Reliģija, Reliģija visiem Options

[Sword]

Es te tā padomāju vai kāds tic dievam vai sātanam un vai ir kāka atšķirība starp viņiem jo ja tu dari grēkus tad tu nonāksi elē jeb pie (velna). bet kā lai dara tikai labu ja nogalināt ir grēks tad es esu grēkojis jo uz manas sirdsapzinas ir simtim knaušu un kukainu u.t.t. Bet nejau tas ir tas galvenajs kā lai zin vai ir tas (dievs vai nav un vai ir sātans) tas ir tas unikālais jautājums visiem jo kautkam ir jātic vaine. ja gribat nosodiet mani par (zaimošanu) bet man tas ir gluži vinalga ir viņi vai nav. vai arī ka mēs atdzimstam citā dzīvē par citām radībām kada tam nozīme galvenais ka šinī dzīvē mes mirstam vaitad ne????

[xikes]

Kaut kad iepriekš jau nebij līdzīgs topiks? Vienkārši, sajūta, ka kādreiz jau kas līdzīgs par šo tēmu tika apspriests.
Nu, anyway.
Kas attiecas uz mani, tad es sliecos domāt, ka neeksistē viena, absolūta dievišķā būtība. Es vairāk ticu, ka eksistē dažādas auras (piemēram, katram cilvēkam ir sava aura.. ), un, tās pareizi "pielietojot", tad var arī paveikt dažādus "brīnumus". Un ideja par paradīzi vai elli man liekas kaut kā dziļi bērnišķīga. Šaubos, ka eksistē tāds novērtēšanas mehanisms, kas izlemtu, uz kurieni jāsūta konkrētā dvēsele pēc nāves. Šaubos, ka viss ir tik vienkārši. Ja vispār ir tāda pēcnāves dzīve, tad šaubos, ka ir tikai divas vietas, kur nonākt. Neticu, ka ir tādas divas absolūtas vietas, kur viena būtu laimes, bet otra, ciešanu pārpildītas. Kā zināms, tad viss ir relatīvs. Jebkura vieta var būt paradīze vai elle, atliek tikai skatu punktu mainīt. No šadā viedokļa, vismaz man, zūd jēga tādiem terminiem kā "paradīze" un "elle". Tad jau ticamāka man liekas ideja par dvēseles pārdzimšanu, piemēram, kādā citā pasaulē.
Bet nu vienalga. Ir viegli spriest un fantazēt par lietām, kur nekas nav pierādīts un, visticamak arī nekad netiks, jo neviens nekad nav atgriezies nedz no paradīzes, nedz elles (un pat ja "ir", tad viņus uzskata par trakajiem).
Bet kas zin. Varbūt viss ir daudz vienkāršāk un paulē esam tikai mēs, bez jelkādas "augstākas varas", un mirstot, vienkārši, iestajas blackout forever, un nekas cits.

[Neptuuns]

Lai būtu par sātanistu, starp citu, nav jātic Sātanam.

Es esmu gandrīz pārliecināts ateists. Es neticu, ka kaut kas pēc nāves notiek, jo man tas izklausās pēc bēgšanas no patiesības, protams, viduslaikos, kad cilvēki ticēja, ka āfrikā cilvēkiem ir tikai pa vienai kājai, vai pa vēl kādai kroplībai, tad varbūt varēja ticēt arī visām reliģijām pēc kārtas, bet, es nezinu, man kaut kā neliekas loģiski visa tā pēcnāves dzīvošana. Tomēr es nebūtu šokēts, ja pēc nāves nonāktu pa taisno pie paradīzes/elles vārtiem. Drīzāk būtu pamatīgs aplauziens.

[Pakkun]

ir visai grūti piekrist kkam, kas nevar tikt ne pierādīts, ne apgāzts, bet balstās tīri uz sakritībām un idejām. var arī piekrist visam pēc kārtas - lai interesantāk.
es, piemēram esmu pārliecināts pastafārietis
(starp citu ir derīgi palasīties. var nonākt pie dažādiem secinājumiem.
pirāti kiko āsu!

[Sērfijs]

Es esmu gandrīz pārliecināts ateists...

Es šaubos, principā ir ļoti grūti būt par pārliecinātu ateistu un Tu savu neateismu pierādīji pieļaujot iespēju, ka paradīze un elle pastāv, citāts šeit:

... Tomēr es nebūtu šokēts, ja pēc nāves nonāktu pa taisno pie paradīzes/elles vārtiem. Drīzāk būtu pamatīgs aplauziens.

Enivej, kontinentā, kas ir balstīts uz kristīgo ētiku, kas celts uz kristietības pamata nav jābūt apzinātam kristietim, lai cilvēks tāds būtu. Tu var pievērsties austrumu reliģijām, pagānismam, sektām vai animēm, bet tas nemainīs faktu, ka mēs tomēr dzīvojam eiropā.

This post has been edited by Sērfijs: Apr 23 2007, 14:02

[Seto]

Es neticu nekam - ne Dievam , ne UFO , ne sātanam kā tas tiek pasniegts.
Mana teorija- Cilvēce ir izsēdināta uz zemes, kā novērošanas eksperiments!
Dievs- citplanētieši ar augstu intelekta pakāpi , kas novēro un vada šo eksperimentu!
Velns , Sātans - īstie šie zemes iedzīvotāji , kas dzīvo zemes dzīlēs jeb Ellē (Kristietības sapratnē)!
Mēs esam kā buferis starp divām frontēm.....augstais intelekts novēro vai mēs spēsim pretoties pamata iedzīvotājiem vai tomēr mēs krītam viņu varā!
Laiks - tas varbūt ir pat ļoti īss posms šim eksperimentam varbūt tikai mums liekas , ka miljoni gadi tas ir daudz...bet viņiem kā pāris minūtes- un varbūt tas ir tas mīts par Dievību nemirtsību!

Kā arī labs un ļauns ir relatīvi jēdzieni. Banāls piemērs - nositu odu , kas sūca asinis mazam bērnam - vai tas ir ļauni skatoties no mūsu puses vai tomēr ļauni no oda puses paskatoties ?
P.S. Nekad neesmu sapratis tos fanātiskos cilvēkus, kas apmeklē sektas un visādas brālības!

Tāds ir mans subjektīvais viedoklis un dziļāk neizplūdīšu , jo galvenā doma ir skaidra !

[sipps]

Es neticu nekam - ne Dievam , ne UFO , ne sātanam kā tas tiek pasniegts.

Izkalusas ticami,bet tad

Mana teorija- Cilvēce ir izsēdināta uz zemes, kā novērošanas eksperiments!

tu tiko saki ka netici ne kam svukart ja nakosaja teikuma abgalvo ka tomer tici citplanetiesiem? Jo ka tad ciplanetiešu tiek pasniegti? ir miljons versiju un parliecibu. Un cilveki va nu tic svešžemes būtnem vai netic,nevis es ticu bet tika savādak. nonac tadas muļķīgas pretrunās.

Velns , Sātans - īstie šie zemes iedzīvotāji , kas dzīvo zemes dzīlēs jeb Ellē (Kristietības sapratnē)

un kas tad tava izprane dzīvo zemes dzīlēs? Mistiskas mazi rūķīši kurus neviens nekas nav redzejis bet vini tur ir? vel viens absurds.

Banāls piemērs - nositu odu , kas sūca asinis mazam bērnam - vai tas ir ļauni skatoties no mūsu puses vai tomēr ļauni no oda puses paskatoties ?

Odu matītēm ir jāsuc asinis no dzīvniekiem, lai varētu sekmīgi laist pasaulē odu kapurus. To tev vajadzētu zinā. UN cik zinams daba dzivniekim un visam pārējam dzivām būtnem nav tada jēdziena ka labs vai ļauns viņus vada instnkti.

bet to visu tu zini, lidzarto tavi spriedelējumi ir pats muļķīgāķasi ko es pēdja laika esmu dzirdējis.

Lai būtu par sātanistu, starp citu, nav jātic Sātanam.

jocigs esi? nesi sajaucis ar wanbe satanistiem.

tikapat labi tu vari teik es neticu Dievam,bet esmu kristietis. neliekas nedauz apsurdi?

This post has been edited by sipps: Apr 23 2007, 14:15

[lilion]

Īstenībā reliģija pēc būtības ir strīdīgs jautājums. Kopš mazotnes es esmu tikusi vazāta pa baznīcām, kā arī man lika mācīties lūgšanas, tomēr tā īsti neticu dievam un, kur nu sātānam, un tāpēc tagad raujos uz pusēm, jo ieaudzinātais kristietisms baidās un tic dievam, bet no otras puses ... laikam, jau daru to galvenokārt ieraduma pēc.
Man pastāvīgi mainās domas par dzīvi pēc nāves, vienubrīdi ticu reikarnācijai, bet citu, jau pavisam kam citam.
Lai nu kā nekristīšu savus bērnus, lai viņi paši izvēlas kam piederēt kristiešiem, atteistiem vai dzenbudistiem u.t.t.

[ShinChan]

Piedošanu Seto, bet šoreiz Sippim taisnība, un Augstākā vara ir mana lieciniece, es reti, kad nostājos viņa pusē.
Teju vai katrs nākamais tavs teikums ir pretrunā ar iepriekšējo uz ko secīgi un korekti tiek arī norādīts. Tjipa, neticu kā tiek pasniegts UFO (a kā tas tiek pasniegts?), bet viņi ar mums eksperimentē utt. Varbūt es tavu tekstu kaut kā ne tā uztveru, taču tad pacenties rakstīt saprotamāk, jo arī man rodas iespaids, ka tur ar "pamatiedzīvotājiem" saproti, to ko kristietībā sauc par elles radījumiem.
Tā kā tu mums esi salasījies fon Dēnikenus un tamlīdzīgus patiesās vēstures dižgarus (tiesa, šis tas no viņu rakstītā arī man liekas ticams) dziļos disputos par citplanētu saprātīgajām būtnēm neieslīgšu, nejūtos šajā jomā specīgs, bet kas attiecas uz OP izplūdušo jautājumu par to, kā tad tur ar tām paradīzēm un ellēm īsti ir, jāsaka, ka arī mani kristietības piedāvājuma pakete (reliģija taču ir produkts, vai ne?) īsti nepārleicina. Viss Dieva koncepts man škiet diezgan šizoīds. ne vienreiz vien esmu teicis, ka ja iedziļinās Vecajā un jaunajā derībā, var rasties iespaids, ka Dievam ir smaga personības dalīšanās. vienubrīd viņš ir labestības un mīlestības iemiesojums, bet citkārt, lai pieradītu savu taisnību, un bieži vien nenozīmīgos jautājumos, pārvēršas par masu slepkavu.
Tālāk, lasot Bībeli un klasuoties Svēto Rakstu lietpratējus man aizvien miglaināka kļuva izpartne par Dieva patiesajiem motīviem. Pasauli un dzīvību uz tās viņš radīja garlaicības mākts? Cilvēku pēc savas līdzības uzķimerēja un pēc tam nolēma izdzīt no dārza un vēlāk noslīcināt plūdos, viņs izdomāja, jo dzīvoja peč mirkļa iegribām? Izraēlas tautu n-tos gadu tūsktošus vazāja un pārbaudīja, spīdzināja (citos brīzōs spīdzināja viņu pretiniekus), mērdēja atkal vazāja apkaŗt pa pasauli un atkal spīdzināja... kādēļ? Ar to es domāju, kas Dievam no tā visa, a? Un man ir savas domas šajā sakarā. Ja mēs aplūkojam Bībeles vecajā derībā atainoto Dieva uzvedību, tad nonākam pie secinājuma, ka var vilkt zināmas paralēles ar neizlēmīga bērna rīcību, kuram pašam labā un ļaunā koncepts ir ir diezgn svešs un viņam aptīk rotaļāties un lauzt savas rotaļlietas. Come on, kāda nobriedusi persona izdomātu izkaut visus ēģiptiešu pirmdzimtos tikai tādēļ, lai liktu faronam saprast, ka ēbreji jālaiž prom? Kurš tā rīkojas? Kurš normāls cilvēks, ja tas būtu viņa varā, liktu aptumšoties savu labāko draugu prātiem, tikai tāpeč lai redzētu, kas tur beigās no tā visa iznāks. Vecajā derībā Dievs tā rīkojas. Reti kurš no šī sacerējuma galvenajiem varoņiem, sava mūža beigās neizvirst, nekorumpējas vai nesāk novērsties no Dieva?
Uz šī visa fona, kāpeč man būtu jānotic Dieva brīnišķajām pārvērtībām Jaunajā derībā, lai gan arī te jašaka, ka reti izsmalcināts sadists nolemtu nomušīt savu dēlu tikai tāpēc, lai pierādītu citiem savu taisnību. Kāds samaitāts prāts var izdomāt radīt sistēmu, kurā vpēc viņa paša līdzības veidotas būtnes būtu spiestas izšķirties tikai par diviem ceļiem — paradžii un elli? Kas vēl ellē ratā apr veidujumu ir elle? Kam vispār tādu savajadzējās? Mēs te runājam par B kategorijas horror mūvi vai par visvarenu būtni, kurai sadismā nav līdzīgu? Kāpēc grēciniekiem būtu obligāti jānonāk ellē? Vai Dievam nepietiktu ar to, ka viņi netiek paradīzē? Un kas ir paradīze? Vai šis veidojums savā būtībānav dziļi leikulīgs, jo cilvēks uz dzīvodams savu mirstīgo dzīvi spriež, ka tagad nu es atturēšos, ievērošu bauslību, bet tur galā būs leilā balva. Vai tā pati Bībele mums nemāca būt nesavtīgiem, un darīt labu arī tad, ja labais netiks atalgots? tādā garā es varētu turpināt vēl ilgi...

Kā jau no augstākminētā ir noprotams, es, kaut arī būdams, kristīts luterānis īpaši Svētajiem Rakstiem, net tas, ka neticu, bet drīzāk neuzticos. Labākus un ticamākus sacerējumus es pamatskolā rakstīju.
Taču ja man jāatbild, kam es pats ticu, tad jāsaka, ka esmu vēl savos augstākā spēka meklējumos. tāds ir, nešaubieties ne mirkli, taču ne jau pasaku varoņa tēla cienīgs šizofrēniķis ar noslieci uz garīgu un fizisku sadismu.

[Tomoko]

Vēlviens spama/fleima topiks. Great. Nav tādu par daudz saradušies?
Ja šī topica veidotājs nav pamanījis, tad apmēram tāda veida topiks ir jau bijis, tikai ar nosaukumu "Ticība". Tiesa, izskatās, ka diskusijas par garu tēmu. Bet anyway. Ko lieki piesārņot šo forumu ar šīm tēmām, par kurām var diskutēt līdz pensijai? Tāpat zinam, ka katram ir sava reliģija/uzskati, tā kā šaubos, ka ir vērts..

[Neptuuns]

Tas kurš mani par jociigu nosauca, nerunaa par to par neko aciimredzot nezini.

http://en.wikipedia.org/wiki/Satanism


Dziļāk var saprast paskatoties

http://www.the600club.com/forum.php
http://www.occultforums.com/forumdisplay.php?f=76

,tur var arī redzēt, ka mūsdienās tradicionālie sātanisti, kas tic Sātanam gandrīz nemaz nepastāv. Daudzi, piemēram uzskata, ka cilvēks pats ir Sātans. Nēesmu gan sātanists, bet esmu bišku papētijis un dažas idejas ir tīri normālas.

Turklāt, kā jau teicu esmu gandrīz, nevis pilnībā pārliecināts ateists, bet kristieši mani diezgan pamatīgi kaitina. Nu ne jau visi, bet daži noteikti.

[xikes]

Heh, atcerējos, ka man pašam diezgan labi patīk Star Gate seriālā piedāvātā ideja par "dievu" un ticību kā tādu. Ja padomā, tad tos pašus varenākos brīnumus Dievs paveica sensenos laikos, kad tos nevarēja nedz nofilmēt, nedz nofotgrāfēt. Varēja vien dokumentēt no toreizējo cilvēku subjektīvā skatu punkta. Ja iedomājas, kāds aptuveni varētu būt toreizējā cilvēka inteliģences līmenis, tad var viegli izsecināt, ka krietni modernākus tehnikas sasniegumus šie cilvēki būtu gatavi nosaukt par dievišķiem un brīnumainiem, kas stāv ārpus loģikas un saprašanas. Un visus tos "dievišķos brīnumus" varētu mierīgi veikt, pielietojot tehnoloģiju, kas nedaudz vairāk attīstīta, nekā mūsdienu cilvēcei ir pieejama. Un tā laika cilvēkiem nebija tāds inteliģences līmenis, lai spētu saprast, ka tas viss nav nekas cits, ka tehnoloģija. Šaubos, ka līdzīgi notikumi mūsdienās, spētu izraisīt līdzīgu ažiotāžu. Un Bībeles sižets, atskaitot pašu sākumu par pasaules radīšanu, kas tik pat labi arī varētu būt piefantazēts, man ļoti atgādina neduadz pārfrāzētu sci-fi filmas sižetu. Beigās, cik atceros, arī bija pausta sava "viņu" veida aiziešana. Turklāt tika dots solījums, ka kādā dienā "viņi" atgierzīsies un tā būs liktenīgā diena, kad tiks izlemts katra cilvēka liktenis, atkarībā no tā, kā šamais dzīvojis pa šo laiku. Un kopš tā brīža, līdz pat mūsdienām nez kādēļ viss ir mierīgi un nekādi brīnumdarbi vairs nenotiek. Nu tad arī visas pretrunas "dieva" personībā skaidorjamas ar to, ka šis ar nav nekas cits, ka savas sabiedrības sastāvdaļa, kur neviens nav perfekts.

Nu tip, nenopietnā ideja - salasījās bariņš draugu, izdomāja, ka derētu pavazaties apkārt pa visumu. Tā vazājoties, uzdūrās kādai planētai, kur mitinājās kāda agrīna civilizācija. Darīt tāpat nebija ko, tādēļ izdomāja, ka nositīs laiku un nedaudz parotaļāsies. Parotaļājās, apnika un devās prom, lai vairs nekad neatgrieztos. Gandrīz kā mazu bērnu pastaiga, piemēram, pa mežu, uzduroties kaut vai skudru pūznim.

Tā nu, manā skatījumā, interesants sižets kādai sci-fi filmai. Lai arī kas, bet kaut kas toreiz, sensenos laikos patiešām ir noticis un kaut kas patiesi iespaidīgs, kas atstāja graujošu psiholoģisku effektu uz cilvēku prātiem. Ļoti šaubos, ka toreiz dzīvoja tik talantīgs rakstnieks, kas spētu izdomāt tik ģeniālu pasaku.

Taču, es neesmu pilnīgi pārliecināts, ka neeksitē tāds augstāks spēks, kas stāvētu pār pilnīgi visu un visiem (tais skaitā visām pseido-dievībām). Un jā, es tiešām gandrīz neticu, ka tas ir tas pats "augstākais spēks", par ko aprakstīts Bībelē. Ar patieso radītāju, mums, visticamāk, tieša saskare nekad nav bijusi.

This post has been edited by xikes: Apr 23 2007, 16:18

[kahi]

kopš uzzināju, ka svētki, kā, piemēram, ziemassvētki un lieldienas, ir romas imperatora (augustīna??) izgudrojums- patiesībā šajās dienās senie ēģiptieši svinēja ražas svētkus- un bībelē iekļauti tāpēc, lai sariebtu viņiem (tāpat, kā kristieši cēla baznīcas pagānu svētvietās), es neticu vairs nekam, kas nācis ''no dieva'' cilvēka izpratnē, proti bībelei, svētajiem rakstiem, u.c. ja dievs būtu gribējis, lai mēs zinātu, ka viņš eksistē, es tiešām nezinu, ko viņš darītu, bet manuprāt ir muļķīgi no cilvēka - mirstīgā puses kaut ko darīt šajā ''labā'', lai ''izglītotu'' citus. uzdoties par dieva vēstnesi ir muļķīgākais, ko mirstīgais ir iedomājies. man ir savs dievs, kura priekšā es nekrītu ceļos, un kuram neupurēju dzīvniekus. viņš ir tikai mans, nevienam citam, drīzāk kā labs draugs un sabiedrotais, nekā dievišķa būtne.

manuprāt, cilvēkam kā sugai vajag savu vadoni, garīgu atbalstu, atzīnības devēju, kādu, kurš viņu - cilvēku - mīl.
un, ja kāds ir gatavs iedot šo ''vadoni'' cilvēkam, viņš to pieņems atplestām rokām, un darīs visu viņa labā.

no citas puses - mēš paši valdām par savu pasauli, par dabu un dzīvniekiem, arī par sevi un citiem sev līdzīgajiem. dievs varot tieši to pašu. saskatāt līdzību??

p.s. sword, tu man liecies pēc piecgadīga bērna, kurš uzdod jautājumus no sērijas, kā rodas bērni, un kāpēc zeme nav kantaina. vispirms par mīlestību, tagad par šito. palasi grāmatas, atradīsi ne uz to vien atbildes.

This post has been edited by kahi: Apr 23 2007, 18:33

[Kaede]

Ticu dievam. Es nezinu, vai ticētu, ja nebūtu manas mammas, bet tas šajā gadījumā nav tik ļoti svarīgi. Ticu arī sātana eksistencei, taču ellei ticu nedaudz savādāk. Elle ir šeit- uz zemes. Gandrīz katru dienu es varu par to pārliecināties un arī Bībele tam ir ļoti daudzas liecības. Zeme pieder sātanam nu jau ļoti ilgi, bet paradīze, ja nu tāda ir, tad arī ir tur augšā- debesīs. Un, cik man ir zināms, tad cilvēkam vienmēr ir dota pēdējā iespēja. Ja nu gadījumā tajā brīdī viņam negaidīti apskaidrojas prāts un sirds kļūst tīra, tad Dievs viņu uzņemt savā valstībā, pat, ja šis cilvēks ir savas dzīves laikā grēkojis. Mūsdienu pasaulē vispār ir krietni grūti dzīvot negrēkojot.
Jāsaka gan, ka es neticu Dievam Kristiešu izpratnē, par spīti tam, ka mana mamma ir Pareizticīgā un pati arī esmu kristīta šādā baznīcā. Es ticu Dievam kā tādam, sauciet viņu par Jēzu, par Allāhu, Budu, Brahmu vai kosmisko spēku. Man vispār ļoti nepatīk tās reliģiju cīņas un, jāatzīst (gan nekā tieši personiska) nedaudz nīstu Jehovas lieciniekus. Bet tikai tāpēc, ka viņi man visu laiku uzbāžas un man jau ir apriebies.
Bībeles patiesumam es ticu tikai nedaudz. Precīzāk- es uzskatu, ka tā ir grāmata, kurā var droši meklēt padomu grūtos brīžos un atbildes uz dažādiem jautājumiem, bet nedomāju, ka tā ir patiesa. Laikam daudz iespaidojos tomēr no Da Vinči koda, par spīti tam, ka tā ir daiļliteratūra, tomēr tajā ir izteikti diezgan pamatoti pārmetumi. Kā reiz izteicās viens cilvēks- pamatīga pļauka kristietībai.

This post has been edited by Kaede: Apr 23 2007, 19:20

[Lija]

ko juus te varat muldeet?? ir dievs, nav dievs?? kuru tas interese?? pastaav tikai un vieniigi JOBA! Jums ir tikai jaagaida liidz iznaaks trahtaats un tad jus visi tiksiet apgaismoti.. kaa spiideesiet... kaa laistiisieties...