Visvareniiba, debates par religjiski tendeetu teemu. Options

[Sigfa]

Ideja njemta no cita foruma, kur diskusija nospraaga normaalu atbilzhu truukuma deelj.

Vienvaardsakot, jautaajums ir par paradoksu- Vai bibliskais Dievs ir speejiigs radiit akmeni, kuru pat vinjsh nevar pacelt?

Ljaujiet mineet, ka es te teemeeju uz to ka Biibelee ir teikts, ka Dievs ir visvarens. Es te negribu diskusiju, vai Dievs pastaav, ja vinjsh pats sevi apgaazh, bet gan par visvareniibu. Dievu izmantoju taadeelj, ka taa ir daudz vienkaarshaak teikt, nekaa `visvarens, esenciaals sapraats`. Vai tas maz ir iespeejams, tiiri teoreetiski?

Nedaudz pasham ampeleejot pie shii paradoksa, nonaacu pie secinaajuma, ka shis paradoks ir tikpat cikliski muuzhiigs, kaa jebkursh cits paradoks. Ja Dievs var radiit akmeni kuru pat vinjsh nevar pacelt, tad vinjsh tiktieshaam ir visvarens, bet vai vinjsh ir pietiekoshi visvarens lai paceltu nepaceljamu akmeni? Ja vinjsh var pacelt nepaceljamu akmeni, tad vinjsh tieshaam ir visvarens, bet tad vinjsh tomeer nevar radiit akmeni, kuru pat vinjsh nevar pacelt, utt.

Vai muusu foruma dizhgari spees piedaavaat savu filozofisko domu pavedienu?

PS. te vienkaarshi sen jau iztruukst filozifiskas teemas, peedeejaa ko atceros bija par fiziku un stiigu teoriju un vienu dziives pabeernu, kursh domaaja, ka ir ljoti gudrs.

This post has been edited by Sigfa: Aug 1 2006, 18:25

[Shinobi-sama]

Jautaajums ir mazliet bezjeedziigs. Jaasaak ar to, ka daudzaas religjijaas dievs tiek interpreteets un argumenteets atshkjiriigs. Piemeeram, tanii pashaa kristietiibaa, kur ir vairaaki novirzieni, katrs referee uz savu personu (dievu). Un ja ir lasiita biible (kaut vai raksti kur iztirzaata biibele), tad taps skaidrs, ka reaali dievs nav visuvarens. Visuvareniiba driizaak ir nepareizs atsevishkja subjekta interpreteejums. Pati ideja 'dievs', ar visuvareniibu, jau ir nelogjiskums. Tas ir tas pats, kas apgalvot, ka viena no bezgaliibaam, pozitiivaa vai negatiivaa, ir krutaaka un varenaaka par otru bezgaliibu, kameer reaali, pozitiivaa dzeesh negatiivo un otraadi.
Taa vinja visuvareniiba un bazniica ar saviem skaidrojumiem ir dubultaa graamatvediiba - katrs var iztulkot kaa veelaas, JO jebkursh skaidrojums buus patiess. Tas viss balstaas uz to, ka reaali izveidotaa topika atbilde veidojas no diviem mainiigajiem. Pirmais ir vai nu paties, vai nepatiess - visuvaren vai nee. Un otrais mainiigais ir skaidrotaaja interpreteejums, kaa shis izprot dievu un vinja speejas. Un pirmais mainiigais vienmeer buus veertiibaa lielaaks, jo izveeloties dieva vareniibu/nespeeju par atskaites punktu jau tiek delkareets gala iznaakums:
x = vareniiba/nespeeja
y = skaidrotaaja izpratne

x >= y
x = +/- 1 ( vai nu visvarens vai visunespeejiigs)

Taatad iznaak, ka y var tiekties vai nu +1 vai nu uz -1. Iznaak, ka neatkariigi kaadu atskaites punktu izveelas skaidrotaajs 'y' savaa neskaidriibaa un filozofijaa, vienja tiekshanaas uz galarezultaatu vienmeer buus patiesa, gala rezltutaats jau ir nosprausts.
Tas ja njem par pamatu biibeliskumu.

Bet, ja njem reaalo situaaciju, kad biibele ir cilveeku rokaam (rakstu avota autentiskumu neviens nespeej pieraadiit), tad vieniigaa piemeerojamaa formula buutu x=y. Kaa jebkura dailjliteratuuraa, jebkursh pienjeemums ir speekaa tikai un vieniigi shii raksta robezhaas. Kur jebkursh pienjeemums, lai cik vinjsh buutu nepareizs no logjikaas un matemaatiskaas puses, tiks piemeerots dailjliteratuuras darbaa piemineetajiem atskaites likumiem. Taadeejaadi iespeejams paradoks, kad x =/ y un x=y. Viss atkaraajaas no raksta autoru uzmaniibas/neuzmaniibas, rakstot savu darbu, jo vinji deklaree konstantes, kas ir speekaa shii darba robezhaas.