Mūsdienu Bērni, Thing that s.cks! Options

[GoldLeader]

Kad mēs augām, tad tā nebija. Smieklīgi skan, bet tā nu ir rūgta patiesība. Ideja rakstīt man ienāca galvā, sēžot autobusā, un braucot uz Taurupi, kad man aizmugurē 1.5 stundas sēdēja divi piektklasnieki (Laikam. Varbūt sīkāki) no Suntažiem un braši apsprieda to, kā labāk ar sūdiem apsmērēt meiteņu tualetes sienas, un vai to darīt ar rokām, jeb kaut kur dabūt lāpstu. Kaut ko tik daiļu vienkārši nevarēja palaist garām.

Tātad – pirmkārt, sīkie maitas ir iedomīgi, izlutināti pakaļas, kas domā, ka viņiem visu dzīve liks uz paplātes, un, ka viņi tādēļ ir pasaules naba. Ļaunākais, ka šiem 8 – 13 (ar iespējamām izmaiņām gan uz augšu, gan uz leju vecuma robežās) gadus vecajiem kretīniem liekas, ka tas ir pilnīgi normāli.

Reiz, kādā tusā man sagadījās ar vienu tādu sadzert. Tur bija jauka metālistu kompānija, un šī meitene. Viņa sākumā likās tīri normāla, cik nu normāls var likties piecpadsmit (or whatever – vecumam šobrīd tiešām nav nozīmes) gadus veca, patoloģiski sadistiska būtne, kas tā vien meklē brīdi, kad tev iekost. Mēs runājām par dzīvi, par problēmām, dzērām alu un tamlīdzīgi.

Viņa iesāka savu domu daudzmaz loģiski : „Mani vecāki mani nemīl, jo man ir cukura diabēts! Viņi man nenopirka istabai tādas tapetes, kā es vēlējos, un par manu pabalsta naudu nopirka brālim uz ziemassvētkiem rotaļu garāžu ar mašīnām, kas izmaksāja 30 latus! Un tā bija pabalsta nauda!” Mēs, kā līdzjūtīgi un, par nelaimi, loģiski domājoši cilvēki nodomājām, ka viņai tiešām ir problēmas, un centāmies viņu uzmundrināt. Kādi stulbeņi mēs bijām, ka tā darījām. Atgādiniet man būt jaukam tikai pret cilvēkiem, kuru galvā ir kaut pāris grami smadzeņu, savādāk es nobeigšos.

Tagad ir laiks pieturēties pie krēsla. Kad es viņai pajautāju: „Nu, un vai vecāki tev kaut ko uz ziemassvētkiem nopirka?” šis perversais izdzimums, kuru sātans nelaistu ellē, jo viņa tur vienkārši nogalinātu visus dēmonus ar savu nekaunīgo stulbumu atbildēja: „Jā. Datoru. Par 600 ls.” D’oh. Stab, STAB, Stab!

Un arī tapetes. Šī....radība, redz, bija gribējusi oranžas, bet veikalā neesot bijis. Viņas vecāki (kuri ir vai nu a) stulbi, b)izmisuši vai c) fano par Parisas Hiltones dziesmām) ir staigājuši pa citiem veikaliem, safotografējuši tapetes viņas istabai, un bildes rādījuši viņai. Šai, izlutinātajai būtnei, kuras eksistence ir dabas brīnums, kaut vai dēļ tā, ka viņa nav aizmirsusi elpot, esot patikušas tādas, ar horizontālām baltām strīpām. Kad viņas vecāki devās tās iegādāties, tādu tur nebija, un viņi nopirka tapetes ar vertikālām baltām strīpām. Un lūk – tādēļ viņas „ļaunie, riebīgie” vecāki viņu nemīl. Can you imagine that?

Lielais vairums to pretīgo mazo kverpļu ir audzināti pēc „bērnu tiesību normām” kur jebkāds sods par izdarīto ir vardarbība ģimenē. Yah right. Es nesaku, ka bērnus vajadzētu sist, bet drūmā tonī paskaidrot, ko viņi ir izdarījuši nepareizi, kāpēc viņi jāsoda, un uz cik ilgu laiku viņi a) nedabūs kabatas naudu, netiks laisti tusēties vai c) nevarēs spēlēt kompi vai kko tamlīdzīgu, ko pavada viegls „slap on a head, just to prove the point” tomēr gan vajadzētu. To nu viņi ir nopelnījuši točna. Ar attieksmi: „Ak nē! Tu izdauzīji logu, nogriezi kaķim galvu, piekāvi 3 klasesbiedrus, un apvainoji skolotāju! Kas tev šeit pietrūkst? Vai tu mājās izjūti neapmierinātību? Vai tev palielināt kabatas naudu, un kaut ko iegādāties?” izaug tikai deģenerēti kretīni, kas uzgrūžoties vecākam cilvēkam nolamājas, un nodirš tevi no piektā stāva.

No, really, vislabākā izeja būtu vienkārši visus viņus par katru debīlismu, ko tie izdara, uz gadu nosūtīt uz ogļu raktuvēm, kur puse no viņiem nosprāgtu, bet tie, kas atgrieztos varbūt būtu labāki cilvēki. Mums jau tā pietiek mazgadīgo urļiku, kas diršās uz nebēdu! Citējot piecgadīgu urlēnu: „Ei, pidoras jobanutij! Daj pjaķ kopejek na sigareti! A to tak pa mordu dam!”
Un tad vēl kāds tāds kretīns māca, kā man pareizi dzīvot, un skaidro savu attieksmi pret dzīvi, jo viņam, lūk, esot „Dzīves pieredze”

Jā, gan, pieredze, kā izdīkt māmiņai naudu, lai klausītos vēl vairāk notrulinošās pusdolāra dziesmas. (Interesanti, ja tam idiotam piedzims bērns, kā viņš to nosauks? 25 centi, vai?) Man kāds no mazajiem stulbenīšiem skaidroja, ka „dziesmā” (kaut gan es to tik lepnā vārdā nesauktu) „Candy Shop” ir iekļauta baigā jēga, jo tur dzied par bordeli. OH NOES! Par bordeli. Un jēga? Mācām 10–gadīgajiem krutajiem „Nigga Pimps” pirkt vēl viņa albūmus, jo diženā dziesma par to, kā viņš ved kaut kādu, ne mazāk debilu, čiksi uz bordeli ir abnormāli kruta, ja?

Par visādiem 11-gadīgiem pankiem, gotiem un EMO, kas mums te ir lielās varzās pateicoties nolādētajam Tokio Hotel: „Bils! JĀ!! ES VIŅU MĪLU!” Visdebīlākais par šo tēmu bija problēmvēstule žurnālam Sīrups: „Mīļais Sīrup! Es nevaru dzīvot! Esmu iemīlējusies zvaigznē! Sūtu viņam vēstules katru nedēļu, bet viņš neatbild. Es dēļ viņa graizu rokas. Šī zvaigzne ir ģeniālais mūziķis Bils no Tokio Hotel. Ko man tagad darīt? Esmu izmisumā!” Pēc šāda teksta izlasīšanas, rodas sajūta, kas līdzīga tai, kuru iegūstam izsrāpējot sev acis, blenderī tās sajaucot ar divas nedēļas veca, puvuša kaķa līķi, un tad to visu izdzerot. Pat jāsāk lamāties mongoļu stilā: Lai nolādēta tā sēkla, no kuras izdīga tas koks, no kura galdnieks uztaisīja to gultu, kurā Bilu ieņēma.

Un tagad iedomājieties, ka šīm unikālajām dabas būtnēm, kas ir spļāviens civilizācijas sejā, arī būs bērni. Un ka Latvieši ir viena, no gudrākajām tautām (pēc vidējā IQ rādītāja) pasaulē. Tas nozīmē, ka, piemēram, ASV ir vēl debīlāki sīči. Man rodas vēlme nopirkt bisi, un piespiest valdību atļaut stulbo, nē, stulbo nebūs īstais vārds – izcili degradēto un kretīniski stulbo „mazo mīļumiņu” medības.
Beigsim uz priecīgas nots: vismaz labi ir tas, ka kaut kad viņi visi nomirs.

Ja jums mans raksts nepatika, tās ir tikai jūsu problēmas. f.ck Off. Komentāros aizstāvēšu savu viedokli ar visrupjākajiem lamuvārdiem, kādus zinu. Ja patika, super, supportojiet mani, un sūtiet man naudu. Peace Out. GoldLeader.

[Taka]

Šumin, tu sāc runāt kā emo, kaut gan pēc vecuma neatbilsti...
"pamosties no tā murga ko sauc par dzīvi" - nu kā vispār pieaugušam cilvēkam šitādas muļķības var nākt prātā???
Runa neiet par dzīvi bet gan par pašcieņu. Par latviešu, kā tautas pašcieņu. To nevar iepotēt, tai ir jābūt katrā pašā. Nu nevar sevi nolikt zemāk par zāli, par tepiķi nogulties, kurā visi atslauka kājas...
Vajag sevi cienīt. Un ja runājam par sīkajiem - neskatījies TV3 raidījumu "Latvijas lepnums"? Būtu redzējis daudz ko, tai skaitā 13-gadīgu meiteni, kura izglāba no ugunsgrēka savus brāļus un māsas, kā arī kaimiņus. Ir Latvijā cilvēki, kuri sasniedz lietas, ar OSCAR autiņiem piedalās rallijā Parīze-Dakāra, rīko hoķa čempjus (nu labi - tie vairāk ir tīra komercija), burā apkārt pasaulei (katamarāns "Kaupo", jahta "Milda"), iekaro kalnu virsotnes, ievāc zeltu sportā un izstrādā unikālus biotehnoloģiskus risinājumus. Nu neesam mēs tāda lūzeru tauta, kā liekas. Vienkārši čīkstētāji ir vairāk pamanāmi.

This post has been edited by Taka: Jan 7 2007, 22:19

[Shumins]

Šumin, tu sāc runāt kā emo, kaut gan pēc vecuma neatbilsti...
"pamosties no tā murga ko sauc par dzīvi" - nu kā vispār pieaugušam cilvēkam šitādas muļķības var nākt prātā???

Njaa...
Visi tikai grib, lai tie pieagushie saka tikai gudras lietas. Vienmeer zin ko un kaadaa veidaa to izdariit, vienmeer var dot kaadu padomu, nu izlikties par to kruto un nesalauzjamo iisto veci uz kura pleca var atlaisties un neuztraukties par sevi. Tai pashaa laikaa no jaunaakiem neviens negrib nekaa domaat un klausiit. Darbaa visi grib paarmeeriigo atbildiibu, precizitaati, padotie gaida risinaajumus un darba kaartiigu sadali, apvainojoties par katru aizraadiijumu un miseekli leemumu pienjemshanaa.
Arii pieagushiem shad tad uznaak vajiiba paniideet un pachiiksteet. Kad negribas nemaz domaat, bet izlikties par nabadzinju, ka nekaa neprot un nerib dariit
Izmantoju izdeviibu, jo bija labs offtopics
Njus jau palikaas labaak (Thanks par iespeeju pagaudot, protu noveerteet...)

Un ja runājam par sīkajiem - neskatījies TV3 raidījumu "Latvijas lepnums"? Būtu redzējis daudz ko, tai skaitā 13-gadīgu meiteni, kura izglāba no ugunsgrēka savus brāļus un māsas, kā arī kaimiņus.

TV3 neskatos, ja iesleedzu TV, tad parasti uz Panoraamu, vai kad kaads karo or nemieri CNN. Un Sorasa sponsoreeto DE FACTO. Tieshaam nezinaaju par taadu raidiijumu.
Bet vienu zinu, ka augsti veerteeju tevis aprakstiito meiteni. Tajaa vecumaa noteikti buutu kritis panikaa un raudaajis. Cepuri nost par tiem, kam taada uznjeemiiba. No savas puses ar taadu nevaru lepoties, esmu no tiem miikstiem, kas tikai skataas un nepaliidz. Gandriiz kaa tai Anime Gantz pirmaa ep. , kad visi tikai staaveejaa pie sliedeem un gaidiija briinumu.

Un par tiem maziem nav ko uztraukties. Ja izdomaas ko sasniegt savaa dziivee un saaks maaciities augstskolaa, tad pasniedzeeji, taapat kaa veelaak darba deveeji darbaa mazos izmaaciis kaa vaig. Buus jau labi. Leilaakaa dalja beernu beerniibaa ir dumji, bet tomeer dziive tos paspeej izmaaciit. Un paareejie jau ar kaut kaa tiek uz priekshu.

Labi baigshu iideet shodien, tieshaam izskataas smiekliigi

This post has been edited by Shumins: Jan 7 2007, 23:23

[mdr7]

vispār manuprāt, problēma ir komunikācijā, ka jau daudzi to minēja. un ja vecāki gribēs, viņi atradīs laiku arī starp trim darbiem ,ko pavadīt kopā ar bērnu. zinu pāris piemērus. tikai jautājums ir: vai viņi to grib? daudz kas ir atkarīgs arī no vecāku (kad viņi bija bērni) audzināšanas, tas jau nāk līdzi cauri paaudzem.