Terors mums visapkaart..., mad world Options

[ShinChan]

Pieljauju, ka sjis nav iistais forums, kuraa filosofeet par taadaam lietaam, tacju atljausjos izveidot topiku par sjo aktuaalo teemu.
Cik drosji mees varam justies Latvijaa, ja muus ieskauj valstis, kuraas norisinaas pilsonju karsj (Krievija) vai katru otro dienu notiek kaads terorakts (virkne ES valstu un Krievija) un valda pustraks diktators (Baltkrievija)?
Peedeejo 12 gadu laikaa man ir radusies sajuuta, ka mees dziivojam izoleeti no apkaarteejaas pasaules. Muusu striidi un diskusijas parasti bija lokaala rakstura, piem., pensijas, algas, partiju kjiivinji utt. Taads nosaciits provinciaalisms. Mees nezinam ko tas noziimee uznjemt savaa valstii beeglju straumes (Olaines iemiitnieku saujinja neskaitaas), mees nezinaam ko noziimee, kad pastiprinaati drosjiibas pasaakumi terora draudu delj (t/c "Centrs" spridzinaasjana neskaitaas), mees nezinaam ko noziime, kad valdiiba un prezidents melo par bojaagaajusjo skaitu negadiijumos un kad dod pilnu riiciibas briiviibu militaaristiem (muusu siikaas dazjmiljonu afeeras un Iraakas konflikts neskaitaas), mees vairs nezinaam ko noziimee kad valsts kontrolee praktiski visus plasjsazinjas liidzekljus. Mums buutu jaajuutas laimiigiem?! Un cik ilgi mees taadi jutiisimies, ja juutamies tagad!?

Veelos provoceet juus uz sava viedoklja pausjanu par teemu, kas notiek ar pasauli un Latviju, cik pasargaati un drosji mees esam vai neesam.

[ShinChan]

Esmu atguvies no no veetrainas uzdziives un gatavs pildiit savu pienaakumu pret sjii foruma daliibniekiem, jo tas vairs ilgaak nav izturams, ka taadi maldi paliek bez nopietna atspeekojuma.

Kas attiecas uz tava posta saakuma dalju, kuraa ir runa par Latviju: es tev varu izskaidrot, kaapeec mums tik biezji mainaas valdiibas un kaapeec ir n-tie saraksti uz katraam veeleesjanaam. Pirmkaart, Latvijaa ir ljoti daudz sociaalu grupu, kurai katrai ir savas intereses, kas biezji vien ir pretrunaa ar citas grupas intereseem un taa kaa Latvijaa darbojas daudzpartiju sisteema, tad tas ir gluzji normaali, ka katra grupa veelas paarstaavnieciibu parlamentaa, veel jo vairaak tad ja vinji neredz, ka kaada no lielajaam partijaam pieveerstu uzmaniiibu vinju probleemaam. redz, Latvija pasjlaik atrodas paarejas periodaa, notiek paareja no sociaalisma uz demokraatiju un sjajaa starplaikaa ir jaarisna ljoti plasj probleemu loks: pilsonji - nepilsonji, stabila sociaalaa vidusslaanja izveide, valsts iestaazju autoritates nostiprinaajsna (kaa zinaams vaards partija daudziem joprojaam saistaas ar lamuvaardu). Taas ir sociaalisma sekas, kas ir paarvaramas laika gaitaa. Es neapgalvoju, ka parlaments un valdiibas ir dariijusjas to labaako ko speejusjas, tacju buusim mazaak pasjkritiski un vairaak objektiivi. Saliidzinaasim Latviju ar virkni bijusji socbloka valstu un jaunizveidotajaam valstiim sabruukot PSRS. Vai mums kaadreiz ir bijusji paarraavumi elektroapgaadee uz nedeelju un ilgaak? Vai musm ir bijusji veel 90. gadu viduu paartikas taloni? Vai mums ir radusies taada valdiiba ar kuras deelj Rietumi atteiktos ar mums runaat? Vai mees joprojaam veel esam Krievijas kabatas republika? utt. Laikam jau nee, bet virknee valstu augstaakmineetais gan ir bijis diezgan aktuaali. Latvijas pirmaas briivvalsts laikaa arii bija cjupa ar partijaam, krietni vien vairaak nekaa tagad un nekas slikts nenotika, ja neskaita to, ka Ulmanis taadeelj nespeeja iistenot savas ambiicijas. neticiet, ja jums skolaa apgalvo, ka Ulmanis riikoja apveersumu, jo Latvijaa bija parlamentaaraa kriize, pirmkaart, tas bija tikai iegansts, un otrkaart, nekaadas kriizes nebija, jo parlaments funkcioneeja tiem laikiem gluzji normaali.
Runaajot par biezjajaam valdiibas mainjaam, tad taa ir uzskataama par gluzji normaalu paarejas perioda iipatniibu un taas negatiivo iespaidu nevajag paarspiileet. Ja valdiibas biezji rotee tad mainaas to to sastaavi, mazinaas iespeejas veikt koruptiivas darbiibas un "iesuunot" kaadaa amataa. Latvijas probleema ir taa, ka, lai gan valdiibas mainaas biezji, kadri biezji vien paliek tie pasji, taadejaadi sjii jauno asinju piepluude nenorit taa kaa tai vajadzeetu noritēt. Plus liela kljuuda, kas tika pieljauta briivalsts atjaunosjanas saakumposmaa bij taa, ka pie varas pielaida bijušjos kompartijniekus un augstas cjinas, kam jau bija izveidojusies korporatiivi kontakti un kam, kas ir pats galvenais, bija informaacija par valsts staavokli, jo Tautas frones baalelinjiem tajaa laikaa bija tikai lozungveidiigi sauklji nevis reaalaa infa par situaaciju. Un tajaa laikaa kontaktiem un informaacijai (liidziigi kaa muusdienaas) bija milzu veertiiba un sekas tam bija liela dalja no taa, par ko tagad vai ik dienas pukst katrs otrais laikraksts.

Un tagad pie saldaa eediena. Es pat neciteesju tava posta otro dalju, jo tad man naaktos citeet to visu. No tevis rakstiitaa es secinu, ka tava ponja par aarpolitiku ir, kaa lai to maigaak pasaka,...nenobriedusi. Tu aizstaavi ASV, Krievijas un Izraeelas agresiju. Labi. Tad vismaz pamato kaapeec. Ok, tu mini islama fundamentaalistus un to, ka konflikti ir veidoti uz religijas baazes. Nepareizi. Liela dalja pasaules ieniist un maza dalja pasaules reaali ciinaas pret ASV taapeec, ka taa, burtiski runaajot, neljauj tai elpot un domaat briivi. ASV peec Aukstaa kara beigaam ir kljuvusi par vieniigo lielvaru. ASV visu 20. gs. vaariija naudu un savu militaaro potenciaalu uz konfliktiem citaas valstiis. Redz, vinjiem bija sjoks par Pearlharbour un WTO dviinju tornjiem. Kursj maita atljaavaas aizskart vinju sveeto zemi. Bet tas, ka pasji krustaam skjeersam ir izkarojusjies pa visu pasauli, njirgaajoties par citu valstu kultuuraam un iedziivotaajiem, tas taa fufels, jo vinji ir visuvareni un vinji garantee drosjiibu pasaulee. Mans, varbuut ne naids, bet zinaamas dusmas pret sjo valsti saistaas ar to, ka taa ir tik aprobezjota un egocentriska. Vinjiem nav veestures (tas 200 gadu ilgais laika streekjis ir smiekligs) un vinjiem nav naacijas sjii vaarda tiesjaa izpratnee. Tas ir tautu sakauseejums, kurus vienojosjaa ideja ir pelniit, pelniit, un veelreiz pelniit (un dazjiem mexikaanjiem vai neegjeriem - vienkaarsji dziivot uz kakla tiem, kas labi pelna). Sjis ir bijis sjo tautu vienojosjais faktors jau saakot ar tiem anglju un holandiesju protestantiem, kas ieradaas, tagadeejos sjtatos 17. gs. Sjii valsts turaas uz juristu armijas, kas katru dienu riiko praavas par taadaam lietaam, kaadas bija atainotas seriaalaa "Alija Makbiila". Smiekliigi? Tacju tajaa pasjaa laikaa dazjos sjtatos par trim peec kaartas nozagtaam picaam var dabuut muuzja ieslodziijumu. Un ja juus domaajat, ka tu kaads cjakareejas ar zveerinaato tiesaam un dienaam ilgaam iztiesaajsnaam tad juus kljuudaties. Sisteema tur ir aptuveni taada pati kaa Padomju laika karatiesaam - seezj troika un aatri izlemej. zveerinaatie parasti tiek uzaicinaati tad kad ir vai nu skandalozas personas iesaistiitas (sjovs kaa nekaa) vai arii vajag uzriikot paraugpraavu. Vot takije vot peljmenji... Vinji ir gatavi izveidot muzeju, cilveekam, kas 1923. gadaa speeja izbeegt no trim cietumiem, tacju vieniem ir pilniigi vienalga, ka aiziet bojaa vairaakus tuukstosjus gadu senas kultuuras veertiibas Iraakas muzejos. Tas ir muusdienu civilizaacijas sjuupulis, bet vinjiem par to nospljauties. Kaa izteicaas viens autoritatiivs "The Washington Post" apskatnieks "vinji muus ieniist nevis par to, kam mees ticam, bet par to ko mees reaali daraam un arī par muusu ignoranci". Es domaaju sjie vaardi atspoguljo sjii konflikta buutiibu. Kaapeec Busj nebrucina virsuu Sauuda Araabijai, kas ir vienliidz vainojama 11. septembra notikumos (sjodien gadadiena) kaa Afganistaana? Taapeec, ka ar virkni sjiis valsts amatpersonu un uznjeemeeju Busja gjimenei ir biznesa attieciibas pagaatnee un tagadnee. Kaa ir atziimejusi virkne militaaro analiitikju (tai skaitaa ASV) Afganistaanas operaacija bija viena liela lazja, pokazuha, bez reala rezultaata. Turpretii Iraakas konfliktam jau ir gluzji cits fons, un fonu sauc - nafta, un liidz ar to risinaajums virknei ASV sasaapeejusju probleemu. Reti kuras valsts kompaanijas dabuu kontraktus par Iraakas atjaunosjanu, un saistiibaa ar naftu, man pat ir gruuti apteikt, vai veel kaads bez lielajiem ASV naftas ieguves un paarstraades gigantiem ir dabojis kaut jeelnaftu apostiit.
KAs attiecas uz ASV un Latviju, nevajg paarveerteet ASv lomu Latv. neatkariigas valsts atjaunosjanaa. ASV ne tuvu nebija pirmaa, kas atzina muusu neatkariibu, un Busj, tas kursj seniors, veel 80. gadu beigaas uzstaajoties Ukrainas parlamentaa verveleja par to, ka Baltijas valstiim nevajadzeetu meegjinaat izveerst savus seperaatiskos centienus un atdaliities no PSRS.
Tavaa postaa vairaak ir lasaamas kaut kaadas paranoidaalas bailes no citu religiju paarstaavjiem (konkreeti austrumu). Tacju pats sevi uzskati par kosmopoliitu. Kaut kaa neit kopaa abas sjiis lietas. Pabraukaa ap to pasju ASV dabuusi tik multikulturaalu duurienu, ka naaksies mukt atpakalj uz Latviju.
Ok paariesim pie Krievijas. Kaa tu vari aizstaaveet sjo teroristu organizaaciju (tas pats attiecas uz Izraeelu)? Terora veiksjanai ir valsts augstaakaas amatpersonas mandaats. Precedetnti, kad valsts sistemaatiski un plaanveidiigi izniicina pati savus pilsonjus (es te nerunaaju par padomju laikiem) ir sastopami sjur tur aafrikaa, dienvidamerikaa un aazijaa tresjaas pasaules valstiis, bet arii taadu nav daudz. Krievu-cjecjenu konfilta saknes ir mekleejamas jau gadsimtus senaa veesturee, tacju ir buutiski atziimeet Staljina laika represijas, kad balstoties uz safabricetiaam apsuudziibaam (it kaa sadarbojusjies ar nacistiem) tika paarvietotas veselas tautas (cjecjeni, ingusji, krimas tataari u.c.). Interesanti kaadu gan miilestiibu vinjiem vajadzeetu just pret krieviju? Sjii konflikta pamataa ne tuvu nav musulmanju ticiiba, sjaa konflikta pamataa ir vienas tautas terors pret otru (vienas valsts ietvaros) un...nafta. Rodas jautaajums, kaapeec Krievijai ir tik buutiski patureet sjo kalnaino neaugliigo mazo teritoriju ar mezjoniigiem kareiviigiem iedziivotaajiem? Taapeec, ka caur sjiis republikas teritoriju iet Krievijai vitaali svariigs naftas vads. protams, ja Cjecjeniju palaistu tas buutu "nelabs" signaals citaam autonomajaam republikaam panjemt briivsoli. Veesture raada, ka Krievija labpraat pievieno teritorijas, bet ar lielaam zobu saapeem no taam skjiras. Piemeer, Kurilju salas. Smiekliigi, paaris salas, ne iipasji daudz iedziivotaaju (visi dziivo totaalaa nabadziibaa) un galiigs krievijas nostuuris bez strateegiskas noziimes, bet Japaanas politiki var izstiepties un sarauties, salas vinjiem neredzeet . Tas pats attiecas uz visaam citaam teritoriaalajaam prasiibaam pret Krieviju (Abreni ieskaitot).

Esmu piekusis un vakardienas fuuga ar veel turaas... taa kur es paliku. Ak, jaa. Peec visa augstaak mineetaa tu man pasaki, kaapeec man butu jaamiil abas sjiis valstis un kaapeec man buutu jaauzksta, ka to realizeetaa "reaalpolitika" man nes jelkaadu labumu? Es ar labu vaardu varu atcereetie prezidentu Reiganu, kursj bija pietiekami stulbs (kaa politkjis) un runaajaa tiesjaa tekstaa un taadejaadi paatrinaaja PSRS sabrukumu. Es ar labu vaardu varu atcereeties Gorbacjovu un Jeljcinu. Pirmais bija paaraaks tulbs lai apjeegtu savas riiciibas konsekvences un otrais atviegloja latvijas neatkariibas atjaunojsanu, paldies vinjiem par to. Bet kaapeec man buutu jaamiil sjiis valstis-monstri?
Un visbeidzot par taviem izteikumiem nacionaalisma sakaaraa. vispirms veelos precizeet, ka man nav siltu juutu pret Gardu, Grostinju, Silu un Raivi Dzinataru ari nee, taapat man dzilji pretiigs skjiet praktiski viss, kas tiek publiceets latvians.lv, tacju tas ko tu saki par dziiviibas atdosjanu savas teevzemes labaa ne viemeer atbilst patiesiibai. Interesanti, kosmopoliita kungs kaadaa valstii mees dziivotu, ja tev liidziigo buutu vairaakums formeejot latviejsu pulkus pirmajaa pasaules karaa, vai arii Rigaa atsitot Bermonta-Avalova uzbrukumus, ko? Ar II pasaules karu ir cits staasts, tur tiesjaam bezjeegaa cilveeki gaaja bojaa. Vispaar ikviens karsj ir destruktiivs, tacju cilveeki karo un karos. Es, starp citu, pirms trim gadiem domaaju liidziigi kaa tu. Man likaas pievilciigs kosmopoliitisma idejas, patika ASV "demokraatija", atbalstiiju visa veida globalizaacijas labumus, tacju reaali papildinot savu tuksjo pauri ar teoriju man kaut kaa radaas pavisam cits dziives redzeejums.
P.s. Ja kaads sjo izlasiis un gribees veel..varu papildus uzrakstiit savus spriedeleejumus par Izraeelu un ekonomikas globalizaaciju. Pagaidaam man vairaak speeka nav.

Esmu mazliet palabojis sjo postu, kljuudu bija ka vai nu