Otakiešu dzeja. Options

[rebel]

zemesriekstu sviesta pļavās
zili zaļas govis ganās

This post has been edited by rebel: Jul 27 2009, 20:54

[Lestats]

nu tad ielikshu te ar kadu no saviem bullshitiem .


Roka sniedz pēc cigaretes,
tā sauc lūk te es,
velna ducis
jau pelnos tapis,
Nolādētajai pelni birst
līdzi taj miers mirst,
projām aiznests
drīzāk nozagts,
bet visdrīzāk maksa
pavisam godīga,
jo pretī guvu
jaunu jūtu,
kas kaulus lauž
kopā mani grauž.


Lestats





Piekdienas nakts pārdomas.

Sveiks brāl!
tu gan kritis tāl' ,
prāta druskas
vēl nedaudz rūsas
neliekas pat smieklīgi
stulbi vienīgi
dūre niez sist
bet nevēlos tik zemu krist
smieklīgas sejas
skatās no lejas
nožēlojama sūtība
destruktīva cūcība.

This post has been edited by Lestats: Jun 22 2009, 09:19

[edg]

Man pirmajā dzejolī visas atskaņas izklausās neiederīgi. Bez tām būtu labāk. Kaut kā debīli griež pa vidu, piemēram, "guvu" un "jūtu" pēkšņi absolūti bez jebkādām atskaņām, un neizskatās, ka tu to tīšām esi darījis, lai kaut ko ar to uzsvērtu. Instinktīvi mēģinu sameklēt to atskaņu, varbūt nākošajā rindiņā, līdz ar to sasteidzu "kas kaulus lauž, kopā mani grauž", un šitādas rindiņas būtu jālasa lēni, citādi nepaspēj iztēloties.

Plus, protams, augstu mākslu nevar kritizēt, bet es manāmi aizķeros pie teikuma saprašanas, kurš sastāv no 3 neatkarīgām daļām.

Roka sniedz pēc cigaretes,
tā sauc lūk te es,
velna ducis
jau pelnos tapis,

Daudz ērtāk uzsūkt to pantu, ja būtu domu zīme:

Roka sniedz pēc cigaretes,
tā sauc lūk te es --
velna ducis
jau pelnos tapis,

Bet, ja padomā vairāk, iespējams, ka ar "tā sauc lūk te es" tu esi nevis ieturējis dīvainu stilu, izvēršot "es sauc", bet gan mēģinājis pateikt "tā sauc; lūk, te es,"
Man bez tiem komatiem toč grūti iebraukt.

Trešais, kas reāli traucē lasīt ir tas, ka temps mainās un neizskatās, ka vietā. Pirmā rinda satur pilnu teikuma daļu, tāpēc es ieturu pauzi, iztēlojos, otrajā vēl tas pats, bet tālāk lasu "velna ducis" (domāju "W"), "jau pelnos tapus" (domāju "TF?"). Kādā jēgā tu pēkšņi pārlec uz divu rindiņu lasīšanu vienā piegājienā - lai izklausītos pēc šitiem, kas katru vārdu liek savā rindā? Viņi vismaz to dara ar apdomu, un lasīšanas temps mainās lasītājam ērti, lai var daudzmaz iejusties!
Otrā virzienā lēciens arī nepatīkams. Sk. tās pašas "jo pretī guvu jaunu jūtu". Šitās abas rindiņas lasās vienā vilcienā un es uzreiz tādā pašā tempā rauju klāt nākamās divas. Nepārproti - teikuma daļa atsevišķā rindiņā ir ok, piemēram, "smieklīgas sejas" ir uz robežas, jo ļauj aiz sevis izlasīšanas jau kaut ko iztēloties, kas, diemžēl, ir neiespējami pēc "jo pretī guvu". Nedod dies pie "jo pretī guvu" pakavēties un iztēloties, ka kaut kas tiek fiziski dots, un pēc tam ablomīties pie nākamās rindiņas. Ja tavs mērķis ir, lai dzejolī var atklāti iejusties, tas nedrīkst būt maldinošs...

Otrais dzejolis ir par kārtu labāks kā pirmais.

P.S. Vēl aizvien man reizi pa reizei uznāk šitos murgus rakstīt

[Lestats]

Paldies par tām pūlēm drukāt par manu skricelējumu

[FuschichO]

Mega ūber nakts vidus emocionālā izlāde apskaidrības brīdī, atbilstoši piektā elementa hermētiskajam statusam, un es nezinu, vai kordālā diareja prasa komentārus

Should I say goodbye
To all the Angels
Just because
They don't belong to me?
Should I wave farewell
For they're beyond my reach?

Or should I shed tears,
Plead for attention?
Should I beg
For their unspoiled love?
And should I pretend
To be as white as dove?

My heart is breaking-
I could never lie
I shan't steal
Their wings and vestal light.
I shan't ever be
As merciful and white

I shall let them go
Not to spoil their hearts
It pains me
But I shall bear the weight.
I'm but a shadow
But in Light I keep my faith

[edg]

Par spīti tam, nevaru neiesmērēt, ka pie beigām apjukumu rada tie daudzie but but but.

Es arī māku dzejot, ne tikai saskatīt kļūdas dailē:

Reiz pa ceļu gāja
Kāja!
Tai uz galvas uzkrīt
Biezpiens!

Vau, vau,
Biezpiens saka mjau!
Mjau, mjau,
Kāja saka: "Ej taču zini kur, losis kaut kāds, besī ārā, kraties prom takš!"

[FuschichO]

Beigās bija lauzti. Tu klausies metālu?

[edg]

Beigās bija lauzti. Tu klausies metālu?

Man arī liekas, ka mana dzeja ideāli vārdi metālam... Bet piekrītu, ka lēni lasot (tai skaitā dziedot), tie but but but traucē daudz mazāk.

[Lestats]

Cilvēku masas kur kustās,
Domas to aklās,
Sapņi viņu vienveidīgie,
Tik sasodīti apnicīgie.

No ēnas lūkojos es uz pasauli,
Ienīstu to spilgto sauli,
Bet visapkārt par to priecājas klauni,
Es sāku smieties ļauni.

Daļa no šīs masas tiecas pēc meliem,
Klausot mācītājiem tik pat akliem,
Vēl daļa no klauniem dzīvo tikai naudai,
Krāj it kā dzīvei naivi saldai.


Lestats




maita ne dēls

Beidz savas muļķības
apkārt bārstīt
jo tie tavi nejedzīgie
teksti uz nerviem krīt
nē tas bija par vieglu teikts
tādēļ ka drīz būšu beigts
no šī vājprātīgā marazma
un kāda tev baigā atmazka
savai uzvedībai pālī
izmērcē mums jau trūdošos prātus sālī
jo redz tu ķip čakli strādā
bet mūsu klātbūtne garīgo maitā


Ceļā jauna porcija sūdu
par šo žūpu
kas devē sevi par māti
par kārtējo viņas sāpi
ko pļurkst un citus vaino
par viņas dzīvi sūro
ko tu vispār runā?
peldies vienā vienīgā žļurgā
pietiks māt...ardievas morālēm
jānodod tevi vislabākajam zālēm
tavu galvu izšķaidīt pret sienu
tā davātu tev mūžīgo mieru.


This post has been edited by Lestats: Jul 30 2009, 00:56

[edg]

Personīgais viedoklis - man patīk sākumi tiem dzejoļiem. Uz beigām paliek garas rindas, zūd ritms. Tu tur gāz informāciju, zaudē izteiktu naidu un riebumu, pazaudē spēju iejusties. Ideālas beigas, manuprāt, būtu īsas un kā ar nazi mugurā.

Vislabāk patika šitais posms, un dzejolis varēja ar to arī beigties.

Bet visapkārt par to priecājas klauni,
Es sāku smieties ļauni.

Un šitais teikums man patika, cerēju, ka pāriesi no nozākāšanas uz uzbrukumu:

ko tu vispār runā?

[Lestats]

njamm kad vēl\ak pats pārlasu ar tā liekas...

[Koneko]

Zinu, ka mani noliks ātri un pamatīgi, jo neesmu nekāda dzejniece un uzskatu, ka man šinī jomā ir pat tāds kā anti-talants, bet tik un tā padalīšos un JUMS biedriem otakiešiem. Šīs rindas es pilnīgā randomā uztriepu reiz skolā - emociju iespaidā.

God I hate you.
You piss me off.
You're everything I ever wanted,
You're everything I hate...

I used to love you,
I like to hug you,
I want to kiss you,
I really do miss you...

Lying out of my ass,
I say everything's okay.
But my head's a mess -
I must confess...

Our life is like a game.
I reveal my cards too fast.
You don't play like that,
That's why I'm always last...

[Tenma]

ko nozīmē "Lying out of my ass"? taa ir ok, vismaz atskaņas ir

[Koneko]

ko nozīmē "Lying out of my ass"? taa ir ok, vismaz atskaņas ir

Nu... ja man vajadzētu pārtulkot precīzā latviešu valodā, tas nebūtu tik viegli izdarāms. Tāpēc palikšu pie - ĻOTI melot. :3

[reien]

Laikam jānopublicē kāds no maniem garadarbiem...

1.Lūdzu -nesoli man mēnesi
Jo tas tur nekad nebūs
Lūdzu -nesoli man zvaigznes
Tās sen jau izdzisa
Nesoli man pasauli
Jo tā jau sabruka
Nesoli man sirdi
Jo tā jau salūza
Nesoli man it neko
Jo pildīt nespēsi
Nemīli mani, jo nav vērts
Pasakām par princi, neticu
Saldi dus tas kaut kur tāles
Tā, pat kā karalienes sirds.


2.Zema balss tukšumā skan....
Tā vēsta par dzīvi kas kādreiz bijusi....
Piedodiet man....
Par to ko darīju,par to ko darīšu un daru.....
Par dzīvi ko dzīvoju un domām ko domāju....
Zema balss tukšumā skan...
Tā vēsta par salauztu dvēseli kas nebūtībā san... Piedodiet par lēmumu kuru pieņemšu..
Ceru, ka saprotat to...
Tu jūti, ka mute ciet azivērta...
Bet sirds kliedz to visu ko vēlies...
Zema balss tukšumā skan- tā vēsta par eņģeļiem kas raud...
Kad eņģeļi raudās tad viss reiz bus pateikts...
Kad eņģeļi raudās tad viss reiz būs piedots...
Kad eņģeļi raudās labs cilvēks jau nebūs....
Kad eņģeļi raudās ziema būs klāt..
Asinis sniegā un šaujamais rokā...
Zema balss tukšumā skan...
Tā vēsta par dzīvi kuras vairs nav...
Dziļā ziemā...
Dobjš šāviena troksnis pārrauj tukšumu svēto...
Un nu vēl labs cilvēks aizgājis....