Tauriņa Valdzinājumā (bijušais Itkā), totally ignored eh? |
Tauriņa Valdzinājumā (bijušais Itkā), totally ignored eh? |
Karamele |
Dec 7 2005, 17:54
Post
#1
|
Hakushaku Group: Chuunin Posts: 695 Joined: 7-December 05 From: huhu |
Tā smu es. Nu jā es. Katrīna...netaisos jums jau nu teikt savu uzvārdu! Tas na jums jāzin. jums ir jāzin tikai un vienīgi mans dzīvesstāsts kuru tūlīt arī jums iebarošu.
*** ''Celies! Skuķi celies!'' Kalpone Alise man brēca virsū. ''Liec mani mierā...es gribu gulēt!'' Es iekliedzos un uzsitu ar dūri pa spilvenu. ''Ak tā tu man teiksi ko?'' Alise itin nepacietīgi un īgni noprasīja. Tad viņa paķēra mani aiz kājām un sāka vilkt laukā no gultas ''āāāā...ko tu dari! Trakā! Beidz!'' Es kliedzu cik spēka un tvēru pēc spilveniem un segām. Kad beidzot biju laukā no gultas man vēl vajadzēja uzvikt virsū drēbes. es biju spītīga un neatlaidīga nepārtreuklti censdamies uzvilkt zeķes galvā. Kad beidzot visi apģērba gabali bija izvietoti pilnīgi pareizi Es varēju doties lejā uz brokastīm. No zāles plūda gardas smaržas. ''Pankūkas!'' Es sajūsma iekliedzos snaikstīdamās gar brokastu zāles durvīm. Taču Alise mani aizvilka tālāk uz vannasistabu kur sāka pīt man matus un mazgāt seju. ''Liec mierā manus matus!'' Es sāku kliegt un spītēties pretim. Tad es atiezu savus baltos zous un draudīgi tos nošņakstināju. ''Neuzdrīksties tu mazais briesmonēn!'' Alise kleidza atsprāgdama nost no manis. es biju panākusi ko vēlējos un veikli izspruku no vannasistabas. Es pamanīju ka atslēgas caurumā atrodas atslēga...Kārdinājumu uzveikt bija neispējami. Ar vienu izmanīgu atslēgas klikšķi viss bija darīts un varēja dzirdēt arī Alises palīgā saucienus. Es klabinādama kurpītes nokāpu lejā un pie Halles spoguļa neviena nepamanīta sapinu matus 2 jaukās bizītēs. ''Katrīna saulīt!'' Mana pustrakā tante kas nevienu nepabrīdinot bija vakar atbraukusi cienos uz ļooooti ilgu laiku metās man virsū lai mani nospiestu ar savām resnajām miesām. ''Labdien Misis. misis. misis.....'' Es saminstinājos jo nevarēju atcerēties viņas grūto uzvārdu. ''Amēlijas tante!'' Es par mata tiesu izšmaucu no situācijas un ieņēmu savu iemīļoto krēslu un pastūmu uz savu pusi krietnu kaudzi ar pankūkām un tad veel liecos pāri mātes šķīvim lai dabūtu rokā ievārījumu. Tad salēju sev pilnu krūzi ar tēju un sagāzu tanī pusi cukurtrauka un tad eleganti un graciozi nobeidzo šo izrādi ar piena pieliešanu. ''Labu apetīti.'' Es nošļupstēju sabāzusi mutē kalnu ar pankūkām. ''Katrīna tu ēd kā cūka'' Mans tēvs noteica salti lūkodamies manās siltajās zilajās actiņās. Es norīstījos piecēlos no galda un atvainojos un aizskrēju uz savu istabu. es pāroinu matus un sāku spēlēties. bIja neizsakāmi garlaicīgi. Tad likās ka Alise beidzot tikusi laukā no vannasistabas un nāk manas istabas virzienā. Es norīstījos un paslēpos zem gultas. ''Lien laukā briesmonēn!!!'' Alise atspēra vaļā istabas durvis. es pieplaku pie grīdas lai gan putekļi man nejauki kņudināja degunu. ''Apčīīī...'' Es skaļi nošķaudījos un sapratu ka nu Alise mani atradīs viens un divi... Alise paspēra savu melnajā kurpītē ieauto kāju un pēkšņi pieliecās lai paskatītos zem gultas. Viņas melnīgsnējā seja atplauka negantā smīnā un viņa aiz maniem gaišajiem lokainajiem matiem izvilka mani laukā no pagultes. ''Au! Es pateikšu mātei!'' Es iesaucos censdamās atbrīvoties no Alises tvēriena. ''Un es pateikšu tēvam...'' Alise ļaunā priekā man draudēja atplaukdama smaidā redzot kā es pamazām pārakmeņojos. ''Nē...nevajag! Es darīšu visu! Viņš mani ieslodzīs kapellā!'' Es brēcu vairs nepievērsdama uzmanību sāpēm kuras Alise radīja velkot mani aiz maniem gaišajiem matiem. Viņa nelikās nezinis tikai turpināja klusi draudēt ļeuni lūkojoties manā šausmu pilnajā sejiņā. Kad tikām līdz kāpnēm viņa uzstutēja mani kājās un turpināja stīvēt lejā pa kāpnēm. Es spirinājos un pat spēru lai tikai tiktu vaļā no Alises tvēriena. Manās acīs pamazām parādījās asras un drīz jau brēcu pilnā kaklā. Manā galvā valdīja viens juceklis un uzbūrās šausminošas ainas no pagājušās sodīšanas reizes - Es sēžu viena pati un raudu kapellā...Eju pa sārto kāpņu celiņu...atveru smagnējās melnās durvis... Iegaudojos vēl skaļāk lai mani sadzirdētu māte kas varbūt varētu mani hlābt no šī šausmīgā briesmoņa Alises un bargā tēva. Viņš noteikti lūkosies uz mani ar savām saltajām pelēkajām acīm manā sejā kamēr es kaukšu pa visu zāli. Tad aiz matiem aizvilks uz kapellu kur es tupēšu labākajā gadījumā kādas 10 stundas sastingusi no bailēm un aukstuma Kā jumsīm patikās? This post has been edited by Karamele: Jun 26 2006, 20:10 |
Karamele |
Jun 21 2006, 19:47
Post
#2
|
Hakushaku Group: Chuunin Posts: 695 Joined: 7-December 05 From: huhu |
liels paldies par vsiem labajiem vārdiem un komentāriem. vai jūs varētu an cilvēki palīdzēt izdomāt stāstam nosaukumu, jo tam vēl tāda nav lūk turpinājums. Atvainojos par kavēšanos, man nebija iepsējas tikt kārtīgi pie datora...tagad saņemos un uzrakstīju
Es turpināju sēdēt un šokā raudzīties un smīnošo sievieti, kura tikko bija nositusi putnu. ēēē... Es vēlējos kaut ko teikt taču pār manām lūpām nenāca ne skaņa. Atvēru muti lai kaut ko teiktu taču atkal aizvēru. Paliec vien te pie saviem putekļainajiem sējumiem...tikai neieklīsti tumšākajās grāmatās kur glabājas patiesība, tā var būt sāpīga. Viņa noteica un vēlreiz pasmīnēja un izslīdēja no telpas viņas soļiem atbalsojoties pret bibliotēkas sienām. Viņa aizcirta durvis atstādama vienu ar grāmatu kaudzi un pašas domām. Tad es atjēdzos un atkal paķēru grāmatu, kuru es sparīgi atvēru un sāku šķirstīt lapaspuses. Ieklausījos un pa atvērto logu atskanēja balsu čalas...man pieleca, ka gandrīz biju nokavējusi pārējo meiteņu ierašanos. Noskrēju lejā pa kāpnēm klupdama krizdama līdz nonācu lejā kur mani jau gaidīja Henrijs. Jūs kavējaties jaunkundz... Viņš salti izmeta. Es novērsu skatienu no viņa acīm, kamēr durvis atvērās un pa tām ienāca četras meitenes. Pirmā meitene, kas iespraucās pa durvīm izskatījās visai maza auguma apmēram 12 gadus veca ar tumšiem ideāli taisniem matiem un šaurām zaļām acīm un garām skropstām. Viņa bija diezgan bāla un smalka. Otrā meitene, kas iekrita man acīs bija gara auguma rudmate ar auksti pelēkzilām acīm un nedaudz saviebtu sejas izteiksmi. Rudmatei mugurā bija līdz potītēm gara pelēka kleita ar kupliem baltiem apakšsvārkiem. Viņas viduklis bija iežmodzīts korsetē, kas krāsā pieskaņojās kleitai. Tumšmatei bija līdz ceļgaliem gara kupla kleita violetīgā krāsā apšūdināta ar lentītēm visās varavīksnes krāsās. Trešā meitene bija nedaudz apaļīga un ar smaidīgu seju kas staroja priekā, viņai varēja būt apmēram 10 gadu, taču viņa bija visai gara. Ceturtās meitenes seju slēpa pāri acīm novilkta melna cepure ar baltām rišām. Mugurā viņai bija gara melna kleita ar baltām, smalkām mežģīnēm apdarinātu apakšmalu. Kleitas augšdaļa turējās meitenei pie pleciem un melnie mati bija saņemti kā liekas copē zem cepures. Viņas visas ienāca un laikam kā viņām bija teikts aizgāja tālāk uz pusdienu zāli. |
Lo-Fi Version | Time is now: 9 June 2024 - 05:55 |