korāns, bībele u.c. zvēri sienās..., jeb kā jūs tas ietekmē Options

[kahi]

nu, tātad... braucot pa brīvības ielu(posmā no tālivalža līdz matīsa ielām), var saskaitīt vismaz 7 uzraxtus (uz māju sienām, žogiem, u.c. vietām, kur brīvie prāti tiek klāt), kuri aicina mani lasīt korānu un u.c. bībelisku noviržu materiālus.

klausieties, šitass baigi besī ārā!! : ''dzīvē nav prieka? izlasi korānu!""
''viena lpp. no korāna var mainīt visu tavu dzīvi!''
''korāns-visuma atslēga!"

kāda ir jūsu attieksme pret šādiem ''reliģiozajiem'' uzraxtiem??(vienkārši paejiet garām, vai dusmās plīsdams raxtat iesniegumu domei).. kā jūs tas ietekmē??

varbūt kādam ir kāds cits uzraxts (ne obiligāti pa reliģiju), kurš ir licis aizdomāties???

vnk gribējās zināt, vai es vienīgā te tāda!!

[Pakkun]

es nedomaaju, ka tevis mineetie uzraksti ir domaati kaa allaha piekriteeju cildinaashana... manaa skatiijumaa taa ir njirgaashanaas. ja godiigi, tad mani tas netraucee.. droshi vien taapeec, ka man taa religjija nav tuva. ... un vispaar... es religjiju ne iipashi atbalstu. viena lieta ir ticiiba, pavisam cita ir shii masu pulcinaashana.

veel shis tas tev- Gaidi, Jēzus nāks. (shiten gribaas pielikt- ..ja nenāk, zvani *insert mana religjiozaa klasesbiedra, kursh tiek deeveets arii par jeezu, tel. nr.*)
vai arii- Dievs redz visu.
bija veel kkas, bet taa uz vietas atcereeties nevaru.

[ReD_FoXy]

Jaa ir redzeets. Pat pie manaam maajaam ir shis uzraksts. Kaitina. LJOTI. Koraans un biibele ir savaa zinjaa viens un tas pats - sludina ka jaapieluudz kaut kaads vechuks, ir biezs, gruuti saprotams (nevar izlasiit kaa romaanu un nolikt plauktaa lai kraaj putekljus), nogurdinosh, veids kaa pakljaut sev cilveekus. Baisi.
Ir redzeeti arii citi, arii tie ko mineeja Pakkun, bet uz sitienu taa nevar atcereeties ō_ō

[Kaede]

Mani tas neietekmē vispār, jo parasti es vispār reti kam spēju pievērs savu uzmanību, jo esmu ļoti haotisks cilvēks. Bet man nav pretenziju- ja jau tas cilvēkiem, kas to raksta, liek justies labāk, lūdzu, ka tik mani neaiztiek un necenšas pierunāt ar varu. Piem, pie manis ilgu laiku nāca Jehovistu biedrības pārstāvji. Man tā pieriebās, ka viņi man mozgas pūderēja. Bet takš neizpūderēja- paliku tāda, kāda esmu!

[edg]

Nedaudz par egoismu.
Luugtu jums njemt veeraa buutisko jautaajumu: "dziivee nav prieka?"
Religjija paliidz atguut dziivesprieku, kaa arii dziivotgribu vispaar. Taa nav domaata taadiem cilveekiem kaa juus. Taa domaata tiem, kam dziivee neveicas. Religjija ir viens no veidiem, kaa, ieguldot kaut ko no savas dziives, tikt pie kaut kaa cita. Cilveeki ar smagaam probleemaam, religjiozi kljuustot, paliek daudz labaaki sabiedriibai. Taadiem, kaa jums, kam ar dziives uztveri ir vairaak gaajis sabiedriibai pa praatam (fraaze varbuut izklausaas diivaini, bet ir preciiza), religjija nav domaata. Juus uzskataat, ka juusu nepatika ir paaraaka par kaadam citam paliidzeeshanas iespeeju? Malachi! Taa turpinaat! Lai dziivo Es, Es un viss, kas Mans.
Un nepuutiet man te par to, ka religjija daudzus samaitaa. Reiz man bija interesanta saruna par sho teemu, kur gala secinaajums bija - pietiekami sapraatiigam cilveekam religjija nav vajadziiga. Bet paskatieties taalaak - pietiekami sapraatiigs cilveeks nekljuus religjiozs. Bet paskatieties veel taalaak - runa ir par vajadziibu un nevajadziibu tikai individuaalaa egoisma kontekstaa. Lai arii cilveeks, kljuustot religjiozs, nereti sabojaa savu dziivi, tam gandriiz vienmeer (iznjemot slimus gadiijumus) naak liidzi citu dziives uzlaboshana. Tas taapeec, ka lielaakaa dalja muusdienu populaaro religjiju ir uz sabiedriibas labumu tendeetas. Un taa tam arii vajadzeetu dziivee buut. Ticiiba kaut kam ir tas, kas muus attur no buushanas par uz savaam emocijaam un vajadziibaam baazeetiem radiijumiem (egoistiem). Vienmeer ir paarspiileetas tiekshanaas uz vienu vai otru pusi, bet starp cilveekiem jebkuraa jomaa ir paarspiileejumi. Taada ir cilveeces daba.

[ReD_FoXy]

Tas taapeec, ka lielaakaa dalja muusdienu populaaro religjiju ir uz sabiedriibas labumu tendeetas. Un taa tam arii vajadzeetu dziivee buut.

Varu pat teikt ka 85% piekriitu shiem teikumiem. Bet religjija man neliekas pievilciiga savas veestures deelj vien. Vara, taas izmantoshana un cilveeku maldinaashana gadsimtu gaitaas. Taa protams ir tikai tumshaa puse bet runaajot par religjijas veesturi labaa un ljaunaa attieciiba ir 15 pret 85.
Tiem kuriem vajadziiga religjija/bazniica un paliidziiba ko taa sniedz tad vinjsh to atradiis. Bazniicas ir lielas un laaabi pamanaamas. Un pietam ir daudzi veidi kaa tur nokljuut - draugi aizvelk, rodas par to interese aiz ''neko dariit'', reklaamas, aviizes un televiizija arii.
Bet raksiit uz sienaam jau ir fanaatisms vai njirgaashanaas. Neskatoties uz manu attieksmi pret/par religjiju abi divi varianti ir idiotisms (atvainojos par vaardu izveeli).

[edg]

Varu pat teikt ka 85% piekriitu shiem teikumiem. Bet religjija man neliekas pievilciiga savas veestures deelj vien. Vara, taas izmantoshana un cilveeku maldinaashana gadsimtu gaitaas. Taa protams ir tikai tumshaa puse bet runaajot par religjijas veesturi labaa un ljaunaa attieciiba ir 15 pret 85.

Tikpat labi tu vari spriedeleet par to, cik gjimene ir laba vai ljauna. Religjija no gjimenes neko dizhi neatshkjiras - taa ir sabiedriibas parshreguleeshanaas sisteema, kas izveidojas pati no sevis, un kameer tu neizdomaasi labaaku aizstaashanas mehaanismu, taa arii seedees muusu kultuuraa. Tur ir savi labumi un sliktumi, bet to lietu nevar izskaust. Religjija pati par sevi kaa mehaanisms izveidojas un uzturas.
Cita lieta - ja tu gribi aprunaat konkreetu religjiju. To gan droshi var dariit. Bet tad taa to arii vajag pasniegt. Bet tad vajag izlemt arii savu nostaaju - vai tu veelies kaut ko mainiit shajaa sakaraa un cik ljoti mainiit, un cik ljoti veelies. Par konkreetu religjiju kaa sabiedriibas uzlabotaaju var spriedeleet visai mieriigi, ja ir idejas, kaa procesu uzlabot, nepazaudeejot tos labumus, ko vinja mums sniedz pashlaik, kad nenotiek ne krusta kari, ne raganu dedzinaashana.

Tiem kuriem vajadziiga religjija/bazniica un paliidziiba ko taa sniedz tad vinjsh to atradiis. Bazniicas ir lielas un laaabi pamanaamas. Un pietam ir daudzi veidi kaa tur nokljuut - draugi aizvelk, rodas par to interese aiz ''neko dariit'', reklaamas, aviizes un televiizija arii.

Var buut tev tas ir paarsteigums, bet lielaakaa dalja cilveeku nelaimes gadiijumaa nemeklee paliidziibu. Vinji tikai laad savu nelaimi.
Bazniicas tev var buut lielas un pamanaamas, bet cilveeks parasti ir rutiinas zveers - vinjsh negribiigi peekshnji ieiet bazniicaa vai tamliidziigi izdariities.
Tev varbuut ir "neko dariit" laiks, bet dziives sagrautiem cilveekiem ir jaaruupeejas par savu naakotni (es domaaju - par pusdienaam un ziemu). Nelaimee draugi parasti cilveeku neizprot, un nepaartrauc atkaartot pasham cilveekam, ka vinjam ir jaalabojas. Vinji neredz to, ka cilveeks pats neprot un nespeej laboties.
Un no celja nomaldiijushiem cilveekiem (es domaaju narkashus, zagljus utml) vispaar nav veelmes laboties. Lielaakaa dalja "glaabto cilveeku" pat neaizdomaajas liidz religjiskiem jautaajumiem.
Tu uz lietu skaties no savas puses, bet cilveeks depresijaa ir tik ljoti paarliecinaats par savu probleemu risinaashanas neiespeejamiibu, ka vinjsh pats nemeklee risinaajumu. Tas vinjam ir jaaiesmeeree ar varu. Un ko dariit tiem, kam ar draugiem un gjimeni nav paveicies?

Bet raksiit uz sienaam jau ir fanaatisms vai njirgaashanaas. Neskatoties uz manu attieksmi pret/par religjiju abi divi varianti ir idiotisms (atvainojos par vaardu izveeli).

Ceru, ka manis augstaak rakstiitais nedaudz pabiidiija tavus uzskatus virzienaa prom no fanaatisma uz realitaati. Cilveeks meklee briinumus. Piemeeram, uzraksts "Jeezus naaks" ir tik pretenciozs, ka cilveeks aizdomaajas. Un galvenais ir dabuut vinju aizdomaaties. Tad vinjsh saaks arii intereseeties.

[Kikyou]

Edg, protams, daudziem reliģija ir palīdzējusi. Tas viss ir labi.

Bet. Pēctam daži no viņiem sāk visiem pēc kārtas skalot smadzenes ar to, ka Marinētais Gurķis viņus viņus uzvedis uz pareizā ceļa, un pielūdzot Marinēto Gurķi tavs komposts nonāks Lielajā Sakņu Dārzā, bet JA NĒEEEE, tu iekritīsi Lielajā Etiķa Bedrē!
Nu to jau vēl varētu izturēt, bet ir arī tādi, kas katru dienu turpina bakstīt ar pirkstu "Tu šito dari nepareizi, Māte Marināde tev nepiedos! Tu iekonservēsies Lielās Etiķa Bedres dzīlēs!".

...No kurienes arī rodās viss tas slikais iespaids par noteiktu reliģiju.
Tad, kad kaut ko sāk uzspiest, tas sāk krist uz nerviem.

Man pašai ar visi tie štrunti nepatīk. Bet tas jau laikam tāpēc, ka man dzīvē ir prieks. :3
Plus... Man galīgi nepatīk kristiešu attieksme pret homseksuāļiem. Un tad vēl tas, ka dažās baznīcās nelaiž, piemēram, cilvēkus šortos iekšā, kaut gan tajā baznīcā pliki enģeļi pie griestiem karājās. XD

[Bitter_me]

Es personiigi neesmu redzeejusi uzrakstus par koraanu, bet textu Islams valda paar pasauli gan.. Mani tie uzraxti netrauce, bet traucee tas, ka ir nokjeepaatas sienas, man nesen pie maajas smuki nokraasoja zjogu(baltu)un peec paaris dienaam tas visss bija nokjeeziits ar tiem uzraxtiem.. starp citu,ko vispar tie grafiti ziimeejumi noziimee?

[edg]

Kikyou, tu runaa par kristekhem... konkreeta novirziena religjijas paveidiem. Ne visiem religjijas veidiem ir noslieces uz sevis izplatiishanu masveidaa. Un uz citiem sliktumiem, ko tu mineeji.

Un kas tev pret etikji? Man garsho!

[Kikyou]

Mm, taisnība. Aizrāvos.
Laikam tad man nepatīk tikai kristieši. Bet tad jau atkal, nav jau tā, ka man ir bijusi daudz saskarsme ar, nezinu, hinduistiem. Es neko par viņiem nedzirdu, jo ome man bļauj ausīs par Jēzu. >_<

Mani kādu laiciņu visi sauca par etiķcilvēku, jo stulbā sociālo zinību učene vienā stundā ierunājās par to, ka agrāk cilvēki dzēra etiķi, lai izskatītos bāli (un es biju etiķcilvēks, jo es esmu bāla). Trauma? XD

[Tigra2]

Manaa praataa aizkaveejaas sauklis: ''visi ir greeciigi un par to cietiis'' -fuuu, ciest nevaru sho saukli, jo rodas sliktas domas par kristietiibu, kas it kaa atbalsta sodiishanu.


nerunaajiet sliktu par kristiešiem kaa par kopumu.
Es arii it kaa pie vinjiem piederu un draudzene arii un veel divas un veel vesela chupa kristiešu uztveram visus vienliidziigi. mees esam ljoti laba kompaanija un diskuteejam par dievu un tml.

Un ne jau visi kristiešu grupeejumi nodarbojas ar masveida biedru vaakshanu, taapeec nevainojiet visus, bet gan dažus indiviidus.


Btw. kaa tas ir iespeejams, ka jeezus, dievs gars un dobrijs papachka = viena persona? jeezus veel luudza papachkam* sevi apzjeelot un tad sanaak, ka vinjs luudza sev sviestaini.
bij viens taads sauklis par to, ka vinji visi ir viens, (bet man nepielec!)

Un veel kaitinoš SAUKLIS:
Vai tu esi ar kristu, vai pret!
Un to man pateica tikai taapeec, ka izteicu komentaarus par biibeles tekstu un gribeeju, lai man izskaidro(tikai taapeec, ka nokaitinaaju liidz baltajaam paliiteem kristieti )(tas sauklis ir ljoti populaars un ir gandriiz vai katraa rajonaa uz sienas! ljoti kaitinoshi)

*es negribu Dievu uztver formaali un bezpersoniski, taapēc lietoju shaadus apziimeejumus

[edg]

Mani kādu laiciņu visi sauca par etiķcilvēku, jo stulbā sociālo zinību učene vienā stundā ierunājās par to, ka agrāk cilvēki dzēra etiķi, lai izskatītos bāli (un es biju etiķcilvēks, jo es esmu bāla). Trauma? XD

Noteikti! Es vienreiz ieraavu taa pavairaak etikja (padoms maziem beerniem: no pudeles etikji nedzeriet!). Slikti palika. Kad cilveekam ir slikti ap duushu, meedz teikt, ka baala seja. Tur arii taa saals droshi vien!


Un Tigra, tas vien, ka tu piederi pie kristieshiem, nav iemesls vinjus neaprunaat. Ja muusu teiktajaa tiek izvirziiti nepareizi viedoklji vai aplami uzskati, labo muus!

Triisvieniiba... tur tev vislabaak palasiit agriino kristieshu darbus. Bet dari to tikai tad, ja tevi tas ljoti interesee. Jo darbi ir dzilji filozofiski.

Edit:

Un ne jau visi kristiešu grupeejumi nodarbojas ar masveida biedru vaakshanu, taapeec nevainojiet visus, bet gan dažus indiviidus.

Mums nesen bija ljoti aktiiva saruna par dazhu indiviidu ietekmi uz kopumu. Mums kristieshi ir tas, ko mees redzam. Un redzam mees tos, kas mums uzbaazhas.
Bet patiesiibaa par to nav diskusija, ka kristieshi buutu slikti. Diskusija ir par kristietiibu.

[Tigra2]

par triisvieniibu es peetiju, daudz peetiju, pat ar dažiem babtistiem runaaju, bet tik un taa neviens nespeeja pieraadiit taa, lai es nevareetu apstriideet. Nevarat ieteikt man kaads labu graamatu par šo teemu(es veelos labaak izprast)?

Kristietiiba arii nav buutiibaa slikta, taa ir tikai sagroziita(ar groziishanu paarsvaraa nodarbojas tie, kas raksta uz sienaam )
Nepatiikami, ka raksta uz sienaam, bet ko mees varam dariit, ne tikai kristiigi raksti ir uz sienaam un tas pieraada, ka pie šiem rakstiem kristietiiba nav vainiiga.

Spoiler! Highlight the box below to view the hidden text.

Man liekas, ka šis topiks izveertiisies par kaarteejo zjeeloshanaas topiku

[edg]

par triisvieniibu es peetiju, daudz peetiju, pat ar dažiem babtistiem runaaju, bet tik un taa neviens nespeeja pieraadiit taa, lai es nevareetu apstriideet. Nevarat ieteikt man kaads labu graamatu par šo teemu(es veelos labaak izprast)?

Fizikaa eksistee taads briinums kaa fotons, kas reizee ir gan elementaardaljinja ar svaru, incerci un citaam mateerijas daljinjas iipashiibaam, un tajaa pashaa laikaa (vienlaiciigi) vilnis ar viljnju iipashiibaam - speeju apliekties ap objektiem, interferenci utml. Tas ir vispaaratziits zinaatnee. Nekas neparasts, ka kaut kas ienjem vairaakas izpausmes formas. Siikaak negribu sho diskusiju virziit.

Kristietiiba arii nav buutiibaa slikta, taa ir tikai sagroziita(ar groziishanu paarsvaraa nodarbojas tie, kas raksta uz sienaam    )

Ar kristietiibu muusdienu kontekstaa saprot to, kas ir muusdienaas, nevis saakotneejo ideju. Tad tev uz to arii ir jaaatsaucas kaa uz agriino kristietiibu. Muusdienu kristietiiba ir izmainiijusies un turpina mainiities. Un arii shie "sagroziitaaji" ir daljeeji muusdienu kristietiibas veidotaaji. Ja veelies specificeet kaut kaa iipashi tieshi tos kristieshus, kurus uzskati par "normaaliem", tad taa arii dari. Taapeec jau ir visi shie paveidi/sektas - cilveeki savu variantu uzskata par vislabaako un atdala to ar atsevishkju vaardu, lai paraadiitu savu atshkjiriigumu, tajaa pashaa laikaa pieturoties pie vaarda "kristieshi", lai nepazaudeetu speeciigas un visiem zinaamas religjijas vaardu.

Nepatiikami, ka raksta uz sienaam, bet ko mees varam dariit, ne tikai kristiigi raksti ir uz sienaam un tas pieraada, ka pie šiem rakstiem kristietiiba nav vainiiga.

Ja tu met cilveekam ar akmeni, vai tas, ka citi arii taa dara, tevi attaisno? Protams, ne jau tu taa rakstiitaaja. Bet tie ir kaut kaadi kristieshi.