Da-tenshi, Mans pirmais staastinjsh... Options

[mms61]

Well....here it goes....


_Ārā valdija klusums. Saltais svētvakara klusums. Šķita ka laiks bija apstājies
un vienīgās kas tam uzdrošinājušās paklausīt ir sniegpārsliņas, kas spītīgi
turpināja savu deju.
_Ap melno džipu, kas lēni vilkās cauri mežam, mutuļoja sēru aura. Septiņgadīgais
zēns aizmugurājā sēdeklī beidzot bija aizmidzis . Viņš izskatījas tik mierīgs un
bezrūpīgs kaut arī viņa sirdi saēda mīļotās mātes zaudējums. Lai kā arī šoferis
tam nepretotos, arī viņa acis sāka pildīties ar asarām.
_Automašīna pēkšņi apstājās un Ādama trauslais miegs nu bija pārrauts.
"Kas tad atkal? " Viņš aizsmakušā balsī noprasija. Pat nepapūlēdamies atbildēt
Ralfsi zkāpa no mašīnas, pagāja nedaudz uz priekšu un sāka kautko ļoti cītīgi pētīt
sniegā.
_"Kas viņam atkal padomā..." Ādams nodomāja un arī izrausās no automašīnas.
Sajūtot ledaino Ziemassvētku salu zēns nodrebinājās, jo mugurā viņam bija tikai
džinsas un plāns tējkrekliņš. Viņš lēnām tuvojās Ralfam kas vēl joprojām truli blenza
sniegā. Pienācis nedaudz tuvāk zēns saprata ka tas nav tikai sniegs kas tā ieinteresējis
šoferi. Ieraudzīdams kas tas patiesībā ir, Ādams apstājās un viņa žoklis apstājās
_Tā bija maza meitenīte. Viņas āda bija sniega bāluma, mati piķa melnumā un baltās
kleitas mugur puse bija notraipīta ar asinīm.
_"Vai viņa ir-" zēns norija siekalas

Ceru ka drīz taps turpinājums

This post has been edited by mms61: Sep 20 2006, 16:59

[mms61]

Saprotu ka tas nevienu neinteresē, bet nu.....


_Zēns izbrīnā novēlās no gultas. Tā bija pirmā reize kad viņa
acis bija tik plaši ieplestas.
_" M-mī-mī-mīli!? " Ādams neveikli izstostija un uzrausās
kājās
_"Jā, mīlu " meitene enerģiski pasmaidija. Viņa apķēra
mīksto spilvenu, kas pagadījas viņai pa rokai, un cieši apskāva to
"Es arī mīlo šo spilvenu! Un arī šo gultu! " viņa pilnīgi izpletās.
_Ādams atviegloti nopūtās "Ā, sapratu...Viņa mīl visu... Ir nu
zēns nodomāja.
_Viegli nočīkstēja lielās istaba sdurvis. Pa tām iegāja Ralfs un
viņam sekoja kāds gara auguma vīrietis, ar tikpat melniem,
kā atrastās meitenes matiem. Viņš izskatījās diezgan labi,
priekš ārsta kam vienos naktī jāstrādā.
_"Lab- " viņš kādu brīdi apdomāja ko teikt "-vakar. Ja
neiebilstat, "
_"Protams." Ralfs atbildēja un pamāja Ādamam lai nāk viņam
līdzi. Zēns lopā ar šoferi izgāja no telpas.
_Ārsta sejā parādijās ļauns smīns. Viņš piegāja tuvāk meitenei
kuras pārlaimīgais smaids, ieraugot vīrieti, bija pārvērties
neizprotamā sejas izteiksmē. Tā sastāvēja no dusmām,bailēm
un naida.
_"Ko tu šeit dari? " viņas balss vairs nebija tās jaukās meitenītes
balss kas atzinās Ādamam mīlestībā,bet gan sadusmotas sievietes
balss " Nejaucies! Šis ir mans darbīņš. "
_"Nu, nu nu! Vai tā jārunā ar savu mīļo tēti? " Vīrieša acu zīlītes
kļuva pilnīgi melnas un no viņa galva izspraucās divi palieli ragi.