Jobciks., Par dzīvi pilsētā. Options

[Arts]

1. Gāja uz skolu nopuņķojies skolnieciņš mazs,
Grāmatas uz pleciem un rokās kaut kas.
Domājot reizrēķinu sīvi,
Viņš tālāk devās brīvi.

Bet pie ieejas viņu apturēja sētnieks sado pa mazotiskais,
Sauca viņu-Purgens Alkoholiskais.
Sīkajam viņš uzbrēca bargi,
''Labāk savas kājas sargi!''

Pēterīts iepikstējās:''Neatņemiet naudu Benzatola kungs!'',
''Jūs smirdat kā nobeidzies skunks!!''
''Noslauki apavus uz lupatiņas virs'!'',
''Citādi,šodien kāds mirs!''

''Ak,jel žēlojiet mani Purgen lieliskais!''
''Es esu jūsu fans labākais!'':skolnieciņš glaimoja sētniekam.
''Labi jau laidīšu vaļā!''
''Ja vēl čiepstēsi..gulēsi zālē zaļā!''

[Arts]

Uz tā karina drēbes.
(es to vārdu izdomāju)



Atverot acis, ieraudzīju te,
Galdu ar spoguli pustumsā.
Krāmi apkārt mētājas še,
Neatceros neko, vēl esmu nomodā?

Ķermenis smags kā svina pildīts,
Ar ložmetēju glastīts un sildīts.
Galva tukša, bet ne viegla,
Dvēselē nav ne smiekla.

Vēlviens solis nezinājumam,
Paklūpu fiksi aiz kā cieta.
Sāpe - jutekļu mierinājums,
Tomēr neesmu mirusi lieta.

Spogulī veroties, redzu neko,
Švīkas priekšā un aizmugurē.
Kaut kas skrabinās,
Varbūt kāds man jau seko?

Veru atvilktnes, cerību pilns,
Varbūt norāde kas esmu.
Neatceros neko no sevis.

Figūra ķepā, nostalģiju dveš,
Varbūt vakardiena, varbūt nedēļa.
Atceros visu kā tās veikalnieks melš,
''Interjera lieta, piestāvēs Jums.''
Projām to nolādēto mēslu,
Mani pazudina, kad sagaida krēslu.
Vairāk manu būtību neizdzēsīsi,
Eksistenci neredzēsi!

........

Atverot acis, ieraudzīju te,