Stāsti, Te nu ir mani sakopujumi Options

[Cilveeks]

speciāli

tad labi... nevaru sagaidiit turpinaajumu....

[Isabel Carmin fon Edelhain]

nez, bet kautka nereāli likās Eizas reakcija uz to ka Deks paziņoja ka viņs ir viņas mirušais draugs. Pārāk ātri noticēja.

[Kate]

nez, bet kautka nereāli likās Eizas reakcija uz to ka Deks paziņoja ka viņs ir viņas mirušais draugs. Pārāk ātri noticēja.

nu viņa ir tāda turklā, tas viņai atmaksāsies (phē, pa daudz jau pateicu )

[kahi]

sākums nedaudz atgādina sushi garadarbu, bet viss pārējais tīri tā nekas. ka tik nav vampīru, līdz tam brīdim viss kārtībā. pārāk daudzos jau. gabaliņu lielums mani pilnībā apmierina. ja visi citi tik īsi rakstītu, tad es varētu vairāk piesieties, jo nogurdina tāda gara lasīšana.
deks... tāds jocīgs vārds, bet nesaprotu - vārds, uzvārds tāc anglisks, tiešām viņi no latvijas? ja jau stopēja līdz polijai...

[Kate]

sākums nedaudz atgādina sushi garadarbu, bet viss pārējais tīri tā nekas. ka tik nav vampīru, līdz tam brīdim viss kārtībā. pārāk daudzos jau. gabaliņu lielums mani pilnībā apmierina. ja visi citi tik īsi rakstītu, tad es varētu vairāk piesieties, jo nogurdina tāda gara lasīšana.
deks... tāds jocīgs vārds, bet nesaprotu - vārds, uzvārds tāc anglisks, tiešām viņi no latvijas? ja jau stopēja līdz polijai...

neesmu lasījusi :/ nē, vampīru nav. Tādas lietas ļoti neaizrauj, un, man liekas, ka tādas parādības nemaz nemācētu pasniegt ar vārdiem.
Jā, Deks ir jocīgs. Mna vienkārši pietrūka cilvēka saprāta, lai izdomātu ko daudz sakarīgāku
Drīkst es teikšu, ka viņi nav no Latvijas ? Viņi ir no kaut kurienes, kas nepastāv. Varbūt gara darba beigās izdomāšu kā sauc to valsti XD

This post has been edited by Kate: Sep 18 2006, 18:42

[Kate]

Mēs noīrējām nummuru, paēdām un devāmies gulēt. Zeks gulēja uz dīvāna, toties es nevarēju aizmigt. Trijos naktī es vēl biju augšā, pussēdus.
Nekas jau traks šodien itkā nebija noticis, bet tomēr, likās dīvaini, ka Zeks kaut ko slēpj no manis, dod vispārīgus paskaidrojumus. Varbūt šoreiz es jutos nedaudz vilusies.
Man gribējās pastaigāties. Es klusi sģērbos, tā, lai Zeks nepamanītu. Devos cauri vestibilam un iztraucos pa durvīm tā, itkā kāds man sekotu. Par brīnumu, lai arī smidiznāja, bija silts. Bet mani tas neuztrauca.
Tā nu es gāju starp šaurām ieliņām un nonācu līdz kārtējam pilsētas parkam. Zem liela ozola atradās soliņš, izskatījās pasauss. Apsēdos uz tā un izbaudīju mirkli. Aizvēru acis un atliecu galvu, bet tad izdzirdēju kādu mani uzrunājam.
- Ko tu te dari ? - svešinieks jautāja. Viņšatradāš aiz koka.
Centos būt piesardzīga - Un tu būtu ? .. -
- Esmu. - mirkli vēlāk viņš jau bija blakus man, uz soliņa, - esmu Nords. -
- Kā.. - es apklusu.
- Es esmu kaut kas līdzīgs labajam gariņam - viņš saprasdams, kā es reaģēju, nedaudz pasmaidīja. Tas mani neiedrošināja.
- Tu nemaz neizskaties pēc tāda -
Tiešām, viņš bija garš un kalsns. Plašķis viņam arī bija. Bet vislabāk atmiņā palika acu krāsa - tāda pelēka, neredzēta.
- Izskats var būt maldīgs -
- Varbūt.. - neko vairāk nevarēju pateikt.
- Tu tā arī neatbildēji - viņš gaidīja atbildi
Es apmulsu - Un tu ? - pirmais, kas ienāca prātā
- Pāga! Es pirmais jautāju - viņš piemiedza ar aci vai arī man tikai izlikās.
- Nepazīstu tevi.. - noradoši.
- Bet tomēr.. - viņš nerimās
- Iznācu paelpot svaigu gaisu! -
Viņš atbalstīja zodu - Jā, to es redzu. bet ja godīgi, Eiza ? -
- Kā tu zināji manu vārdu ? - es burtiski atlecu no viņa.
- Es nekožu. Ko tu baidies ? - viņs pasmējās par mani, - visi zin tavu vārdu. Nu tādi kā es. -
- Kas būtu visi ? - es nesapratu
- Nu kā, visi pārdabisko spēku īpašnieki. -
Kādu brīdi es klusēju - Un tavs vārds bija ? -
- Niks -
- Prieks iepazīties - es noteicu. Šis cilvēks izklausījās drošs.
- Pareizi izdarīji, ka aizbēgi no Zeka - viņs atbildēja
- Ko ? -
- Nu viņs arī ir viens no mums. - viņš to teica tik mierīgi, tikā tas notiktu katru dienu, - viņs nav tev neko teicis ? -
- Ko tieši ? - es gribēju zināt visu.
- Viņš tev nav neko teicis. - viņs tikai noteica.
- Bet, kas viņam būtu bijis jāsaka man ? - šoreiz es nerimos
- Nu, sāksim ar to, ka esam brāļi, - viņš paskatījās uz mani un turpināja, - tu `pārdabisko veču` pasaulē esi pazīstama ikvienam, kas zin leģendu par Eizu. Zeks vislaik ir centies iegūt tavu uzticību, lai vēlāk varētu tevi nokillot. Jā, un es esmu labais, kā jau mineju.. Man tevi būtu jāaizved līdz vienai vietai, kur tu būtu drošībā kādu brīdi, un tad mūsu Zeku vaidzētu sagūstīt. Bet lieta tāda, ka viņš ir uzsācis pats savu `biznesu`, kur ir iesaistīti citi, kas atrodās pavisam citā dimensijā. Un to var atvērt tikai ar tavu spēku, ko tev var atņemt tev tikai nomirstot nedabiskā nāvē - tas ir - nogalināt. -
- Un, kur man drošība, ka tu man nemelo ? -
- Es izskatos pēc tāda, kas varētu melot tev ? -
Es vēlreiz viņu nopētīju - Nē, bet man visa šī ir gana tādēļ es eju prom, bet tu paliec šeit. - es piecēlos
- Nu pagaidi! - viņs kliedza, - Tu nevari tik vienkārši tā aiziet.. -
- Varu. Esmu taču Eiza.. -
Viņš pieskrēja man priekšā un neļāva soļot tālāk.
- Tev jānāk - viņš noteica
- Labi, es iešu. Tāpat nekas cits man neatliek. Bet tas nenozīmē, ka es tev noticēju. - un es sekoju
- LABI! Ja tu man netici, tad koncentrējies uz mani, un iedomājies to kā tu mani ietriec tajā kokā - viņs norādīja uz koku, kas atradās desmit metrus pa labi.
- Un, ja arī.. -
- Nu meiģini! - viņs kliedza.
- Labi. - es aizvēru acis, sakoncentrējos. Pēc brītiņa es jau izdzirdēju kaut ko. Atvēru acis, un Niks atradās zem koka. Izskatījās, ka viņs tiešam ir triekts pret koku.
- Ni.. - es saucu, bet viņš piecēlās un jau atradās blakus, nepaspēdama nosaukt viņa vārdu līdz galam.
- Nu, tagad tici ? - un viņš sāka iet.
Es tikai sekoju.

Mēs nonācām metro stacijā. Naktī tā bija pavisam tukša, tikai pāris bezpajumtnieku, kas smagi smakoja pēc alkahola un vel pāris paklīdeņi, kas pus piecos no rīta jau devās uz darbu..
Mēs iesēdāmies pirmajā, kas atnāca. Izkāpāmm pēc Nika teiktā, trešajā pieturā no beigām un devāmies uz tuvāko tuneli. Viņš izvilak no kabatas kādu lodi. Tā bija tirkīzzila. Pēc mirkļa viena siena jau bija pazudusi. Nācās sekot Nikam, kas devās `aiz` sienas..



Turpinājumu uzskatu par nepadevušos, bet tajā vakarā man bija tāds noskaņojums, lai kaut ko tādu izdomatu. Un, tieši tādēļ, viņš ir tik sūdīgs, ka man pat negribās turpināt. Un man pat nav idejas kā turpināt, lai teksts būtu pietiekoši oriģināls, un, lai neatgādinātu kādu lēto multfilmu par supervaroņiem.

Esmu vīlusies savas rakstnieces spējās.. (lai gan, kas tās par spējām? )

This post has been edited by Kate: Sep 23 2006, 01:20

[Kate]

piedoiet, iepriekšējo tekstu atstāju novārtā un nemaz negribu turpināt.
Toties es parakājos pa saviem papīriem (kas stāv vienā lielā kastē, kas noglabāta atvilknē ) un uzraku šo te. To varētu dēvēt par manu domu lidojumu, protams, nedaudz pārspīlēti, bet cilvēkiem patīk pārspīlēt. (un es esmu cilvēks ) )

Liekas, šis svešinieks zin vairāk kā tie pārējie. Varbūt par daudz atklājos ? Nemaz negribās, lai tas zin ko domāju, cik daudz gribu, kā rīkošos. Jūtos nejauki. Varbūt apmulsusi.
Vai klusēt, lai neizstāstu par dauzd ? Varbūt viņam nemaz nevaig daudz, pietiks ar pāris vārdiem.
Un kā tālāk ?

Autora komentārs: Protams, nav jau nekas ūberīgs, kaut kas jauns. Dažs labs to var nosaukt par plaģiātismu vai kaut ko jau dzirdētu, dažs apbrīnos kā kaut ko tādu var izdomāt vai uzrakstīt. Bet nu jā. Vienkārši sakot, ir tāds tekstiņš un šis tekstņš bija par vienu cilvēku. Labi, jūs tāpat nesapratīsiet

[Cilveeks]

TEW TAISNIIBA - es nesapratu...

[Kate]

TEW TAISNIIBA - es nesapratu...

vispār jā, esmu pamanījusi, ka daudzi var arī nesaprast, jo lasa ļoti vispārīgi. Negribu apvainot, bet varbūt nemāki lasīt zemtekstus, dziļās domas. Īstenībā es pati beiži vien pārlasot vecos gabalus nesaprotu, ko es ar to gribēju pateikt


bet, varbūt labāk palīdzēs saprast, ja iedomāsies, ka tas ir rakstīts tev, tikai tu nezini, ka tas ir tev, bet pēc izlasīšanas, tu sāc nojaust, ka tas ir tev XDD

This post has been edited by Kate: Oct 10 2006, 23:05

[Miki]

hmmm....man patiik shis staasts...kaut kas liidziiigs ir vinjos visos(nu gandriiz)..... gribeetos turpinaajumu,....

[Neptuuns]

Nezinu, pagaidām nav pat īsti ko teikt. Tāds interesants, ne izcils ne dranķīgs stāstiņš, bet īsas nodaļas ir patīkami- vieglāk lasās. Un tu vēl dusmojies vēl uz mani par pārdabiskaam lietām.., =

[Kate]

Nezinu, pagaidām nav pat īsti ko teikt. Tāds interesants, ne izcils ne dranķīgs stāstiņš, bet īsas nodaļas ir patīkami- vieglāk lasās. Un tu vēl dusmojies vēl uz mani par pārdabiskaam lietām.., =

es nedusmojos
tapēc jau arī neturpinu, jo nefantazējas par tām ūberīgajām pārdabiskajām spējām