Beigās paliks tikai viens, Realitātes šovs Options

[Seila]

Paldies par patīkamo atsauksmi. tieši šodien grasās uztapt jauns turpinājums Kurš apsolās būt ļoti īpatnējs, ja man pietiks drosmes. Un mans līķis līdz tam brīdim neattapsies daugavā...

[Seila]

4. komanda.
LURCS: Man šķiet, ka es tālumā redzu divas apvienojušās komandas. Man negribētos neko teikt, bet mēs blandāmies pa šo mežu jau vairāk nekā sešas stundas, saule iet uz rietu un man gribas ēst. Varbūt, ka viņi zin kur atrodas izeja, jo man personīgi šķiet, ka mēs visu laiku ejam kaut kur pa apli.
FARAMIRS: Godīgi sakot man arī ir tie
LURCS: Tad ko mēs vēl gaidam?
FARAMIRS: ( Saņem aiz rokas Eovinu.) Piedod dārgā- es zinu cik ļoti tev nepatīk negodīga spēle, bet man arī zvērīgi gribās ēst un es ļoti labprāt šoreiz neieklausīšos tavās domās par to ko mums vajadzētu darīt.
Visi kopā dodās uz 1. un 2. komandas pusi.
LEGOLAS: Es redzu ceturto komandu...
LINDIR: Es redzu divas ceturtās komandas...
KIKIS: Iedzer vēl- būs trīs...(pastiepj Linam pudeli kaut kāda apšaubāma izskata šņabja.)
ARAGORNS: (Aizdomīgi nopētīdams pudeli) Man šķiet, ka tādu mantu sevī iekšā nespētu dabūt pat orki.
KIKIS: Orkiem neviens nepiedāvā.
EOVINA: (Klusu pie sevis) O Eru! Visu varenais! Aizvāciet kāds no viņiem tās pudeles!!!
LURCS: Pudeles?
FARAMIRS: A kāpēc mums tādu nav bijis?
LEGOLAS: Labāk priecājušies būtu, ka jums tādu nav bijis. Viss konkurss kaķim zem astes tikai tāpēc, ka mūsu komandā pāris gudrīši bija paķēruši līdzi pudeles.
ROBERTS: Dažiem? Man šķita, ka tikai pāris...
KIKIS: Kurš nu būtu runājis...
FARAMIRS: Izskatās, ka jums te ir gājis karsti.
ARAGORNS:( Smagi nopūšas) I nerunā draugs. Iedomājies viņi ar manu zobenu- nocirta koku. Iedomājies...ar manu zobenu...
ARVENA: Bet dārgais mums nebija citas izejas. Tu tak to ļoti labi zini...
LURCS: Un tomēr mani interesē kāpēc viņiem ir pudeles, bet mums nav.
BONDARS: Tāpēc, ka kā tikko izteicās Aress, to ko dzeram mēs nedzertu pat orki...
KIKIS: (domīgi) Bet viņš ir Uruks.
BONDARS: Nu tad var jau arī iedot...
Paradās Ērika
ĒRIKA: Viss!!! Man reiz pietiek! Viss alkohols tiek konfiscēts līdz spēles beigām. (Izrauj KIKIm no rokām pudeli)
KIKIS: (Apjucis) Eu...! Kāpēc...?
ĒRIKA: Tāpēc, ka es tā teicu! (pazūd)
ARAGORNS: (Noraugoties pakaļ pazūdošajai meitenei) Jā sievietes ir liels spēks. SEVIŠĶI TAD< KAd viņas tiek aizkaitinātas.
KIKIS: AI- LAbi- nav pirmā reizie. Kam ir vēl kaut kas dzerams.
ROBERTS: (Iebāz roku azotē) Man te viens viskijs bija palicis. (Tajā pašā brīdī saņem sitienu ar nuju un ir redzams kā zem viņa uzvalka parādās milzīgs, slapjš plankums)
BAFIJA:( Mīļi smaidīdama) Tev bija viskijs.
ROBERTS: Es visu saprotu, bet ar svētām mantām tā nerīkojas.
BAFIJA: Patiešām? Es iedošu tev krustiņu panēsāt. Varbūt, ka labāk paliks.
ARAGORNS: Es nezinu, ko jūs tur runājt par viskijiem, bet es redzu gaismiņu.
LEGOLAS: Es jau sen viņu redzēju.
ARVENA: Dārgais. Tu tak zini, ka elfiem ir lieliska redze...
ARAGORNS: Tad kāda velna pēc tu man ātrāk nevarēji pateikt!
KIKIS:A kāpēc es redzu divas gaismiņas?
BONDARS: Tāpēc, ka tu nepaspēji sadzerties līdz četrām.
KIKIS: žēl gan...
BONDARS: (Pie sevis) Nožēlojami
ARAGORNS: te jau vairs nav gaismiņa, bet gaisma.
ROBERTS: Redzi no filozofiskās puses krusts protams ir svēts, bet tam ir vairāk sakara ar reliģisko terminoloģiju, kurā pārsvarā mūsdienās eksistē pie urlām un metālistiem. Es savukārt kā kārtīgs Roku cienošs cilvēks nevaru atļauties tādas vaļības pat ja vēlētos.
BAFIJA: A Pa galvu?
ROBERTS: Labi iespējams, ka es apdomāšu alternatīvu panēsāt kādu citu svētu mantu atskaitot viskija pudeli.
BAFIJA: Nu lūk. Tā vajadzēja teikt jau pašā sākumā. (Pasmaida)
Visi beidzot kopistiski iznāk ārā zaļā saules pielijušā pļaviņā. lieki piebilst, ka tā ir tā pati pļaviņa kurā tika uzsākta staigāšana pa mežu.
BONDARS: Man ir smagas...
MĀRIS: Pohas?
ARAGORNS: Es domāju, ka aizdomas.
LURCS: Ko es teicu! Mēs gājām visu laiku pa apli.
KIKIS: Pag pag. Es esmu dzēris, bet ne jau līdz tādai pakāpei.
MĀRIS: Ar visām pretenzjām pie meitenēm ( Norāda ar roku uz Liānu un ēriku, kuras tuvojas visām trim komandām tērpušās vieglās, pavasarīgās kleitiņās.
ĒRIKA: Tas jums par sodu, kaut gan konkurs jau tā pat vairāk bija uz psiholoģisko spiedienu. nekā uz padarīšanu.
LIĀNA: ( Pastiepj Kikim tukšu pudeli) Orkiem ļoti garšoja. viņi lūdza vai tu nevarētu sagādāt vēl.
KIKIS: (Apstulbst.)

3. Komanda
STRUPS: Man šī ala nepatīk.
DRAKO: Profesor, kas jums atkal nepatīk?
STRUPS: Ala, man nepatīk ala!!!
SPAIKS: Baidies satikt savus radiniekus?
LUCIUS: (ieinteresēti) A viņam šeit ir arī radinieki?
HARIJS: Nezinu. Pilnīgi iespējams, ka varētu būt, bet es domāju, ka nav.
LUCIUS: Tad kāpēc viņš...
HARIJS: (Aprauj viņu pusvārdā) Tāpēc, ka Spaiks ir vampīrs. Vampīrs, kurš es nezinu patiešām tic tam, ka Strups arī tāds ir vai tikai ākstās, bet fakts ir un paliek fakts.
DRAKO: Es redzu gaismu tuneļa galā.
HARIJS: (Filozofiski) ja redzi gaismu tuneļa galā tad septiņdesmit procentos gadījumu tas ir vilciens. Divdesmit procentos aizkapa dzīve. Un tikai desmit procentos gadījumu tā mēdz būt izeja.
LUCUS: Tātad šis ir viens no tiem desmit procentiem.
STRUPS: Paldies dievam.
LUCIUS: (Klusu) nezināju, ka tu esi vampīrs.
STRUPS: AK DIEVs un tu vēl arī!!!
SPAIKS: O kāds mani saprot.
HARIJS: Jā viņš ir vampīrs. Izsūc pēdējās lāsītes asiņu no nelaimīgajiem skolēniem.
STRUPS: Piecdesmit punkti no Grifidora!!!
SPAIKS: Šaubos vai to kāds Dzirdēs.
ĒRIKA: Es dzirdēju, bet man nav laika ar jūsu punktiem krāmēties. Pārējās komandas jau ir nogādātas mājās. Laiks jums. Rezultātus saņemsiet tuvākajā laikā.

Uzzibsnī spoža uguns un visi pazūd.

[Seila]

Operātoru telpa.

ĒRIKA: ( ātrā solī ienāk iekšā operātoru telpā un nometās tur pat uz grīdas monitoru priekšā melanholistiski lūkodamās uz to, kas notiek mājā) Njāaaaa...
LIĀNA: (Ienākot iekšā) Kas par Njāaaaaaa... (palūkojas uz Ēriku) Ar tevi viss kārtībā? Galva nesāp?
ĒRIKA: Jā ar mani viss kārtībā es! Es tikai nevaru saprast, kur viņi atrod tās pudeles.
LIĀNA: Vispār tā bija vadības ideja. Viņi izdomāja, ka spēlētājiem nenāktu par ļaunu kādreiz pēc kāda smagāka konkursa atslābināties.
ĒRIKA: Un mēs redzam pie kā tas ir novedis. Vai patiešām nav iespējams kaut kā aizvākt visus tos krājumus no turienes?
LIĀNA: Nē...
ĒRIKA: Kāpēc nē?
MĀRIS: Tāpēc, ka vienīgais veidz kā viņus no turienes aizvākt ir visus izdzert.
ĒRIKA: Tu man piedāvā nodzirdīt visus šova dalībniekus? (Dusmīgi pieceļās kājās)
MĀRIS: Tu gribēji zināt kā. Es tev pateicu.
ĒRIKA: It kā tas daudz ko mainītu.
MĀRIS: Mainītu- vai nemainītu tas nav svarīgi. Galvenais, ka ir jautri.
ĒRIKA: Es neko jautru tajā neredzu, lai nodzirdītu visu šovu.
LIĀNA: Nu, ja vienīgi tu pati nenodzeries līdz ar pārējiem.
MĀRIS: Atlikt, atlikt... Jums ir jāsastāda spēles vērtējumi.
LIĀNA: Nu vismaz vēl kaut ko mums uztic izdarīt šajā šovā
ĒRIKA: (Domīgi lūkodamās monitorā) Toties mums nav jātiek galā ar mēbeļu laušanu
MĀRIS: Kādu vēl mēbeļu laušanu?
ĒRIKA: Pašu parastāko. Koka.
LIĀNA: Mjā izskatās, ka Strupam ar Legolasu ir pamatīgi iebildumi pret Roku mīlošo trijotni.
MĀRIS: Lindiru, Spaiku un Robertu?
LIĀNA: Jā un tā kā mums ir jāgatavo atskaite. Tad tev Māri nekas cits neatliks kā vien ķerties pie viņu audzināsānas.
MĀRIS: Blja (Izskrien no operātoru telpas)
ĒRIKA: (Filozofiski) A kam tagad viegli?
Abas meitenes sāk sirsnīgi smieties un beidzot ķeras pie punktu sarakstīšanas.

[White owl]

Tu pārāk mēģini idealizēt cilvēkus. Tas pats Roberts un Māris dzīvē nekad neuzvestos tā kā tavā stāstā. žēl, ka viņi paši neko nesaka. Un tomēr nedaudz idealizēti. tu raksti tādus kā gribētu viņus redzēt, bet viņi tādi nav. Un cik zinu ir viens cilvēks, kam tu nesi palūgusi atļauju izmantot viņu kā sava stāsta tēlu. Pacenties palūgt. Vai arī lai viņš pasaka savas domas pavedienā.
Bet stāsts kā vienmēr labs. Gramatiku tikai atkal nelabo.

[Seila]

Paldies, bet tā kā tas cilvēks nereaģē un, ja viņam nepatiktu tad noreaģētu tad es palieku pie tā, ka tas pie kā strādāju eksistē.

This post has been edited by Seila: Jul 21 2007, 00:43

[Seila]

Pēc konkursa. 1. daļa.

Lielākā daļa kompānijas ir izklīdusi kur nu kurā. Lielajā viesistabā ir palikuši tikai Harijs ar Drako un Kikis, kuri aizrautīgi spēlē monopolu. No malas šo ainu varētu nosaukt pat par idillisku, ja vien katram blakus neatrastos pa pudelei vieglā alus.
HARIJS: Ja kāds nebeigs krāpties- tad dabūs pa savu blondo purnu.
KIKIS: Es nekrāpjos!
DRAKO: Vispār, Poter šajā gadījumā tomēr anekdošu interpretāciju vajadzētu konkretizēt. Citādi vari netīšām aizvainot kādu nevainīgo.
HARIJS: (Pirmajā brīdī nesaprot par ko iet runa. Tikai pēc mirklīša viņam pielec, ka abi spēles partneri ir blondi. Neatrasdams nekā cita ko pateikt- Viņš klusu pie sevis noburkšķ. ) Un vienalga nedrīkst uzticēt kasi Malfojam...
DRAKO: (Grib kaut ko atbildēt, bet tajā brīdī augšstāvā noklust mūzika un atskan tāds troksnis, kurš parasti ir tajos brīžos, kad tiek lauztas mēbeles. Pēc īsa brītiņa no augšējā stāva. Blakus Drako nokrīt, un sīkos gabaliņos sašķīst sarkankoka krēsls.) Kas pie velna...?
HARIJS: Tas ir krēsls. Uz viņa kāds sēdēja. (Pēc sekundes domīgi.) Kādreiz...
DRAKO: Atradies man Trelonija. To es bez tevis zinu, bet viņš varēja nogalināt manu augstdzmušo gaišību! Kas tas par nolādētu šovu, ka nespēj pat parūpēties par savu dalībnieku drošību!?
KIKIS: (Mierīgi idzerdams pāris malkus alus) Parasts šovs, kurš negrib un nespēj parūpēties par savu dalībnieku drošību.( Ieklausās) Sevišķi tajos gadījumos, kad šos drošības draudus sagādā paši dalībnieki.
EOVINA: (Iznākdama no virtuves un slaucīdama rokas priekšautā) Ko tu ar to gribi teikt?
ARVENA: (Sekodama viņai) Vai atkal mūsu otrās pusītes ir kaut ko savārījušas?
ARAGORNS: (Ienākdams telpā kopā ar Faramiru, Lurcu un Bondaru) Mēs vispār bijām ārā un apspriedām ļoti svarīgu jautājumu par to, kas ir labāks. Liķieris vai vīns. Tad nolēmām pārbaudīt.
FARAMIRS: (Pārtraukdams) Un tad, kad mēs ļoti uzmanīgi veicām šo svarīgo testu- mums blakus... (Nepaspēj pabeigt frāzi)
BONDARS: ...Mums blakus baseinā ielidina mūzikas centru.
ARVENA: (Satraukti saskatās ar Eovinu.) Mēs bijām simts procentus pārliecinātas, ka tie esat jus, bet, ja tie neesat jūs tad kas?
BONDARS: Es teiktu, ka tie ir tie, kas nav dotajā brīdī blakus.
Visi sāk pārskaitīt klāt esošos, bet tajā brīdī telpas vidū parādās diezgan nikns un noguris Māris.
MĀRIS: Kur viņi ir?
KIKIS: (Parāda ar roku uz augšu) Kas viņi...?
MĀRIS: (Jau stāvēdams uz kāpnēm ) TIE KAS AR SAVIEM ROKA SKANDĀLIEM NEEĻAUJ ŠOA VADĪTĀJIEM ATPŪSTIES! (Pazūd augšējā stāvā, kur ir dzirdama tikai durvju noklaudzēšana)
Apakšā stāvošie domīgi saskatās un visi atgriežas pie saviem iesāktajiem darbiem.

Kādu pusstundu agrāk- otrajā stāvā.

STRUPS: Tātad tu uskati, ka dzeltenās gaiļpieses ekstraktu sajaucot kopā ar zemes taukiem un pievienojot nelielu daudzumu žeņšeņa saknes, kuru pirms tam ir izmērcējuši dzīvības un nāves ūdenī no piektās dimensijas. Var iegūt universālu pretpaģiru līdzekli?
LEGOLAS: Jā. Tikai tu aizmirsi pieminēt, ka visa pagatavošanas laikā ir jāskan mierīgai un klusai mūzikai neviss tam trādi rīdi, kas ir dzirdams pašlaik.
No blakus gultas uz Legolasu palūkojas trīs acu pāri.
LINDIR: Un, kas tev nepatīk normālā Rokmūzikā?
LEGOLAS: Man ta patīk viss, bet manām bungādiņām, gan nē.
SPAIKS: Tu esi elfs. Kādes tev vēl bungādiņas?
LEGOLAS: (Neatrod ko atbildēt uz šādu nekaunību)
STRUPS: (Nākdams palīgā) Man nepatīk roks. Labāk jau klasiskā mūzika.
ROBERTS: (Slinki) Pirmkārt. Tas, kas skan ir klasiskais roks. Otrkārt roks nevar nepatikt. Tu vienkārši neproti to klausīties. (Uzgriež mūzikas centru uz pašu skaļāko un trijotne turpina kaifot)
LEGOLAS: (Bezpalīdzīgi palūkojas uz Strupu ) Un tā visu laiku.
STRUPS: Ko tu teici?
LEGOLAS: Es tevi nedzirdu!
STRUPS: ( Pieceļās un piegājis pie mūzikas centra to vienkārši izslēdz.) Tātad Legsi. Ko tu teici?
LEGOLAS: Es teicu, ka ir par skaļu.
ROBERTS: Ja ir par skaļu tad vienmēr var iziet ārā.
STRUPS: Man gan šķiet, ka šī tomēr ir Legolasa istaba.
SPAIKS: Tieši tā, bet ne tava.
LEGOLAS: Un man ir tiesības uzturēties savā istabā...
LINDIR: Tieši tā pat kā mums ar Robertu.
LEGOLAS: Un tagad jūs gribat paziņot, ka man ir jāizvācas pašam no savas istabas?
ROBERTS: Nu, ja tev ir iebildumi pret mūsu mūziku... (ieslēdz mūzikas centru atpakaļ)
LEGOLAS: (Brīdi stāv pilnīgākajā mierā. Tad ātrā solī pieiet pie mūzikas centra un pacēlis to izmet ārā pa logu. Lejā ir dzirdams skanīgs plunkšķis) Domāju, ka šādā veidā visas problēmas tiks atrisinātas.
STRUPS: Legsi uzmanies!
LEGOLAS: (Paspēj palekt malā, kad viņam garām palido sarkankoka krēsls, kurš atraudams vaļā ne pārāk cieši aizvērtās durvis nokrīt kaut kur pirmajā stāvā. ) Eu! Kas tad nu?
SPAIKS: (Rādīdams uz logu) Izeja ir šeit. Tev palīdzēt? Vai arī pats iziesi?
LEGOLAS: (Kāpjas atpakaļ) Eu, eu, eu...nomierinaies veči. Tas bija tikai mūzikas centrs.
ROBERTS: Tas nebija vienkārši mūzikas centrs. Tas bija vislabākais mūzikas centrs.
Kāds netīšām piespiežas klāt elektrības slēdzim un pāris minūtes ir dzirdams tikai troksnis, un lamāšanās. Istabā iedegas gaisma un Māra skatienam paveras ainava, kurā Strups mēģina noturēt Robertu. Lins mierīgi sēž uz gultas, bet Spaiks mēģina izmest pa logu pretojošos Legolasu.
MĀRIS: Jūs mani jau zajibaļi. Ne minūtes miera no jums nav. Un par ko tagad kašķis? Un vispār Vampīr noliec elfu zemē.
SPAIKS: (Paskatās pa logu) A ūdenī drīkst?
MĀRIS: No otrā stāva? Nē.

[White owl]

Neslikti. Šis jau izklausās diezgan prātīgs fragments, kurš ir atgriezies atpakaļ pie stāsta aizsākumiem, kad tas bija pilns ar melno humoru.

[Seila]

SPAIKS: Kāpēc?
MĀRIS: Tas ir otrais stāvs!!!
SPAIKS: NU un?
MĀRIS: VIŅŠ NAV VAMPĪRS! un lidot neprot.
SPAIKS: (apvainoti noliek zemē Legolasu) Tavai zināšanai es būdams vampīrs arī neprotu lidot. Manā ar Bafiju pasulē vampīri nelido.
BALSS NO DURVĪM: Man gan šķiet, ka drīz sāks lidot, ja jūs tūlīt pat neizbeigsiet šo skandālu. Un jā Roku varat paklausīties manā istabā. Meitenēm nevienai nebūs iebildumu, jo jūs viņām visi jau esat piegriezušies. Jā un nemēģiniet parādīties kādam no pārējiem mājas vīriešiem acīs vismaz tuvākās stundas laikās.
SPAIKS: (Pieiedams pie durvīm) Dārgā es tevi mīlu...
BAFIJA: Es zinu...(izgrūz Spaiku ārā pa durvīm. Viņam seko Lindir ar Robertu.)
STRUPS AR LEGOLASU: (atviegloti uzlepo) Paldies.
BAFIJA: Par agru esat sapriecājušies. Sakopiet istabu. (pagriežas pret Māri) Vai cienījamajam vadītāja kungam nebūtu iebildumu piecas minūtes parunāt ar nožēlojamu vampīru slepkavu?
MĀRIS: Jā kāpēc, gan nē???
(Abi ar Bafiju pamet telpu)
STRUPS: Viņa teica, ka mums jāuzkopj istaba?
LEGOLAS: (Vākdams kopā grāmatas) Jā.
STRUPS: Es esmu cienījams profesors un negrasos vākt nekādas mantas.
LEGOLAS: Nu tad lūdzu sēdiet klusu un ļaujiet man to izdarīt. Man aizdomas ir, ka te neviens nepriecāsies šodien par jaunu skandālu.

OPERĀTORU TELPĀ
ĒRIKA: Tu to redzēji?
LIĀNA: A tu to ierakstīji?
ĒRIKA: Viņa aizgāja r puisi, kurš man patīk!!!
LIĀNA: NU un. Toties mums ir pierādījums, ka viņš netiek galā ar šova vadīšanu.
ĒRIKA: Kāda pie velna šova vadīšana? Tā Bafija...
LIĀNA: Da nomierinies viņa ir kopā ar Spaiku.
ĒRIKA: Nē nenomierināšos.
LIĀNA: NU labi tūlīt pārslēgsimies un pārbaudīsim ko viņi tur dara.
ĒRIKA: Velns
LIĀNA: NJā...Viņi ir noslēguši kameras.
ĒRIKA: Un ko es tev teicu?
LIĀNA: Nu es nedomāju, ka viņi tur ko sliktu dara.
ĒRIKA: Bet es gan domāju. Mēs pat nezinām kur viņi atrodas.
LIĀNA: NU loģiski ņemot mēs to uzzināsim uzreiz kā viņi no turienes izies. Tā kā neuztraucies.

KAUT KUR...
BAFIJA: Man tas nepatīk.
MĀRIS: Kas jums nepatīk?
BAFIJA: TAs alkoholistiskais trakums, kas darās šajā spēlē.
MĀRIS: ES gan tajā neko traku neredzu.
BAFIJA: Es gan redzu.
MĀRIS: Man nav ideju kā to apturēt.
BAFIJA: Man gan ir.
MĀRIS: Kāda?
BAFIJA: Kas ir atbildīgs par milzīgajiem alkohola krājumiem?
MĀRIS: Ideja bija Ērikas, bet atbildīgi esam mēs trīs.
BAFIJA: Saderi ar Ēriku un vēl kādu.
MĀRIS: Saderēt uz ko?
BAFIJA: Saderi, ka viņa panāks, ka viens cilvēks iemīlēsies viņā, un saderi ar to cilvēku, ka viņš panāks, ka Ērika iemīlās viņā. Un piesoli, ka alkoholu saņems tas, kurš uzvarēs. Protams viņiem par to nav nekas jāzin.
MĀRIS: Bet kāds no tā labums.
BAFIJA: Neviens neuzvarēs.
MĀRIS:Kā?
BAFIJA:Ērikai patīc tu un viņa uz to nepiekritīs, bet tas cilvēks savukārt nomocīsies, bet neuzvarēs līdz ar to visas kārtis būs tavās rokās. Tas ir alkohols. Un visu to varēs apturēt.
MĀRIS: Lai notiek. tā ir laba ideja....

[Seila]

Jā izskatās, ka man katastrofāli nav ko darīt

Ai vai...Nenormāli ilgi gaidīts un nenormāli ilgi čakrēts. Veselu gadu nomarinēts (Nu piekrītiet tak, ka ar depresiju humorus neraksta ) un tomēr sagaidīts realitātes šova "Beigās paliks tikai viens" turpinājums ir klāt.
Varoņu raksturos atkal iedegas dzirksteles. Kas tas bija par spogulīti ko pirmajā konkursā ieguva Drako? Kā Ērika tiks galā ar derībām? Kas būs nākamais, kurš pametīs konkursu? Un kas tas par naidu starp Šova vadītājiem? To un daudz ko citu jūs uzzināsiet jaunākajos Šova "Beigās paliks tikai viens" turpinājumos.



Atkal Operātoru telpā:

Ērika:Nē, bet tu spēj iedomāties, ka viņš ar šito...
Liāna:Ērik, nomierinies. Tev viņš nemaz nepatīk.
Ērika:(Ar smagu nopūtu) Es zinu, ka viņš man jau sen nepatīk. Vismaz kā puisis nepatīk, bet iedomājoties, ka tā blondā žurka ar viņu kruķī kā grib man paliek slikti. Viņš ir pelnījis ko labāku. Viņš ir pelnījis būt laimīgs.
Liāna:- Nav pasaulē ne laimes, ne nelaimes, tikai viens stāvoklis tiek ar otru salīdzināts. Kas augstākas sāpes ir izbaudījis, tas vien ir vērts un spējīgs augstākas laimības. Vajag vecu izdzīvot, lai saprastu jaunu. Vienīgā gudrība ir - neizsamist un arvien sākt no jauna.
Ērika:Grāfs Monte Kristo?
Liāna:(Smaidot) Aha...Tavs iemīļotais.
Tīra: (parādās istabas vidū un nopurina no kažoka ūdeni) Beidz iespringt derībās viņi tevi grib ievilkt. Tāpēc arī kameras izslēdza.
Ērika:Derībās? Kādās vēl pie velna derībās...
Tīra: Pilnīgi parastas derības. Viņi grib saderēt ar tevi un vēl kādu uz visiem alkohola krājumiem. Tas ir viņi izdomāja kā likvidēt visus alkohola krājumus, bet uzvarētājs tos nesaņems. Tos saņems pats Māris...
Ērika:(Aizdomīgi) Stop...Un no kurienes tu to esi dabūjusi zināt, ja drīkstu jautāt...? Un vispār kāpēc tev ir slapjš kažoks?
Tīra:(Aizvainoti) Tavai zināšanai es vilku ārā no baseina mūzikas centru, kuru daži labi pārgudreļi ādas jakās pacentās noslīcināt un pa to laiku netīšām dzirdēju daļu sarunas. Un vispār man nav jānodarbojas ar mūzikas centru vilkšanu laukā no ūdens. Man ir tiesa...
Liāna:(Viegli pasmaidot) Nu neapvainojies. Ere nemaz negribēja tevi apvainot. Labāk pastāsti kas labs notiek tiesā. Vai mēs uzvarēsim?
Ērika:Ak dievs kā es gribu lai mēs uzvarētu. Viņiem nebija tiesību to garmataino "Jēzu Kristu" sūtīt pie mums.
Liāna:(Domīgi) Vispārībā jau formāli ņemot viņiem tādas tiesības bija.
Māris:(Parādīdamies telpas centrā) Ja vēl kaut kas tāds atkārtosies, es to Roka trijotni nobāzīšu aiz atslēgas, lai sēž. Un, lai tikai kāds pamēģina viņus aizstāvēt.
Tīra:(Apmierināti) Droši uz priekšu. Pie viena neaizmirsti sakravāt mantiņas. Jo momentāli zaudēsi Prāvā. Man būs laba iespēja pierādīt tavu nekonpetenci.
Māris:(Ar nopūtu) Jūs vēl ar vien neesat beiguši to sviestu...?
Liāna: Un negrasāmies
Ērika: Tieši tā. Tu mums te nebiji vajadzīgs
Māris: Nu tad laikam man ar būs jāiet piedzerties...(Pagriežas uz iešanu un tad uzmet aci meitenēm.) Starp citu Ērik, Bondars teica, ka tu neesot spējīga uzvarēt viņu dzeršanā.
Liāna:(Staruji pret Ēriku...) Mazā viņš tevi provocē.
Māris: Nu kāda tad tur provokācija, ja patiešām nevar. Viņa pat mani nevarētu. Ne tikai Bondaru.
Ērika:(Nikna) Es? Es nevaru? Da es...Lai viņš nosaka vietu un laiku!
Māris: Es viņam to nodošu. Starp citu. Vai rezultāti ir gatavi un apkopoti?
Ērika: (Jautājoši palūkojas uz Liānu)
Liāna: (Negribīgi) Jā ir, jau ir...
Tīra: Ko šodien uz izbalsošanas liekam?
Ērika: Tos ko man nemaz negribās likt...
Māris: Ou vai patiešām kāds no Roka trijotnes ar blondiem matiņiem ir ielidojis...(Pazūd pirms Ērikas sviestā glāze pagūst saskarties ar viņa galvu.)
Ērika: (pie sevis) Pats smieklīgākais, ka viņam ir pilnīgākā taisnība. (smiedamās izskrien no Operātoru telpas)
Pārsteigtās Tīra ar Liānu noskatās meitenei pakaļ kā prātā jukušajai.


Viesistabā

Ērika: ( Parādās viesistabas vidū vēl ar vien smaidīdama. Pēc mirklīša pa visu māju ir dzirdama viņas balss) UZMANĪBU, UZMANĪBU!!! TIEK PAZIŅOTI KONKURSA REZULTĀTI!
Aragorns-4 kopā-13
Arvena-8 kopā-16
Spaiks-6 kopā-10
Harijs-7 kopā- 17
Strups-4 kopā- 6
Drako-7 kopā-14
Lurcs-9 kopā-10
Faramirs-2 kopā-11
Eovina-8 kopā-8
Legolas-6 kopā-9
Lindir-6 kopā-13
Bafija-8 kopā-14
Roberts-4 kopā-13
Kikis-3 kopā-12
Bondars-4 kopā-13
Tai pašā sakarā paziņoju (ērika ievilka elpu un noklepojās) Paziņoju tiem, kas nesaprot kāpēc jauniņajiem tik daudz punktu paskaidroju, ka par dzeršanas apturēšanas konkursā esošo dalību viņiem tika vienlīdzīgi piešķirti tie punkti, kuri bija jāpiešķir komandām, kuras izgāza konkursu. Kas attiecas uz izbalsojamajiem. Šodien uz izbalsojamo sola sēdīsies:Strups, Legolas, Spaiks un Lurcs. Vēlu veiksmi!!!
(Meitene pazuda no viesistabas, lai pēc mirklīša parādītos ārā pie baseina, kur stāv Bondars un Kikis)


Pie baseina:

Ērika:(Kā vienmēr parādās kā no zila gaisa un nespēdama no turēties iesper kikikm pa mīksto vietu) Sveiks dārgais....
Kikis: (No baseina. Slapjš) Sveika mana nelaime...
Ērika: Nu ko tu brālīt. Es esmu tava laime. Tava nelaime būs tava sieva. (Smiedamās) Lābi puiši pie lietas. Man vajag jūsu palīdzību.
Kikis: (indīgi) - Naids vienmēr ir bīstams. Ja kāds Jūs nodod vienreiz, tā ir viņa vaina; Ja kāds Jūs nodod divreiz, tā ir Jūsu vaina.
Ērika: Iegaumēšu to priekš trešās reizes, kad tu mani nodosi. Bet tagad pie lietas. Bondar. Tu tak negribi ar mani derēt uz to kurš izdzers vairāk, sevišķi, ja uzvaras gadījumā mārīts dabūs visu?
Bondars:( Apstulbis) Ko dabūs? Un kas būtu viss...?
Ērika: Skaidrs tātad negribi. (Izvelk no kaut kurienes gaisā pudeli džina un pudeli tonika.) Piedāvāju to visu apspriest kādā klusā vietā. Piemēram lapenē.
Kikis: (Slapjš izrāpdamies no ūdens) Es protestēju. Vismaz tik ilgi kamēr tu nepaskaidrosi par ko uz mani dusmojies.
Ērika: (Vienaldzīgi) - Jebkurš spēj kļūt dusmīgs - tas ir vienkārši. Bet būt dusmīgam uz pareizo cilvēku, pareizajā pakāpē, īstajā laikā un pareizā iemesla dēļ - tas nav viegli un tas nav katra cilvēka spēkos.
Bondars: (Jautājoši uzlūko meiteni)
Ērika: Nu kas ir? Vienkārši nebija pareizā pakāpe un pareizais iemesls...
Kikis: Buču dosi?
Ērika: (Pieliecas un ātri nobučo Kiki uz vaiga) Esi apmierināts? Tad varbūt mēs varētu mierīgi parunāt lapenē?


Lapene pie baseina
3 stundas vēlāk.

Bondars: Tātad tu saki, ka Māris vēlas likvidēt mūsu alkohola krājumus un viņi ar Bafiju ir sadziedājušies, lai legāli atbrīvotu mūs no tiem?
Kikis: Un priekš tam viņš ir nolēmis izmantot Bondaru uzsūtot jūs vienu otram virsū ar tām derībām?
Bondars: Un viņš ir pārliecināts, ka es piekritīšu šitām muļķībām?
Kikis: Tev ir jāpiekrīt, ja mēs gribam, lai viss izdotos.
Ērika:(Lēni malkodama džina kokteili) Man ir tāds jautājums. Vai mēs mūsu plānā vēl kādu iesaistam?
Bondars: Nezinu vai atradīsies kāds, kas palīdzēs.
Kikis: Tu teici par strupa pretreibšanas mikstūru.
Ērika: (Skumji.) Šaubos vai Strups mums gribēs palīdzēt.
Kikis: Tādā gadījumā vajag kādu citu. Es viens netikšu galā.
Ērika: Es no savas puses iesaku Robertu.
Kikis: Tad es Faramiru.
Bondars: Tad jau labāk Aragornu.
Ērika: piekrītu par Aresu. Farič ātri izpļāpāsies.
Kikis: Ek žēl, ka te nav Gol...
Ērika: (strauji aizšauj kikja mutei priekšā roku un aizdomīgi paskatās uz ābelē zem kuras viņi atrodas esošajiem āboliem) Kušss nepiesauc nelaimi. Paši kaut kā tiksim galā. Galvenais, lai viss notiek pēc plāna. Sliktākā gadījumā iesaistīsim Spaiku ar Linu.
Bondars: Ok. Tad es eju meklēt Māri.
Ērika: Aha....(Pie sevis) Drīzāk viņš tevi atradīs.
Bondars: Nu tad uz tikšanos vakarā. (aiziet uz mājas pusi)
Ērika: Mums arī nav diez ko daudz laika, lai gurķotos.
Kikis: Piekrītu. Jāsameklē visi pārējie.
Ērika: Nu to es uzdodu tev. Man jātiek galā vēl ar pāris citām problēmām.
Kikis: Vienmēr visu tikai man...
Ērika:- Nav robežu tam, ko tu šai dzīvē vari sasniegt; vienīgās robežas eksistē tavā apziņā. (Meitene pasmaidīja) Es uz tevi vairs nedusmojos. Priecājies vismaz par to. GAn parādīšos, ja vajadzēs palīdzību pierunāšanā. Tagad man jātiek galā ar izbalsošanas rezultātiem. (Un ar nelielu plīkšķi meitene pazuda gaisā)
Kikis:- Sieviete spēj piedot naidu, rupjības, izsmieklu, bet vienaldzību – nekad. (viņš domīgi nolūkojās pakaļ meitenei) Mēs esam idarījuši visas četras lietas un viņa vienalga vienmēr piedod. Kas, gan viņa ir, jo sieviete noteikti nav. (Iegrimis domās dodas uz mājas pusi, bet pa ceļam saticis domās sarunā iegrimušus Aragornu un Robertu- aizved tos līdz lapenē iesāktajai jau trešajai džina pudelei)

This post has been edited by Seila: Jul 4 2008, 15:41

[Seila]

6. istabiņa.

Legolas:...(aizrautīgi) Un tad mēs ar Faramiru un Boromiru abiem saderējām, ka es un Aragorns skūpstīsimies. Tu pat nespēj iedomāties kā šovam "Liekais Brālis" pacēlās reitingi pēc šī mūsu izgājiena.
Strups: Varu iedomāties. Mums skolā vienreiz visi bija nolēmuši saderēt uz to, ka Drako ar Hariju būs kopā. Man vēl tagad smieties gribas, kad atceros kā viņi nabadziņi nomocījās cenzdamies izvairīties no lamatām, kuras viņiem bija uztaisījuši derību dalībnieki.
Legolas:Un kā? Kas tad beigās uzvarēja?
Strups: Beigās uzvarēja Drako ar HAriju, jo viņi iemanījās uzlikt likmes uz to, ka nebūs kopā. Beigu beigās viņi savāca visu banku un paķēruši līdzi Hermioni ar Džinniju aizdevās uz Havaju salām.
Legolas: (apbrīnojoši) Oho, zēni laiku velti netērē...
Strups:(Lepni) Nu bet protams! Mana skola. Lai gan jāatzīst, ka Lucius, kuru Narcise pameta pa to, laiku bija paguvis apprecēties ar Hermioni un nemaz nebija laimīgs par savas sievas atpūtu...
Legolas:(Izsmējīgi) Viņam ko nebija naudas, lai aizbrauktu līdzi?
Strups:(Klusu) Tssss...Hermione bija savākusi līdzi visas seifu atslēgas. Nabaga Lucius tajā laikā pārvācās pie Vīzlijiem padzīvot, jo viņam nebija nekā pat ko apēst, kur nu vel kaut kur aizceļot.
Legolas: Tas varēja būt jautri
Strups: Aha! Sevišķi tad, kad dārza rūķi sāka ar viņam mācīt to kā vajag valdīt pār sievu.
Legolas: Cik labi, ka es neesmu precējies.
Strups: Bet tev ir Lins...
Legolas: Tikai nesāc arī tu...
Strups: Nu ko tu. Es jau tikai pajokoju un to neviens cits nedzirdēja.
Legolas: Tas ir realitātes šovs. Te arī sienām ir ausis...
Tajā brīdī atveras durvis:
Aragorns:...un ne tikai sienām...
Legolas: (strupam) Nu ko es teicu?
Strups: Labi. Piekrītu. Es kļūdījos.
Aragorns: Nu vispār es ienācu pateikt, ka Lasu sauc Lins. Viņam tur virtuvē esot ļoti nepieciešama palīdzība...
Legolas: (Dusmīgi) Palīdzība ielikt citu disku?
Aragorns: Nu vispār nē. Mūziku pašlaik klausās tikai Spaiks. Lins gatavo vakariņas
Legolas: (Vainīgi uzlūko Strupu) Piedod, bet es patiešām viņam varu būt noderīgs. Turpināsim mūsu sarunu nedaudz vēlāk.
Strups: (ar nopūtu) Labi, man nav nekādu iebildumu. Satiksimies pēc vakariņām.
Legolas piecēlies kājās iziet ārā no istabas.
Aragorns: Profesor, man ļoti vajadzētu jūsu profesionālu palīdzību.
Strups: Jā, protams. Kā es varu jums palīdzēt?
Aragorns: Redziet, tas ir ļoti delikāts jautājums. Varbūt, ka mēs varētu aprunāties kādā citā vietā, jo tā kā runa iet par visas Gondoras nākotni un manu sievu- es ļoti nevēlētos, lai kāds izdzirdētu mūsu sarunu.
Strups:( Pieceļoties kājās) Ko tad mēs vēl kavējamies?
Aragorns: (Apmierināti pasmaida un atver durvis) Tikai pēc jums ser.
Abi pamet telpu un uz mirklīti tajā iestājas klusums un tukšums. Tomēr tas ir tikai neilgu laiku. Durvis klusām paveras un kāds nemanāmi iezogas telpā.
Roberts: Es ceru, ka neviens no viņiem neatgriezīsies par ātru.
Kikis: Nesatraucies. Viss tiek kontrolēts. Paskaties pie gultas. Es apskatīšu skapi.
Kādu laiku istabā ir dzirdama tikai čaukstēšana un čabēšana.
Kikis: Velns...
Roberts: Kas atkal?
Kikis: Ķiploku virtene uzkrita uz galvas.
Roberts: (Jautri smaidīdams) Priecājies vēl, ka neiedzēri ķiploku tinktūru. Tā ir trešajā stāvā un trīs reizes dienā tiek appilināta ap profesora gultu.
Kikis: (Nesaprotoši) Priekš kam?
Roberts: (rakādamies pa naktsgaldiņā stāvošajām pudelītēm) Tu aizmirsti, ka viņš un es dzīvojam vienā istabā ar Spaiku?
Kikis: Un, kas par to?
Roberts: Ā...atradu. (paņem vienu no pudelītēm) Tu aizmirsti, ka Spaiks ir vampīrs, bet mūsu dārgajam profesoram ir vampīru fobija, lai gan Spaiks apgalvo, ka tas esot tāpēc, ka Strups pats esot vampīrs.
Abi tik pat klusu kā parādījušies- pamet istabu.

Viesistabā.

Harijs: Nē man nav ne mazākās nojausmas, kur viņš varētu būt. Un vispār viņš ir jūsu pasaules iedzīvotājs un jums vajadzētu pašam zināt, kur viņš ir. Un vēl vadītājs saucas.
Bondars:( Ienākot) Kas par strīdu?
Māris: Beidzot. Es tevi jau trīs stundas meklēju. Tu neticēsi, kas noticis...
Bondars: (Ieinteresēti) Nu, nu...
Māris: Tā Ērika ir galīgi izlaidusies. Viņa paziņoja, ka varot tevi nodzert!
Ērika:( Parādoties uz dīvāna) Un nodzeršu arī. Ne tikai viņu bet arī tevi dārgumiņ!!!
Māris: Nu es tak teicu, ka kāds uzprasās.
Bondars: Ok. Kā būtu šovakar deviņos. Protams, ja Ērikas jaunkundze nebaidās, ka mēs abi uzvarēsim.
Māris: Stop, Ko tu gribi teikt ar to vārdiņu "Abi"?
Bondars: Nu bet viņa tak tikko pateica, ka nodzers ne tikai mani, bet arī tevi. Līdz ar to tavam pašlepnumam nevajadzētu pieļaut, ka kaut kāda skuķene tevi izblamē pa visu visumu.
Māris: (Kaut ko apdomādams uzmet skatienu Ērikai) Labs ir. Tātad deviņos, ja sieviete neiebilst.
Ērika: Nē. Man nav nekādu iebildumu. Tikai es paķeršu līdzi Robertu kā sekundantu.
Bondars: Ja jau tā tad es paņemšu līdzi Aragornu, ja nevienam nav iebildumu.
Māris: Nē, nekādu. Ar manu sekindantu iepazīsieties vakarā. (izzūd)
Bondars ar Ēriku satraukti saskatās. Tajā brīdī kāds apķeras meitenei apkārt no Mugurpuses.
Kikis: Mēs dabūjām...
Ērika:(Klusu) Vakarā deviņos. Esi uz vakts. Iespējams, ka vajadzēs tavu palīdzību...
Harijs: Varbūt, ka kāds man paskaidros par ko iet runa?
Ērika: Rīt uzzināsi.
Lindir: (Balss no virtuves) Vakariņās!!!
Viesistabā ienāk Strups un Aragorns:
Strups: Tad es tev vēlāk iedošu to mikstūru un tu, kad ar sievu liecies gultā to iedzer....(Pārsteigts palūkojas uz telpā esošajiem.) Ko jūs te visi darat?
Ērika:Es (Apjukusi, bet pēc sekundes attopas.) Es ierados paziņot, ka rīt no rīta no šova dosies prom Eovina. Zinu, zinu, ka uz izbalsošanas bija citi, bet ir atklājušies apstākļi, kuri ļoti iepriecinās Itiljēnas valdnieku, bet par nožēlu mēs nevaram riskēt šajā gadījumā ar dalībnieka veselību. Visu labu. (pazūd.)

[Seila]

Operātoru telpa:

Ērika:(ienākot operātoru telpā paņem krūzīti kafijas un atkarīt mīkstā krēslā) Ufffff...Gandrīz iekritām.
Liāna: (garlaikoti) Vai izdevās?
Ērika: Aha, bet vienā brīdī man šķita, ka viņš atteiksies.
Liāna: Vīrieša pašlepnums. Tas bieži vien vīrieti iegrūž nepatikšanās.
Ērika: Aha! (Novelk kurpītes un izstiepj kājas) Nu, kas mums tur labs mājā notiek?
Liāna: (UZmesdama skatienu monitoriem) Spaiks ar Lindiru atkal klausās rokmūziku. Izskatās, ka blakus istabā esošās Eovina ar Arvenu par to nav īpaši laimīgas. Pie Eovinas ir vēl arī Faramirs. Viņš izskatās kā ar aukstu ūdeni apliets. Kikis ar Aragornu un Robertu virtuvē tukšo kārtējo viskija pudeli un kaut ko centīgi apspriež. Legolas sēž uz Strupa gultas. Strups ārdās pa istabu...
Ērika: Stop! (salecās) Par ko viņš ārdās?
Liāna: Nekas īpašs. Viņš apsolīja Aragornam iedot vienu mikstūru ar kuras palīdzību viņš ātrāk tiks pie mantinieka.
Ērika: (Nomierinās) āaaaa...skaidrs. Tagad cik saprotu nespēj atrast...?
Liāna: (Indīgi) ...un nespēj saprast kāpēc pudelītes visas sajauktas vietām. Par laimi viņš domā, ka pie tā vainojami Harijs ar Drako.
Ērika: Nākamajā reizē ieteikšu puikām visu saplēst.
Liāna: Un ko tev Strups izdarījis?
Ērika: (ar nopūtu) Da neko nav izdarījuši. Vienkārši tuvojas Pasauļu krustceļu balle un man kā vienmēr bojājas noskaņojums.
Liāna: Nu tad paņem un šogad neierodies.
Ērika: (Dusmīgi) Protams. Pēdējo reizi, kad es mēģināju tā izdarīt balle pārcēlās pie manis uz mājām.
Liāna: Kurā visumā?
Ērika: Standarta...
Tīra: (Parādoties gaisā) Pareizi. Nevajag mēģināt aizmukt no saviem faniem.
Ērika: Jā no viņiem nevajag mēģināt aizmukt. Viņus vajag mēģināt nogalināt.
Tīra: Nu, nu...Nav jau tik ļauni. (Priecīgi, iemurrājas) Man ir labas ziņas...
Liāna: Mēs esam bidzot uzvarējuši tiesā?
Tīra: (Sašķoba purniņu) Vispār nē. Bet mēs dabūjām iespēju novadīt nākamo konkursu bez Māra klātbūtnes. Viņš uz vienu konkursu iejuttīsies dalībnieka ādā.
Liāna: (Neticīgi) Dalībnieka ādā? Tas varētu būt jautri. Man pat ir ideja kur un kādā veidā mēs varētu novadīt nķamo konkursu.
Tīra: (Jautājoši) Patiešām???
Liāna: Drīz būs "Pasauļu krustceļu" balle. Un tu tak zini, ka Ērikai tajā obligāti jāpiedalās. Es piedāvāju novadīt konkursu tad kad ir balle...
Ērika: (priecīgi) Lieliski un tad man uz to balli nebūs jāiet...
Liāna: (Smaidot) Nē uz balli tev būs jāiet, jo konkurss notiks balles laikā, bet tas tev doss masu laika, lai izgrozītos no visiem oficiālajiem pasākumiem.
Māris: (ienākot telpā) Kas par konkursu...?
Ērika: (smīnēdama) Nav tava darīšana dalībniek. (Pieceļas kājās un dodas uz izejas pusi) Tad es piemērīšu pāris kleitas un pieskatīšu, lai aparatūra tiktu izvietota īstajās vietās.
Liāna: Brīnišķīgi un es izstrādāšu darbības plānu un nosūtīšu ziņas nepieciešamajām personām (ieurbjas datorā)
Māris: (Apjucis) Kāds man paskaidros, kas te notiek?
Liāna: (mierīgi neatskatoties) Nē...
Tīra: (apžēlodamās par to par ko neviena meitene neiežēlojas) Tu tak zini, ka tev rīt ir jābūt kā dalībniekam.
Māris: Nu zinu.
Liāna: (dusmīgi) Tad ko jautā par to, kas notiek? Neredzi konkursam gatavojamies. A tev vajadzētu tavām derībām gatavoties. Pulkstens jau pusdeviņi.
Māris: (Pie sevis) Svievietes. Nekad ar jums neko nevar saprast (Pamet istabu tā arī neko nesapratis)
Liāna: Tāda jau ir sieviete- visas patiesības no tās nekad neuzzināsi. (pasmīn) Tīra. Vai palīdzēsi lūdzu sakārtot portālus?...

Virtuve. Deviņi vakarā.

Bondars ar Ēriku ienāk virtuvē. Viņu skatam atklājas burvīga ainava. Kikis, Roberts un Aragorns sēž ap galdu pie vienas tukšas viskija pudeles un spēlē Durakus. Tur pat pie katra krēsla stāv pa sagatavotai kastei alus un trim pudelēm. Vienu Šņabja, Vienu ruma un vienu Viskija.
Ērika: (sašķoba deguntiņu) Jūs uzderamo paņēmāt?
Roberts: A tu bez tā nevari?
Ērika: Varu, bet labāk nevajag.
Māris: (ienākdams kopā ar Bafiju) Dāmas vēlme ir svēta. Es paķēru pāris Kokakolas un pāris ābolu sulas.
Roberts: (Aragornam) Nu redzi, es tak teicu, ka jānes tikai alkohols. Būtu vēl pārstiepušies.
Māris: Man liekas, ka te ir viens lieks personāžs.
Kikis: Es neesmu lieks, es neesmu lieks, es esmu nekāds...(Izstreipuļo no virtuves)
Māris: Ko jū viņam esat iedevuši?
Roberts: (Nevainīgi) Viskiju.
Bondars: Varbūt, ka pietiks apmainīties ar laipnībām un mēs varam sākt?
Aragorns: (pieceļas no sava krēsla un izņēmis no kastes alus pudeli attaisījis to noliek uz galda) Lai uzvar stiprākais.
Roberts izdara to pašu un visi derību dalībnieki ieņem savas vietas.
Māris: (Ērikai) Gatavojies zaudēt...
Ērika: (Izsmējīgi) Vienmēr gatava...

Virtuve vienpadsmit vakarā.
Alus kastes ir iztukšotas vairāk nekā līdz pusi. Derību dalībnieki izklaidē sevi ar kāršu spēlēšanu. Tajā brīdī virtuvē ienāk Spaiks kopā ar Lindiru.
Spaiks: Oho, kas tad te notiek?
Bafija: Nelien kur tevi neprasa.
Spaiks: Vispār jau es nelienu man tikai vajag uz neilgu laiciņu ar tevi parunāt.
Bafija: (aizdomīgi) Kādā sakarā?
Spaiks: (Viltīgi) ļoti svarīgā...
Bafija: Pašlaik man nav nekā svarīgāka par šo virtuvi...
Lindir: Spaik, ejam. Tu tak redzi, ka dāmai nav laika interesēties par to ko tu atkal esi mēģinājis sakost...
Spaiks: Nu jā. Tad jau es laikam došos. Elfu asinis es vēl nekad neesmu izmēģinājis. (iziet ārā no virtuves)
Bafija: (Satraukti) Ko viņš tur par elfu asinīm murgoja?
Lindir: (Vienaldzīgi) Nu pēc šīs dienas notikumiem ar mūzikas centru...
Aragorns: (Ieinteresēti) Un tu negrasies glābt savu princi?
Lindir: (Tik pat vienaldzīgi) Spaiks solījās viņu nenokost līdz galam.
Bafija: (satraukti palūkojas uz Māri) Vai tu...
Māris: Nesatraucies, es iztikšu kādu laiciņu bez tevis.
Bafija: Paldies... (Lindiram) Kur ir Legolas?
Lindir: Es parādīšu...(abi kopā pamet virtuvi)

Pusstundu vēlāk...
Telpā iestreipuļo Kikis:
Kikis: Opā...Ballīte pilnā sparā, bet manis nav. Nepareizi...
Māris: Viņš izskatās vēl vairāk nekāds nekā bija deviņos
Kikis: Es neesmu nekāds. Tagad es esmu kāds. Es esmu personība.
Bondars: Šķiet, ka šī personība būtu jānoliek gulēt.
Ērika: (Paskatās uz Māri) Un kurš to darīs?
Māris: Ja jau citādi nevar, tad daram to visi trīs kopā. Lai sekundanti pieskata krājumus.
Ērika: Eu zēni beidziet es jau tā knapi turos uz kājām.
Bondars: A te nekas nebūs jādara tikai iesi blakus un stāstīsi viņam cik viss ir jauki un, ka būs vēl jaukāk, kad apgulsies.
Roberts: (izvelk no plaukta pāris aliņus un pasviež vienu Aragornam) Mēs jūs sagaidīsim un visu pieskatīsim.
Ērika: (nopietni) Es ļoti ceru.
Māris ar Bondaru paķer Kiki zem rokām katrs no savas puses un visi kopā pamet virtuvi.
Aragorns: (Noliek alus pudeli un pieiet pie durvīm) Viss klusu...
Roberts: (Izvilkdams no kabatas nelielu pudelīti) Pieskati uzmanīgi...
Aragorns: Es jau skatos. Tu tikai rīkojies un skaties nesajauc pudeles.
desmit minūtes vēlāk atgriežas aizgājusī trijotne.
Bondars: Tas bija grūtāk nekā es domāju
Māris: Viss normāli viņš gulēs kā bērns.
Ērika: (Apmierināti) Es tā ceru. Negribētos, lai vēl kāds izjauktu derību gaitu. (UZmet veiklu skatienu Robertam)
Bondars: (Apsēžas pie galda) Nu tad turpinam....

[Seila]

4. Diena

Virtuve. Rīts.

Māris guļ nolicis galvu uz rokām, bet blakus viņam stāv pustukša ruma pudele. Vairāk telpā neviena nav.
Liāna: (Ienāk pie sevis dziedādama dziesmiņu) Kādu rītu piečeļoties- sešos trīsdesmit no rīta...
Māris: Klusāk nevarētu?
Liāna:( Līdzjūtīgi uzlūko kolēģi) Un viņam vēl šodien ir jāpiedalās konkursā...
Māris: (Paceļ galvu) Kur man jāpiedalās?
Liāna: (Pie sevis) Būs jāparunā ar Ēriku. (Skaļi) Tīra!!!
Tīra:(Samiegojusies parādās virtuvē) Kas par kliegšanu, bet ugunsgrēka nav?
Liāna: Tu tikai paskaties uz šo, ka te vāļāja.
Tīra: (Filozofiski) Izgulēsies pāris dienas un būs skaidrs kā kristaliņš.
Liāna:(Nikni) Kādas vēl pāris dienas??? Mums pēc stundas sākas konkursi! Un vakarā ir balle.
Tīra: (Tik pat filozofiski) Un ko tu no manis gribi?
Liāna: Man šķiet, ka tas ir pilnīgi skaidrs pats par sevīm. Es gribu, lai tu viņu ved pie normālas samaņas. Nu iebaro kaut ko, lai viņš atžirgtu!
Tīra: Un tu pati ko nevari?
Liāna:Man vēl jāsameklē Ērika un jānoskaidro kā jūtas daži šova dalībnieki. (Uzmet skatienu Mārim) Vienu gan es skaidri zinu. Derības. Zaudēja viņš.
(Pagrieusies uz sarkano lakādas kurpīšu papēža, meitene pameta virtuvi, lai dotos meklēt pārējos derību dalībniekus)
Tīra: (Mārim) Pats iesi? VAi palīdzēt?
(Nesagaidījusi atbildi pantera pazūd kopā ar neveiksmīgo šova vadītāju. Kādu laiku virtuvē valda miers)
Bafija: Spaik, varbūt tu man tomēr paskaidrosi kāpēc tu gribēji sakost Legolasu.
Spaiks: Viņš neļāva klausīties mūziku.
Bafja: Bet tas nav iemesls...
Spaiks: Tas ir ļoti labs iemesls!
Bafija: Strups arī neļāva klausīties mūziku, bet viņam tu nemēģināji kost.
Spaiks: (pieiet pie plīts un izņēmis no skapja pudeli ar asinīm ieliek to mikroviļņu krāsnī uzsildīt) Tu nesaproti? Strups ir vampīrs, bet savējos es principa pēc kost nevaru.
Bafija: Kādas muļķības? Tu esi ieņēmis galā šito sviestu un tagad pie viņa turies tā it kā tā būtu patiesība.
Spaiks: Vispār tā ir patiesība.
Lindir: (Ienākot virtuvē) Tiešām? Pastāsti...
Spaiks: Nekā īpaša jau tur nav ko stāstīt.
Legolas: (Sekojot Lindiram) Tas nekas- tu tikai stāsti.
Harijs: (Ienākot kopā ar Drako) Nu nekā īpaša tur patiešām nav. Tikai mūsu profesors ir ļoti attāls 30. pakāpes radinieks Grāfam Drakulam.
Drako: Viņi abi ar grāfu bija dziļi satriekti, kad to uzzināja.
Harijs: Jo sākumā Drakula mūsu profesorā iemīlējās.
Spaiks: Kas savukārt nepatika viņa līgavām un tās to visu izstāstīja man pie pudeles laba vīna.
Harijs: Tātad tas biji tu, kas ieteica viņām Skotčā iebērt indi?
Spaiks: Es dažreiz mēdzu būt ģeniāls
Drako: Žel tikai, ka nenostrādāja...
Spaiks: Starp citu, es vienmēr esmu vēlējies pajautāt kāpēc tas viss neiedarbojās?
Harijs: Kā pie glāzes aba vīna izstāstīja Dumidors- tad mūsu cienījamais profesors esot ticis ar kliedzieniem "Nedzer" nogazts zemē.
Drako: (Sarkastiski) Nu neviens nespēj atteikt grāfam Drakula...
Virtuvē ienāk Arvena kopā ar Faramiru un Lurcu...
Faramirs: Par ko bazars? Es ceru, ka par brokastīm...
Legolas: (Saspurojas) PRotams, ka par brokastīm.
Lindir: (Mierīgā balsī) PAr brokastīm kuras šodien gatavos Faramirs.
Faramirs: Es.....(Pakāpjas soli uz atpakaļu)
Strups: (ievlkoties virtuvē) Jums ko darīt nav ko? Visu nakti bļaustījās un tagad no rīta ar Ir seši trīsdesmit no rīta...
TAnī brīdī visa pasaule sagriežas kājām gaisā un telpā esošie, cilvēki, vampīri un vēl sazin kas- pazūd.

2. stāvā.
Liāna: (Atverot Lurca istabas durvis) Apsveicu ar uzvaru, bet tas nenozīmē, ka jūs...
Kikis: (Palūkojas uz Liānu) Mēs esam kaut kur tikušies...
Liāna: (ar smagu nopūtu) Jā. Kaut kur esam...
Ērika: (Atejot malā no loga) Nomierinies. Ar mums viss kārtībā.
Liāna: (Aizdomīgi paskatoties uz Kiki) Noteikti zini?
Ērika: Jip...
Liāna: Nu skaties tu man, lai pēc pusstundas būtu uz vietas. Sāksim konkursu. Un neaizmirsti savus derību cilvēkus nogādāt uz konkursa vietu.
Ērika: (Vainīgi) Kā Māris?
Liāna: Draņķīgi. Ar viņu pašlaik Tīra tiek galā. (Negaidīdama turpinājumu pamet istabu)
Ērika: (Sev) Cerams, ka mēs nepāršāvām pār strīpu...
Bondars: (No gultas) Nomierinies. Nekas viņam nenotiks.
Ērika: Tev viegli teikt.
Bondars: Tev vispār nav jāsatraucas. Tā bija Kikja ideja...
Roberts: (Iznākot no vannasistabas) Vispār tā bija laba ideja palūgt Lurcu, lai paguļ pie Framira un te atiet....
Aragorns: Bet bez Strupa zālēm mēs vienalga nebūtu tikuši galā....
Ērika: Mani interesē tikai viens jautājums. Vai visi ir atjēgušies un skaidrā?
Aragorns: Nu es noteikti esmu.
Ērika: Lieliski...
Aragorns: Kas lieliski?
Ērika: Lieliski, ka esi atjēdzies.
Aragorns: Kāpēc?
Ērika: Jo tātad citi arī ir atjēgušies.
Kikis: A kāpēc mums būt atjēgušamies.
Ērika:(Aizkaitināta uzsit knipi. Visi pazūd) Tāpēc, ka laiks uz konkursu. (Arī pati pazūd)


Ezera krastā.

Tālumā redzama simpātiska 16. gs pilss Visi dalībnieki parādās krastā.
Liāna: Man nav pārāk daudz laika. Tāpēc paskaidrošu jūsu uzdevumu. Jūs tiksiet kā vienmēr iemesti dažādos visumos. Jūsu uzdevums ir tajos izdzīvot un pusnaktij nokļūt šajā pilī, kuru redzat tālumā. Priekš tam jums katrā visumā būs jāatrod ceļošanai nepieciešamais portāls.
Ērika: (parādoties) Ceru, ka jūs visu sapratāt, jo Liāna noteikti, ka otrreiz neskaidros...
Liāna: Es ceru, ka Ērika ir sastādījusi komandu sarakstus...
Ērika: Protams:
1.Harijs, Strups, Spaiks
2.Legolas, Arvena, Lindir
3.Drako, Kikis, Bafija
4.Faramirs,Bondars, Lurcs
5.Aragorns, Roberts, Māris.
Vai ir kādi jautājumi?
Strups: IR
Ērika: (Smīnot) Kādi?
Strups: Kāpēc es ar to vampīru atkal esmu vienā komandā?
Ērika: (Tēlodama uztraukumu) Patiešām? Piedod, es nepamanīju. Nākamajā reizē šī kļūda tiks labota.
Roberts: Man ar ir jautājums?
Ērika: Kāds?
Roberts: Mums trūkst komandas biedrs...
Aragorns: Kur viņš ir?
Tajā brīdī kaut kas skaļi bļaudams nokrīt Ērikai aiz muguras.
Ērika: (Neatskatīdamās) Paldies Tīra. (Robertam) Jūsu pretenijas apmierinātas. Vēl kādam ir jautājumi
Māris: (pieceldamies kājās) Jā man ir...
Liāna: Patiešām?
Māris: (izlikdamies nemanām liānu) Ar kādām tiesībām es tiku tik ilgi mērcēts ledainā ūdenī?
Tīra: (Vainīgi) Arrktikā laiks tek savādāk, bet es tak saglabāju visas tavas dzīvības funkcijas?
Māris: Un kā ir ar tām funkcijām ,kuras ir tikai runčiem?
Tīra: (viltīgi) Tās nav dzīvībai svarīgas...
Māris: Tu...apdilusī kaķāda...
Tīra: Nu, nu!!! Palūgšu bez rupjībām...
Liāna: Nu, ja jau jūs visi esat tik draudzīgi sapratušies- tad lūdzu visus doties uz portālu...
Pārsteidzošā kārtā šorei neviens necenšas būt asprtātīgs un visi ļoti paklausīgi iesoļo iekšā portālā.

Šo rakstu rediģēja Seila: Šodien, 15:18

This post has been edited by Seila: Jul 7 2008, 15:19

[Seila]

4. komanda.
Faramirs, Bondars, Lurcs:

Faramirs: Pie Melkora, kur mēs atrodamies...
Lurcs: Nezināju, ka tu proti lamāties tik izmeklēti.
Faramirs:Es ne tikai tā vien protu.
Lurcs: Vai iemācīsi.
Faramirs: (Sašutis) Lai es Iteljēna valdieks kaut ko mācītu Orkam.
Lurcs: Tu aizmirsti, ka es esmu Uruks.
Faramirs: Neredzu nekādas starpības.
Bondars: Šķiet, ka kāds būdams, bez Aragorna sāk sevi iedomāties par pasaules nabu...
Faramirs: (Nikni) Ko tu teici briļļainais?
Bondars: Es teicu, ka mēs esam uz vientuļa lielceļa un, ka mums derētu kustēties uz priekšu, jo te neviena portāla pilnīgi noteikti, ka nav.
Tajā brīdī strīdū iekarsušajai kompānijai blakus nobremzēja pelēks BMW
Vadītājs: Eu, jūs kaut kur aizvest?
Faramirs: Jā uz tuvāko elli lūdzu!
Bondras: (Vainīgā balsī) MAns draugs gribēja teikt, ka mums vajadzētu tikt uz priekšu...
Vadītājs: Nu tad sēdieties. Aizvedišu jūs līdz tuvākajai viesnīcai.
Faramirs: (Bondaram) Un ko mēs viesnīcā bez naudas darīsim?
Bondars: (vadītājam) Atvainojiet, bet mums viesnīca nederēs. Mums, kā lai to pasaka...finansiālais stāvoklis to neatļauj.
Vadītājs: (Domīgi) Mans vārds ir Dereks. Es varētu jūs novietot pie sevis mājā, bet jums jāapsola, ka neko neaiztiksiet...
Bondars: (Sēsdamies iekšā mašīnā) Es personīgi viņus pieskatīšu
Vadītājs: Nu, ja jau tā, tad sēdieties
Visi sasēžas mašīnā un dodas ceļā...

5. Komanda
Aragorns, Roberts, Māris:

Aragorns: Kāds var paskaidrot kur mēs esam?
Roberts: Cik noprotu viduslaikos...
Māris: (sarkastiski)Cik, gan mēs esam gudri. Pat apskatījušies neesam, bet jau zinām, ka esam viduslaikos
Roberts: Nemaz jāapskataš nav tikai jāierauga musketieri.
Aragorns: Kas ir musketieri.
Māris (Kašķīgi) Pārauguši bruņinieki...
Aragorns: Kā tu to zini?
Māris: Viņi nēsā zobenus, bet tievus un viņi tuvojas mums.
Un patiešām trijotnei tuvojās četri vīri musketieru tērpos.
Roberts: (aiziedams aiz Aragorna) Es protams neko nesaku, bet zobens mums te ir tikai Aragornam...
Aragorns: Viiņš ir palicis neass cērtot kokus...
Māris: Tādā gadījumā, lai mums stāv blakus visi Francijas Kardināli.
Aragorns: (ieinteresēti) A viņu bija daudz?
Roberts: Pajautāsi ērikai, ja tiksim ārā. Viņa uz vēsturi ir ķerta...
Aragorns: JA????
Māris: Izvelc labāk zobenu...
Musketieri pienākot klāt...
Musketieris: Es esmu D'Artanjans un šie ir mani draugi Atos, Portos un Aramis...Karaļa vārdā jūs esat apcietināti!
Aragorns:Nu, ja jau karaļa vārdā, tad es ar esmu karalis...
Atos: Nu, ja jau karalis, tad lūdzam labprātīgi sekot mums...
Trijotne saskatījusies saprot, ka nav jēgas strīdēties un seko musketieriem...

[Seila]

4. komanda.
Faramirs, Bondars, Lurcs:

Tomēr braucot mašīnā laiks rit ne pārāk ātri. Visiem pamazām paliek garlaicīgi arī tai skaitā Derekam...
Dereks: Ja nav noslēpums uz kurieni jūs tā nakts vidū dodaties?
Bondars: (domīgi) Hmmmm...Kā lai to pasaka? Mums ir slepena misija.
Dereks: VAmpīrus ķerat?
Lurcs: (Ar izsmieklu) Nē ēdam...
Dereks: (Pašķielē spogulītī) Pirmo reizi dzirdu, ka kāds tā dara, lai gan mūsu pusē viss ir tik savādi, ka pēdējā laikā pats sātans kāju salaustu, bet viņam bail...
Lurcs: Sātans?
Faramirs: KAs ir sātans?
Bondars: Kaut kas līdzīgs jūsu Sauronam...
Dereks:(Līdzjūtīgi) Jā visādi nezvēri mūsdienās gadās. Bet cik noprotu jūs laikam būsiet tā komanda speciālistu, kuru mēs gaidām.
Lurcs:(Aizdomīgi) Kādu vēl speciālistu.
Bondars: Vispār mēs patiešām esam komanda, bet kam vajadzēja jums atsūtīt mūs?
Faramirs: (Žēlabaini) Bondar...varbūt, ka nevajag?
Bondars: (Atmet ar roku) Pagaidi!
Dereks: Nu mums te ir tāda neliela problēma, ka šogad notiek ikgadējā balle, bet mēs nevaram uz to tikt, jo ļaunie spēki ir apsēduši eju uz ballees norisināšanās vietu un tyad pasauļu krustceļu valdniece apsolījās atsūtīt mums palīgā komandu, kura tiks ar to galā.
Lurcs: O vecīt, mums arī kaut kāds portāls jāatrod, lai tiktu uz vienu pili. MOška tas pats vien ir?
Dereks: (Skeptiski...) Iespējams....
Faramirs: Nu to mēs varam uzzinat tikai tad, ja novāksim sliktos?
Dereks: Visā visumā jā...
Lurcs: Un drīz mēs būsim tajā vietā?
Dereks: Visā visumā mēs jau esam klāt...
Mašīna apstājas pie milzīgas 17. gadsimta pils- mājas. Par tās vecumu spēj liecināt tikai vīteņaugi, kuri jau labu laiku apvij noslēpumaino māju.
Dereks: Laipni lūgti "Mantojuma namā"!
Bondars: (Skeptiski) Un ko tad mēs mantosim?
Dereks: (Ar smaidu) O nē jūs mani neesat pareizi sapratuši. "MANTOJUMS" Tā ir organizācija, kura nodarbojas ar pasaules kultūras mantojuma saglabāšanu un pie viena ar ļauno garu izdzīšanu...
Sieviete: (Kāpjot lejā pa kāpnēm) Un kā vienmēr Dereks visiem izklāsta visus nama noslēpumus. Jums viņam jāpiedod tas, jo kāds pļāpības gars apsēda mūsu organizācijas vadītāju un kamēr to izdzinām pagāja labs laiks, bet jūs nesatraucieties tas pāries. Mani sauc Aleksa Moro.
Bondars: Ermmmm...(Kautrīgi) Aleksas jaunkundz paldies par viesmīlību, bet drīz būs pusnakts un mums jānokļūst pilī. Un varbūt jūs būtu tik laipna un parādītu mums kur ir tā eja pie kuras jācīnās ar ļaunumu. Citādi mēs ļoti kavējamies.
Vīrietis: (Iznākot no blakus telpas) Tātad jūs esat Secīlijas sūtīti...
Faramirs: Secīlijas?
Bondars: Nu pie ņemsim, ka jā!
Vīrietis: Lieliski tādā gadījumā es parādīšu jums visu. (Dodas uz pagraba pusi)
Aleksa: Nik. Kāpēc tu?
Niks: Tāpēc, ka kādam ir jāparūpējas par Dereku. Sekojot lūdzu...
Viss trio pēc neilgas saskatīšanās izlemj sekot šim dīvainim un arī dodas uz pagraba pusi.
Niks: Lūdzu atvainojiet viņus abus par visu, bet redziet satraukums. Visi uzskata zem sava goda ierasties Pasauļu krustceļu ballē pēc dipadsmitiem un mūsu biedri jau paguva doties turp, bet tad parādījās tas radījums un mums, lai cik labas zināšanas būtu nav ideju kas tas ir un ko ar to iesākt...
Kamēr Niks runā viņi ir paguvuši nokāpt līdz pat pagraba durvīm un ātvēruši tās ieiet iekšā.
Lurcs: Un jūs no tā baidāties?
Niks: Ja mēs zinātu, kas tas ir...
Lurcs: (Pieiet pie līķa bālas būtnes, kura sēž zemē) Ermmmm...Ser, vai jūs gadījumā neesiet apmaldījies? Te cilvēki gribētu tikt uz balli, bet jūs traucējat viņiem...
Būtne: (Vārgi) MAn arī jātiek uz balli...
Bondars: Un jūs to nevarējāt pateikt šiem cilvēkiem uzreiz?
Būtne: Es teicu, bet viņi atteicās man palīdzēt.
Niks: Un pareizi, ja nu mēs viņam palīdzam, bet viņš nogalina Secīliju?
Būtne: Pirmkārt ne Secīliju, bet Morgānu! Un otrkārt kāpēc jūs domājat, ka es Grāfs Drakula neesmu uzaicināts? Es jau biju ceļā, kad netīšām novirzījos no kursa un nokļuvu šeit...
Faramirs: A jūs gadījumā neesat tas pats Drakula, kurš ir 30. pakāpes radinieks Severusam Strupam?
Drakula: (Ar mīlestības devu balsī) Ooooo...Jūs pazīstiet Sevačku...
Vai viņš arī būs uz balli?
Bondars: (Drūmi) JA atradīs portālu tad tiks...
Drakula: Tad ko mēs vēl gaidām?
Lurcs: Pagaidiet! Vai tad jūsu uzdevums nebija mūs aizkavēt?
Drakula: (Nosarkst(Cik nu vampīrs ir spējīgs sarkt)) Vispār bija, bet es tā gribu redzēt Sevačku tāpēc atstāšu jūs dzīvus un pat netraumētus. Tikai ātrāk...Dodamies ceļā.
Vairāk neko neteicis pazūd aiz muguras atvērtajā portālā.
Saskatījušies un paraustījuši plecus (Kaut kā pārāk vienkārši viss bija) Mūsu trijotne seko vampīram...

[Seila]

Nu jāpaturpina

3. komanda

Kikis: Lieliski, man tagad ir brīnišķīgs jautājums.
Bafija: Un tas būtu?
Kikis: Kur pie velna mēs esam?
Bafija: Nu velns noteikti pie tā nav vainojams (apskatās apkārt) Pēc visa spriežot šī varētu būt kaut kāda saimniecības piederumu noliktava.
Kikis: Nu tā kā normālās mājās saimniecības priekšmetus tur tualetē, tad varētu pieņemt, ka šī ir kaut kāda organizācija.
Bafija: (Zīmīgi paošņājot gaisu) Organizācija kurā izmanto daudz hlora.
Drako: (apjucis) Un uz ko tas norāda?
Kikis: (pamācoši) Uz to, ka šajā organizācijā lieto hloru.
Drako: Bet tas nenorāda uz to kas īsti ir šī organizācija.
Bafija: bet tas ļauj mums izteikt minējumus par to, kas šī varētu būt par organizāciju.
Tajā brīdī kaut kur aiz telpas stūra iesākās kustība un pārsteigtajai jaunatnei parādījās iesirms vīrietis, kurš stāvēja atbalstījies uz spieķa un lūkojās viņos ar izteiktu nepatiku.
Vīrietis: Pat šeit nav miera. Cik ilgi jūs domājat ar tām laipnībām apmainīties? VAi arī jums ir izteiktākās šizofrēnijas pazīmes? Slimnīcā. Slimnīčā jūs esat!!!
Darko: Tādā kā Svētā Mungo?
Kikis: Nedomāju, ka viņš zina, kas ir Svētā mungo slimnīca.
Bafija: Ermmm...atvainojos, bet vai jūs zināt, kas ir Svētā Mungo slimnīca?
Vīrietis: (aizkaitināti) Es esmu Doktors Haus un pie mums katrs bērns kurš ir lasījis Hariju Poteru zina, aks ir Svētā Mungo slimnīca.
Bafija: Lasījis?
Haus: Jā lasījis. Tas ir vienīgais ko var darīt ar grāmatām. Nē nu dažreiz ar tām var arī noslaucīt pakaļu, bet pamatā viņas lasa!!!
Darko: Ar mani nedrīkst slaucīt...nu to vietu kuru jūs minējāt.
Vilsons: (atvērdams durvis un nākdams jau tā šaurajā telpiņā) Haus, tevi Kadija meklē pa visu slimnīcu!
Drako: (domīgi palūkojas uz ienākušo cilvēku) Šķiet, ka vientieši to mēdz saukt par seriālu.
Kikis: Jā un vispār šo seriālu sauc Doktors Haus.
Drako: Bet tādā gadījumā viņi abi ir izdomāti!
Haus: Paši jūs esat izdomāti!
Vilsons: Šaubos vai viņiem kāds ir stāstījis par pasauļu teoriju.
Haus: Tādā gadījumā man gribētos zināt kā viņi te nokļuvuši?
Vilsons: Nedomāju, ka to zina kāds cits atskaitot viņus pašus.
Drako: Paklau mēs te esam ļoti svarīgu iemeslu dēļ. Mums ļoti vajag atrast portālu un vispār netraucējiet.
Kikis: Drako es protams neko negribu teikt, bet man šķiet, ka tu uzvedies diezgan nepieklājīgi.
Bafija: Un izpļāpā noslēpumus.
Kikis: Un apvaino citas pasaules iemītniekus.
Bafija: Lai gan pats neesi diez ko labāks.
Kikis: Un tev vajadzētu būt savaldīgākam.
BAfija: Lai mēs tevis dēļ neiekultos nepatikšanās.
Drako: (nikni) es sapratu, sapratu, tikai beidziet viens otru papildināt.
Haus: (domīgi) Tevi arī tas sāk tracināt?
Vilsons: Tas, ka viņi viens otru papildina vai arī tas, ka Kadija tevi meklē.
Haus: Vispār es nejautāju tev, bet gan tam blondīnam.
Vilsons: Kuram? Viņi te ir divi.
Haus: Tam kurš izskatās pēc albīna.
Vilsons: Kāpēc tu jautāji viņam neviss man?
Haus: tāpēc, a tu tikko ienāci.
Vilsons: Un?
Drako: Eu izbeidziet visi!!! Mums ir jāatrod portāls citādi pakāsīsim šo konkursu!
Haus: Konkursu?
Vilsons: Man šķiet, ka tev tomēr būs jāsatiekas ar Kadiju.
Haus: Ja manas aizdomas ir pareizas tad šo tikšanos nekas nespēs atcelt. Starp citu vai atceries, ka šovakar mums ir nepieciešams brīvs vakars?
Vilsons: Atceros.
Drako: (virzīdamies uz durvju pusi un vilkdams līdzi komandas biedrus) Mēs laikam tomēr iesim meklēt to portālu, bet jūs nesatraucieties- varat turpināt savas sarunas.
Haus: (domīgi) Pagaidiet. Ir man te viena ideja. (pieiedams pie durvīm un atvērdams tās) sekojiet man....



5. komanda

Māris: Man tas viss nepatīk un vispār man te nemaz nebija jābūt.
Roberts: Beidz činkstēt.
Māris: tev viegli teikt, bet man jāpiedalās kaut kādā stulbā konkursā kaut gan esmu vadītājs un vēl jāustraucas par savu dzīvību.
Aragorns: (ar aizdomām) Kāpēc jāuztraucas par dzīvību?
Roberts: Muļķības! Par dzīvību būtu jauztraucas, ja mūs būtu atradusi kardināla gvarde. Bet musketieri ir īsti godavīri.
Māris: Protams, ja vien mēs pa ceļam nesatiekam gvardiešus.
Aragorns: Vai gvardiešiem gadījumā nav sarkans apģērbs?
Māris: Jā un vēl ļoti gari...
Gvardietis: Nu un uz kurieni mēs tā zogamies?
Dartanjans: karaļa musketieri nezogas.
Atoss: Cienījamie gvardieši ejiet labāk savu ceļu.
2 Gvardietis: Kardināla vārdā jūs visi esat apcietināti.
Portos: Tas būtu ļoti jauki, bet mēs esam karaļa vīri.
Aramiss: Un neko neesam izdarījuši, lai mūs apcietinātu.
1 Gvardietis: Kā izskatās jūs esat aizmirsuši kardināla pavēli visus svešzemniekus nogādāt pie kardināla personīgi!
Dartanjans: Karaļa musketieri pakļaujas tikai karaļa pavēlēm.
Māris: (Klusām) Pēc mirkļa viņi sāks cīnīties. īstais laiks, lai paklusām aizlaistos.
Aragorns: Bēgt no kaujas lauka!!! Fūuuu. Īsti vīri tā nerīkojas!
Māris: Mēs paliksim te tikai pār manu līķi.

Tajā pašā laikā operātoru telpā.
Liāna sēž pie monitoriem un pēta notiekošo ar spēles dalībniekiem. Ērika sēž pie neliela spoguļgaldiņa un cītīgi krāso skropstas. Vienā no monitoriem dzirdama Māra balss:
Māris: Mēs paliksim te tikai pār manu līķi.
Ērika: (Neatraudamās no skropstu tušas) līķi ir mana specialitāte.
Liāna: Tikai ne šeit
Ērika: Nu un...
Liāna: MAn šķiet tu esi pārāk cietsirdīga pret Māri un Robertu. Viņus var nogalināt.
Ērika: Māris tu kaut ko teica par līķiem.
Liāna: bet pārējiem nav tādu nepatikšanu.
Ērika: Es gan tā neteiktu!
Liāna: Ko tu ar to gribi teikt?
Ērika: Paskaties pati uz pirmo komandu!



1. Komanda

Strups: Es teicu, ka vajag iet pa kreisi! Bet tu- "Pa kreisi iet tikai neuzticamie" nu un tagad vari te karāties līdz pat pasaules galam.
Harijs: Nedomāju, ka tik ilgi būs jāgaida.
Strups: Nu protams. Vispār ja neesi pamanījis mēs šeit neatrastos, ja tas stulbais vampīrs nebūtu ieteicis iet pa labi!
Spaiks: Un tev bija labākas idejas?
Strups: Jā bija!
Spaiks: un kādas tad interesanti?
Strups: Apjautāties datoram par to kur atrodas portāls.
Harijs: Profesor, jūs domājat, ka tā kaste spēs palīdzēt?
Strups: Nu ja viņa nezinātu kur ir portāls tad vismaz palīdzētu atrast kapteini Šeridanu, bet viņš savukārt kaut ko izdomātu.
Spaiks: (Izbrīnīti) Tu te esi jau bijis?
Strups: Ir gadījies!
Spaiks: Un varbūt, ka tu pat zini, kas ar mums ir noticis?
Strups: Pieņemu, ka mēs drīz kļūsim kādam par pusdienām.
Harijs: Cik asprātīgi.
Jāpiebilst, ka saruna risinās visiem trim varoņiem kājām gaisā karājoties pie griestiem.
Strups: (norādot ar galvu uz kaut ko, kas uz astoņām kājiņām tuvojas viņiem) Es nejokoju.

Atkal operātoru telpā
Liāna: (Atraudamās no monitora) Ērika, tev neliekas, ka viss ir izgājis no kontroles...?
Ērika: (Žāvādamās meklē kosmētikas makā lūpukrāsu) Nē, nešķiet. Viņi paši ir vainīgi.
Liāna: Tā iemesla dēļ, ka tev negribas iet uz krustceļu balli- nav jāiet bojā mūsu dalībniekiem.
Ērika: Man šķiet- vai arī tu centies mani pierunāt viņus visus nogādāt uz balli un neskaitīt visu šo kā konkursu?
Liāna: Nav tik traki, dažiem no viņiem ir izdevies, bet vai patiešām tu negribi apžēloties?
Ērika: Apžēlots? Un kurš apžēlojās par mani, kad pār manu galvu gāzās visi mēsli kuriem tur nemaz nebija jābūt. Kurš apžēlojās par mani tajā brīdī, kad...
Liāna: Labi, labi, nomierinies, bet tu tak patiešām negribi nevienu no viņiem redzēt mirušu.
Ēika: Mirušu? Mirušu nē, bet izbaudījušu visu, kas ticis man nodarīt? Kāpēc, gan ne?
Operatoru telpas vidū parādās Tīra
Tīra: Meitenes, ar šo murgu vajag kaut ko darīt. Citādi viss beigsies ļoti slikti. Ērika, tu labi zini, ka šonakt bez tavas atļaujas un tieša pavēles es neko nevaru izdarīt. Starp citu tas attiecas arī uz glābšanas darbiem.
Ērika: (Ar smagu nopūtu)Bet vismaz nākamajā konkursā es drīkstēšu par viņiem paņirgāties?
Liāna: (ar iedvesmu) Nākamo konkursu tu drīkstēsi pati izdomāt. Tikai lūdzu Balle sāksies pēc piecām minūtēm.
Ērika: (Vēl smagāk nopūšoties) Labi. Lai notiek. Es atļauju izručīt visas komandas, kas vēl nav nonākuša galā un nogādāt viņas paredzētajā punktā uz balli.
Tīra: Tiks izpildīts. (Pazūd)
Ērika: (pagriežoties pret Liānu) Tātad atkārtosim vēl reiz manu runu...

Pasauļu krustceļu balle
Apkārt ap nelielu skatuvi salikts vesels lērums ar neliela izmēra galdiņiem un pie katra no galdiņiem var redzēt kādu tēlu, kurš kaut kur- kādreiz ir parādījies. Pie dažiem no galdiņiem ir manāmas arī mūsu komandas un biedri no pasaulēm kurās tie pabija. (PAr laimi Tīra ir strādājusi operatīvi un neviens nav cietis.)
UZ skatuves iznāk Ērika garā ķiršu krāsas kleita un iesāk runu:
Ērika: Man prieks šodien jūs visus atkal satikt šeit un tagad, jo šī ir pasaku nakts. Paskaidrošu tiem, kas tikai tagad pirmo reizi ir ieradies teoriju, kura lielākai daļai no mums visiem ir zināma: "Eksistē četras mums zināmās dimensijas, kuras atrodas mums ikdienā apkārt, bet eksistē vēl piektā dimensija kurā sakrājas pilnīgi viss ko cilvēki ir kādreiz izsapņojuši, izdomājuši, uzrakstījuši. Šīs pasaules dzīvo savu dzīvi un parasti nekad nesaskaras pilnīgi nekādā veidā atskaitot šo dienu 31. jūniju, kas pēc kalendāra iekrīt reizi četros gados un mūsu valodā tiek saukts par mēness dienu. Šajā dienā atverās sestā dimensija, kura ļauj mums visiem satikties un nosvinēt savus svētkus kopā. Šeit uz Zvaigžņu tilta- piena ceļā, kur atrodās pasauļu krutceļu pils. Un tagad, lai ilgi nebūtu jāgaida es paziņoju, ka balle tiek atklāta.
Viņa viegli pasmaidījusi paklanījās un nokāpusi no skatuves devās apsveicināties ar klātesošajiem.

(Autora piezīme: tā kā pati balle ne īpaši attiecas uz šovu tad tā saucamais atsevišķais darbs par to, kas tad īsti notika ballē. Šobrīd turpmākajā tekstā balle tiks pieminēta tikai garāmejot, lai ieinteresētu lasītājus)

Nākamās dienas rīts
Visi nez kāpēc pamostās savās gultās, kaut gan to nevar teikt par pāris indivīdiem kuri apskāvušies gulšņā un skatās televīzoru.
Vilsons: Kā tu domā viņi vēl ilgi gulēs
Ērika: Nespēju iedomāties
Vilsons: Tu viņu mīli?
Ērika: Kuru no visiem?
Haus: (No klubkrēsla) Tas ir stulbs jautājums, ja viņa nemīlētu- tad visu vakaru nekārtos kaklā...
Ērika: TAd es pārāk bieži mīlu. (Paņem no gaisa pudeli viskija) Iedzersim kamēr visi vēl guļ?
Tīra: (No galdapakšas) Par ko grasies dzert?
Ērika: PAr to, ka šis ik četru gadu murgs ir beidzies?
Liāna: (sēžot blakus hausam pie kājām) Un es domāju, ka tu vēlēsies iedzer par nākamo konkursu.
Vilsons: Kas ir ar nākamo konkursu?
Liāna: (Norādāt ar pirkstu uz Ēriku) Viņai jāizdomā konkurs lai ieriebtu dalībniekiem.
Vilsons: Nav nekā vieglāka. Aizved viņus strādāt pie Hausa uz pāris dienām.
Ērika: (Aizrijas ar malku viskija) PAt es neesmu tāda sadiste. (atklepojusies) Klau man ir baigākā ideja.
Tajā brīdī tīra pamāj ar asti un visi nozūd. Mājā paliek tukšs un kluss.
Pēc dažām minūtām uz kāpnēm parādās Spaiks:
Spaiks: (ieraugot viskaija pudeli) O viskijs...
Strups: (Nokāpjot viņam pakaļ) Labi, ka ne Wiskas...
Spaiks: Kas ir viskas?
Roberts: ( tar pat sekodams viņiem kopā ar Lindir) Neviss Viskas, bet Wiskas- tā ir kaķu barība. O viskijs.
Lindir: VAi tu padomāji par to pašu par ko es?
Tira: (parādās un apķer ar asti pudeli) Ak vai aizmirsām taru. (Pazūd ar visu pudeli)
Lindir: Nu ko tādā gadījumā man ir piedāvājums doties gatavot brokastis.
Visi saskatījušies drūmiem skatieniem un necenzdamies strīdēties dodas uz virtuvi, kur ļoti draudzīgi ķeras pie kopīga darba.