Beigās paliks tikai viens, Realitātes šovs Options

[Seila]

Tā kā paralēli Neuzveicamajiem, jau pāris gadus kā rakstu realitātes šovu Beigās paliks tikai viens.Tad domāju, ka apdalīt otaku ar šo interesanto un humoristisko informāciju būtu lieki. Lūdzu attiekties pret to ar humoru Šis šovs piedzīvoja nerālu atsautcību starp GP UN HP faniem un tā kā tajā piedalās daudz vairāk kā HP un GP tad tas tiek izlikts jūsu tiesāšanai, protams, ka pa daļām.

Beigās paliks tikai viens.
Dalībnieki: Aragorns, Arvena, Spaiks, Harijs, Strups, Drako, Lurcs, Boromirs Faramirs, Eovina, Legolas, Lindir,
Vadītāji: Ērika, Liāna.


1.diena.
Pie diezgan lielas un skaistas kotedžas apstājas vairākas automašīnas.
SPAIKS: (izkāpjot no vienas) Neko sev nu gan mājiņu uzcēluši. Kādi pāris tūkstoši zaļo točna būs uz to izgājuši.
ARAGORNS:(izkāpjot no blakus mašīnas pasniedz roku Arvenai)
ARVENA:(Izkāpjot no mašīnas) Kas par mājiņu! Tādā mēs vēl neesam dzīvojuši.
BOROMIRS:(pienākot klāt pie pārējiem) Nu ko atkal kopā, Atkal zirgos!(ierauga tuvojamies Legolasu ar Lindiru) …un redz kur mūsu balodīši.
LINDIR: (Kopā ar Legolasu piebiedrojas bariņam) Paklau Borič, sarunāsim reiz par visām reizēm, ka tu aizvērsi šo tēmu!
BOROMIRS: Ak jā! Es jau aizmirsu, ka tev ir Adars. Starp citu kā tad klājas tumšajam Mordoras ģenerālim?
Pie mājas piebrauc melns Suzuki motocikls, no kura nokāpj Lurcs.
LURCS: Hei, veči un vecenes!!! Kā tad jums te klājas?!
LINDIR:( Grib kaut ko atbildēt Boromiram, bet ieraudzījis Lurcu apklust)
LURCS: (pienāk klāt pie bariņa)
Blakus, pie ietves, nokauc mašīnas riepas un melns mersedes apstājas pie pašām durvīm. Visi izbrīnījušies nolūkojas uz to.
FARAMIRS: (izkāpis no mašīnas un pagaidījis kamēr no tās izkāpj Ēovina, aizcērt ciet durvis. Mašīna aizbrauc prom.) Nu ko vecā komanda atkal pilnā sastāvā!
BOROMIRS: (ar smīnu uz lūpām)Es tikko stāstīju Lindaram cik žēl, ka nav Adara...
FARAMIRS: (Uztverot spēles noteikumus) Jā žēl gan, ka Adara nav...Elfiem būs garlaicīgi!
LINDIR: (Nobāl, bet pēc tam pietvīkst no dusmām)
LEGOLAS: (Redz, ka var izraisīties skandāls, Cenšas novērst sarunas tēmu.) Vai kāds zina, kas vēl piedalās šovā?
Pēkšņi kā no gaisa parādās divas meitenes.
LIĀNA: Mēs gaidām vēl trīs dalībniekus un pēc tam dodamies iekšā!
SPAIKS: Un kas jūs būtu, ka varat atļauties te komandēt!??
LURCS: Un kas tad būs tie trīs?
LIĀNA: Es esmu viena no šova vadītājām, tā kā piebremzē!
ĒRIKA: (Pasteidzas atbildēt uz Lurca jautājumu) O! Tie būs mūsu draugi no burvju pasaules. Jūs visi viņus atceraties pēc šova “Dzeltenā Māja”
ARAGORNS: (uztraucies.) Tas taču nebūs Toms, vai tā vecā ragana Minevra...!!!
LIĀNA: Nē tas būs kas labāks, kaut gan paši jau varat pārliecināties! Lūk kur viņi nāk!
Ielas otrā pusē kā no gaisa parādās Strups, Drako un Poters.
STRUPS: Poter, cik reižu es jums esmu teicis, ka, lai teleportētos ir nepieciešams kontakts, bet tāpēc nevajag pie manis spiesties it kā tā būtu pēdējā reize jūsu dzīvē. Būtu labāk pamācījies no Malfoja...godīgi saņēma mani pie rokas un viss...(Ierauga, ka visi jau ir savākušies un ignorēdams zēnus dodas pāri ielai...)
DRAKO: Ak tad spiedies klāt Poter?
HARIJS: Nu neesmu es vainīgs ka pie viņa kakla citādi netikt klāt...
DRAKO: Nākamreiz mēģināšu žņaugt es. (Palūkojas uz visiem kuri savākušies) Nu ko, Poter, dodamies rotaļāties...
Abi pienāk pie bariņa.
LIĀNA: Tā kā visi ir ieradušies, tad uzskatu, ka mēs varam doties iekšā!
Visi dalībnieki draudzīgi nopūšas.
LINDIR: ( Neuzticīgi) Bet varbūt nevajag!?
ĒRIKA: Vajag, vajag ejam iekšā! Nav ko te drūzmēties! (Pati atver durvis un pazūd mājā.)
Pārējie visi saskatījušies seko vadītājai. Pati pēdējā mājā ieiet Liāna un aizver aiz sevis durvis.
Iekšā mājā. Visi sasēstas viesistabā.
ĒRIKA: (kopā ar Liānu iziet telpas vidū un apstājas) Prieks, ka jūs visi esat ieradušies! Mēs ceram, ka jums visiem patiks mūsu šovs. īsumā par noteikumiem un to, kas notiks šā šova laikā. Liāna lūdzu.
LIĀNA: (noklepojas pievērsdama visu uzmanību sev) Kā jau Ērika teica, mēs visi ļoti priecājamies, ka jūs piekritāt piedalīties šovā. Pašlaik jūs atrodaties mājā, bet jau pēc īsa brītiņa kopā ar visu māju pārvietosieties uz citu visumu. Katru dienu jums būs jāpilda kāds uzdevums. Pirmo trīs dienu beigās laimīgais konkursa uzvarētājs izvilks no cepures kartīti ar jauna dalībnieka vārdu. Par uzdevumu veikumu, mēs vadītājas jums piešķirsim punktus. Pēc trešās dienas beigām mēs saksim atbrīvoties ( pasmīn un sarīvē plaukstas) no dalībniekiem. Vai visiem viss skaidrs? Tad uz priekšu.
ĒRIKA: Liāna aizmirsa piebilst, ka šodien, jums nebūs neviena konkursa un jūs varēsiet mierīgi iekārtoties un sadalīt pienākumus.( Viltīgi pasmaida un piemiedz ar aci Legolasam.)
Izdzirdējuši par to, ka šodien konkurss nenotiek visi atviegloti uzelpo. Pēkšņi aiz logiem satumst un atkal paliek gaišs. Tas viss notiek burtiski pāris sekunžu laikā.
LURCS: Kas, pie Mordora tas bija?
LIĀNA: Nu ko pārceļošana ir notikusi ļoti veiksmīgi. Novēlu jums jauki pavadīt šo vakaru.
Abas meitenes kopā pazūd atstādamas šova dalībniekus vienus pašus.
ARAGORNS: Mēs ar Arvenu vienā istabā.
FARAMIRS: Mēs ar Eovinu arī vienā istabā! Un pamēģiniet tik kāds kaut ko iebilst!
Nevienam neienāk prātā iebilst un visi dalībnieki sadalās pa guļamistabām lūk kādā kārtībā:
divvietīgās guļamistabas:
1.Aragorns, Arvena.
2.Faramirs, Ēovina.
3.Harijs, Drako.
Trīsvietīgās guļamistabas:
1.Legolas Lindir
2.Boromirs Lurcs.
3.Strups, Spaiks.
STRUPS: Ko? Man ar kaut kādu vampīru vienā istabā jādzīvo! Tas nekad nenotiks!
SPAIKS: Domā man gribas ar tevi vienā istabā dzīvot!? Tu esi apkaunojums visai vampīru dzimtai!
Drako: (klusu, Harijam) Tāds tādu atrod!
STRUPS: Es visu dzirdu!
LINDIR: ( parausta plecus) Ejam Las, sameklēsim, kur šajā mājiņā ir virtuve un vannas istaba.
LEGOLAS: Ejam!
Abi kāpj lejā pa kāpnēm uz pirmo stāvu...Arvena ar Eovinu saskatās un arī dodas lejā.
ARAGORNS: Dārgā, tu uz kurieni?
ARVENA: (piemiedz ar aci Eovinai) Mēs apskatīsimies, kas notiek ārā...
FARAMIRS: (uztraukti) Es iešu jums līdzi, maz kas var notikt ārā, mēs cik saprotu atrodamies citā visumā.
EOVINA: Nu labi nāc ar, bet lai ietu piecdesmit soļu attālumā...Mēs varbūt par sieviešu darīšanām gribam parunāt!
Trijotne aiziet. Aragorns ar skumju skatienu nolūkojas tai pakaļ.
ARAGORNS: Es ar laikam iešu, paskatīšos, lai Faramirs labi uzvestos.(veikli pazūd)
Drako un Harijs izmanto brīdi, lai klusām aizslīdētu prom kopā ar pārējiem.
LURCS: Boromir, ejam pameklēt ledusskapi. Noskaidrosim vai te dzīvot vispār varēs...
BOROMIRS: (Palūkojas apkārt un sapratis, ka gandrīz neviena vairs nav palicis dodas kopā ar Lurcu lejā)
STRUPS: (Nemanīdams pārējo aiziešanu.)ES!, Es!? Es, apkaunojums visai vampīru sugai? Kā uzdrošinies, tu sīkais draņķi tādā tonī runāt ar mani!? Simts punkti no grifindora!
HARIJS: ( No apakšstāva, priecīgi.) Mēs neesam skolā profesor! Un Spaiks pie mums nemācās!
STRUPS: A, man vienalga!
SPAIKS: Lai, kā tu negribētu mums tomēr nāksies vienā istabā dzīvot. Neviens vienkārši negribēs dzīvot vienā istabā ar tādu īgņu kā tu. Pat tavi studenti aizbēguši no tevis.
STRUPS: Tu vampīr nebāz savu degunu tur kur tevi neprasa!
SPAIKS: Es varbūt arī esmu vampīrs, bet nesūcu asinis no saviem padotajiem...(Atklāj divus ilkņus)
STRUPS: (Neatrod ko uz to atbildēt un ieiet istabā skaļi aizcirzdams aiz sevis durvis.)
SPAIKS: (Parausta plecus) Galīgi nojūdzies . Viņam pat asinis droši vien ir rūgtas.
STRUPS: (No otras durvju puses) Tev neviens neliek dzert, ja nepatīk!
SPAIKS: Idiots (Sirdīgi parāda durvīm pigu un nokāpj lejā pa kāpnēm)
Pa to laiku virtuvē:
LINDIR: Juhūuu! Neko sev virtuvīte te ir vienkārši super! Ja mums visos šovos būtu bijusi tāda virtuve tad es ar prieku būtu gatavojis.
LEGOLAS: Nav ko daudz runāt! Jāsameklē ledusskapis un uz priekšu pie gatavošanas!
LINDIR: Tu esi pārliecināts, ka mums atkal vajadzētu labprātīgi bāzt galvu cilpā un pieteikties par pavāriem?
LEGOLAS: Un kāpēc gan ne? Labāk laicīgi nekā pēc tam piespiedu kārtā!
LINDIR: (Parausta plecus un piegājis pie lielākās skapja atver to, tajā izrādās trauki. Atvēris nākamo Lindir noskaidro, arī tajā ir trauki. Atvēris trešo viņš ierauga dažādas garšvielas...) Las, man ir aizdomas, ka mums ir lielas problēmas. Es nekur nevaru atrast ledusskapi.
LEGOLAS: Tā nevar būt....(Nepaspēj pabeigt teikumu, jo virtuvē parādās Boromirs ar Lurcu)
LURCS: Kurš teica ka nav ledusskapja? Vai tas nozīmē, ka nav arī nekā rijama? Tā nevar būt! ( Pašpārliecināti pieiet pie nelielām durtiņām virtuves pašā aizmugurē un atver tās) Tātad kurš teica, ka te nav ledusskapja? (Ieiet iekšā ) Boromir nāc šurp palīdzēsi visu atnest! Elfi gatavojieties, drīz varēsiet sākt gatavot rijamo!

Arī tu vari netīšām kļūt par šova dalībnieku

This post has been edited by Seila: Oct 21 2006, 18:42

[Seila]

2.komandas konkurss

Arvena, Dako un Boromirs attopas saulainā un jaukā pļaviņā.
BOROMIRS: Nu un kur te ir uzdevums?
DRAKO: Kur nu bez tā...!
Pļaviņas vidū parādās nedaudz noraudājusies Ērika.
ĒRIKA: Jūsu uzdevums ir izkļūt no meža kuru jūs redzat sev viss apkārt un atrast varavīksnes avotu.
ARVENA: (lietišķi) Kur mēs vispār atrodamies?
ĒRIKA: Katarkānas galaktikas trešajā planētā.
To pateikusi Ērika vienkārši pazūd.
DRAKO: Nu un ko tālāk?
BOROMIRS: Ko mēs vienu mežiņu nepievārēsim?
DRAKO: Ar sievieti, pa mežu? Kur tev prāts?
BOROMIRS: Tu par zemu novērtē Gondoras valdnieci!
DRAKO: Iespējams. Man kaut kā līdz šim nav bijusi saskarsme ar Gondoras valdniecēm.
ARVENA: (nomierinoši) neuztraucies Drako. Ar mani viss būs kārtībā. Galu galā es tak esmu elfs.
BOROMIRS: Tad uz priekšu!
Visi kopā dodas iekšā mežā. Pēc kādas pusstundas. Drako Atrkrīt uz kāda koka saknes un paliek sēžot.
DRAKO: Viss pietiek! Es vairs nevaru!
BOROMIRS: Un kurš teica, ka ar sievietēm pa mežu staigāt ir problemātiski?
ARVENA: liec bērnam mieru! Viņš ir noguris!
BOROMIRS: Un es neesmu noguris?
ARVENA: Tu esi jau pieradis.
BOROMIRS: Nu protams, ja jau es esmu bijis miris, tad pēc jūsu domām es spēju paveikt visu! (niknumā iesper pa kādu akmeni)
AKMENS: Kurš te manu māju bojā?
BOROMIRS: Ā runājošs akmens! Palec malā...
DRAKO: (parausta plecus) Kas tur īpašs?
ARVENA: (Pieiet pie akmens un paklauvē pa tā virsu) Es ļoti atvainojos, ka mēs jūs iztraucējām, bet vai jūs lūdzu nepateiktu kā var izkļūt no šī meža?
AKMENS: Varbūt arī pateikšu, bet tev labo meitiņ mani vajadzēs nomazgāt. Tam bruņiniekam nopērt pirtiņā, bet tam jaunajam puisim, vajadzēs mani noslaucīt.
BOROMIRS, DRAKO: (vienā balsī) Ko?
ARVENA: (pagriezusies pret abiem parāda kulaku un pieliek pirkstu pie lūpām) Mēs visu izdarīsim.
AKMENS: Garu varat uzmest ar maitas kaulu pie egles. Slotiņai ņemiet dzeloņu krūma zarus, bet noslaucīt varat arī ar pērnā gada sūnām..
BOROMIRS: Ok es eju lauzt dzeloņu krūmu!
DRAKO: (Satver Boromiru aiz krekla piedurknes) Par tādu attieksmi mēs nekad netiksim no meža ārā.
BOROMIRS: Nerunā muļķības! Mēs izdarīsim visu tā kā liek un tiksim ārā.
ARVENA: Borič, domāju, ka Drako varētu būt taisnība. Runā Drako!
DRAKO: Nu es atceros bērnībā lasīju kādu vientiešu grāmatu, tur bija teikts par meiteni kura iemeta kaut kādu vārpstu akā un tad satika akā divus kaut kādus vecīšus, kuri lūdza viņus nopērt pirtiņā. Nu un meitene neklausīja un neņēma sliktos priekšmetus, bet labos mīkstos un tad vecīši viņu atalgoja...Tas bija kaut kā tā...(nosarkst)
ARVENA: Un kas bija tālāk?
DRAKO: Tālāk es neesmu lasījis, tēvs uz gāja grāmatu un iemeta to kamīnā...
ARVENA: Man ļoti žēl.
BOROMIRS: Ja tev izrādīsies taisnība, tad es tev pats uzdāvināšu tās grāmatas kopiju.
ARVENA: Labi, ķeramies pie darba!
Visi izklīst pa mežu...Pēc brīža Boromirs atgriežas ar kaudzīti malkas...Arvena ar no bērziem sasietu slotiņu...Bet Drako tukšām rokām.
Pēc pusstundas akmens ir nomazgāts, noberzts, nopērts un vienīgais ko ir atlicis izdarīt ir viņu noslaucīt. Drako smagi nopūzdamies novelk balto zīda kreklu un sāk ar to slaucīt. Arvena un Boromirs izbrīnījušies uz viņu lūkojas.
DRAKO: Ko blenžat? Ne jau ar Arvenas kleitu man slaucīt...
Boromirs klusēdams novelk savu kreklu un ķeras palīgā.
AKMENS: Paldies bērniņi, iepriecinājāt vectētiņu! Te jums būs kamolīts viņš ripos, bet jūs tik ejiet nopakaļus. Viņš jūs izvedīs pie varavīksnes avota.( No akmens apakšas izripo neliels sarkans kamoliņš) Bet tu dēliņ par savu labo sirdi, pabāz roku te apakšā un satver to ko atradīsi...
DRAKO: Es?
AKMENS: Jā tu, nebaidies! Nekas nenotiks!
DRAKO: (Bailīgi pabāž roku zem akmens un ātri izvelk viņu ārā rokā zēnam atrodas neliels zeltā iestrādāts spogulītis...) Paldies...( apjucis nomurmina)
ARVENA: Paldies meža sargātāj par laipno palīdzību! ( dziļi paklanās.)
Pārējie seko viņas piemēram. Kamols pa to laiku sāk nepacietīgi ripot uz priekšu un visi steigšus seko tam..
Brītiņu pēc tam, kad viņi visi trīs ir pazuduši no skatienu akmens sakustas un tā vietā stāv Ērika...
ĒRIKA: Viņi ir tik jauki...
Tajā pašā brīdī no augšas atskan balss...
BALSS: ĒRIKA!!!!....
ĒRIKA: Nu kas ir!
BALSS: Tūlīt pat velcies atpakaļ!
ĒRIKA: Jā jau jā!
Nopūšas un žigli pazūd gaisā.
Pa to pašu laiku mūsu trijotne soļo, jeb pareizāk teikt laužas cauri mežam.
BOROMIRS: Interesanti, vai tas kamols pazīst tādu vārdu kā atpūta?
DRAKO: ( Ar grūtībām ievilkdams elpu) Neceri! Tas ir burvju kamolīts...
ARVENA: ( bez mazākās piepūles) Jūsu pasaulē ir tādi kamzolīši?
DRAKO: Ne īsti mūsu! Drīzāk kaimiņu! Krievijas raganām tādi ir lielā daudzumā, nu un viņas dažreiz kādu pārdod arī mums!
ARVENA: Skaidrs!
BOROMIRS: Skatieties! Viņš apstājās!
Un patiešām kamols bija beidzot apstājies pie pašām meža beigām. Mūsu varoņi paspēra vēl dažus soļus un iznāca jaukā pļaviņā.
BOROMIRS: Man kaut kas te nepatīk!
DRAKO: Man ar!
ARVENA: Mēs esam atgriezušies tur pat kur sākām!
DRAKO: tas no vadītāju puses ir ļoti slikts joks!
BOROMIRS: ( pieliek pirkstu pie lūpām) Kuššš! Dzirdat? Kaut kur te pat čalo ūdens...
DRAKO: tas ir otrā pļavas galā!
ARVENA: tad dodamies turp! ( apņēmīgi dodas uz otru pļavas galu)
Pārējie viņai seko, un jau pēc brīža visi iznāk pie neliela ūdens krituma, no kura krīt daudzkrāsains ūdens.
BOROMIRS: Neko sev! Glīts ūdenskritumiņš!
DRAKO: Mums vajag atrast avotu no kurienes tas iztek!
ARVENA: Tam vajag būt augšā!
BOROMIRS: Tad dodamies augšup!
DRAKO: ( Pieiet pie nelielas klints un sāk rāpties augšup)...Tas nav grūti! (Pārējie seko viņa piemēram)
Pie pašas augšas Boromiram paslīd kāja un viņš sāk slīdēt lejup...
DRAKO: Borič! Turies! (Satver Boromiru aiz rokas un saprot, ka ar vienu roku nav spējīgs noturēties) Nēeeeeee ( roka atlaižas un viņi abi krīt lejā ūdenskritumā.)
Arvena nolūkojas lejup un tad vienkārši atlaiž rokas krītot aiz abiem vīriešiem....