Otakiešu dzeja. Options

[Seila]

***
Nu zini, lai ir pēdējais-
Šis ceriņzieds tik smaržīgais,
Šis ievas zieds tik viltīgais,
Šis jasmīnzars tik sirsnīgais.
Tik smaržīgais kā lietus vasarā,
Tik viltīgais kā acis pustumsā,
Tik sirsnīgais kā draugi saulrietā.
Tik ļoti, ļoti zaudētais
Šis baltais zieds jau vītušais.

[exile]

Jaa rebelam sanaacis cieniigs dzejoliitis man paatiik
Nu ko shis buus mans pirmais meginaajums kopsh 10 gadiem
Tas buus nedaudz depresiivs, kaa arii anglu valodaa - vakar bija depresiiva iedvesma. Izskataas ka man sanaaca kautkaada trilogija no serijas par cilveeka paarveertiibaam

Pure ONE

And so it was, I saw the light
I entered this world never before

I came from the plains which sheltered me
giving me warmth and calming me down

So now I`m elsewhere - the place I don`t know
where even my self is unkown to me

what a wonderful trip I thought to my self
not knowing that now this is my home


Blind ONE

She came from the sky enlightned by sun
I thought it`s an angel who came to my pit
radiating such light could noone from before
everything florished and even did I

As bright is the light - the shadow is dark
I learned all about when she pushed me in hades
Her shine was so cold, that I started to freeze
I was swalowed by darknes of her shade on the ground

I fell into abyss of despair in my heart
Locking all doors with the chains of the doubts
I blamed only me for believing in lie
which created myself when blinded by light

I was such a fool - and jet I`m still one!


smiling ONE

Last night I dreamed in sorrow
I opened my eyes
as the hatred was granted to me

In my dreams I feast on loather
I drink from this well
which is called... which is called humankind

I wish I died long time ago
For heart is black
and jet still craving for blood

A wicked man have I became
in despair my mind cries
for no love thoughts are nasty again

oh nasty thoughts, oh ugly thoughts which are making me smile!

[sabrina19]

Sapnis

Es neko neredzu,
Neko nejūtu.
Uz ceļiem nokritusi,
Knapi elpoju.

Asins aizžņaudz man kaklu,
Es saucu,
Bet nespēju,
Mani tik un tā nedzird.

Mana miesa ir rētās,
Mans vaigs ir asarās,
Mana ticība ir zudusi,
Mana kaisle vēl deg.

Es iecērtu nagus zemē
Un rakstu Tavu vārdu,
Es paceļu rokas pret Debesīm
Un nolādu tās.

Bauda un Sāpes...
Tik ļoti viena otru mīl...

Un tad es pamostos.
Tu vēl esi man blakus.
Es noskūpstu Tevi
Pēdējoreiz.

Šonakt.

29.06.2003.

This post has been edited by sabrina19: Jul 10 2007, 07:45

[rebel]

katastrōfu medicīnas centrs


izmisuma marķieri asinīs
un pietūkuši plaksti:
sižeti tēvē ekrānos
un konstanti avīžu raksti
par ozōna cauruma slāņiem
un slāņa caurumiem gaisā
lūzumi,nāve un apdegumi -
ziniet,var arī skaistāk
par asaru ampulām plauktos
un šļirču apmaiņas iespējām
labdien,man līdzi nav naudas
nekas,tu neesi vienīgā
un vispār, sāpes bez maksas
bet degvīna cenas turpina kāpt
un, sadegot savā mājā
var arī nenoslāpt
dieva tēva un dēla, un svētā gara vārdā
iespersim viņam vēlreiz
noskūpsti pudeli maigi
un tad vēl un vēl līdz piebeidz

[burbulis]

When you breathe when you sleep
Ambition won't let you go
It's gotten so deep in your soul
Rotten you to the core
And then some

It's your fire when gone are desires
Deeper than gold
Made you weak on the knees
Lost your feelings
And then some more
Like never before

This post has been edited by burbulis: Aug 29 2007, 15:48

[ify]

esmu patīkami pārsteigta , ka šajā forumā ir tik daudz talantīgu cilvēku [arī dzejā un prozā ]

jā, kāds šeit vēl kko lasa *norāda uz sevi*

pirms lieku ko no sevis , atļaušos teikt : mani šķita baudījums lasīt šajā topikā
Kaeda
Rebel
Edg
Seila
un citu darbus .. ceru , ka šis topiks neaizies nebūtībā .

***

Šoreiz es sūdzos .
Šoreiz es lūdzos .

Salst .
Piesien daļu pīlādzju man !
Saules un asiņu esences .
Slāpst . Mute kalst .
Deniņos dunoņa skan -
Saules un asinju esence ...

***

kas dzīvs , tas aug .
kas neaug - mirst
un miris kā
smilts irst .

kas nedzivs dilst ,
bet dzivam milzt ,
jo miris brūk
un jūk ,
un grūst ,
dzīlēs pūst .

bet dzīvais ceļ
un veļ
no jauna ,
kaa zeltādu auna
tas visu vēlamo
sevī dzīvu darīs ...

un atkal
dzīvas kājas bruģi deldē ...

[Asuka]

Dzejā atrastais dzejolis.
"Izjūtas''

Bērns uz asfalta zīmē māju,
Kaut kur ceriņi, kā vēnas zili zied.
Septembrī tiem atļauts viss.

Es vaidējis esmu,
Kad ievainots bijis.
Un ārdījies atkal,
Kad sāpums bij` dzijis.

Bet pie pašām durvīm no rīta,
Stāv kāda balta būtne.
Tā bija krēslas krāsā,
Un mazliet par sekundi jaunāka.

Vārds glābjošais.
Atvēries saulei un tumsai aizvēries ciet.

Pārdod bērns zvaigznīti, pārdod puķi,
Nepārdod debesis zemei pāri.

Pārdod man vienu zudušu vārdu,
Pārdod man ēnu.
Viss nodegs.

Jo karsts top drīz spilvenos kuplos vaigs,
Drīz gulta vairs nav man ērta.
Uzdāvini man šo pasauli čukstus,
Skaļu es vairs nevaru izturēt.

Man tevi pasaulīt jāsajūt,
Un tikai vienreiz man tevī būs jānomirst.
Tā cilvēki dzīvo.

Bet pat mirušajiem ir savas sejas,
Tikai ar vasku tās apvilktas.
Un četras svētākās cilvēku garšas -
asiņu, asaru, sviedru un mātes piena.

Uzdāvini man vienu piemirstu, mīļu vārdu.
Tu esi ragana.
Tev ir melns kaķis.
Un reizēm tu pilnmēness naktīs,
Tu smejies, jo tā laikam labāk.

skaidrojošā vārdnīca.

*dzejā atrastais dzejolis. - no dažādiem dzejoļiem paņemtas noteiktas rindiņas un savienotas vienā dzejolī, nemainot vārdu kārtību tajās.

[Kaede]

Retribution

Es tevi nopirkšu
par trīsdesmit sudraba grašiem
un tieši tik, ne vairāk,
lai zina visi cik esi lēts.

Es tevi pārdošu ielas suņiem,
lai apmuļļā dvēseli,
nedaudz pakošļā
un izspļauj.

Vai gribi vēl celties,
Kad nakts vairs
Pat tevi neapskauj?

Rauj sejas ādu nost, rauj!
Un noplēs savu smaidu.
Tie tikai ledaini meli,
Ka kāds tevi gaida.

Kad karnevāls beidzies
Un maskas ir sagrieztas
Tu bēdz.
No patiesības jau sen
mirušas.

[rebel]

es varu uzzīmēt ar pirkstiem
zilus ziedus
uz aizsvīdušā stikla
kas mani sedz
kā televizōra ekrāns
jo esmu pārāk bikla
lai skatītos es debesīs
bez aizsargapvalka
kas acis sargā
pārāk nosalusi,lai ar kurpēm
staigātu pa sausām meža sūnām
rudens pēcpusdienā bargā
ir jāiet basai
caur krūmiem un pār zariem
uz jāizģērbjas kailai meža priekšā
un pazūd biklums
kļūst tik silti
kad sajūtu, kā nāk viņš manī iekšā

[edg]

Uf... Ja tev jaaizgjeerbjas kailai mezha priekshaa tad pienjemu, ka vinjsh ir tas mezhs, un taadaa gadiijumaa varu tikai teikt:
auksti! tev buus auksti!
liidz niereem nosals pauti!
nu varbuut ne gluzhi taa,
bet apmeeram, ...

O, jaa, es kljuustu rupjsh pat internetaa. Suns.

[ShinChan]

...
uz (laikam domāts "un") jāizģērbjas kailai meža priekšā
un pazūd biklums
kļūst tik silti
kad sajūtu, kā nāk viņš manī iekšā

Jēzus Marija, par ko jaunatne mūsdienās domā un dzejo, kad mēs augām, tad gan...

Drīkst es arī mazliet uz tava dzejoļa bāzes padzejošu?

Kad jāizģērbjas kailai meža priekšā
Tad "krāns" ieķerās bikšu priekšā
Un pazūd viss mans tikums,
jo kājstarpē parādās miklums.
Un pēēēšņi kļūst man tik silti,
jo velteņi kājās ir vilkti,
bet, kad sajūtu kā viņš nāk manās iekšās
tā... viss siltums pāriet, gribas vemt, čurāt, nokārtoties pa lielajam, iespert zīdainim un šļūkt uz dibena pa raupju koka mizu (vajadzīgo pasvītrot).
..................................................
"Mammu, mammu, es būšu dzejnieks. Cilvēki mani nesapratīs, es daudz lietošu alkoholu un narkotikas. Miršu nabadzībā, vientulībā, šizofrēnijā un pašā savas dzīves plaukumā. Jēeii!"
"Protams, dēls. Tas ir apsveicami, un mēs ar tēvu tevi atbalstīsim"
...............................................................
Eu, kā man sanāca? Ar vienu piegājienu ielēcu gan dzejā, gan prozā.

This post has been edited by ShinChan: Nov 13 2007, 15:31

[xikes]

Neez, neez, iespējams, tajā laikā -"kad mēs augām"- cilvēki šo daiļdarbu arī saprastu savādāk. Joprojām ir iespējams saskatīt divdomību. Un vienā no variantiem nekā perversa tur nav.
Tik pat labi vainu var novelt uz mūsdienu sabiedrības popularizētajām vērtībām un uztveri.
Ja šo dzejoli izlasītu kāds pirms ~70 gadiem, šaubos, vai viņa un mūsdienu cilvēka pirmās asociācijas sakristu.

[Tigra2]

domaa nesakristu?
xikes nu tu gan esi naivs.
Tai laikā visi to saprastu vēl viendomīgāk, tiem galvā neuzpeldētu visādas ainas kā rebelu reipo kokveidīgi tentakļi.

[xikes]

Nu es jau nezinu skaidri, un tu arī nē, jo neviens nedzīvojām tajā laikā.
Es nesaku, ka, izlasot šo dzejoli, nevarētu iztēloties ainas ne sliktākas par dažādos hentai gabalos vērojamām. Es tikai gribēju teikt, ka tas nav vienīgais veids, kā saprast to dzejoli.
Bet nu, kā kuram
~It's all in your mind..

[Sērfijs]

Nu es jau nezinu skaidri, un tu arī nē, jo neviens nedzīvojām tajā laikā.

Jā, tā nu tas ir, ar vēsturi kā ar bitēm, neko nekad nevar zināt, es vienmēr esmu teicis, ka 2. pasaules karš ir tikai mīts bērnu biedēšanai.