melnīgsnējā seja atplauka negantā smīnā un viņa aiz maniem gaišajiem lokainajiem matiem izvilka mani laukā no pagultes. ''Au! Es pateikšu mātei!'' Es iesaucos censdamās atbrīvoties no Alises tvēriena. ''Un es pateikšu tēvam...'' Alise ļaunā priekā man draudēja atplaukdama smaidā redzot kā es pamazām pārakmeņojos. ''Nē...nevajag! Es darīšu visu! Viņš mani ieslodzīs kapellā!'' Es brēcu vairs nepievērsdama uzmanību sāpēm kuras Alise radīja velkot mani aiz maniem gaišajiem matiem. Viņa nelikās nezinis tikai turpināja klusi draudēt ļeuni lūkojoties manā šausmu pilnajā sejiņā. Kad tikām līdz kāpnēm viņa uzstutēja mani kājās un turpināja stīvēt lejā pa kāpnēm. Es spirinājos un pat spēru lai tikai tiktu vaļā no Alises tvēriena. Manās acīs pamazām parādījās asras un drīz jau brēcu pilnā kaklā. Manā galvā valdīja viens juceklis un uzbūrās šausminošas ainas no pagājušās sodīšanas reizes - Es sēžu viena pati un raudu kapellā...Eju pa sārto kāpņu celiņu...atveru smagnējās melnās durvis... Iegaudojos vēl skaļāk lai mani sadzirdētu māte kas varbūt varētu mani hlābt no šī šausmīgā briesmoņa Alises un bargā tēva. Viņš noteikti lūkosies uz mani ar savām saltajām pelēkajām acīm manā sejā kamēr es kaukšu pa visu zāli. Tad aiz matiem aizvilks uz kapellu kur es tupēšu labākajā gadījumā kādas 10 stundas sastingusi no bailēm un aukstuma Kā jumsīm patikās? This post has been edited by Karamele: Jun 26 2006, 20:10 |
![]() ![]() |
Karamele |
![]()
Post
#32
|
![]() Hakushaku ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Group: Chuunin Posts: 695 Joined: 7-December 05 From: huhu ![]() |
Tas ir jauki ka kādam patīk...
![]() Es iegāju pa durvīm paraudzījos apkārt. Tā bija liela smagnēja zāle ar Baroka stila zelta rotājumiem uz sienām un griestiem. Griestus rotāja liels gleznojums ar eņģelīti kas bija precīza kopija tam, kas stāvēja pie kāpnēm ārā. Tikai šis zīmējums bija krāsains un dažās vietās izrotāts ar zeltu un sudrabu. Telpa bija skaista taču reizē gotiska un ļoti smagnēja. Uz kāpnēm kas veda tālāk un dziļāk muižas telpās sēdēja meitenīte. Viņai varēja būt apmēram astoņi vai deviņi gadi. Viņai bija diezgan gari kviešu krāsas mati. Es nopriecājos par jelkādu kompāniju un piegāju pie viņas un laipni sacīju Sveika! Kā tevi sauc? Mani sauc Katrīna. Meitenīte neatbildēja tikai pacēla galvu. Viņai bija tieši tāds pats skatiens kā jaunajai sievietei, kura paņēma manu koferi. Meitenīte bija ļoti bāla un izskatījās nevesela un diezgan izdēdējusi, kā arī uz viņas rokām varēja redzēt zilumus. Man likās, likās, ka viņa cenšas man ko pateikt ar savu skatienu taču tad kāds no augšas pasauca Veronika! šurp tūliņ pat! Meitene, kuru, kā nopratu sauca par Veroniku ātri piecēlās un uzskrēja augšā pa kāpnēm. Pie kāpņu augšgala viņa apstājās u pagrieza galvu diezgan nedabīgā leņķī. Viņas lūpas nokustējās un no mutes izskanēja vārds, kuru tā arī nesaklausīju. Tad viņa pagriezās un aizskrēja prom. Es tā arī nesapratu ko viņa pateica un nožēloju to, jo ziņkāre mani mocīja tik ļoti...Tad pie manis atnāca tā pati jaunā kalpone un uzvadīja mani augšup pa kāpnēm, pagriezās gaitenī pa labi, kas bija rotāts ar neinteresantām, noplukušām gleznām, kurās vairākums bija attēloti portreti un ainavas. Pašā gaiteņa galā bija strupceļš. Prasta plika ķieģeļu siena. Viņa norādīja uz durvīm pašā gaiteņa galā pa kreisi. Es iegāju istabā. Tā bija visai mājīgi un jauki iekārtota. Taču mājīgums un omulīgums vienlaikus likās mākslīgs un neīsts...Kreisajā pusē istabā pie sienas bija liela Gulta ar gaišu baldahīnu. Uz tās bija spilveni un segas. Es apsēdos uz gultas, kamēr kalpone izgāja laukā. Es nezinādama ko darīt atlaidos nemierīgā miegā. |
![]() ![]() |
Lo-Fi Version | Time is now: 24 June 2024 - 23:33 |