Emīlijas pēdējais rudens..., Ji gara darbs... svaigi izcepts... <_< Options

[ReD_FoXy]

Neiaiztieciet manu topicu
Shodien visiem par prieku ielikshu jaunu dalju... peec stundaam divaam vai trim...
Un, Shumnis, tev par prieku izdomaaju pagriezt staastu bik uz fantasy un scary dalju... Domaaju Shaisuke buus staraa...

[ReD_FoXy]

Chapter 7...

Ārā jau bija satumsis. Mēs divatā gājām pa vienu no parka celiņiem, mēs nerunājām. Spilgts mēness zaigoja debesīs radīdams neparastu noskaņu.
- Pilnmēness... - nočukstēju. Džastins pievērsa skatienu debesīm. Viņa acis dīvaini iemirdzējās. Man sametās bailīgi.
- Nebaidies... - viņš teica man. Es salecos. ''Kā viņš..?'' jau kuro reizi sev jautāju.
- Es tev gribētu atklāt kādu noslēpumu. Bet es esmu gļēvulis, jo baidos. Baidos ka nesapratīsi mani. Bet kāpēc vēljoprojām tev nekas... - puisi nepabeidza.
- Kas man?? - iesaucos. Es vairs negāju uz priekšu, bet stāvēju kā zemē iedzīta nagla. Mēģināju izsekot drauga skatienam. Džastins skatījās uz koku, kas atradās zāliena vidu pārdesmit metrus no celiņa uz kura abi stāvējām.
- Kas pie velna... - teicu.
- Kuššššš... - puisis man aizrādīja pielikdams rādītāj prirkstu pie savām lūpām. Viņš nenovērsa skatienu no tā koka. Tad arī es to pamanīju - melns vīrieša stāvs iznira no koka ēnas. Vīrietis pacēla labo roku Džastina virzinā. Pēkšņi atskanēja šāviens. Džastins atspērās ar kājām no zemes palekdamies neparasi augstu gaisā. Atskanēja otrs šāviens. Novērsōs no puiša, kurš kā likās vienkārši karājās gaisā, un paskatījos uz vīrieti. Viņa roka bija vērsta manā virzienā. Manas acis bailēs iepletās. Gribēju bēgt. Uz mājām... Bet bija jau par vēlu. Sajutu spēcīgu rāvienu un sāpes vēderā. Nogāzos uz asfalta. Pielikusi roku pie vēdera konstatēju ka es asiņoju.
- EMIJ!!! - Džastins iekliedzās un piezemējas man blakām.
- Sāp... - es izdvesu caur sakostiem zobiem.
- Es zinu... - viņš atbildējas un pietupās man blakām. ''Ko man darīt??? Viņa vēl nedrīkst mirt, bet es negribu lai viņai jāiet tas ceļš...'' puiša domas lidoja vēja spārniem.
- Ceru, ka tu man piedosi, bet man nav citas izvēles. - vinš pacēla roku. Es izbrīnā iepletu acis. Domāju ka viņš tulīt ''izbeigs manas mokas''... Bet Džastins iekoda sev rokā. Pa to sāka tecēt asinis.
- Ko tu... - es izspiedu. Es kuru katru mirkli varēju nomirt, noasiņot, bet viņš kā kaut kāds slimais kodīja sev rokas...
- Uzticies man, lūdzu... - Džastins teica ar asiņainām lūpām. Viņš pielika asiņaino roku man pie mutes. Es saviebos. Lai gan bieži graizīju savas rokas, asinis man tik un tā likās pretīgas.
- Ak dies... Tev vajag tikai mazliet... - puisi teica piespiezdams savu roku man cieši pie lūpām. Aizvēru acis. Pāris reizes pasūcu viņa asinis un noriju krietnu malku. Nezinu kāpēc tā darīju. Tās bija tik pretīgas... Brīdi valdīja klusums. Pat nevarēja dzirdēt kā vējš čabina rudens lapas. Džastins piecēlās, pagriezās un gāja prom. Viss notika palēlināti. Es vairs neko nesapratu. Viņš apsēdās uz zāliena tālāk nost no manis. Man sāka reibt galva... Un mana sirds pēķšņi... apstājās...
[To Be Contuned]

Pieoddiet ja ir kaadas pareizraxtiibas kljuudas...
Driiz buus turpinaajums.

[ReD_FoXy]

Labaak taas asinis nebuutu dzeerusi, bet nomirusi...Citaadi no Hellsing org. taapat neizbeegs

Nu bet redzees kaa buus taalaak...

haha... es jau arii nebuutu dzeerusi un labaak mirusi, bet staastam tak kkaa jaaturpinaas... un jums tak vajadzeeja kaut kaadus negaidiitus notikumus... tak luudzu... manis peec...

[ReD_FoXy]

Izveeleejies smagu un gruuti aprakstaamu teemu, jo parastam cilveekam ir gruuti iedzjiljinaaties, kas un kaa tas ir ka.... :[
Tachu veelu veiksmi...

Manupraat tas ir diezgan viegli... Noskaties paaris vampiiru filmas/animes un palasi paaris graamatas un tas buus piece of cake...
Bet neiesim auzaas... Topicam jaabuut par manu staastu

[pinksakura]

hey hey atkal rakstam..super ka sviņs k-kāds vampīrs?

[ReD_FoXy]

hey hey atkal rakstam..super ka sviņs k-kāds vampīrs?

Tad jau redzees... Es tieshaam negribu spoilot... Bet pateicoties dahzam labam [ jaa jaa Shumins runa iet par tevi ] man tagad staasts buus jaaraxta garaaks... Un tagad buus diezgan lielas izmainjas kopeejajaa scenaarijaa...

[ShinChan]

Hmm, i see where this story is going... Interview with Vampire rings a bell?

Tā pēc ilgiem laikiem pakomentēshu kādu kreatīvu. Salīdzinājumā ar sākuma chapteriem ir acīmredzami uzlabojumi, protams, šur tur saglabājas liekvārdība, šur tur gadās pa atkārtotiem vārdiem tipa, "man likās, ka man ir jāieddur sev dibenā adata", taču kopumā ir ok.
Bet...lielākā atsvešinātība lasot tavu tekstu man radās tad, kad nonācu saskarsmē ar to čapteri, kur Džastins sāk sarunu ar Rodžeru. Piedošanu, bet tā saruna ir tik pat falša, kā RīgasBalzāma šņabis. Nu tikko kā satikušies cilvēki tik neformāli nesarunātos, un vecais nesāktu klārēt bez maz vai par to, ka viņam ar sievu gultā neesot bijusi īsti saderība. Bet principā šī ir lieākā iebilde tava teksta sakarā. Gaidam turpinājumu.

This post has been edited by ShinChan: Sep 21 2005, 17:08

[ReD_FoXy]

Hmm, i see where this story is going... Interview with Vampire rings a bell?

Tā pē ilgiem laikiem pakomentēshu kādu kreatīvu. Salīdzinājumā ar saķuma chapteriem ir acīmredzami uzlabojumi, protams, šur tur saglabājas liekvārdība, šur tur gadās pa atkārtotiem vārdiem tipa, "man likās, ka man ir jādiedur sev dibenā adata", taču kopumā ir ok.
Bet...lielākā atsvešinātība lasot tavu tekstu man radās tad, kad nonācu saskarsmē ar to čapteri, kur Džastins sāk sarunu ar Rodžeru. Piedošanu, bet tā saruna ir tik pat falša, kā RīgasBalzāma šņabis. Nu tikko kā satikušies cilvēki tik formāli nesarunātos, un vecais nesāktu klārēt bez maz vai par to, ka viņam ar sievu gultā neesot bijusi īsti saderība. Bet principā šī ir lieākā iebilde tava teksta sakarā. Gaidam turpinājumu.

Ak jel kaa es gaidiiju jel mazuminju no Shinchana uzmaniibas...
khem... ehh... veelak atklaasies shis diivainais fenomens - Rodzhera vieglaa runaashana... tieshaam paldies par ieteikumiem... [Shinchans ir viens no retajiem kura kritikaa patieshaam ieklausos]...

[Shaisuke]

Piekriitu ShinChanam, tik tieshaam neparasta liidziiba ar Interwiev with a vampire Bet man patiik.

~BN~

[ReD_FoXy]

Piekriitu ShinChanam, tik tieshaam neparasta liidziiba ar Interwiev with a vampire    Bet man patiik.

~BN~

man tu peec manaam domaam ir viskautkas no visdazhaadaakajiem vampire story/films... Jo taalaak buus - jo asinjainaak ies...

[ReD_FoXy]

Chapter 8...

Strauji atvēru acis. Manas acu zīlītes palika pavisam maziņas, tik mazas kā divi melni punktiņi. Man viss likās citāds. Debesis kā vienmēr bija zilas, kā vienmēr, bet... savādas... Strauji ievilku pirmo elpu, tāpat kā mazs bērns tikko piedzimstot. Ātri piecēlos sēdus. Atcerējos visu iepriekš notikušo. Pieliku roku pie vēdera un palūkojos uz to. Kreliņš bija cauršauts un cauruma malas bija klātas ar manām asinīm, bet miesa bija vesela. Ne brūces, ne rētas, nekā... Noņēmu saites no rokām un arī uz tām vairs nebija rētu. Dedzinājuma rēta arī bija pazudusi. Satraukumā noelsos.
- Labrīt... Bet laikam labāk būtu teikt labvakar. - teica Džastins kurš visu šo laiku bija nosēdējis uz mauriņa un vērodams mani.
- Kas noticis ar mani? Es taču nomiru! - es viņam teicu pieceldamās kājās.
- Nu... jā. Tu esi mirusi. - viņš teica skatīdamies tālumā, - Tāpat kā es.
- Bet es taču neesmu spoks. un tu arīdzen ne. - atbildēju. Es jutos pārāk dzīva lai noticētu ka esmu mirusi. Es jutu kā sirds pukst. Bet tā pukstēja savādāk.
- Tu esi.. vampīrs. - Džastins to pateica ar grūtībām. Man sagriezās galva to dzirdot.
- Tādu vampīru nemaz nav! - to teikdama centos to sev arī ieskaidrot.
- Ir. - puisis vienkārši atbildēja.
- NAV!!! - es strīdējos pretī. Galva reiba arvien stiprāk. Nostāvēt kājās vairs nevarēju, tādēļ apsēdos.
- Tev vajag asinis. - Džastins teica uzlūkodams mani.
- Tavējās es vairs nedzeršu. - atcirtu.
- Es tev savējās nemaz vairs nedošu. - viņš atcirta pretī un pasmaidīja. Viņa dzerokļi bija neparasta garuma.
- Kur tad es tās raušu? - vaicāju.
- Man ir. Mums kādu laiciņu pietiks.
- Tev mājās glabājas asinis? - neizpratnē saviebos.
- Jā, jo man nepatīk kost cilvēkiem...
- Bet sev patīk kost? - pajokoju.
- Ja un kā vēl. - puisis piespēlēja.
- Kur tu tās ņem? - painteresējos.
- Dažkārt apmeklēju slimnīcas. - viņš viltīgi pasmīnēja. Man galva jau sāka sāpet. Sāpīgi pulsēja deniņu rajonā.
- Neaprakstāmi dīvaina sajūta. - teicu un apņēmu galvu ar rokām cerēdama ka sāpes mitēsies.
- Tu esi izslakusi. Dosimies pie manis. - puisis pacēla mani savās rokās. Viņš sāka skrien, un skrēja ātri un veikli. Džastins pat nenogura mani nesot visu ceļu līdz mājām un pa kāpnēm arī. Es visu laiku kopš draugs paziņoja ka esmu dzīvais mironis centos sev ieskaidrot ka es guļu. ''Tas ir tikai sapnis...'' teicu sev. Drīz mēs bijām pie pazīstamā dzīvokļa durvīm. Viņš nolaida mani zemē un es atstutējos pret sienu. Kājas trīcēja. Džastins atslēdza durvis un palīdzēja man ieiet iekšā...
[To Be Contuned...]

[AmnE]

hmm.. interesants paveersiens!!

[ShinChan]

Ak jel kaa es gaidiiju jel mazuminju no Shinchana uzmaniibas...
khem... ehh... veelak atklaasies shis diivainais fenomens - Rodzhera vieglaa runaashana... tieshaam paldies par ieteikumiem... [Shinchans ir viens no retajiem kura kritikaa patieshaam ieklausos]...

Ar ko tad es tādu godu izpelnījies?

[ReD_FoXy]

Ak jel kaa es gaidiiju jel mazuminju no Shinchana uzmaniibas...
khem... ehh... veelak atklaasies shis diivainais fenomens - Rodzhera vieglaa runaashana... tieshaam paldies par ieteikumiem... [Shinchans ir viens no retajiem kura kritikaa patieshaam ieklausos]...

Ar ko tad es tādu godu izpelnījies?

nez.. tu iedzen respektu... ceru ka tev mans staasts liekas vismaz kaut cik interesants

[Shaisuke]

tāpat kā mazs bērns tikko piedzimstot

Un kaapeec man shis tik NEZEELIIGI atgaadinaaja Interview with a vamp? Brrr, taisni baisi paliek. Tev ar Anne Rice liidziigs domu gaajiens?

~BN~