Kad viss apnīk un zūd fanātisms.., pārdomas Options

[xikes]

Ok, varbūt tas man tikai tā, bet nejauši iedomājos, varbūt vēl kādam.
Nez, varbūt izlepis esmu, vai arī anime industrijā pēdējā laikā viens vienīgs crap vien ir, bet pēdējā laikā (un vispār jau labu laiku), vienkārši, lielākā daļa anime vairs īsti neiet pie sirds.
Jau pirmajās sērijās sāk apnikt, kaut kas sāk kaitināt un nepatikt. Reizēm gadās pat pirmo sēriju īsti līdz galam nenoskatīties, lai saprastu, ka negribu vairs redzēt tālāk.
Kā spilgtāko piemēru varu minēt jau diezgan paveco AIR. Daudz bij dzirdētas atsauksmes, ka esot labs un ļoti labs anime. Domāju, noskatīšos es ar, ja jau tik labs. Taču, kaut kas man tur īsti nepatika. Noskatījos 1. sēriju, gandrīz sakostiem zobiem, arī otro un viss, tālāk nemaz negribu.. lai arī kas tur notiktu. Vēl kādas 2 reizes mēģināju sākt skatīties, bet .. nop, vienkārši nav priekš manis. Vēl, kas uz sitiena ienāca prātā- Onegai Teacher. Tam gan tiku aptuveni līdz vidum un tad man "piegriezās", bet ideja tā pati: pilnīgi sāk kaitināt dažas lietas un rodas sava veida nepatika pret seriālu. Vēl - Bokura Ga Ita (ceru, ka pareizi atceros visus tos nosaukumus) - šim pat neizturēju pirmo sēriju līdz galam.
Lai nebūtu tikai romance-stuff, next, Gunslinger Girl. Lai arī man patīk stāsti ar pamatīgu traģiskuma devu (kā piemēram, Grave of Fireflies),bet šis arī nespēja "paķert". Otrās sērijas vidū arī šis tika atmests. Līdzīgi gāja arī ar Noir. Nja. Tenjou Tenge. Viena no lietām, kas šeit nežēlīgi sāka kaitināt jau pirmajās sērijas, bija lielais uzsvars uz etchi.. Tad vēl pāris citi krapīgie, tai skaitā Air Gear u.c.
Ar fantasy nav labāk. It kā sākumā pat ļoti pievilcīgs izskatījās Utawarerumono (sry, ja nav precīzi). Tomēr arī šis pēc ~6 sērijas, apmēram, apnika un tika ierindots to anime kategorijā, kuras, visticamāk, nenoskatīšos līdz galam vairs nekad. Fate Stay Night. Ok, apzinos, ka neesmu spēlējis spēli, un tādēļ varētu būt loģiski, ka mani nesaista, bet tik un tā.. skatoties pirmo sēriju, atkal pazīstamā sajūta liek par sevi manīt. Tsubasa Chronicles. Cmon, ģeniāls gabals, it kā.. tomēr, arī par šo zuda interese ap kādu ~10. sēriju. Twelve Kingdoms. Visi liela un slavē, nez, es nevaru tik līdz pirmās sērijas galam XD.
Visādus tur sport,mecha un vēl varbūt kāda, kuru patreiz nespēju iedomāties, tipa un žanra pat nemaz negribas mēģināt, jo jau tagad sajūta, ka nebūs labi.
Jā, es zinu, ka visas manis nosauktās animes nav tās pašas svaigākās, taču man jau vairs nemaz negribas mēģināt. Paskatos reklāmas bildīti iekš aniDB.net, palasu aprakstu un saprotu, ka arī šis nav priekš manis. Reizēm, tā skatoties, rodas sajūta, ka daru kaut ko galīgi nelietderīgu un, pilnīgi noteikti, jābūt n-tajām lietām, ko darīt būtu vērtīgāk, laia arī nevienu nevaru iedomāties.

Taisnība, gluži pilnīgi cerība vēl nav zudusi, un reizēm gadās kāds brīnumains gabals, kas nez kādu dīvainu iemeslu dēļ, tomēr spēj uzturet interesi līdz pat beigām. Bet tādu ir šausmīgi maz un atrast gadās reti. Te var minēt Ergo Proxy, ko noskatījos (sev pēdējā laikā netipiski) vienā laidā no sākuma līdz beigām, FMA, Wolf's Rain, Honey & Clover, Somedays Dreamers, kā arī Ruroni Kenshin, visu seriālu. Heh, pašam bij brīnums, ka varu mierīgi nolūrēt seriālu ar 90+ sērijām, bet nespēju izturēt lielo vairumu gabalus ar 12 epizodēm. Jā, no pašiem jaunajiem vēl, par brīnumu, sekoju līdzi Death Note.

Nu tā, kaut kā.. manas pārdomas par šo visu. Moš kādam kaut kā līdzīgas sajūtas?