Pāri naktīm..., Jā, jā esmu slinka Options

[murasaki]

ahh, shitais taasts ir tik lielisks! lasiiju ar taaaaadu aizrautiibu! ljoooooti gaidu turpinaajumu!!!

[Tomoko]

Sushi, please, Come-on!!! Es vislaik gaidu turpinaajumu..I beg you!

[Sushi]

Sounijs izvēlīgi skatījās uz ledusskapi un tā saturu.
-Jums ir varen daudz picas.. Tā meitene.. nu kā viņu tur sauca, laikam ir īsta picēdāja..- Sounijs smaidot teica
-Nu jā... tāda viņa mums te ir..- Tajs teica, izņemot no ledusskapja ābolu sulu pudelē.
Sounijs izvēlējās picu ar salami un abi piesēdās pie galda. Varēja dzirdēt, kā Kendīna noliek šmpūna pudeli uz vannas malas..
-Nu, Sounij, stāsti.. kā tad mēs tev varam palīdzēt? Domā, ka vajag apbruņoties ar šampinjonu mērces šaujamrīkiem un viņu izaicināt?
-Nē.. Kaj.. tu to uztvēri nopietni- Sounijs ar nopietnu sejas izteiksmi pavērās Tajā
-Ehm.. mani sauc Tajs.. un.. vai tad tas bija joks?- Tajs vairs nezināja, kādu sejas izteiksmi taisīt
-Vienkārši atcerējos kādu gadījumu, kad mēs ēdām pusdienas- kartupeļus ar šampinjonu mērci- un Ridamai pēkšņi palika slikti. Labā tante Ternea viņai iedeva kādas zāles un viņai palika labāk. Bet nākamajā dienā, atklājās, ka viņai pēkšņi uzmetusies kuņģa čūla. Ridama vainoja Terneu, bet es viņu aizstāvēju. Beigās tur sanāca tā, ka abas bijušās draudzenes ''sacēlās'' viena pret otru un ar Ridamu notika kas dīvains.
-Un kas tad tas bija?- Tajs ieinteresēts iejautājās- Viņa palika ļauna un viņā attīstijās kautkāda manipulēšanas spēja?
-Līdzīgi- Sounijs žļembādams picu noteica
Tajā brīdī virtuvē ienāca Kendīna, sarkana kā biete no karstā ūdens. No viņas matiem pilēja ūdens lāsītes, kas veidoja nelielas peļķītes uz grīdas. Pēkšņi Kendīna izžmiedza pēdējo ūdeni no matiem tieši uz zemes, kur nu jau veidojās paprāva peļķīte.
-Skaties, ka nepaslīdi uz savas peļķītes- Tajs pajokoja
-Labi.. rīkosimies jau rīt?- Sounijs nepacietīgi vaicāja
-Bet mums nav nekāds ne plāns, nekas...- Kendīna nervozēja- turklāt man ir bail no tās sievietes.. Kā tu domā viņu uzvarēt??? Tas taču nav iespējams..
-Kāpēc nu tik pesimistiski?- Tajs aizdomājās- Jābūt taču kādai ĪSTAI vājai vietai...
Sounijs apēda pēdējo picas gabalu un aizsteberēja uz vannasistabu. Kendīna piesēdās pie galda, blakus Tajam.
-Tev neliekas, ka viss ir pārāk...- Kendīna nepaguva pateikt, jo Tajs viņu noskūpstīja. Kendīna aizvēra acis un aizmirsa visas savas nelaimes un briesmīgos notikumus ar Ridamu.
Sounijs, nolaidis ūdeni, paskrēja garām virtuvei un ieskrēja kādā istabiņā ar dīvānu. Aši ieleca tajā un iemiga.



Nu vot... tagad, pēc ilgiem laikiem skatoties šito stāstiņu, sapratu, ka man ir bijusi ļoti jocīga vārdu izvēle.. Kendīna un Tajs...
Labi... nezinu, kad ielikšu nākamo.. kad būs laiks, laikam!

[rebel]

vii-hii,paskat - jo garaaka pauze, jo lielaaka attiistiiba nemanot notikusi vinju attieciibaas. XD

njuko,patiikamais detktiivgabals atgriezhas,tagad tik regulaari paturpini,citaadaak..tas buutu ljauni. taa kaa paraadiit beernam konfekti un tad apeest pashai. ^^

[kahi]

jo lielāka pauze, jo vairāk es aizmirstu, par ko bija stāsts, jo vairāk man nākas atkal visu pārlasīt. shiiit!

ātrāk modini Souniju augšā, lai beidzot kaut kas notiek!

tautai vajag stāstu! neliec viņai gaidīt!

[Tomoko]

Wiiiiiiii~! Turpinaajums! ^^ Nu es kaadu laiku varu dziivot normaali!
btw, Kendiinu nemaz neuztrauc tas, ka vinja ir sveshaa maajaa? Vienkaarshi taa izzjmiegt uudeni?

[Sushi]

Kendīna paliek Kendīna.. tāds viņai tas raksturiņš..
Turpmāk centīšos biežāk updeitot... ^^

[Miki]

zinu ka sen neesu rakstijusi bet shitais staastinsh ir palicis aizvien labaaks un labaaks.....hmmm...gribeetos turpinaajuminju....hi

[Sushi]

Tiešām? Nu paldies! Zinu, zinu, ka beidzot jāturpina!
Brīvlaiks ir klāt, tā kā, gan jau uzrakstīšu turpinājumu!

[Sushi]

Brīvlaiks ir beidzies un es neesmu uzrakstījusi turpinājumu! Forša es esmu...
Ok.. laikam jau nāksies kaut ko uzskricelēt! XD


Kendīna aizgāja uz nu jau savu istabu un tāpat ietinusies dvielītī, iegūlās gultā. Viņa aizvēra acis un iztēlojās sevi uz mājas jumta, tērptu garos plandošos svārkos, ko rotāja melna josta ar sudrabainiem rakstiem un tik pat plandošs krekliņš. Viņai vējš glāstīja augumu un Kendīna sajutās mīlēta, vēja mīlēta.
Kendīna atvēra acis un piecēlās sēdus. Kāds, viņai nemanot, bija izslēdzis gaismu. Viņa sajuta tādu pašu vēja glāstu sajūtu, kādu sajuta sapņojot. Tas meitenei uzlaboja garastāvokli un viņas uznākušais miegs pēkšņi bija izgaisis. Kendīna, acīm mirdzot, piegāja pie loga, kas bija aizklāts ar skaistiem indiešu stila aizkariem, kas piedeva istabas izskatam mājīguma pieskaņu. Viņa tos atvēra un paskatījās pa logu. Paskatījusies uz pagalmu, viņa satrūkās un meitenes sirds sāka dauzīties daudz ātrāk, nekā iepriekš. Pagalmā stāvēja Ridama, tērpta melnā sēru kleitā ar korseti bez lentītēm, jeb kādiem citiem atribūtiem, ar ko varētu to sasiet ciešāk. Viņas mati
bija sataisīti stingrā copē, kas izskatījās pēc kāda dīvaina paskata kaktusa. Viņas sejā bija manāms uzjautrinājums, kas bija radies dēļ Kendīnas reakcijas. Pēkšņi Kendīna sajuta neciešami stipras sāpes vēderā, aknu rajonā. Viņa nokrita zemē un atsita galvu pret radiatoru trubu.
Kendīna atmodās pagalmā, tieši pie Ridamas kailajām kājām, ko tikai nedaudz nosedza melnā kleita. Kendīna vēl jo projām sajuta sāpes vēderā, bet saprata, ka tās ir mākslīgas, Ridamas radītas. Ridama pēkšņi pieliecās pie Kendīnas un pielika seju viņai klāt tuvu jo tuvu. Viņa pasmaidīja nekrietnu smaidu un kādā nepazīstamā valodā kaut ko nomurmināja. Kendīna centās uz viņu skatīties ar skatienu ''kas-tu-stulba-esi?'', bet viņas asaru dziedzeri nenoturējās un sāka darīt savu darbu.
Ridama, izmantodama situāciju, sagrāba Kendīnu aiz matiem un ar neticamu spēku aiztrieca viņu līdz pretējai mājas pusei, pie stādījumiem. Kendīna centās nezaudēt dūšu, bet viņai tas neizdevās, jo viņa neizkustējās no vietas, tikai palika tur guļot, jūtot savu bezspēcību un neizprotot pat sīkāko situācijas iemeslu.
Kendīna dzirdēja Ridamas soļus, kas patiesībā nemaz nebija dzirdami, tie bija vienkārši sajūtami. Par brīnumu soļi attālinājās no Kendīnas...
Pavisam pēkšņi, sviedrainu seju, Kendīna pamodās savā istabā- tas bija sapnis. Ridama viņu vajā pat sapņos.
Meitene, klusiem soļiem, tā, ka pat pati sevi nedzirdēja, izzagās no istabas. Viņa iegāja istabiņā, kur gulēja Sounijs. Viņš izskatījās pavisam mazs un bezspēcīgs, bet Kendīna labi zināja, ka patiesībā viņš dažās lietās ir gudrāks, nekā viņa pati, vai vēl labāk- Tajs. Pārliecinājusies, ka Sounijs guļ, Kendīna aizgāja pie Taja.
Taja istabas durvis bija aizslēgtas, Kendīnai par pārsteigumu.

[Miki]

wiii...turpinaajums...hmmmm ko lai pasaka...domaaju ka gribu lasiit taalaak....

[Sushi]

Sveiki, tautieši un netautieši. Ir te tāda lieta, ka es nezinu, vai man te turpināt rakstīt šamējo ''Pāri naktīm'' vai nē. Cilvēki, kas lasīja, vairs nav ''aktīvi'' un tas mani nomāc. Cik sen nav redzēta Not Alone..
Anyway, top jauns stāsts, līdzīgā stilā, kāds bija šis. BET, tā ātri nobeigt šo nebūtu prāta lieta, jo tas jau vairs nebūs nekas..
Tātad, ir vai nav jēga turpināt?

[Isabel Carmin fon Edelhain]

Mīlīt, man jau likās ka tu šo esi galīgi aizmirsusi, bet izrādās tautas dēl neturpini. Nu viss ko varu teikt, man patīk. Turpini ja pati vēl vēlies.

[Miki]

nu gribeetos lai tu turpini..vnk ja turpinaasi tad tata leenaam atsauksies..jo saproti tu neraksti un vinji zaudee pacietiibu gaidiit tapeec vajag tik turpinaat, bet es zinu, ka gribi jaunu staastu...rakstiit, bet varbuut tu vareetu rakstiit to un ik pa briidim paturpinaat shito jo man, perssoniigi man ja, gribaas turpinaajumu, bet to tu jau zini, bet taa nu visaa visumaa piekriitu Isabel Carmin fon Edelhain...ja veelies turpinaat tad turpini ja nee tad es te vienalga buushu un tev nekas cits neatliks kaa turpinaat...

un tur bija domaata nevis tata bet tauta...

[AmnE]

Skaidrs, ka ir jeega! Turpini, super tev sanaak!