Anime - fucking suxx!, anime ir pilnigs suds Options

[Lielais Ljaunais Meerglis]

Nu i saradies so anime miljotaju ta ka biezs, ka cauri iziet nevar, lai neuzdurtos. Nu luk uznaca velme ko pateikt. Manuprat visa si japanju popkultura ir pilnigi mesli. Lielaka dala filminu un bildisu ir pilnigi komerciali sudi, kuri nez kapec kluvusi populari visa plasaja pasaule. Un galvenais kluvusi populari tikai tadel, ka sava butiba atlaujas paradit to, ko standarta nerada multiplikacija. Nu un, suudi ir un paliek suudi - multfilmas lielaka dala ir kaut kadas bezsatura murgs, kaut kada debila smadzenju skaidisana un apdaunotu skolniecisu pardabiski lielo vinu vecumam kermena dalu attelojums. Vel vairak stulbuma verojams ta visa pasniegsanas veida - tad luk sedi un skaties ka kaut kaads bezacains idins ar pogu deguna vieta pusstundu atveris muti lukojas uz katru ekrana paradijusos jaunu objektu, un aiz vina lenam slid, vai pietuvinas, attalinas fons. Nu ta luk ari sanak noskaties filmu, kas ilgst stundu un ta tev neko nepasaka. Nu var protams aizbildinaties ar lielas japanu kulturas ipatnibam utt. Bet nu tas viss ir bulshits. Isak sakot jus esat uzkarushies uz padebilu komercijas produktu...

[Taka]

Atgriežoties pie (off)topica...

Es, kā reiz neesmu anime frīks, jo strādāju un animes skatīšanai varu atvēlēt kādas 2-4 stundas nedēļā, nevis skatīties un kačāt animi 24/7, kā dažs labs. Godīgi teikšu, ka redzot 25 gadus vecu jaunekli, patiesībā jau jaunu vīrieti, tupam pie kompja 24/7 lūrot animi, mani pārņem dīvainas sajūtas - žēlums uz pusēm ar pretīgumu. Visnotaļ nožēlojams skats.
Kas dīvainākais - animē, kuru šie cilvēki skatās non stop, varoņi cīnās, pārvar sevi, attīstās, iet uz priekšu. Kā saka - piemērs acu priekšā, kāpēc gan nesekot?
Meklēt sevi, savu vietu dzīvē. Kaut ko sasniegt... Bet nē - labāk tupēt pie datora 24/7


Par to piesaistīšanu:

1. Daudzi cilvēki animāciju vispār neuztver. Viņus aiztikt nav jēgas.
2. Mūsu kino u.c. "speciālistu" kultivētais uzskats, ka animācija=Disney/Cartoon Network, tātad anime=kiddy stuff with singing, dancing animals (Disney) vai vienkārši debīla (90% no Cartoon Network repertuāra ir zem šīs kategorijas)
3. "Pateicoties" LNT un TV3, atkal redzam, ka anime=kiddy stuff vai kāršu spēļu un rotaļlietu reklāma - Poke-, Digi- u.c. *moni, domāti auditorijai no 7 līdz 12 gadiem, lai tie izspiestu no vecākiem pēdējo naudu. Pozitīvu attieksmi grūti sagaidīt, ej nu, tad iestāsti vecākiem, ka anime ir arī kaut kas vērtīgāks.
4. Šogad Arsenālā animes nebūs. Mūsu tirgus ir par sīku un distributoriem ir vienkārši pofig Spirited Away pagājušgada Arsenālā tika rādīta 3 reizes (bija plānota tikai viena) un diezgan daudzi pēc tam ieinteresējās par animi.
5. Augstāk aprakstītie anime frīki (es aprakstīju klīniskus gadījumus) atbaida normālus cilvēkus no animes.
6. Latvijas anime fanu problēmas ar anime daudzveidību. Ļoti maz kuri iegūst animi paši, vairums - no "otrajām rokām". Līdz ar to dažādība ir ļoti zema. Protams, arī finanšu dēļ, reti kurš pērk animi.
6a. Tā kā 99% animes tiek kačāta ir sekas - tiek skatīta tikai jaunākā anime, kura ne vienmēr it tā pati vērtīgākā. Vecās filmas un seriāli paliek aiz borta, jo tie parasti ir uz DVD ripiem un jāmeklē pa neta nostūriem.
7. Animei ieejot ASV masu tirgū neizbēgamā komercializācija u.c. masu produkcijai raksturīgās problēmas. Arī tupāki sižeti. Kaut gan anime pati pa sevi pēc definīcijas ir Japānas masu kultūras produkts.

Un pēdējais - VAI VAJAG ANIMEI PIESAISTĪT MASAS?
Kas ar to tiks panākts? Ko no tā ceram iegūt?