Ji un viņas mazie ''īsdarbiņi"..., Nu jā... Kā jau teikts - ĪSIE darbiņi. Options

[ReD_FoXy]

Pat shitaadu uubero antiromantikju maitu kaa mani aizraavi. Good job, pashi pirmie dazji gan likaas paaraak.. i dunno... mulkjiigi, mosh beernishkjiigi, a shitas peedeejais... ir par ko padomaat (no romantisma gan tur maz, bet vienalga, mani shitaa visai pamatiigi aizkustinaat ir diezgan gruuti)

Baac juutos aarkaartiigi lepna. Paldies

[ReD_FoXy]

Tas saucas iedvesma.


Helēna savilka šalli ciešāk ap kaklu. Bija tikai septembra sākums, bet meitene jau vilka savu mīļoto aksesuāru. Gredzeni uz slaidajiem pirkstiem iemirdzējās svelmīgajā rudens saulē.
- Re, tur Hella! - iespiedzās meitene baltmelnajā kreklā parka otrajā pusē. Amēlija. Un viņa kā vainmēr uzspēlēti vilka l burtu. "Varbūt tiešām sākt viņu saukt par Amnēziju?" Helēna garlaikoti domāja.
- Eu, beidz mani ignorēt. Tavai iesaukai ir savs pamatojums. Un tu to zini. - Amēlija elsdama raustīja Helēnu aiz piedurknes.
- Elle nav melna, starpcitu. - viņa atbildēja sevi nopētīdama.
- Yeah, whatever. - skanēja atbilde.
- Es vispār steidzos.
- Ja? Uz kurieni? - Amēlija kā vienmēr deva skaidru mājienu - ŅEM MANI LĪDZI.
"Nekur." - Martins. - Helēna izspēra.
- Tu vēl pinies ar to kretīnu?
"Nē." - Jā. - "Mele, mele, mele..."
- Tur nu es patiešām negribu iet. To šmurguli jau arī Rīgas baloži ienīst.
"Kaķi, suņi un es arī." - Labi, vienalga, līdz vēlākam. - un Helēna pazuda aiz tuvākā stūra. "Nolādēts." Viņa ievilkās tuvākajā tējnīca pēc siltas tējas. Nopirkusi tēju viņa apsēdās krēslā, kurš bija tālāk no logiem un vēlreiz apsedza degunu ar šalli. Iegrimusi domās viņa nemanīja kā atdzisa tēja, norietēja saule un ieslēdzās laternas. Neidzērusi ne lāsi nopirktās tējas, viņa izgāja āras dzestrajā gaisā. "Es zināju ka šalle noderēs." Tumšais meitenes siluets naksnīgajās ielās bija gandrīz nemanāms.
- Hella! HELL'! Helēna!!! Uzgaidi taču. - sēca aizsmakuša puiša balss.
Meitenes kedas iestiga cietajā asfaltā. Viņas maņas vairs nedarbojās. Pēķšņi skaļās ielas bija kapa klusas. Acu priekšā pārklājās plāna sāļa migliņa. Helēna pat neelpoja.
- Eu, tu dzirdi? Es tak zināju ka tā esi tu. Kas tev ir? - roka uz pleca grūda viņu dziļāk asfalta dzīlēs. "Apēd mani, nolādēts! Es zinu ka tu alskti manas dzīvības, sasodītā pilsēta. Ko gaidi? Iznīcini mani!" Martins. Sāļā sieniņa acu priekšā sabruka, pār vaigiem ritēja verdošas, lavas karstas lāses. Kājas atguva dzīvību un momentā saprata instinktu lūgumus. Helēna metās bēgt.
- Hei, Hella!? - Martins no pēkšņās kustības pat sarāvās. Viņš nemetās tai pakaļ. Viņs viņu nekad nav sapratis un nesapratīs. "Dullais skuķis..." viņš tikai nodomāja.
Helēna jau nebēga no puiša pāris kvartālus iepakaļ. Viņa bēga no sevis. Bet meitene sevi mierināja ar karstajām asarām, ka viņa pati jau nav to cēlonis. Viss bija galā, jau sen. Tikai maņas un sajūtas netika līdzi notikumiem. Tās vienmēr palika iepakaļ kā puisis kuram vaidzēja mesties pakaļ. Viss ir beidzies, nekā vairs nav. Tikai skrejoši soļi ielu tumsā.

This post has been edited by ReD_FoXy: Sep 1 2006, 18:47

[Sushi]

Mm, interesanti, interesanti..
Bet man liekas, ka šis ir tāds.. tāds tā kā bez domas.
Bet man patīk tavs rakstīšanas stils un iedvesma ir laba. Tāpēc man patīk lasīt tavus darbus. ('',)

[ReD_FoXy]

Mm, interesanti, interesanti..
Bet man liekas, ka šis ir tāds.. tāds tā kā bez domas.
Bet man patīk tavs rakstīšanas stils un iedvesma ir laba. Tāpēc man patīk lasīt tavus darbus. ('',)

Tev taisnība. Šis darbs tiešām ir bez domas. Vienkārši iedvesmas brīdī ķerta aina. Bet man pašai beigas patīk.

[edg]

Ja tavi darbi buutu ar domu, tad tie nebuutu tavi iistie darbi, un es vinjus nelasiitu (vai lasiitu ar skumju nostaljgjiju).

[ReD_FoXy]

Ja tavi darbi buutu ar domu, tad tie nebuutu tavi iistie darbi, un es vinjus nelasiitu (vai lasiitu ar skumju nostaljgjiju).

Tad tev patiik vai nee?
edg, vairaak detaljas. Kas bija labi kas nee. Un taadaa garaa. Shitaadu rakstiishana ir mana naaktonte so man ir jaamaacaas.

[edg]

Neko jaunu nesaku, jo nekas nav mainiijies. Man veel aizvien vislabaak patiik tavi iisie gabali. Kad tavi darbi paarsniedz paaris rindkopas, tiem ir tieksme izpleeneet.
Bet es neiesaku nopietni kjerties pie rakstnieciibas. Tur vajadziiga ljoti laba speeja nepazaudeet domu un juutu pavedienu staasta viduu, prasme savienot vairaakus notikumus u.t.t., kas tev, diemzheel, nepiemiit. Nu, varbuut treninjsh paliidzeetu, bet tur ljoti daudz jaatreneejas. Daudz darba. Nedomaaju, ka ir veerts.

[ReD_FoXy]

Neko jaunu nesaku, jo nekas nav mainiijies. Man veel aizvien vislabaak patiik tavi iisie gabali. Kad tavi darbi paarsniedz paaris rindkopas, tiem ir tieksme izpleeneet.
Bet es neiesaku nopietni kjerties pie rakstnieciibas. Tur vajadziiga ljoti laba speeja nepazaudeet domu un juutu pavedienu staasta viduu, prasme savienot vairaakus notikumus u.t.t., kas tev, diemzheel, nepiemiit. Nu, varbuut treninjsh paliidzeetu, bet tur ljoti daudz jaatreneejas. Daudz darba. Nedomaaju, ka ir veerts.

hmmm... Labi teikts. Man patiik. edg un domaa tu lasiitu ja manas slejas paraadiitos aviizees? graamataam veel esmu par shvaku. ja vien graamataa vareetu buut tikai 2-4 lapas.

[rebel]

graamataam veel esmu par shvaku. ja vien graamataa vareetu buut tikai 2-4 lapas.

grāmatā jau var būt arī daudz īsu darbu. kā īsie stāsti, aforismi n stuff.

[ReD_FoXy]

grāmatā jau var būt arī daudz īsu darbu. kā īsie stāsti, aforismi n stuff.

forsha ideja

[ReD_FoXy]

Viņa rokas lēni slīdēja lejup pa viņas ķermeni izbaudot ik centimetru viņas ādas. Viņai sāka kņudēt vēdera dziļumos un uzmetās zosāda. Viņš ar vienu līganu kustību noglaudīja viņas vēderu lai viņas ķermenis saspringtu. Viņa lūpu kaktiņi savilkās radot neizprotamu smīnu. Viņai iepletās acis.
Nez no kurienes viņam rokās bija nazis. Viņas acīs pavīdēja bailes. Ledus auksts naža asmens nobrauca gar viņas vaigu, tam sekoja silta asara. Viņš piegāja pie galdiņa, nolika nazi un iztukšoja alkohola pārpalikumus viskija pudelē. Viņa nespēkā noslīdēja gar sienu cik vien to spēja. Rokas jau bija nejūtīgas. Viņš pēķšņi jau atkla bija viņas tuvumā un ar plaukstu nobrauca gar sasietajām rokām līdz pakausim un to maigi noglāsīja. Viņa klusi ievaidējās un vairs nevalīdija asaras. Viņa otrā rokā pazibēja nazis un viņa uztraukumā ievilka elpu. Viņš pietupās tai blakus un pacēla zodu. Roka noglāstīja vaigu un devās tuvāk matiem lai nostiprinātu balto drānu kas turēja viņas muti ciet.
- Kuš... - viņš tai čukstēja un ar asu kustību izbeidza viņas ciešanas.

[Pakkun]

jautaajums - kaadas cieshanas?

[ReD_FoXy]

jautaajums - kaadas cieshanas?

Tev patīk kad tevi moka? Mocīšana izraisa ciešanas.

[edg]

Foxy, tu un slejas aviizees? E? Zhurnaalistika kaut kaa smagi atshkjiras no fantastikas staastiem. Vismaz aareejaa izpausmee.

Tas peedeejais darbs ir taads... Saakumaa man likaas, ka vinji taisaas nodarboties ar sveeto vairoshanaas misiju. It iipashi par to liecinaaja vinjas paarsteigums par nazha paraadiishanos. Galiigi tachu nebija gatavojusies nazha liidzdaliibai shajaa procesaa! Bet tad atklaajaas, ka vinjai jau ir sasietas rokas un aizsieta mute...
Kad lasiitaaja izluuzija par atteeloto ainu izraadaas nepareiza, tas ir riktiigi nepatiikami. Vinjsh (vismaz es) sajuutas kaa muljkjis, kas nespeej uzreiz izprast, ko tu gribeeji pateikt. Neizskataas, ka tu tiishaam maldinaaji (neredzu, kaa tas uzlabotu darbu). Taatad - sarakstiiji taa, ka nevar saprast, kas iisti notiek. Dazhi maakslinieki par shaadu rakstiishanu pelna lielu atziniibu, bet tur ir izkopta prasme ar shaadu neizprotamiibu tiishaam maisiit lasiitaajam galvu, lai rastu LABAAKU priekshstatu par to, ko rakstnieks veelas pateikt. Tavaa gadiijumaa imo taa ir neaizdomaashanaas.
Pameegjini peec darba uzrakstiishanas iztukshot savu praatu un emocijas, cik vien speej, un paarlasi, it kaa lasiitu pirmo reizi. Vajadzeetu sanaakt ne tam, kas bija saakumaa praataa. Vajadzetu speet pamaniit kljuudas, aizmirstus vaardus, liekus vaardus... Jebkaadu detalju, kas aizmirsta saakumaa mineet, var smuki iepiit, taa, lai taa, nevis pasliktinaatu rezultaatu, bet uzlabotu. Neaizmirsti tikai saakotneejo, nelaboto versiju saglabaat un iepostot.
Zinu, ka paaraak peec "maaciitaaja" izklausaas tas, ko te sarakstiiju, bet man nav noskanjojuma ruupiigi censties rakstiit taa, lai manis izteiktais tev izklausiitos peec tevis pashas idejaam, tavas kljuudas peec naakotnes iespeejaam un visaadaa gadiijumaa celt tavu moraali. Galu galaa, ja dariisi, kaa veelies un kaa pieradusi, buus mazaak iespeeja, ka buushu izsmurgaajis to tavu rakstiishanas speeju, kas tev jau piemiit.

[ReD_FoXy]

Ņemšu vērā. Milzīgs paldies.