Tauriņa Valdzinājumā (bijušais Itkā), totally ignored eh? |
Tauriņa Valdzinājumā (bijušais Itkā), totally ignored eh? |
Karamele |
Dec 7 2005, 17:54
Post
#1
|
Hakushaku Group: Chuunin Posts: 695 Joined: 7-December 05 From: huhu |
Tā smu es. Nu jā es. Katrīna...netaisos jums jau nu teikt savu uzvārdu! Tas na jums jāzin. jums ir jāzin tikai un vienīgi mans dzīvesstāsts kuru tūlīt arī jums iebarošu.
*** ''Celies! Skuķi celies!'' Kalpone Alise man brēca virsū. ''Liec mani mierā...es gribu gulēt!'' Es iekliedzos un uzsitu ar dūri pa spilvenu. ''Ak tā tu man teiksi ko?'' Alise itin nepacietīgi un īgni noprasīja. Tad viņa paķēra mani aiz kājām un sāka vilkt laukā no gultas ''āāāā...ko tu dari! Trakā! Beidz!'' Es kliedzu cik spēka un tvēru pēc spilveniem un segām. Kad beidzot biju laukā no gultas man vēl vajadzēja uzvikt virsū drēbes. es biju spītīga un neatlaidīga nepārtreuklti censdamies uzvilkt zeķes galvā. Kad beidzot visi apģērba gabali bija izvietoti pilnīgi pareizi Es varēju doties lejā uz brokastīm. No zāles plūda gardas smaržas. ''Pankūkas!'' Es sajūsma iekliedzos snaikstīdamās gar brokastu zāles durvīm. Taču Alise mani aizvilka tālāk uz vannasistabu kur sāka pīt man matus un mazgāt seju. ''Liec mierā manus matus!'' Es sāku kliegt un spītēties pretim. Tad es atiezu savus baltos zous un draudīgi tos nošņakstināju. ''Neuzdrīksties tu mazais briesmonēn!'' Alise kleidza atsprāgdama nost no manis. es biju panākusi ko vēlējos un veikli izspruku no vannasistabas. Es pamanīju ka atslēgas caurumā atrodas atslēga...Kārdinājumu uzveikt bija neispējami. Ar vienu izmanīgu atslēgas klikšķi viss bija darīts un varēja dzirdēt arī Alises palīgā saucienus. Es klabinādama kurpītes nokāpu lejā un pie Halles spoguļa neviena nepamanīta sapinu matus 2 jaukās bizītēs. ''Katrīna saulīt!'' Mana pustrakā tante kas nevienu nepabrīdinot bija vakar atbraukusi cienos uz ļooooti ilgu laiku metās man virsū lai mani nospiestu ar savām resnajām miesām. ''Labdien Misis. misis. misis.....'' Es saminstinājos jo nevarēju atcerēties viņas grūto uzvārdu. ''Amēlijas tante!'' Es par mata tiesu izšmaucu no situācijas un ieņēmu savu iemīļoto krēslu un pastūmu uz savu pusi krietnu kaudzi ar pankūkām un tad veel liecos pāri mātes šķīvim lai dabūtu rokā ievārījumu. Tad salēju sev pilnu krūzi ar tēju un sagāzu tanī pusi cukurtrauka un tad eleganti un graciozi nobeidzo šo izrādi ar piena pieliešanu. ''Labu apetīti.'' Es nošļupstēju sabāzusi mutē kalnu ar pankūkām. ''Katrīna tu ēd kā cūka'' Mans tēvs noteica salti lūkodamies manās siltajās zilajās actiņās. Es norīstījos piecēlos no galda un atvainojos un aizskrēju uz savu istabu. es pāroinu matus un sāku spēlēties. bIja neizsakāmi garlaicīgi. Tad likās ka Alise beidzot tikusi laukā no vannasistabas un nāk manas istabas virzienā. Es norīstījos un paslēpos zem gultas. ''Lien laukā briesmonēn!!!'' Alise atspēra vaļā istabas durvis. es pieplaku pie grīdas lai gan putekļi man nejauki kņudināja degunu. ''Apčīīī...'' Es skaļi nošķaudījos un sapratu ka nu Alise mani atradīs viens un divi... Alise paspēra savu melnajā kurpītē ieauto kāju un pēkšņi pieliecās lai paskatītos zem gultas. Viņas melnīgsnējā seja atplauka negantā smīnā un viņa aiz maniem gaišajiem lokainajiem matiem izvilka mani laukā no pagultes. ''Au! Es pateikšu mātei!'' Es iesaucos censdamās atbrīvoties no Alises tvēriena. ''Un es pateikšu tēvam...'' Alise ļaunā priekā man draudēja atplaukdama smaidā redzot kā es pamazām pārakmeņojos. ''Nē...nevajag! Es darīšu visu! Viņš mani ieslodzīs kapellā!'' Es brēcu vairs nepievērsdama uzmanību sāpēm kuras Alise radīja velkot mani aiz maniem gaišajiem matiem. Viņa nelikās nezinis tikai turpināja klusi draudēt ļeuni lūkojoties manā šausmu pilnajā sejiņā. Kad tikām līdz kāpnēm viņa uzstutēja mani kājās un turpināja stīvēt lejā pa kāpnēm. Es spirinājos un pat spēru lai tikai tiktu vaļā no Alises tvēriena. Manās acīs pamazām parādījās asras un drīz jau brēcu pilnā kaklā. Manā galvā valdīja viens juceklis un uzbūrās šausminošas ainas no pagājušās sodīšanas reizes - Es sēžu viena pati un raudu kapellā...Eju pa sārto kāpņu celiņu...atveru smagnējās melnās durvis... Iegaudojos vēl skaļāk lai mani sadzirdētu māte kas varbūt varētu mani hlābt no šī šausmīgā briesmoņa Alises un bargā tēva. Viņš noteikti lūkosies uz mani ar savām saltajām pelēkajām acīm manā sejā kamēr es kaukšu pa visu zāli. Tad aiz matiem aizvilks uz kapellu kur es tupēšu labākajā gadījumā kādas 10 stundas sastingusi no bailēm un aukstuma Kā jumsīm patikās? This post has been edited by Karamele: Jun 26 2006, 20:10 |
Karamele |
Jun 24 2006, 03:45
Post
#2
|
Hakushaku Group: Chuunin Posts: 695 Joined: 7-December 05 From: huhu |
action būs...tagad miera osta uz kādu brīdi. svinot jāņus pēkšņi sagribējās uzrakstīt turpinājumu. varbūt sviestains...kad rakstīju bijus sadzērusies sidru XD izbaudat ja šis gabals ir baudāms...
Es galīgi nesapratu ko man darīt līdz man izpalīdzēja Henrija svētulīgais galvas mājiens. Ieskrēju iekšā pusdienu zālē. Visi sēdēja pie jau uzklāta galda un klusi sačukstējās. Es apsēdos brīvā vietā blakus meitenei ar rudiem matiem kura ņergājās ap jēra gaļas sautējumu. Es klusi nomurmināju sveiki Taču meitene par manu sveicienu nelikās ne zinis. Centos skaļi neizteikt savas domas un ieēst kaut ko taču ēst man galīgi negribējās...Tad kājās piecēlās Henrijs un teica Vienā istabiņā dzīvo divas meitenes. Vienkārši atrodi durvis ar savu un vēl viena meitenes vārdu. Tad viņš apsēdās un turpināja mūs visas vērot ar nelielu smīnu z lūpām un es sapratu, ka viņam kaut kas ir padomā un tas kaut kas nevarēja būt nekas labs. Piecēlos no galda un nometu salveti uz sava šķīvja un visu skatienu pavadīta izgāju laukā. Aizvēru durvis un atspiedos pret tām izbaudīdama vēso sienu patīkami atvēsinām manu nedaudz dunošo galvu. Sāku iet uz savas istabas pusi, kad biju pārliecināta, ka mani zālē vairs nedzird es sāku skriet. Kad biju nonākusi pie savas istabas secināju, ka uz durvīm ir parādījusies kāda plāksnīte ar diviem vārdiem. Viens bija mans vārds un otrs bija vārds Finella. Nevarēju iedomāties kurai meitenei varētu būt šāds vārds, taču pagaidām man bija pilnīgi vienalga. Kad es uzmanīgi pavēru durvis mani gaidīja pārsteigums. UZ vienas no gultām sēdēja meitene ar gariem nedaudz cirtainiem koši melniem matiem un melnu kleitu ar baltām rišām. Viņas mati, kas iepriekš lejā zālē bija sataisīti copē tagad bija izlaisti. Viņa paskatījās uz mani un varēju redzēt acis, kuras iepriekš bija slēpusi cepure, kas tagad bija uzlikta uz gultas malas. Sveicināta es esmu Finella. Viņa diezgan stīvi un oficiāli mani sveicināja. Es strupi pamāju ar galvu un atbildēju Mani sauc Katrīna prieks iepazīties. Apsēdos uz savas gultas u apgūlos nemanāmi vērodama meiteni kas nesen bija kļuvusi par manu istabas biedreni. Viņa izskatījās aizdomīga, vismaz man tā likās taču kas nu lai sazina kāda šai meitenei pagātne kāda nākotne...viņa pagrieza galvu tā ka no mana skatu punkta viņa bija tieši profilā un es pamanīju viņas ausis...tās bija diezgan garas un spicas. Tas varēja nozīmēt tikai vienu viņa bija elfa. emm...Finella atvaino, bet vai tu... Es nezināju kā lai viņai to pajautā taču viņa diezgan saprotoši pasmaidīja un teica jā es esmu elfa. Man likās, ka šī pasaule iet uz galu...vilkači, elfi eņģeļi...kas būs nākamais? varbūt pastāsti kaut ko par sevi Es jautāju piesliedamās gultā sēdus. Parasti es nebiju pieradusi ar cilvēkiem iepazīties taču šoreiz es to neierastā kārtā darīju. |
Lo-Fi Version | Time is now: 9 June 2024 - 06:41 |