... Options

[Animy]

Shii saite tomeer ir wilshanas...es jau tikai veelejos but sabiedriska...cilvex kursh seez mala un nebilst ne varda nav nekaads jautribas iemiesojums

...Ja ta padoma,shi vieta ir domata egoistiskiem diplomatiem,kuri izezh no sabiedriibas jaunaakos
...manis peec warat izdzest sho topicu,varat ignoret vai apcelt,sheit es wairs neatgriezhos!
... Nu gan muusdienaas senchi kljuwushi iigni,tas ir,sheit noteikti 70% ir old people...whatever...see ya

[Saiko]

Nu dāāāāā.. cilvēki..man pilnīgi nolaižās rokas.. viens raksta " .. dzīvei nav jēgas.. " , otrs " vairs nekas neiazrauj..".. trešajam vispār datoru mānija.
Dārgie.. tas ir smieklīgi. Jūs taču paši neko nedarat. Kautgan arī neko nedarot īstenībā var tomēr nepalaist garām īsto brīdi. Un ja viņu sagaida, pat slinkojot un besoties, tad galvenais viņu nepalaist vaļā un dzīve vairs neliksies rutīna.
Var sasniegt visu vēlamo, tikai nevajag aizmirst savas vēlmes,un noteikti vajag pamanīt kad būs tas brīdis, kad ir jāķer laime aiz astes.
( bļāviens, es te tagad jūtos kā  "peace on the world" psiholoģe, bet kā lai savādāk ieskaidro ka dzīve var būt rožaina?)
Kas jums ir visiem. Jūs esat lekuši ar izpletni? Gulējuši telefonbūdiņā līdz pamodina policija? Lēkājuši pa garāžu jumtiem? tas ir bērnišķīgi, jā.. bet tomēr.. tie ir tie brīži kas ir nepieciešami relaksācijai, lai nenotiet tā kā jums tagad, ka dzīve sastāv no vienas lielas pelēkas rutīnas.
Dariet taču kautko lietas labā!!!
Man kauns par savu tautu paliek, ja tā ir galvenā cilvēku nostāja pret dzīvi, tad nākotne viņai arī izskatās visai pelēka.

es nedomāju ka guļot telefonā būdiņā vai lēkajot pa garāžu jumtiem es spētu atrast dzīvei jēgu - stimulu... neiet jau runa par adrenalīna trūkumu ( to var dabūt jebkurā mīļā brīdī manuprāt ) bet par to kas liek no rīta celties ar smaidu uz lūpām nevis domāt par to kā atrāk pienāktu rītdiena...

[Yume]

es nedomāju ka guļot telefonā būdiņā vai lēkajot pa garāžu jumtiem es spētu atrast dzīvei jēgu - stimulu... neiet jau runa par adrenalīna trūkumu ( to var dabūt jebkurā mīļā brīdī manuprāt ) bet par to kas liek no rīta celties ar smaidu uz lūpām nevis domāt par to kā atrāk pienāktu rītdiena...

ne jau dzīves jēgu, atslodzi draudziņ, atslodzi vajg.. tad būs vieglāk ikdienā dzīvot, un būs vēlme arī meklēt to dzīves jēgu.
Nez... es jau jūs nepazīstu, ko es te morāli mēģinu lasīt. Vienkārši izklausījās tas vis bēdīgi.

Starp citu, ShinChan, no kā tu rāzi ka bija jāsadzerās lai gulētu telefonbūdā? Tas jau kas kuram tuvāks. Es piemēram vienkārši nokavēju uz pēdējo mikriņu un ar draudzeni nogulējām no 4-6 no rīta telefonbūdiņā pretī viesnīcai Latvija. tas bija uz to brīdi nožēlojami, bet pēctam bija jautri atcerēties.