Mūsdienu Bērni, Thing that s.cks! Options

[GoldLeader]

Kad mēs augām, tad tā nebija. Smieklīgi skan, bet tā nu ir rūgta patiesība. Ideja rakstīt man ienāca galvā, sēžot autobusā, un braucot uz Taurupi, kad man aizmugurē 1.5 stundas sēdēja divi piektklasnieki (Laikam. Varbūt sīkāki) no Suntažiem un braši apsprieda to, kā labāk ar sūdiem apsmērēt meiteņu tualetes sienas, un vai to darīt ar rokām, jeb kaut kur dabūt lāpstu. Kaut ko tik daiļu vienkārši nevarēja palaist garām.

Tātad – pirmkārt, sīkie maitas ir iedomīgi, izlutināti pakaļas, kas domā, ka viņiem visu dzīve liks uz paplātes, un, ka viņi tādēļ ir pasaules naba. Ļaunākais, ka šiem 8 – 13 (ar iespējamām izmaiņām gan uz augšu, gan uz leju vecuma robežās) gadus vecajiem kretīniem liekas, ka tas ir pilnīgi normāli.

Reiz, kādā tusā man sagadījās ar vienu tādu sadzert. Tur bija jauka metālistu kompānija, un šī meitene. Viņa sākumā likās tīri normāla, cik nu normāls var likties piecpadsmit (or whatever – vecumam šobrīd tiešām nav nozīmes) gadus veca, patoloģiski sadistiska būtne, kas tā vien meklē brīdi, kad tev iekost. Mēs runājām par dzīvi, par problēmām, dzērām alu un tamlīdzīgi.

Viņa iesāka savu domu daudzmaz loģiski : „Mani vecāki mani nemīl, jo man ir cukura diabēts! Viņi man nenopirka istabai tādas tapetes, kā es vēlējos, un par manu pabalsta naudu nopirka brālim uz ziemassvētkiem rotaļu garāžu ar mašīnām, kas izmaksāja 30 latus! Un tā bija pabalsta nauda!” Mēs, kā līdzjūtīgi un, par nelaimi, loģiski domājoši cilvēki nodomājām, ka viņai tiešām ir problēmas, un centāmies viņu uzmundrināt. Kādi stulbeņi mēs bijām, ka tā darījām. Atgādiniet man būt jaukam tikai pret cilvēkiem, kuru galvā ir kaut pāris grami smadzeņu, savādāk es nobeigšos.

Tagad ir laiks pieturēties pie krēsla. Kad es viņai pajautāju: „Nu, un vai vecāki tev kaut ko uz ziemassvētkiem nopirka?” šis perversais izdzimums, kuru sātans nelaistu ellē, jo viņa tur vienkārši nogalinātu visus dēmonus ar savu nekaunīgo stulbumu atbildēja: „Jā. Datoru. Par 600 ls.” D’oh. Stab, STAB, Stab!

Un arī tapetes. Šī....radība, redz, bija gribējusi oranžas, bet veikalā neesot bijis. Viņas vecāki (kuri ir vai nu a) stulbi, b)izmisuši vai c) fano par Parisas Hiltones dziesmām) ir staigājuši pa citiem veikaliem, safotografējuši tapetes viņas istabai, un bildes rādījuši viņai. Šai, izlutinātajai būtnei, kuras eksistence ir dabas brīnums, kaut vai dēļ tā, ka viņa nav aizmirsusi elpot, esot patikušas tādas, ar horizontālām baltām strīpām. Kad viņas vecāki devās tās iegādāties, tādu tur nebija, un viņi nopirka tapetes ar vertikālām baltām strīpām. Un lūk – tādēļ viņas „ļaunie, riebīgie” vecāki viņu nemīl. Can you imagine that?

Lielais vairums to pretīgo mazo kverpļu ir audzināti pēc „bērnu tiesību normām” kur jebkāds sods par izdarīto ir vardarbība ģimenē. Yah right. Es nesaku, ka bērnus vajadzētu sist, bet drūmā tonī paskaidrot, ko viņi ir izdarījuši nepareizi, kāpēc viņi jāsoda, un uz cik ilgu laiku viņi a) nedabūs kabatas naudu, netiks laisti tusēties vai c) nevarēs spēlēt kompi vai kko tamlīdzīgu, ko pavada viegls „slap on a head, just to prove the point” tomēr gan vajadzētu. To nu viņi ir nopelnījuši točna. Ar attieksmi: „Ak nē! Tu izdauzīji logu, nogriezi kaķim galvu, piekāvi 3 klasesbiedrus, un apvainoji skolotāju! Kas tev šeit pietrūkst? Vai tu mājās izjūti neapmierinātību? Vai tev palielināt kabatas naudu, un kaut ko iegādāties?” izaug tikai deģenerēti kretīni, kas uzgrūžoties vecākam cilvēkam nolamājas, un nodirš tevi no piektā stāva.

No, really, vislabākā izeja būtu vienkārši visus viņus par katru debīlismu, ko tie izdara, uz gadu nosūtīt uz ogļu raktuvēm, kur puse no viņiem nosprāgtu, bet tie, kas atgrieztos varbūt būtu labāki cilvēki. Mums jau tā pietiek mazgadīgo urļiku, kas diršās uz nebēdu! Citējot piecgadīgu urlēnu: „Ei, pidoras jobanutij! Daj pjaķ kopejek na sigareti! A to tak pa mordu dam!”
Un tad vēl kāds tāds kretīns māca, kā man pareizi dzīvot, un skaidro savu attieksmi pret dzīvi, jo viņam, lūk, esot „Dzīves pieredze”

Jā, gan, pieredze, kā izdīkt māmiņai naudu, lai klausītos vēl vairāk notrulinošās pusdolāra dziesmas. (Interesanti, ja tam idiotam piedzims bērns, kā viņš to nosauks? 25 centi, vai?) Man kāds no mazajiem stulbenīšiem skaidroja, ka „dziesmā” (kaut gan es to tik lepnā vārdā nesauktu) „Candy Shop” ir iekļauta baigā jēga, jo tur dzied par bordeli. OH NOES! Par bordeli. Un jēga? Mācām 10–gadīgajiem krutajiem „Nigga Pimps” pirkt vēl viņa albūmus, jo diženā dziesma par to, kā viņš ved kaut kādu, ne mazāk debilu, čiksi uz bordeli ir abnormāli kruta, ja?

Par visādiem 11-gadīgiem pankiem, gotiem un EMO, kas mums te ir lielās varzās pateicoties nolādētajam Tokio Hotel: „Bils! JĀ!! ES VIŅU MĪLU!” Visdebīlākais par šo tēmu bija problēmvēstule žurnālam Sīrups: „Mīļais Sīrup! Es nevaru dzīvot! Esmu iemīlējusies zvaigznē! Sūtu viņam vēstules katru nedēļu, bet viņš neatbild. Es dēļ viņa graizu rokas. Šī zvaigzne ir ģeniālais mūziķis Bils no Tokio Hotel. Ko man tagad darīt? Esmu izmisumā!” Pēc šāda teksta izlasīšanas, rodas sajūta, kas līdzīga tai, kuru iegūstam izsrāpējot sev acis, blenderī tās sajaucot ar divas nedēļas veca, puvuša kaķa līķi, un tad to visu izdzerot. Pat jāsāk lamāties mongoļu stilā: Lai nolādēta tā sēkla, no kuras izdīga tas koks, no kura galdnieks uztaisīja to gultu, kurā Bilu ieņēma.

Un tagad iedomājieties, ka šīm unikālajām dabas būtnēm, kas ir spļāviens civilizācijas sejā, arī būs bērni. Un ka Latvieši ir viena, no gudrākajām tautām (pēc vidējā IQ rādītāja) pasaulē. Tas nozīmē, ka, piemēram, ASV ir vēl debīlāki sīči. Man rodas vēlme nopirkt bisi, un piespiest valdību atļaut stulbo, nē, stulbo nebūs īstais vārds – izcili degradēto un kretīniski stulbo „mazo mīļumiņu” medības.
Beigsim uz priecīgas nots: vismaz labi ir tas, ka kaut kad viņi visi nomirs.

Ja jums mans raksts nepatika, tās ir tikai jūsu problēmas. f.ck Off. Komentāros aizstāvēšu savu viedokli ar visrupjākajiem lamuvārdiem, kādus zinu. Ja patika, super, supportojiet mani, un sūtiet man naudu. Peace Out. GoldLeader.

[kahi]

sākt no paša bērnudārza... vairums pieaugušo, cik esmu novērojusi, ir pilnīgi vienalga, kā tur to bērnu māca - galvenais, ka viņš nes mājās nesmukus zīmējumus un appuņķotas plastalīna figūriņas. ja kaut ko radikāli jāmaina, tad varu vien ieteikt - sabāzt visus pirmgadniekus vienā konteinerī un striktu psihologu vadībā tad arī uzaudzināt, lai gan man nešķiet, ka tas nestu kādus augļu. reālajā dzīvē nekāda uķi - buķi lietiņa - vai, cik tev smuki sanāk, un kas mums te pa rūķīti mācās staigāt? nenotiek. protams, var jau viņus izaudzināt par cieņas pārpilniem robotiem, tomēr man negribētos tādā pasaulē dzīvot. no otras puses, var bērnus vest ekskursijā uz getliņiem un rādīt bomžus- redz, kas notiek, ja dzerstās, nemācās, u.c. tomēr otrpus žogam zāle vienmēr ir zaļāka, un, ja neļaus bērnam vienu reizi iesist, viņš nezinās kas tas ir, un agrāk vai vēlāk to izdarīs, neatkarīgi no tā, cik procenti cieņas viņam sabāzti galvā.

secinājums. mēs katrs esam gājuši cauri šim ''akeskaralisvisuvaldošais, klanies jēl'' vecumam, tā ir tikai neatņemama daļa no mūsu dzīves. topiks sākotnēji par to, kāpēc viņi tādi ir? - nu ir un viss. pieaugs, pārmainīsies, tad arī mantos to cieņu. nepatīk, neskaties. tas, ka jūs tikāt bāzti stūrī psrs laikā, nenozīmē, ka pasaule negriezās. tajā laikā arī bija tikpat stulbi cilvēki, ar to atliek tikai samierināties.

panes irbes dienas jautājums: kāpēc gados vecāki cilvēki, pēkšņi uzbrūk savai bijušajai esībai un cenšas to mainīt, ja paši no ši vecuma ir izauguši tīri normāli un sakarīgi?

This post has been edited by kahi: Jan 9 2007, 14:52

[Shumins]

Ja kaut ko radikāli jāmaina, tad varu vien ieteikt - sabāzt visus pirmgadniekus vienā konteinerī un striktu psihologu vadībā tad arī uzaudzināt, lai gan man nešķiet, ka tas nestu kādus augļu. reālajā dzīvē nekāda uķi - buķi lietiņa - vai, cik tev smuki sanāk, un kas mums te pa rūķīti mācās staigāt?

Tu esi mazliet nokaveejis/ -usi, tie laiki jau sen ir garaam, kad ar Fiirera gadiibu tikai audzinaataa slavenaa Hitlerjugend
Iemaaciit jau var visu, kaut maziem 12 gadiigiem iestaastiit, ka ar Panzerfaust vaig mesties virsuu tankam Berliines cinjaas. Vaijag maaceet tikai visu pareizi pasniegt un tad jau mazinjais dariis visu ko tam liek. Bet vai no taa kaada jeega? Nop. Muusdienu sabiedriibaa ir vajadziiba pec citiem cilveekiem. Tachu kaadiem? To arii neviens nemaak pateikt, taapeec skolaas maaciibu programmas tiek mainiitas viena peec otras, un katraa stuurii savs maaciishanas stils. Beernudaarzaa un skolaa buutu labi, ja cilveekiem tiktu radiita interese par kaut ko, lai tas peec tam turpinaatu maaciibas augstskolaa. Pats to laiku visu noslinkoju un nekaa neimaacijos. Prieksh tam jau ir augstaakaas izgliitiibas iestaades ar profesoriem. Un galva nav piebaasta ar visiem tiem skolu meesliem. Tai slavenaa augstskolaa, kur visi liek tik lielas ceriibas par kaut ko izaugt. Tachu tai pashaa laikaa inzjenieriem visu maaca taapat kaa 70-tos gados, ar tiem pashiem meerinstrumentiem un labratorijas darbiem. Arii augstskola nekaa nedod, tikai pieradina cilveeku pie stresa un piespiezj domaat, jo taa kaa citi var iztureet augskolaa, tas tieshaam ir abriinojami. Jau beerni, darbs, maaciibas un veel nebeidzamie tusinji. Tieshi shajaa haotiskaa videe top cilveeks, kas beigaas ir gatavs uz visu un nenokaa nebaidaas. Un tad jau txt konsultaaciju laikaa pirms sesijas, lai dabuutu pielaidi pie eksaamena, kad pasniedzeeji saka, "Saakas mans seriaals un eju prom, naakat naakamaa gadaa!", vairs nebiedee.
Visa izgliitiiba ir galiigi garaam, ieskaitot augskolas, liekas ka daudzaas ceriibas jums taapeec, ka neesat tur bijushi. Viss notiek pashmaaciibas celjaa. Un tikai tie, kam ir kaada interese radusies, vai kas no vecaakiem ir iemaaciijushies pacietiinu un meerkjtieciibu, tie arii kaut ko dziivee sasniedz. Taapat vienaa klasee ir 30 cilveeku un tikai no daljas kas sanaak, kaadu tur vairs vainas izgliitiibaa? Nav logjikas. Taaka lieki ir nolikt jau taapat bezceriigo izgliitiibu, bet vairaak meegjinaat dariit pasham.

[sipps]

par ko iet šis bezjēdzigais disputs? Ši ir kada padomes apspriede par to kāda aug jaunā paudze? katra kautk o ieburkšķ un atkarto vienu un to pašu, katrs nākamais iz arvien seklāks un bezjēdzīgāks, ta vien liekas ka katram kautkas ir sakams šajā sakarā. Ķaķa lasti debesis, nekas cits tas nav.