Mūsdienu Bērni, Thing that s.cks! Options

[GoldLeader]

Kad mēs augām, tad tā nebija. Smieklīgi skan, bet tā nu ir rūgta patiesība. Ideja rakstīt man ienāca galvā, sēžot autobusā, un braucot uz Taurupi, kad man aizmugurē 1.5 stundas sēdēja divi piektklasnieki (Laikam. Varbūt sīkāki) no Suntažiem un braši apsprieda to, kā labāk ar sūdiem apsmērēt meiteņu tualetes sienas, un vai to darīt ar rokām, jeb kaut kur dabūt lāpstu. Kaut ko tik daiļu vienkārši nevarēja palaist garām.

Tātad – pirmkārt, sīkie maitas ir iedomīgi, izlutināti pakaļas, kas domā, ka viņiem visu dzīve liks uz paplātes, un, ka viņi tādēļ ir pasaules naba. Ļaunākais, ka šiem 8 – 13 (ar iespējamām izmaiņām gan uz augšu, gan uz leju vecuma robežās) gadus vecajiem kretīniem liekas, ka tas ir pilnīgi normāli.

Reiz, kādā tusā man sagadījās ar vienu tādu sadzert. Tur bija jauka metālistu kompānija, un šī meitene. Viņa sākumā likās tīri normāla, cik nu normāls var likties piecpadsmit (or whatever – vecumam šobrīd tiešām nav nozīmes) gadus veca, patoloģiski sadistiska būtne, kas tā vien meklē brīdi, kad tev iekost. Mēs runājām par dzīvi, par problēmām, dzērām alu un tamlīdzīgi.

Viņa iesāka savu domu daudzmaz loģiski : „Mani vecāki mani nemīl, jo man ir cukura diabēts! Viņi man nenopirka istabai tādas tapetes, kā es vēlējos, un par manu pabalsta naudu nopirka brālim uz ziemassvētkiem rotaļu garāžu ar mašīnām, kas izmaksāja 30 latus! Un tā bija pabalsta nauda!” Mēs, kā līdzjūtīgi un, par nelaimi, loģiski domājoši cilvēki nodomājām, ka viņai tiešām ir problēmas, un centāmies viņu uzmundrināt. Kādi stulbeņi mēs bijām, ka tā darījām. Atgādiniet man būt jaukam tikai pret cilvēkiem, kuru galvā ir kaut pāris grami smadzeņu, savādāk es nobeigšos.

Tagad ir laiks pieturēties pie krēsla. Kad es viņai pajautāju: „Nu, un vai vecāki tev kaut ko uz ziemassvētkiem nopirka?” šis perversais izdzimums, kuru sātans nelaistu ellē, jo viņa tur vienkārši nogalinātu visus dēmonus ar savu nekaunīgo stulbumu atbildēja: „Jā. Datoru. Par 600 ls.” D’oh. Stab, STAB, Stab!

Un arī tapetes. Šī....radība, redz, bija gribējusi oranžas, bet veikalā neesot bijis. Viņas vecāki (kuri ir vai nu a) stulbi, b)izmisuši vai c) fano par Parisas Hiltones dziesmām) ir staigājuši pa citiem veikaliem, safotografējuši tapetes viņas istabai, un bildes rādījuši viņai. Šai, izlutinātajai būtnei, kuras eksistence ir dabas brīnums, kaut vai dēļ tā, ka viņa nav aizmirsusi elpot, esot patikušas tādas, ar horizontālām baltām strīpām. Kad viņas vecāki devās tās iegādāties, tādu tur nebija, un viņi nopirka tapetes ar vertikālām baltām strīpām. Un lūk – tādēļ viņas „ļaunie, riebīgie” vecāki viņu nemīl. Can you imagine that?

Lielais vairums to pretīgo mazo kverpļu ir audzināti pēc „bērnu tiesību normām” kur jebkāds sods par izdarīto ir vardarbība ģimenē. Yah right. Es nesaku, ka bērnus vajadzētu sist, bet drūmā tonī paskaidrot, ko viņi ir izdarījuši nepareizi, kāpēc viņi jāsoda, un uz cik ilgu laiku viņi a) nedabūs kabatas naudu, netiks laisti tusēties vai c) nevarēs spēlēt kompi vai kko tamlīdzīgu, ko pavada viegls „slap on a head, just to prove the point” tomēr gan vajadzētu. To nu viņi ir nopelnījuši točna. Ar attieksmi: „Ak nē! Tu izdauzīji logu, nogriezi kaķim galvu, piekāvi 3 klasesbiedrus, un apvainoji skolotāju! Kas tev šeit pietrūkst? Vai tu mājās izjūti neapmierinātību? Vai tev palielināt kabatas naudu, un kaut ko iegādāties?” izaug tikai deģenerēti kretīni, kas uzgrūžoties vecākam cilvēkam nolamājas, un nodirš tevi no piektā stāva.

No, really, vislabākā izeja būtu vienkārši visus viņus par katru debīlismu, ko tie izdara, uz gadu nosūtīt uz ogļu raktuvēm, kur puse no viņiem nosprāgtu, bet tie, kas atgrieztos varbūt būtu labāki cilvēki. Mums jau tā pietiek mazgadīgo urļiku, kas diršās uz nebēdu! Citējot piecgadīgu urlēnu: „Ei, pidoras jobanutij! Daj pjaķ kopejek na sigareti! A to tak pa mordu dam!”
Un tad vēl kāds tāds kretīns māca, kā man pareizi dzīvot, un skaidro savu attieksmi pret dzīvi, jo viņam, lūk, esot „Dzīves pieredze”

Jā, gan, pieredze, kā izdīkt māmiņai naudu, lai klausītos vēl vairāk notrulinošās pusdolāra dziesmas. (Interesanti, ja tam idiotam piedzims bērns, kā viņš to nosauks? 25 centi, vai?) Man kāds no mazajiem stulbenīšiem skaidroja, ka „dziesmā” (kaut gan es to tik lepnā vārdā nesauktu) „Candy Shop” ir iekļauta baigā jēga, jo tur dzied par bordeli. OH NOES! Par bordeli. Un jēga? Mācām 10–gadīgajiem krutajiem „Nigga Pimps” pirkt vēl viņa albūmus, jo diženā dziesma par to, kā viņš ved kaut kādu, ne mazāk debilu, čiksi uz bordeli ir abnormāli kruta, ja?

Par visādiem 11-gadīgiem pankiem, gotiem un EMO, kas mums te ir lielās varzās pateicoties nolādētajam Tokio Hotel: „Bils! JĀ!! ES VIŅU MĪLU!” Visdebīlākais par šo tēmu bija problēmvēstule žurnālam Sīrups: „Mīļais Sīrup! Es nevaru dzīvot! Esmu iemīlējusies zvaigznē! Sūtu viņam vēstules katru nedēļu, bet viņš neatbild. Es dēļ viņa graizu rokas. Šī zvaigzne ir ģeniālais mūziķis Bils no Tokio Hotel. Ko man tagad darīt? Esmu izmisumā!” Pēc šāda teksta izlasīšanas, rodas sajūta, kas līdzīga tai, kuru iegūstam izsrāpējot sev acis, blenderī tās sajaucot ar divas nedēļas veca, puvuša kaķa līķi, un tad to visu izdzerot. Pat jāsāk lamāties mongoļu stilā: Lai nolādēta tā sēkla, no kuras izdīga tas koks, no kura galdnieks uztaisīja to gultu, kurā Bilu ieņēma.

Un tagad iedomājieties, ka šīm unikālajām dabas būtnēm, kas ir spļāviens civilizācijas sejā, arī būs bērni. Un ka Latvieši ir viena, no gudrākajām tautām (pēc vidējā IQ rādītāja) pasaulē. Tas nozīmē, ka, piemēram, ASV ir vēl debīlāki sīči. Man rodas vēlme nopirkt bisi, un piespiest valdību atļaut stulbo, nē, stulbo nebūs īstais vārds – izcili degradēto un kretīniski stulbo „mazo mīļumiņu” medības.
Beigsim uz priecīgas nots: vismaz labi ir tas, ka kaut kad viņi visi nomirs.

Ja jums mans raksts nepatika, tās ir tikai jūsu problēmas. f.ck Off. Komentāros aizstāvēšu savu viedokli ar visrupjākajiem lamuvārdiem, kādus zinu. Ja patika, super, supportojiet mani, un sūtiet man naudu. Peace Out. GoldLeader.

[edg]

Tavs posts man atgaadina vienu briinishkjiigu filmu, kuras nosaukumu, sasodiits, atcereeties ne par ko nevaru. 30 min mekleeju, bet veltiigi, tik maz es atceros... <- uz sevi
Taa filma bija par brauceeju, kursh panjem mistisku stopeeteeju, un ... (sasodiits, tagad es atcereejos: Interstate 60) tas stopeetaajs var izpildiit vienu veeleeshanos. Brauceejs veelas atbildes, kaa rezultaataa vinjam jaabrauc pa celju, kura laikaa vinjsh satiek interesantus cilveekus un viedokljus. Vienaa no pilseetaam, kuraa vinjsh iebrauc, cilveeki straadaa tikai taapeec, lai vakaraa sanjemtu par briivu narkotikas. Atshkjiriibaa no mums zinaamajaam narkotikaam, kas atstaaj negatiivu ietekmi, shiis nerada nekaadu sliktumu. Tomeer vinjas cilveekiem tik ljoti patiik, ka vinji ziedo taam pilniigi visu, kas vinjiem dziivee ir. Pameegjini tagad atbildeet uz jautaajumu: vai shiis narkotikas vajadzeetu atljaut lietot vai nee?
Filma (pat shis viens fragments) izraisa ljoti daudz jautaajumus, uz kuriem ir ljoti gruuti atrast atbildes. Ljoti iesaku visiem. Taa ir no labaakajaam filmaam, kaadu man naacies redzeet. Tajaa pashaa laikaa ljoti viegli skataama, un var skatiities arii kaa parastu adventure, taapeec visiem - vienkaarshi noskatieties! Kino No Tabi ir gruutaak skataama, kur censhas izveeleeties reaalistiskaakas pasaules. Interstate 60 ir piezemeetaakaa liimenii, bet man aarpraataa patiik tas, ka daudzas idejas, kas rodas filmu skatoties... nav skaidrs, vai bija domaats par taam domaat vai nee. Kaut vai par shiim narkotikaam. Pamatdoma, cik ticu, shim fragmentam bija cita.
Vai ir labi, ka liela sabiedriibas dalja daudz briivaa laika pavada internetaa, skatoties video, browseejot un tamliidziigi "nositot laiku"? Vai ir labi skatiities filmas/anime/ lasiit graamatas lielu dienas dalju? Cik lielu dienas dalju var, tas ir, kur ir robezha? Vai buutu laba taada sabiedriiba, kur visi dziivotu mezhaa (es domaaju burtiski)? Var uzdot daudz jautaajumu par to, kur ir taa pieljaujamaa robezha dazhaadaam lietaam. Pasaule laika gaitaa atrod kaut kaadu aptuvenu robezhu starp "shitik ir ok" un "shitais jau bish par daudz". To nevar izmeeriit, to tikai laiks raadiis. Kad paraadaas jauna probleema, saakumaa to uztver ar skepsi, negatiivismu. Tad pamazaam tiek pieljauts arvien vairaak un vairaak, gaidot to briidi, kad saak izpausties probleemas. Un vissmagaak ir ar taadiem jautaajumiem, kuriem probleemas nevar izmeeriit. Vai atljaut eitanaaziju? Kaa tu mironim uzprasiisi, vai rezultaats ir labaaks kaa gaidiitais? Un, ja izdariitaa izveele maina veertiibu sisteemas, t.i., abos gadiijumos beigaas uzskatiisi, ka izveeleetais variants bija labaaks? Un, ja abos gadiijumos uzskatiisi, ka tas bija nepareizs leemums? Shaadu jautaajumu deelj neizbeegami, jo vairaak leemumus cilveece ir izdariijumi (moraale, eetika, cita kultuuras, parazhu un sabiedrisko sisteemu fignja), jo vairaak vinja uzskatiis sevi degradeejusies. Neticu, ka buus punkts, kad peleekaa masa saaks apzinaaties shaadus paradoksus. Risinaajums: ignoree un veido savu celju! Meklee gudrus padomdeveejus, bet nekad neklausi vinjus uz vaarda! Smelies idejas, bet veido savus atzinumus! Meklee riiciibaam plusus un miinusus no sava/sabiedriibas/pasaules viedoklja, izprotot tos nevis prasot tiem! Noteikti ir lieliski arii mekleet plusus un miinusus no kaiminja un citu konkreetu cilveeku viedoklja (bet man taads skills ir vaajsh). Bet vienmeer vajag apzinaaties, ka neviens risinaajums nav ideaals tikai taapeec, ka. Vienmeer ir lietas, kas tiek aizmirstas, noliktas novaartaa, un kaa rezultaataa patiesaa atbilde var izraadiities pavisam cita.
Kopsavilkums: Filma Interstate 60 rullee. Ir sabiedriibaa jautaajumi, uz kuriem gruuti atrast atbildes, bet laiks vienmeer liidz shim atrod da kaut kaadu risinaajumu. Vislabaakais veids, kaa ieguldiit sevi shajaa kopiigajaa risinaashanaa, ir mekleet labaako atbildi. Tikai vajag apzinaaties, ka tu neesi visuzinosha buutne, un tava atbilde var buut arii nepareiza.

Starp citu, man ir viedoklis, ka dziives meerkja izvirziishana par "buut labaakam" ir muusdienu sabiedriibas skelets, un tam ir savas priekshrociibas, bet arii truukumi. Mees tiecamies uzlabot sevi, un tas ir labi. Tiecamies kaut ko sasniegt, un tas ir labi. Diemzheel, paaraak biezhi cilveeki paaprot, ko noziimee "buut labaakam". Vinji juutas labi, ja ir labaaki par klasesbiedriem, koleegjiem, kaiminjiem, citiem auto tjuuneetaajiem utml. Un reizeem vinjiem ar to pietiek, un vinji necenshas skatiities plashaakaa meerogaa, lielaakaa konkurencee. "Buut labaakam", manupraat, buutu jaanoziimee tiekshanos uz buushanu labaakam par sevi. Nevis saliidzinaashanu ar kaiminju Jaani, un kljuushanu labaaku par kaiminju Jaani. Lai cilveeks savaa attiistiibaa neapstaatos, vinjam vienmeer ir jaameegjina kljuut labaakam. Visu laiku. Pat meerkjis buut vislabaakajam starp dziivajiem un jau mirushajiem reizeem ir par zemu. Ir jaameegjina uzlaboties liidz savaam iespeejaam. Protams, var straadaat par administratoru un cauras dienas nodzert aluu, un arii shajaa gadiijumaa cilveeks uzskatiis, ka izveele bija pareizaa. Tikai shajaa gadiijumaa taa nav ne tuvu pareizai no paareejaas sabiedriibas viedoklja. Kad runaajam par sabiedriibas attiistiibu, man ir ceriiba, ka kaut kad naakotnee (un varbuut jau kaads ljoti pacietiigs otakietis, kas speej izlasiit shito garo penteri) cilveeki izvirziis un maaciis izvirziit sho "buut ideaalam" meerkji. Neviens nekad nebuus ideaals, bet mees katrs un muuzhiigi varam censties buut taads peec savaam iespeejaam. Kristiigaa kultuura sho svariigo pamata domu ir aizmirsusi. Par citaam kultuuraam nezinu.
Kopsavilkums: Nepareizi un no sabiedriibas attiistiibas viedoklja padumji ir izvirziit meerkji buut labaakam par noteiktiem cilveekiem, grupu. Imo vajadzeetu izvirziit meerkji buut ideaalam, un uz to arii tiekties peec savaam iespeejaam.

P.S. Shaadi citeet Niichi ir apmeeram kaa eest kartupeljus, bet bez kartupeljiem. Tas dzheks, ja nekljuudos, patiesiibas formaa masveidaa meetaaja paradoksus un pretrunas. Lai arii katram teiktajam ir piesaistosha patiesiibas deva, tas ir un paliek tikai skatu punkts caur palmas zaru.