Mūsdienu Bērni, Thing that s.cks! Options

[GoldLeader]

Kad mēs augām, tad tā nebija. Smieklīgi skan, bet tā nu ir rūgta patiesība. Ideja rakstīt man ienāca galvā, sēžot autobusā, un braucot uz Taurupi, kad man aizmugurē 1.5 stundas sēdēja divi piektklasnieki (Laikam. Varbūt sīkāki) no Suntažiem un braši apsprieda to, kā labāk ar sūdiem apsmērēt meiteņu tualetes sienas, un vai to darīt ar rokām, jeb kaut kur dabūt lāpstu. Kaut ko tik daiļu vienkārši nevarēja palaist garām.

Tātad – pirmkārt, sīkie maitas ir iedomīgi, izlutināti pakaļas, kas domā, ka viņiem visu dzīve liks uz paplātes, un, ka viņi tādēļ ir pasaules naba. Ļaunākais, ka šiem 8 – 13 (ar iespējamām izmaiņām gan uz augšu, gan uz leju vecuma robežās) gadus vecajiem kretīniem liekas, ka tas ir pilnīgi normāli.

Reiz, kādā tusā man sagadījās ar vienu tādu sadzert. Tur bija jauka metālistu kompānija, un šī meitene. Viņa sākumā likās tīri normāla, cik nu normāls var likties piecpadsmit (or whatever – vecumam šobrīd tiešām nav nozīmes) gadus veca, patoloģiski sadistiska būtne, kas tā vien meklē brīdi, kad tev iekost. Mēs runājām par dzīvi, par problēmām, dzērām alu un tamlīdzīgi.

Viņa iesāka savu domu daudzmaz loģiski : „Mani vecāki mani nemīl, jo man ir cukura diabēts! Viņi man nenopirka istabai tādas tapetes, kā es vēlējos, un par manu pabalsta naudu nopirka brālim uz ziemassvētkiem rotaļu garāžu ar mašīnām, kas izmaksāja 30 latus! Un tā bija pabalsta nauda!” Mēs, kā līdzjūtīgi un, par nelaimi, loģiski domājoši cilvēki nodomājām, ka viņai tiešām ir problēmas, un centāmies viņu uzmundrināt. Kādi stulbeņi mēs bijām, ka tā darījām. Atgādiniet man būt jaukam tikai pret cilvēkiem, kuru galvā ir kaut pāris grami smadzeņu, savādāk es nobeigšos.

Tagad ir laiks pieturēties pie krēsla. Kad es viņai pajautāju: „Nu, un vai vecāki tev kaut ko uz ziemassvētkiem nopirka?” šis perversais izdzimums, kuru sātans nelaistu ellē, jo viņa tur vienkārši nogalinātu visus dēmonus ar savu nekaunīgo stulbumu atbildēja: „Jā. Datoru. Par 600 ls.” D’oh. Stab, STAB, Stab!

Un arī tapetes. Šī....radība, redz, bija gribējusi oranžas, bet veikalā neesot bijis. Viņas vecāki (kuri ir vai nu a) stulbi, b)izmisuši vai c) fano par Parisas Hiltones dziesmām) ir staigājuši pa citiem veikaliem, safotografējuši tapetes viņas istabai, un bildes rādījuši viņai. Šai, izlutinātajai būtnei, kuras eksistence ir dabas brīnums, kaut vai dēļ tā, ka viņa nav aizmirsusi elpot, esot patikušas tādas, ar horizontālām baltām strīpām. Kad viņas vecāki devās tās iegādāties, tādu tur nebija, un viņi nopirka tapetes ar vertikālām baltām strīpām. Un lūk – tādēļ viņas „ļaunie, riebīgie” vecāki viņu nemīl. Can you imagine that?

Lielais vairums to pretīgo mazo kverpļu ir audzināti pēc „bērnu tiesību normām” kur jebkāds sods par izdarīto ir vardarbība ģimenē. Yah right. Es nesaku, ka bērnus vajadzētu sist, bet drūmā tonī paskaidrot, ko viņi ir izdarījuši nepareizi, kāpēc viņi jāsoda, un uz cik ilgu laiku viņi a) nedabūs kabatas naudu, netiks laisti tusēties vai c) nevarēs spēlēt kompi vai kko tamlīdzīgu, ko pavada viegls „slap on a head, just to prove the point” tomēr gan vajadzētu. To nu viņi ir nopelnījuši točna. Ar attieksmi: „Ak nē! Tu izdauzīji logu, nogriezi kaķim galvu, piekāvi 3 klasesbiedrus, un apvainoji skolotāju! Kas tev šeit pietrūkst? Vai tu mājās izjūti neapmierinātību? Vai tev palielināt kabatas naudu, un kaut ko iegādāties?” izaug tikai deģenerēti kretīni, kas uzgrūžoties vecākam cilvēkam nolamājas, un nodirš tevi no piektā stāva.

No, really, vislabākā izeja būtu vienkārši visus viņus par katru debīlismu, ko tie izdara, uz gadu nosūtīt uz ogļu raktuvēm, kur puse no viņiem nosprāgtu, bet tie, kas atgrieztos varbūt būtu labāki cilvēki. Mums jau tā pietiek mazgadīgo urļiku, kas diršās uz nebēdu! Citējot piecgadīgu urlēnu: „Ei, pidoras jobanutij! Daj pjaķ kopejek na sigareti! A to tak pa mordu dam!”
Un tad vēl kāds tāds kretīns māca, kā man pareizi dzīvot, un skaidro savu attieksmi pret dzīvi, jo viņam, lūk, esot „Dzīves pieredze”

Jā, gan, pieredze, kā izdīkt māmiņai naudu, lai klausītos vēl vairāk notrulinošās pusdolāra dziesmas. (Interesanti, ja tam idiotam piedzims bērns, kā viņš to nosauks? 25 centi, vai?) Man kāds no mazajiem stulbenīšiem skaidroja, ka „dziesmā” (kaut gan es to tik lepnā vārdā nesauktu) „Candy Shop” ir iekļauta baigā jēga, jo tur dzied par bordeli. OH NOES! Par bordeli. Un jēga? Mācām 10–gadīgajiem krutajiem „Nigga Pimps” pirkt vēl viņa albūmus, jo diženā dziesma par to, kā viņš ved kaut kādu, ne mazāk debilu, čiksi uz bordeli ir abnormāli kruta, ja?

Par visādiem 11-gadīgiem pankiem, gotiem un EMO, kas mums te ir lielās varzās pateicoties nolādētajam Tokio Hotel: „Bils! JĀ!! ES VIŅU MĪLU!” Visdebīlākais par šo tēmu bija problēmvēstule žurnālam Sīrups: „Mīļais Sīrup! Es nevaru dzīvot! Esmu iemīlējusies zvaigznē! Sūtu viņam vēstules katru nedēļu, bet viņš neatbild. Es dēļ viņa graizu rokas. Šī zvaigzne ir ģeniālais mūziķis Bils no Tokio Hotel. Ko man tagad darīt? Esmu izmisumā!” Pēc šāda teksta izlasīšanas, rodas sajūta, kas līdzīga tai, kuru iegūstam izsrāpējot sev acis, blenderī tās sajaucot ar divas nedēļas veca, puvuša kaķa līķi, un tad to visu izdzerot. Pat jāsāk lamāties mongoļu stilā: Lai nolādēta tā sēkla, no kuras izdīga tas koks, no kura galdnieks uztaisīja to gultu, kurā Bilu ieņēma.

Un tagad iedomājieties, ka šīm unikālajām dabas būtnēm, kas ir spļāviens civilizācijas sejā, arī būs bērni. Un ka Latvieši ir viena, no gudrākajām tautām (pēc vidējā IQ rādītāja) pasaulē. Tas nozīmē, ka, piemēram, ASV ir vēl debīlāki sīči. Man rodas vēlme nopirkt bisi, un piespiest valdību atļaut stulbo, nē, stulbo nebūs īstais vārds – izcili degradēto un kretīniski stulbo „mazo mīļumiņu” medības.
Beigsim uz priecīgas nots: vismaz labi ir tas, ka kaut kad viņi visi nomirs.

Ja jums mans raksts nepatika, tās ir tikai jūsu problēmas. f.ck Off. Komentāros aizstāvēšu savu viedokli ar visrupjākajiem lamuvārdiem, kādus zinu. Ja patika, super, supportojiet mani, un sūtiet man naudu. Peace Out. GoldLeader.

[Ginta]

Jā, jā nevainojamā Japāna.. viņi jau ar savu labo motivāciju nemaz nevar beigt nost savu psihi, ar katru reizi, kad nevar/nav spējuši ko darīt šo kādu citu labā..

lai nu kā.. vienu dienu izlasīju pavisam nelielu rakstiņu kādā avīzē:

"Kad dēmoni elso no muguras"

konsekventi: Kopš atmodas arī mūsu valstī tiek īstenota sabiedrības, jo sevišķi jaunatnes, samaitāšana.

Reiz radās iespēja dzirdēt lāda psihiatra lekciju par masu kūltūrā manifestētām pataloģijām, kas tika padarītas par pilnīgi nevainīgām un pat modernām. Pīrsingi, tetovējumi, skrandas, mežonīga meikapa izmainītas sejas, frizūras- katra no šīm parādībām apslēpj sevī kādas noteiktas slimības diagnozi.
Reklāmu un pirkšanas mānijas kultivētāji pat pieaugušu cilvēku masu aplipinājuši tiktāl, ka šis pūlis piedalās visraibākajās un idiotiskākajās akcijās, spēlēs, šovos, viktorīnās un konkursos. Pieļauju domu, ka pubertātes saviļņotajiem bērniem šāds atzars vēl būtu attaisnojams, taču vecāki ar savu ļaušanos brīvajam kritienam (vietā salīdzinājums ar Lucifera kritienu) neapzināti sekmē gan pašu, gan savu bērnu apsēstību. Piemēram, Latvijas sabiedrībai tik ļoti pazīstamie pokemoni ir tikai viens no zīmoliem cilvēku apzinātai demonizācijai.
Tiek runāts par varmācības, seksa, izlaidības propagandu, taču tas neviena ietekmīga varas segmenta attieksmi nepadara modru. Visas lietas ir garīgas. Tas, ka šķietami pieklājīgs tēvs nožņaudz savu ģimeni, ka 24 gadus veca sieviete uzšķērž savu stāvoklī esošo draudzeni, pēc tam noslīcinot tās 3 bērnus, ka astoņgadīga meitene Keša Frīmena, noskatoties 1999 gada filmu Pārtrauktā dzīve, no savas pidžamas pagatavo cilpu un piekaras palodzei- tas viss nav tikai varmācības izklaidības sekas vien. Gluži vienkārši tā ir demonizācija.
Diemžēl skolotāji pret šo ārprātu cīnīties vairs nav spējīgi, un arī pašai valstij ir svarīgākas lietas darāmas. Kas dziedinās šo sabiedrību?
Arī homoseksuālisms ir viena no iepriekš minētās demonizācijas dienas kārtības akcijām. Pirms tam bija seksopātija, mārketopātija, reklamopātija un citas besopātijas. Tagad, stāvot uz rietumu bijušo vērtību drupu kaudzes, ļaudīm, kas vēl ir pie kaut vai daļēji pilna prāta, nāksies atzīt, ka vienīgais progress un nākotnes mērķis ir tikai atgriešanās. Mums vajag atgriezties pie gadu tūkstošiem lolotajām vērtībām, atziņām, garīgās dzīves likumībām un prakses. Bet visa pamatā tomēr ir atgriešanās no grēkiem. Kas to negrib vai nevēlas pieņemt, tas negribot kļūst par atbalstītāju sabiedrības tālākai demonizācijai.

..nevar nepamanīt, ka autore ir diezgan reliģiski apsēsta, bet..
ekhm..- daži retoriski jautājumi par to, kas tad īti ir normāli un, kas ir sabiedrības degradācija (ja Jums nav ko darīt, varat arī iztiekties, ko domājat):
1. Vai sevis motivēšana būt labākam par citiem, mēģinot ieviest kaut kādu dzīves jēgu ir deģenerēšanās pazīme?? (tās pašas viktorīnas, spēles un sacensības ir tieši tāpēc, lai (vienalga vai sev vai citiem) parādītu, ka tomēr esi kādā veidā par kādu citu spējīgāgs. Kaut vai tikai ārējā izcelšanās, tiem pašiem pubertātes saviļņotajiem bērniem - iepriekš minētajiem wannabe emo/gotiem/whatever ir iespēja ar kaut ko izcelties, jo citās nozarēs varbūt tas vēl nav iespājams. (un tieši tāpēc arī liela daļa tomēr izaug par normāliem cilvēliem, jo paaugoties tomēr nedaudz vairāk izglītojas un ir iespēja to parādīt kādā citā nozarē.) Vai problēma nevarētu būt tikai tad, ja šis pārākums ir tikai spējā kādu apčakarēt, naudu pelnīt, būt par citiem fiziskā pārākumā vai sazin vēl ko, kas ir pret patiesajām vērtībām-jo, ko tad darīt tiem, kas tomēr nevar būt labāki šo vērtību ietvaros?? kur ir uzvarētāji- tur arī zaudētāji..)
2. Vai pati izglītības sistēma uz šādu situāciju nebīda?? Piem.- ir vērtēšanas sistēma, tiek rīkotas dažādas savstarpājās sacensības, kas parāda, kurš tad ir gudrāks/spējīgāks/utt. un tie, kas parasti tādi nav tad arī cenšas izcelties ar ko citu piem.- asprātību- kā klases pajoļi, ar drosmi- tiešā vai burtiskā nozīmē spļaujot šīs sistēmas un to pārstāvju sejās u.c.
3. Ak, jā tik ļoti lolotās pagātnes vērtības- nez, kādas tad tās ir?? Karot, lai izpildītu savas tautas/valsts/vadoņa iegribas un vēlmes?? Ziedot un/vai upurēt visu, kas ir sākot ar materiālām vērtībām un beidzot ar cilvēkiem kādam, kam ir absolūtā vara tikai tāpēc, ka tādā veidā vari pats gūt, ko vēlies?? Uzspiest saviem bērniem savas vēlmes par viņu nākotni, jo domā, ka vislabāk zini, kas viņiem ir jādara/ir vajadzīgs?? Dzīvot un radīt pēcnācējus bez nekādas izaugsmes un motivācijas padarīt dzīves apstākļus sev un/vai citiem labākus/vieglākus/utt??
-un visbeidzot-
4. Ja šobrīd pilnīgi visi ir ar dažādām pataloģijām, kad tad īsti sākās cilvēces degradācija?? Tad, kad gribāja visu pasauli padarīt par vienu lielu, laimīgu ģimeni?? Tad, kad pārstāja ticēt tam, ko nevar redzēt un ko nevar pierādīt?? Vai varbūt tad, kad atteicās dzīvoties pa kokiem un, sākot pārvietoties uz divām, pārvācās dzīvot alās?? --vai varbūt, ja kādam evolūcijas teorija neiet pie sirds-- Kāpēc tad vispār visvarenais radītājs izveidoja šādu dabas kļūdu, kuru dabā ir tiekšanās uz progresu; cenšanāss būt pārākam par saviem priekšgājējiem un/vai līdzcilvēkiem??

*sigh*
Kas mūs nenogalina, dara mūs stiprākus. /F.V.Nīcše/