Otakiešu dzeja. Options

[One winged angel]

Un kāds tam sakars ar mūsdienu vai nemūsdienu sabiedrību? Ja sabiedrība mūsdienu, tad var ļurināt par visu un visiem, neievērojot elementāru savstarpējo cieņu un kaut minimāli izjust atbildību (un šajā gadījumā arī kaunu) par savu rīcību? Viss ir atļauts, piedrāzt līdzšinējās normas? Man ir 13 gadi un man likumi nav rakstīti?

Redzi, ka likumi tomeer ir rakstiiti, jo edg ir nocenzeejis perversos dzejoliishus
Nee, vienkaarshi, taa teikt, muusdienu jaunatne ir izlaidiigi, un ir pavisam cita uztvere... Praats nesaas uz tiiru aleeshanos likumu paarkaapshanu utt. To visu ietekmeejusi televiizija, masu media u.c. Brutaalas filmas, Porno filmas, kautkaads neizdevies humors, baigi daudz tiek aizguuts no citaam valstiim...

[edg]

Nav iemesla ljaut shai jaunatnei taadai buut, pienjemot amoraalu uzvediibu kaa pashsaprotamu un normaalu paraadiibu. Ja taada sabiedriiba ir radiita, tad ar to nevis jaasamierinaas, bet par taas uzlaboshanu jaaciinaas. Tikai risinot probleemu var nonaakt pie atrisinaajuma.

[Blackout]

ne ne nee.. OWA, nepiekriitu XD es neesmu nemaz izlaidies... XD Vienkaarshi mums taa literatuuras, latvieshu valodas skolotaaja ir 75 gadus veca, un staasta garlaiciigi.... Vinja man tad ielika 4 stundaa (literatuuraa) un es saaku uzrakstiit par to meenes starus stiigo XD
taatad skolotaajas pie vainas XD

[Seila]

Sprakšķ kamīnā liesmas
un sveces jau deg
šai klusajā tumšajā
namā

Ši tukšajā, klusajā namā
kur tikai šaubas un bailes mīt
Kur pārāk daudz klusuma bijis
ka piesūcies pilns viņš ar to

Bet nav šis stāsts ar klusumu
Par svecēm arī nav
Tas nestāsta par kamīnu
Un nestāsta par namu

Šis stāsts par to, kā kāda karaliene
Reiz spoguli saplēsa savu
Un tagad tā drumslas pa pasauli klīst
Tās iegriežas cilvēku sirdīs.

un nesaplīst...

[Tragedy]

Manu sapņu atvarā slīkst Prāta gaisma mirusi
Dūmakas un vēju grauzta, vientulībā dilusi
Malduguns, kas mājas nerod dvēselē, kam sapņot lemts
Kam dots tik retais svētums - tumsas dzīlēs ienirt - daudz tiek ņemts

Man Zvaigžņu Vanags apsolīja Nemirstību ilgoto
Mēness gaismas apmirdzēto, jūras viļņu ieskauto
Aprakstītu mūžam senās Sirēnu un Nāru dziesmās
Pagājības rēgu nesto, slēgtu dvēs'ļes uguns liesmās

Par to, kas manu acu strautiem liek tik nevaldāmi plūst,
Kas nevainīgs un tīrs bezgala, daile, kas liek sirdij lūst
Ir jāmirst Dzīvo pasaulei man par dvēseles nemirstību
Bet vai tā augsta cena tiem, kas ilgst vien mūža aizmirstību?

Es mājoju no ēnas ēnā, ap mani mirdz vien mēnesstars
Aukstums, dzīvo vientulība - nē, man līdzās sapņu gars
Dusi, saule nokritusī, dusi, gaisma mirusī
Noslīkusi sapņu jūrā, mūža mieru guvusī.

[rebel]

-es gribu- *kkad rudenii*

kritušu lapu kaudzē
uz muguras smagi iekrist.
ierakties,lai nekas netraucē
rudens pēdējo siltumu izjust.

ieelpot zemes smaržu
un baltus mākoņus vērot.
kā peld tie pa debesi plašu -
nav rudenī par ko sērot.

tai lapu kaudzē noslēpties,
lai čaukstoņas pilni mati,
ziemas sākumam pieglausties;
gaidu,kad nāks viņa pati..

***

Liesmojošs mežs,arī tā ir gaisma.
gājējs svešs, arī tas var būt draugs.
ikkatra ēna šķiet tumsā baisma,
gaidi rītu,kad saules puķe plauks.
pa pagalmu kritušās lapas dzenā vējš
vienu pēc otras,prom,pretī ziemai,
bez žēlastības, ass un spējš.
no zariem raus visas. neizbēgt nevienai.

paslēpies, iededz trīcošu liesmu.
pasmaidi pie sevis,mēteli ciešāk savelc,
negaidot sauli, uzsāc mīļāko dziesmu.
un tad,kad liesma izdeg - galvu uz zemes liec.
Lai neceltos.

[kahi]

sorry, nevareeshu pievienoties ar kaadu pantinju...mana dzejoshana aprobezojas ar ziemassveetku pantinju riimeeshanu turpat pie egliites... nee, nu man taa neko...forshi!!! es uzskatu, ka vieniigais krutais dzejnieks ir Veidenbaums...palasiet!!!!

[edg]

Uberdzeja, kas man ienaaca praataa domaajot par jauko latvieshu izteiksmes formu, ko var izveidot ar vaardu "paar". Piemeers: "Vinjsh ir vecs viirs paar visiem kaiminjiem". Tas noziimee, ka vinjsh ir visvecaakais.

- Tu man ljoti patiic
Paar visaami meitinjaam
- Un paar dzhekiem?
- Nesmejies!
Ar tevi gribu paaroties!

[Seila]

dažreiz uznāk visādas stulbas domas un tad var pāris minūšu laikā parādīties īss it kā dzejolītis, bet drīzāk gan kaut kāds savārstojums.

Krīt avotā asaras klusi
Tu neaiztiec tās
Tās tavas vairs nav
Tās neripo klusi dēļ tevis
Tās ripo, jo asiņo sirds
Tā sirds, kura tic,
Tā sirds kura jūt,
Tā sirds, kas blakus gribēja būt.

[Kaede]

Šis dzejolis jau ir lasīts un man tas patīk!

***
Mans laiks rit pār vaigiem
Un aizplūst naktī,
Kur vilki sniegā dejo
Un vijolnieks atkal
jaunu dziesmu dzejo,
mēnesī lūkodamies.
Un nereālie nakts taureņi,
manā acu gausmā spēlēdamies
apdedzina savus iedomu spārnus.
Elpojoša tumsa ieskauj mani...

[rebel]

it visur sienas, bet virs galvas - griesti
un tu ik dienas pārbaudi vai vēl var piesist,
vai augšup gadījumā viņi neslīd vai uz leju;
tie krītot saplīstu, bet es vienalga smeju
par debesīm, kas arī tikai griesti
vien atšķirība - viņām nevar piesist
un pārbaudīt, vai neslīd tās uz leju..
atā. es kāpnes meklēt eju.

[edg]

Tigra2 un edg koprazhojums. Radiits iedvesmaa no shii ziimeejuma.

Tik klusi kā enģeļu čuksti
Sit tauriņa sirds puksti
Tik liegi kā krīt rīta ēnas
Vēdina spārnus viņš

Aizlido garām, nejūt ne mirkli
Ne vēsmas, ne plūsmas, nekā
Tik Viegli aizlidot garām
Spēj sapnis vien pasakā

Lido viņš augstāk, pretīm saulei
Iespīd man acīs tās stars
Neredzu vairāk, bet jūtu, ka blakus
Nostājas skaistuma gars.

Taa garaa tik liegaa, tik briivaa
Ir nemiers kaa cilveekaa dziivaa.
Tur engjelja sirdii tik shkjiistaa
Kaisles uguns deg.

Un dieviigaa engjelja priekaa
Pie manis tas nolaidaas,
Bez vaardiem un bez liekaa
Pie manis piekjeeraas.

Tas ieskataas dzilji man aciis
Tik tuvu, ka juutu taa elpu,
Karstu un gaidu, ko saciis
Bet nesaka tas neko

Tik liecas tuvaak un tuvaak,
Tad apstaajas gandriiz jau klaat,
Un ieliek matos man roku,
Un pieliip pilniibaa.

Man pazuda laiks un telpa
Un kljuva vienalga viss,
Jo bija mums viena elpa
Un viens kjermenis.

Mees elpojaam kaisli tai briidii,
Mees paartikaam viens no otra,
Tai iisajaa laika spriidii,
Ko klaaja muuzhiibas rota.

Bet izbeidzaas viss kaa bij' saacies -
Vinjsh aizlaidaas debesiis.
Kaa bija pie manis tas naacis
No atminjas izgaisiis...

Es seezhu jau ilgi un gaidu -
Meegjinu aizmirst to,
Bet sirdii ilgu vaidi
Apklaaj notikusho.

Es gribu tik reizi, tik vienu,
Tik reizi to atkaartot,
Bet sirdij tik saulainu dienu
Vien reizi var piedziivot.

[Zuzix]

tas kopražojums ir wienkārši kaut kas neaprakstāms x.x
jums ļoti labi izdodas sadarboties (wismaz tā liekas pēc šī darba)

[kahi]

juus zinaat, varbuut tas bija baigi nopietni domāts, bet man taa kaa bišķiit smaids uz luupaam... dzeja tiešām laba, šādus kopražojumus derētu ieviest biežāk!! pati arii labpraat dzejotu ar kādu kopā, tik, kurš ar šitaadu piekritiis ielaisties?!

[edg]

šādus kopražojumus derētu ieviest biežāk!! pati arii labpraat dzejotu ar kādu kopā, tik, kurš ar šitaadu piekritiis ielaisties?!

Patiesiibaa tas bija ljoti vienkaarshi: Tigra2 uzrakstiija dzejolja pirmo pusi, bet es dzejolja perverso pusi. Tas ir kaa ar to komiksu, kur viens otru turpina, tikai dzejaa.