Universitaates, vai, kur un kaapeec maaciities, tieshaam interesanti Options

[lastguru]

Taatad gribeetu uzdot jums, toposhie studenti, un arii jums, sekmiigie absolventi un visiem paareejiem foruma iedziivotaajiem kam ir ko teikt sekojoshu teemu diskusijaam: vai vispaar ir veerts maaciities universitaatee un kaapeec, un arii kaa izveeleeties augstskolu un novirzienu.

Sorry par garo postu, centiishos rakstiit interesanti, bet ja negribaas, paareejo posta dalju varat nelasiit

Kad cilveekam pienaak peedeejais, 12-tais mokpilnais gads piespiedu maaciibaas videejaas izgliitiibas iestaadee, vinjsh/vinja saak ciitiigi liidz saapeem galvaa domaat, domaat un veelreiz paardomaat savu likteni. Ja liidz shim muusu iespeejas bija pusliidz vienaadas, tad peec shiis robezhas saakas pieaugusho pasaule, daudzu izveelju pasaule, kur ir svariigi, dziivei svariigi pienjemt pareizos leemumus, zinot ka sho leemumu rezultaatu mees redzeesim sameeraa taalaa naakotnee. Un pirmais solis, pirmais leemums shajaa pasaulee tradicionaali saakas ar augstskolas izveeli un iestaashanaas kaadaa fakultaatee, apmeeram jau nojaushot konkreeto novirzienu taalaakajaas maaciibaas.

Lai buutu interesanti uzsaakt diskusiju, un dotu atbalsta (atstumshanas) punktu, pateikshu dazhus vaardus par sevi. Izmaacoties skolaa (krievu skolaa, btw) meegjinaaju tikt uz valsts universitaateem (taapeec ka maxaat negribeejaas). LU uz budzhetu netiku, tad aizgaaju uz RTU. Atshkjiriibaa laikam no daudziem shii foruma iemiitniekiem, fakultaates izveele man bija gandriiz automaatiska - es esmu caurcaureem datorikjis, attieciigi uzminiet uz kaadu fakultaati aizgaaju. Maaciibas man bija galaiciigas un neinteresantas. varbuut taapeec ka esmu slinjkjis ar galvu uz pleciem... Otrajaa kursaa saaku domaat: "ko es sheit vispaar daru?" Manas paardomas mani noveda pie neizbeegamaa: maaciibas es pametu otraa kursa viduu (tie kas maaciijaas kopaa ar mani tagad laikam ir magjistrantuuras otrajaa kursaa), ko nenozheeloju, jo visu ko es gribeeju panjemt no augstskolas, es panjemt paspeeju.

Kaut gan man patiik apgalvot ka neredzu jeegu maaciities universitaatee, taa nebuutu pilna patiesiiba (laikam jau tie buutu meli), bet kaapeec es pametu? Uzskatu ka papiiriitis neko nedod reaalajaa dziivee vairaak kaa izdeviigaaku starta poziiciju nekaa tiem kam taa nav. Bet tas attiecas tikai uz starta poziiciju. Iespeejams ka valsts iestaadees nav taa, bet privaatajaa bizmesaa cik es varu saprast ir ka veertee cilveeku un vinja veertiibu, nevis to ka vinjsh bija speejiigs izteereet savus labaakos gadus papiiiisha iegaadei. Piemeeram, ja esi nostraadaajis 3 vai 4 gadus un esi ljoti speejiigs darbinieks, tad reaali neviens jaunizceptais bakalaurs manupraat nesastaada jums veeraa njemamo konkurenci. Kaapeec es nenozheeloju ka maaciijos? Vieniigais (un svariigaakais) labums ko biju ieguvis universitaatee ir stiprs "speeriens" atveertaa koda kustiibaa un IT asociaacijaas no cita studenta ar kuru iepazinos tur pat, RTU, - aigariusa. Varbuut es vareetu veelaak pastaastiit kur mani ir novedis shis celjsh un kaadaa veidaa kljuvu var vienu no ietekmiigaakajiem cilveekiem Latvijas IT nozaree, man tagad jau apnikaas drukaat un jums - lasiit, to atstaasim citai reizei. Bet sausais atlikums ir taads ka ja nebuutu universitaates, es pashlaik vistivcamaak ka buutu sisadmins kaut kaadaa siikaa kantorii bez nopietnajaam izaugsmes iespeejaam. Taads ir mans staasts...

Discuss.

[ReD_FoXy]

Manupraat lai gan Latvijas sisteema ir stulba utt izgliitbiiba vienalga dod kkaadus savus plusus... taas vismaz ir manas domas... Universitaates protams ir daargs prieks bet toties kaada jums varbuut buus pensija............... XDDDD

Vienk bik padomaajot uz priekshu maaciities tos chetrus gadus klaat ir (mokoshi.... ljoti mokoshi un nogurdinoshi un...) noderiigi...

[Seila]

Mācīties augstskolā? Nu nezinu gan vai ir jēga. Ja cilvēks kaut ko vēlas sasniegt, tad kāpēc gan ne? Mūsdienu pasaulē par nelaimi tomēr bieži vien ir tā, ka bez papīrīša, ka esi pabeidzis augstskolu, cilvēks darba devēja acīs nav cilvēks.
Tas arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kuri mani personīgi pamudināja iestāties mācīties LU.

Iespeejams ka valsts iestaadees nav taa, bet privaatajaa bizmesaa cik es varu saprast ir ka veertee cilveeku un vinja veertiibu, nevis to ka vinjsh bija speejiigs izteereet savus labaakos gadus papiiiisha iegaadei.

Aha, parasti gan par palīgiem biznesā piesakās cilvēki, kuri vēl studē, vai arī cilvēki kuri ir beiguši studēt. Un ja tur nonāk cilvēks, kurš nav studējis, tad drīz vien viņš to sāk darīt (parasti neklātniekos) Bet visur jau ir izņēmumi.

Savu nākamo izglītību gan izvēlējos pilnīgi spontāni. Jautrākais bija, tas, ka pievienojot Krievu filologus klāt rūpīgi pārdomātajiem juristiem un komunikāciju speciālistiem, es nevarēju iedomāties, ka tomēr mācīšos filologos?
Vai es nožēloju to? It nemaz. Universitāte tomēr manā priekšā pavēra pilnīgi jaunu dzīvi kurā gan pagaidām man ir izdevies tikai pa šauru spraudziņu ielūkoties.
Un lūk tieši tas, ka studentu dzīve nav tikai mācīšanās, bet arī iepazīšanās ar jaunām personām liek (vismaz man) studēt.

[Tenjou]

Augstkolai vienozimigi ir liela jega. Ieguvums lielakotiesi ir ambicijas ar kuram cilveks tiek augstkola, norada tomer vinja apnjemibu un intelektualas spejas.
Latvija ir diezgan maz iespejas izaugsmei caur augstkolam .. programmas daudzmaz visas, visaas skolas ir sava vieda vienadas.

Nomacies 2 kursus un tik 3. kursa tev sak kautkadus pamatus macit, tam kadelj, tu gaji macities, tur. Tomer smiekligi ...

Taja nozare kura, es velos macities/specializeties, Latvija vispar nav iespejams profesionali to apmacities. Un ja butu ... man tas papirs vairak tikai ka bonus noder. Takaa, es velos dzivi saistit ar dizainu un grafiku, zimeshanu etc. Mani verte tikai pec ta ko, es maku darit praktiski. Nevis to, ko, es esmu teoretiski iemacijies kautkur.

Manuprat pats svarigakais merkjis augstkola ir tieshi iepazities ar tiem cilvekiem.
Iespejams vinju viedoklis mainis visu savu uztveri.

[bypass]

Ar programmēšanu sāku nodarboties bērnībā, tālajā 4 klasē, ja nemaldos, hobijs/rotaļa veidā. Bet nu es skaidri zināju, par ko es mācīšos un ko es gribu sasniegt.

Jāatdzīst, ka sākotnēji arī gāju mācīties ar nodomu iegūt papīru. Tomēr neesmu neko nožēlojis, joprojām mācos, nekad neesmu sev jautājis: "ko es te daru", jo es ļoti skaidri stājoties zināju, ko man mācīs un uz ko es esmu parakstījies. Negribētu teikt, ka ir gluži garlaicīgi, ja mācies par tēmām, kas tev ir tuvas.

Un ir iespēja iepazīties ar cilvēkiem, kam ir vienādas intereses, etc.

Manuprāt, bakalaura grāds ir must-have.

Lastguru, teksts garšs, bet lastīt neapnīkas, par tēmu nekad lasīt nav garlaicīgi.

[aigarius]

Patīkami lasīt, ka kāds no tiem ko es paspārdīju ir pateicīgs par to, uz kuru pusi veel joprojaam lido

Atgriežoties pie tēmas gribētos izklāstīt savu pieredzi un vēl dažus piemērus, ko es savā dzīvē esmu redzējis.

Man ne vienu brīdi nebija šaubas par to, ka es gan turpināšu studijas vidusskolā (nevis arodskolā), gan došos uz LU vai RTU, gan to, ka es dabūšu bakalaura diplomu, gan to, ka turpināšu studijas arī tālāk. Es mēģināšu pastāstīt par to sīkāk, pa posmiem.

1. izvēle: latviešu skola.
Mans tēvs ir krievs, bet māte latviete. Sākot iet uz skolu (vēl padomju laikos) bija izvēle sūtīt mani uz krievu skolu (50 m attālumā no majām) vai uz latviešu skolu (500 m attālumā). Pēc ilgām diskusijām man ļāva izvēlēties. Es izvēlējos iet uz latviešu skolu, jo dzīvojot Latvijā es uzskatu šo valodu un kultūru par svarīgāku, bet krievu valodu es arī pagalmā un no gramatām pietiekoši labi apguvu. Šim lēmumam bija arī citas sekas, par kurām es tad neapzinājos, bet par to vēlāk. (jā šis būs vēl garāks posts nekā lastguru )

2. izvēle: vidusskola.
Es kopā mācijos trīs dažādās pamatskolās/vidusskolās un tajās visās man tika nodrošināts līdsvarots humanitāro un ekzakto zināšanu kopums. Tolaik tas man nepatika, bet universitātes laikā es sapratu šādas pieejas jēgu - lai gan kultūras vēsture vai mūzika man kā programmistam parasti neko labu nedot, taču dažos gadījumos saprašana par citu nozaru problēmām un to risinājumu paņemieniem palīdz izdomāt jaunus paņēmienus savā nozarē. Tā veidojas arī starpnozaru zinātnes, piemēram kompozītu zinātne, fizikālā ķīmija, kodolfizika un daudzas citas. Pašlaik pamatzinātnes jau ir tik labi izpētītas, ka kaut ko jaunu var viegli izdomāt tikai uz zinātņu robežām vai kombinējot dažādas zinātnes kopā. Tādā veidā vispārēja izglītība man palīdzēja nevis darīt rutīnas darbus, bet meklēt jaunas idejas un jaunus risinājumus. Arodskolā šāda veida zināšanas iegūt nevar - jāiet vidusskolā.

Starpcitu es vēlāk uzzināju, ka attiecīgajā krievu skolā bija ļoti strikta specializācija un disciplīna. Es tur nemaz nebūtu iederējies.

3. izvēle: specialitāte.
Es sāku pētīt datorus vēl 7-8 klasē, tāpēc man tāpat kā lastguru nebija nemazākās šaubas par savu specialitāti. Citiem varu ieteikt pēc iespējas ātrāk iziet profesijas orientācijas testus, kas palīdzēs apskatīt savu iespējamo profesiju bāzējoties uz personības tipu. Nevajag izvēlēteis profesiju, kas ir vajadzīga tieši tagad - mācības ies 3-5 gadus un jādzīvo pēc tam būs vēl ~40 gadus līdz pensijai. Jāmācās to, kas būs vajadzīgs pēc 5-10 gadiem. Šajā ziņā man un lastguru arī paveicās, jo mēs izvēlējāmies atvērtā koda specializāciju un tas kļūst arvien aktuālāks. Tas ir vēl viens iemesls kāpēc izvēloties savu specializāciju vajadzētu uzreiz sākt to studēt, neskatoties uz to, ka tu vēl ej 8. klasē. Jo agrāk sāksi, jo labāk sanāks.

4. izvēle: universitāte.
Godīgi sakot es gāju uz universitāti ar vienu domu - dabūt papīru. Es domāju, ka es zinu par savu virzienu vairāk nekā tie pasniedzeji, kas mani mācīs, biju parliecināts, ka neko labu es tur neiemacīšos. LU netiku (tagad domāju - par laimi), iestājos RTU datoriķos. Es uzreiz biju notēmējis uz automātisku iekļūšanu RTU gadījumam, ja netieku LU, jo šajās universitātēs māca labakos datoriķus un ja jau iet pēc papīra, tad vismaz pēc laba papīra.

Pieredze universitātē.
Pirmais gads RTU bija savā ziņā līdzīgs vidusskolas turpinajumam - mums bija daudzi nesaistīti priekšmeti: augstākā matemātika, fizika, ķimija, mehānika, sports. Tolaik man tas nepatika, bet tagad man ir jaatzīst, ka es patiešām pārsteidzoši bieži pielietoju domas vai idejas no tā, ko apguvu šajā gadā. Tā kā šie priekšmeti nebija manā specialitātē, tad pasniedzeji zināja daudz vairāk par mani un tas arī palīdzeja nomierināt manu karsto galvu un iemācija korekti sazināties ar augstākstāvošiem (tas man noder katru dienu).
Sākot ar otro gadu mums sāka mācīt par to, ka ražo programmatūru. Ievērojiet, es neteicu, ka mums macija programmēt, nē - tika pieņemts (diezgan pamatoti), ka vienkārši programmēt ir tik viegli, ka mēs to varam apgūt paši. Mums mācīja analizēt klientu prasības, definēt vajadzības, dalīt programmas blokos. Šīs lietas liekas ļoti liekas, kad programmas rakstīšana aizņem pāris dienas, bet pilnība atpērkas kad programma ir kaut cik lielāka. Jo tālak, jo skaidrāka kļuva tendence - mūs mācija ne tikai programmēt, bet arī darboties kompleksā programmatūras ražošanas sabiedrībā un, maģistratūrā, arī mācīja, kā šo ražotni veidot, plānot, vadīt un saprast.

Secinājums ir vienkāršs - ja jūs gribat būt par kompetentu darbinieku savā nozarē: jums ir vajadzīgs bakalaura diploms. Ja jūs gribat būt par kompetentu vadītāju savā nozarē: jums ir vajadzīgs maģistra diploms. Ja jūs gribat izgudrot kaut ko jaunu savā nozarē: jusu ceļa būtu jāved uz doktarantūru.

Mans piemērs gan nav diezko tīrs, jo es ļoti agri uzsāku savu izaugsmi arī ārpus universitātes un vairākās vietās veiksmīgi ieklemmējos pareizajā laikā, tā jau bez maģistra grāda iegūstot diezgan augstu socialo un profesionālo stāvokli.

Lai lastguru neapvainotos, izcelšu viņu īpaši: lai arī lastguru nepabeidza pat bakalaura programmau, viņa aktivitātes un ļoti liela veiksme darba vietas izvēlē palīdzēja viņam kļūt par diezgan labu profesionāli un arī labu vadītāju tīri uz savas pieredzes pamata, taču man liekas, ka arī viņam lieti noderētu noklausīties dažas no maģistra kursa lekcijām, lai gūtu jaunas idejas sava un savu padoto darba organizēšanai. Par laimi viņš to arī zin un pašizglītojas tad, kad tas ir iespējams.

No otras puses ir mans pašreizējais kopmītņu kaimiņš ar niku coced (viņš nav šajā forumā). Viņš ir pilnībā veltījis sevi studijām un praktiski neko ārpus tām nedara (profesionālajā ziņā). Viņam jau ir divi bakalaura diplomi (datoru un ekonomikas). Šonedēļ viņš dodas uz vienu universitātē Lielbritānijā, kur, pateicoties sava RTU profesora palīdzībai, ar prāvu stipendiju mācīsies vienu gadu un iegūs turienes maģistra grādu. Pēc atgriezšanās viņš iegūs otro maģistra grādu RTU. Paraleli viņs UK vēl iegūs arī profesionālo pieredzi vietējā uzņemumā. Lai gan coced pašlaik nav ieverojams Latvijas IT industrijā, bet viņš gūs tik ieverojamu un vispārēju akademisko pieredzi, ka pēc savustudiju beigām viņš būs ļoti vērtīgs specialists un varēs viegli atrast augsti apmaksātu darbu gan Latvijā, gan ārzemēs (nevis zemenēs par x000 Ls, bet gan specialitātē par x0000 vai pat 1x0000 Ls gadā).

Summarizējot mans viedoklis par mācībam ir tads - jāmācās ir ilgi, dikti un dziļi, tik ilgi cik vien var. Taču nav jāaizmirst arī uzsākt savu profesionālo karjeru.

(Kamēr mācies, var pastrādāt ari McDonalds, bet pēc mācībām - tikai pēc specialitātes un augšā pa karjeras kāpnēm)

[jurc]

lastguru, tas ka tu augstskolā satiki aigariusu tas bija vienkārši tavs liktenis. Tik pat labi tu viņu varēji satikt uz ielas saskrienoties un viņam apgāžot iepirkuma maisiņu

Pats ar nomācījos 3 gadus koledžā - a tolku no tā vēljoprojām neesu sapratis. Man tur neiemācija pilnīgi neko! Visi eksāmeni tika vai nu ieskaitīti automātiski vai vienkārši nošpikoti, jo to atļāva darīt Haļava kautkāda.
Nu pabeidzu skolu, saņēmu diplomu, tagad kautkur starp kautkādiem papīriem mētājas. Vienīgais labums ja tu esi nolēmis strādāt kautkur kādā zolīdā firmā ar viduvēju algu, tad jau noteikti tur arī tiks skatīta izglītība. Bet to arī varētu apšaubīt, jo vairāk tomēr skatīsies uz zināšanām ko cilvēks pats ir iemācījies un cik daudz viņš par to interesējas.

Kā izvēlēties novirzienu? Tas jau ir vairāk jāskatās savās intresēs. Ja tu gribi kļūt par juristu, tu jau protams ka neiesi mācīties par automehāniķi.

Uzskatu ka tomēr ir jāmācās augstskolā, kaut vai dēļ tā ka tā ir pēdējā iespēja mācīties, izbaudīt skolas dzīvi, skolas atmosfēru, jaunību, studenta dzīvi, jo pēc tam visu nākamo mūžu neko citu neredzēsi kā darbu, darbu, darbu....

[zenofex]

Redzi, Jurchix, pieņemot darbā jaunu darbinieku, darba devējs par tavām spējām brīnišķīgi tikt galā ar darba pienākumiem, neko nezin, tāpēc jau arī ir vajadzīgi tie diplomi, un CV un citas lietiņas... Tās pierāda, ka tu tomēr kaut ko zini, esi mācījies un tev ir bijis zināms gribassspēks pageigt augstskolu.

Diplomus prasa galvenokārt tieši šo iemeslu dēļ.

[xikes]

Un vispaar par elektriibu nevajag maaciities...

Vo vo..
ar elektroniku, ja nu vien nav naaviiga interese par to, arii neiesaku paaraak aizrauties..

[Taka]

Mācos LU Vadības zinības. Sestdienās. Kāpēc? Tikai papīra dēļ. Nu labi, ne tikai. Pieredzes man ir pietiekami, bet augstākā izglītība sāk spēlēt aizvien lielāku nozīmi, kā arī tā ļaus man izvirzīties kaut kur uz augšu - austāks amats=lielāka alga+mazāk darba=vairāk animes
Izvēlējos novirzienu - kvalitātes vadība, tas man darbā noderēs, līdz ar to pieaugs mana vērtība. Ceturtais kurss patreiz iet, vēl piektais un tad viss. Jā, LU sestdiennieku bakalauri mācās 5 gadus, tikai nesen noīsināja līdz 4 gadiem. Vai es iešu maģistratūrā? Domāju, ka nē. Man pietiks, ja vien bakalauru nedevalvēs līdz videnes līmenim.
Pēdējā laikā rodas iespaids, ka tikai maģistrs vai doktors ir augstākā. Sviests kaut kāds. Bezmaz visi doktoros mācās...

Ak, jā, arī es savā laikā (pēc RRAT tehnikuma) mācījos RTU, arī tālāk par 2. kursu netiku hehe

Vai augstāko izglītību vajag? Diemžēl, jā. Es te protams varētu ilgi vārīties par to, ka Latvijā notiek neganta augstākās izglītības lobēšana visos līmeņos un ka tā papīra nozīme ir pārspīlēta, bet tā ir realitāte.
Gribi kaut ko vairāk - mācies. Ja ne augstskolā, tad vismaz savā specialitātē - "pumpē" savas smadzenes.

Tiesa gan - augstskola ir domāta cilvēkiem, kuri zina ko grib. Vienalga papīru vai kaut ko citu. Ne visi pēc vidusskolas beigšanas zina ko vēlas un uz augskolu laiž "kompānijas pēc", kopā ar citiem. Tad iestājas vilšanās, cilvēks vairs nezina ko darīt un pamet...
Bet tas atkožas. Būtu es toreiz RTU izvilcis, tagad nevajadzētu 5 gadus sestdienās sēdēt no 8 līdz 8.

Redzi, Jurchix, pieņemot darbā jaunu darbinieku, darba devējs par tavām spējām brīnišķīgi tikt galā ar darba pienākumiem, neko nezin, tāpēc jau arī ir vajadzīgi tie diplomi, un CV un citas lietiņas... Tās pierāda, ka tu tomēr kaut ko zini, esi mācījies un tev ir bijis zināms gribassspēks pageigt augstskolu.

Diplomus prasa galvenokārt tieši šo iemeslu dēļ.

Diemžēl. Bija tāds teiciens krieviski "bez bumažki ti kakaška"

doubleposts!

This post has been edited by lastguru: Sep 27 2005, 13:07

[trakais]

protams ka lastguru nevar sagaidiit nevienu vinju aizstavoshu atbildi,
tapec ka cilveki kuri ieguldijushi laiku un naudu studijaam nekad
nepiekritiis vinja teiktajam. mans personigais viedoklis ir taads ka
augstaka izglitiba noteiktai daljai cilveku palidz paplashinaat redzes
loku un iemacities domaat. protams ir ari specialitaates.

bet taa kaa gan vienu gan otru biezhi var apguut citos veidos (manaa
un lastguru variantaa taa ir, piemeram darbs dod vairak zinashanu kaa
skola), tad vienigais iemesls ir papiirs, kas shaja gadijumaa ir kaa
glaabshanas rinkis - kaa rezerve gadijumaa "ja nu darbs kadreiz
jamaina". bet tur ir citi varianti, ja ir pietiekami daudz darba
pieredzes un zinaashanu, darbu tapat nebus gruti atrast. kas ir
labaaks, studijas bastojis un neko neiemaacijies students ar papiiru,
vai geenijs ar videjo izglitibu un labu CV? ... tikai paris ideju ...

vairumam ljauzhu skola ir vajadziiga. bet ir iznjeemumi, kas tajaa
tajaa neieguus neko tik vertigu lai butu verts zaudet vairakus gadus
laika. un laiks ir daargs shajaa pasaulee.

p.s.: ja jau esmu iemaldiijies anime forumaa (pec lastguru luguma) tad palieliishos ka pat esmu redzeejis dazhas anime, visvairak patika grave for fireflies - Hotaru no haka)

[Hikaru]

Mācos es RTU. Kāpēc? Kurš man to var pateikt? Principā RTU pirmie 2 kursi ir vispārīgi. Tikai 3. kursā (kad vajag izvēlēties konkrētāku novirzienu) sāka kaut ko mācīt tuvāk specialitātei. Pabeidzu inženierstidijas. Kamēr mācījos izmainījās mazliet intereses. Bet nu šitas arī bija OK. Dabūju papīru "inženieris automātikā un datortehnikā". (Vispār iemācīja ļoti labus pamatus pēdējos kursos, lai strādātu šajā nozarē) Principā varu iet strādāt nopietnā nozarē.... bet ņēmu un aizgāju mācīties uz kaut kādu maģistraturu. Kāpēc? Un mazliet citā novirzienā. Uz kaut kādu tur Attēlu Apstrādi un Datorgrafiku. Priekškam? Ko es tur pazaudēju? Pagaidām mācos (puse no lekcijām esmu atbrīvots, jo tās man jau bija agrāk)(varbūt pat mācīšos līdz galam), nestrādāju un (galvenais) skatos anime.
Bet vispār vienalga, kurā augstskolā mācies, vienalga darba vietā būs jāmācās strādāt.

Vieniigais (un svariigaakais) labums ko biju ieguvis universitaatee ir stiprs "speeriens" atveertaa koda kustiibaa un IT asociaacijaas no cita studenta ar kuru iepazinos tur pat, RTU, - aigariusa. Varbuut es vareetu veelaak pastaastiit kur mani ir novedis shis celjsh un kaadaa veidaa kljuvu var vienu no ietekmiigaakajiem cilveekiem Latvijas IT nozaree.

Jā pastāsti pastāsti! Es gribu zināt konkrētāk kā tu tā tur, nez kur tiki, kļuvi par nez ko tur.
Es arī gribu tādu haļavu.

[lastguru]

Mācos es RTU. Kāpēc? Kurš man to var pateikt? Principā varu iet strādāt nopietnā nozarē.... bet ņēmu un aizgāju mācīties uz kaut kādu maģistraturu. Kāpēc? Un mazliet citā novirzienā. Uz kaut kādu tur Attēlu Apstrādi un Datorgrafiku. Priekškam? Ko es tur pazaudēju?

emm... nu vispaar es cereeju ka tu uz shiem jautaajumiem atbildeesi...

Kaapeec esi aizgaajis maaciities, kaapeec turpini... pastaasti luudzu.

Vieniigais (un svariigaakais) labums ko biju ieguvis universitaatee ir stiprs "speeriens" atveertaa koda kustiibaa un IT asociaacijaas no cita studenta ar kuru iepazinos tur pat, RTU, - aigariusa. Varbuut es vareetu veelaak pastaastiit kur mani ir novedis shis celjsh un kaadaa veidaa kljuvu var vienu no ietekmiigaakajiem cilveekiem Latvijas IT nozaree.

Jā pastāsti pastāsti! Es gribu zināt konkrētāk kā tu tā tur, nez kur tiki, kļuvi par nez ko tur.
Es arī gribu tādu haļavu.

huh? ... nu taa nav nekaada haljava - tad gan nopietns darbs kur anime skatiities laika nepietiek daudz. kaut kad pastaastiishu, bet no saakuma es gribeetu sho jautaajumu (par augstskolaam) kaartiigi izdiskuteet.

[Hikaru]

    emm... nu vispaar es cereeju ka tu uz shiem jautaajumiem atbildeesi...     

Kaapeec esi aizgaajis maaciities, kaapeec turpini... pastaasti luudzu.

Aizgāju mācīties, lai kaut ko iemācīties. Un pat kaut ko iemācījos.

huh?  ... nu taa nav nekaada haljava - tad gan nopietns darbs kur anime skatiities laika nepietiek daudz. kaut kad pastaastiishu, bet no saakuma es gribeetu sho jautaajumu (par augstskolaam) kaartiigi izdiskuteet.

Bet tikt uz tādu darbu. lai kāds tavs darbs nebūtu.

[lastguru]

Aizgāju mācīties, lai kaut ko iemācīties. Un pat kaut ko iemācījos.

1. Un jeega?
2. Kaapeec izveeleejies tieshi to novirzienu kur esi maaciijies? kaapeec piemeeram negaaji uz japanologjiem...

Bet tikt uz tādu darbu. lai kāds tavs darbs nebūtu.

Aktiivi jaapiedalaas asociaaciju darbaa, tas arii viss Es piemeeram pashlaik nskaitot Kaiganu esmu divaas asociaacijaas - LAKA un LIKTA.