Gadsimta jautājums. Options

[lastguru]

Vienalga cik liela bezgaliiba buus …

Bezgalība ir bezgalība, viņa vienmēr būs vienādi liela.

to tikai skolaa taa saka. bezgaliibas var saliidzinaat, saskaitiit, daliit, un taa taalaak...

[Yanka_ronin]

to tikai skolaa taa saka. bezgaliibas var saliidzinaat, saskaitiit, daliit, un taa taalaak...

Saliidzinaat, saki? kas lielaaks? bezgaliiba vai bezgaliiba?

[EndlessReality]

Vai kāds nevar man paskaidrot, KĀ var saskaitīt vai atņemt divus NEBEIDZAMUS lielumus?!

P.S. Kur vēl var kaut ko mācīties, ja ne skolā?

[Sigfa]

nu ir taada lieta, ka ir divas bezgaliibas. Miinus bezgaliiba un plus bezgaliiba. -bezgaliiba + +bezgaliiba = 0 (pienjemot, ka taas ir preteejas veertiibas); -bezgaliiba < +bezgaliiba; +bezgaliiba/+bezgaliiba= 1; (pienjemot, ka taas ir vienaadas veertiibas, jo ar vienu simbolu apziimeejam konkreetu veertiibu, relatiivu/abstraktu, shajaa gadijumaa). Bezgaliiba + bezgaliiba= 2bezgaliiba;

[lastguru]

operaacijas ar bazgaliibaam (apziimeesim to kaa "bz" shajaa postaa) ir matemaatiskaas analiizes pamati, ko maaca pirmajaa kursaa. Operaacijas kaa 0/0, bz/bz, 0*bz, bz-bz, 1^bz, 0^0, bz^0 sauc par nenoteiktiibaam, jo rezultaatu noteikt nevar. es tagad njemu savu veco burtniicinju matemaatikaa un atrodu sekojoshu piemeeru:

teiksim, x tiecas uz bezgaliibu (taatad x=bz). mums vajag izreekjinaat, cik tad buus (3x^2 + x) / (1 - x^2). un rezultaats ko dabujam ir -3 . pirmajaa kursaa ir daudzi shaadi te uzdevumi un dazhaadas metodes kaa tikt pie konkreetaa rezultataa kad uzdevumaa ir vienas vieniigas bezgaliibas

[Sigfa]

kas tas '^' taads?

[Niks]

kas tas '^' taads?

Tā C++ (citas neesmu mācījies) apzīmē kāpinājumu, piemēram, 2^8 nozīmē "divi astotajā pakāpē".

[Sigfa]

C++ esmu maacijies, bet neko taadu nav naacies redzeet :S

[Niks]

Ļoti ilgi neesmu neko kodējis, tāpēc varbūt nepareizi atceros, taču, manuprāt, kad taisīju savu kalkulātoru, es tā realizēju kāpināšanu.

[bubu]

Bezgalības ir divu lielumu - saskaitāmas (tik cik naturālo skaitļu kopā N ir daudz skaitļu) un nesaskaitāmās - tik cik reālo skaitļu kopā ir daudz skaitļu.
Otrā bezgalība ir lielāka nekā pirmā, bet pa vidu starp viņām citas bezgalības nav.

Ar ^ apzīmē kāpināšanu, jeb iekš C veidīgajām valodām izslēdzošo vai operāciju.

Atšķirība starp apli un kiljonstūri ir redzama, ja apļa rādiuss ir vismaz 25 metri

Ļoti šaubos.
Tā kā katras regulāras figūras lenķa (tā kas vilkts no viena stūra līdz centram un tad līdz blakus stūrim) lielums ir 360/n, tad paņemot kautvai regulāru 1000000-stūri (miljons=n) iegūsim lenķi 0.00036 grādi. Un izrēķinot vienas šķautnes garumu (2*R*sin(lenķis)) iegūsim ~0.003 centimetrus (0.03 milimetri). Un tas ir ļoti maz (salīdzinot ar tiem 25 metriem).
Taču tā kā šis garums kiljonstūri ir daudz daudz lielāks par vienu miljonu, tad tie milimetri būs daudz daudz daudz mazāki par jēdzīgi izmērāmu attālumu tam 25m rādiusa kiljonstūrim. Pie tam kilijons ir skaitlis formā 10^(3*10^3000+3), tad ir skaitlis, kuru nuļļu skaits rakstām ar vairāk kā 3000 nullēm. Tur nekādi nu nesanāks izmērāms lielums. (sīnusa argumenta vērtībai tiecoties uz 0 (1/n) arī vērtība tieksies uz 0).

[Sigfa]

Bezgalības ir divu lielumu - saskaitāmas (tik cik naturālo skaitļu kopā N ir daudz skaitļu) un nesaskaitāmās - tik cik reālo skaitļu kopā ir daudz skaitļu.
Otrā bezgalība ir lielāka nekā pirmā, bet pa vidu starp viņām citas bezgalības nav.

Ar ^ apzīmē kāpināšanu, jeb iekš C veidīgajām valodām izslēdzošo vai operāciju.

Atšķirība starp apli un kiljonstūri ir redzama, ja apļa rādiuss ir vismaz 25 metri

Ļoti šaubos.
Tā kā katras regulāras figūras lenķa (tā kas vilkts no viena stūra līdz centram un tad līdz blakus stūrim) lielums ir 360/n, tad paņemot kautvai regulāru 1000000-stūri (miljons=n) iegūsim lenķi 0.00036 grādi. Un izrēķinot vienas šķautnes garumu (2*R*sin(lenķis)) iegūsim ~0.003 centimetrus (0.03 milimetri). Un tas ir ļoti maz (salīdzinot ar tiem 25 metriem).
Taču tā kā šis garums kiljonstūri ir daudz daudz lielāks par vienu miljonu, tad tie milimetri būs daudz daudz daudz mazāki par jēdzīgi izmērāmu attālumu tam 25m rādiusa kiljonstūrim. Pie tam kilijons ir skaitlis formā 10^(3*10^3000+3), tad ir skaitlis, kuru nuļļu skaits rakstām ar vairāk kā 3000 nullēm. Tur nekādi nu nesanāks izmērāms lielums. (sīnusa argumenta vērtībai tiecoties uz 0 (1/n) arī vērtība tieksies uz 0).

[edg]

Kas par debiilu topiku? Tas, protams, man netraucees iesaistiities...

Kam man ticeet? Tam, ka kiljons ir 10^(3*10^3000+3)/bubu/ vai tam, ka kiljons ir skaitlis, kura nuljlju skaits tuvojas bezgaliibai/aigarius/? Pirmajaa gadiijumaa atshkjiriibu izmeeriit ir ok. Bet, ja nuljlju skaitam tuvojoties bezgaliibai, arii pats skaitlis tuvojas bezgaliibai, tad atshkjiriibas izmeeriishanai buutu vajadziigs meerinstruments, kas speej izmeeriit bezgaliibto dalju. Un taads neeksistee. Jaa, var jau abus divus ripinaat pa kalnu zemee, bet energjijas zudumi konstantaa laikaa taapat buus bezgaliigi mazi, neizmeeraami.

Shumins, par matrix: Tu vari raseet matriksaa vai nematriksaa, bet atshkjiriibu tavam raseejumam no aplja var redzeet jau mikroskopaa.

[bubu]

edg: http://en.wikipedia.org/wiki/Other_names_of_large_numbers

[edg]

edg: http://en.wikipedia.org/wiki/Other_names_of_large_numbers

Es visaadi centos kilijonu angliski uzrakstiit, bet killillion (ar 4 l) galiigi galvaa nenaaca.
Labi, taatad kiljons ir izmeeraams lielums. Patiikami. Kaadas vareetu buut vajadziibas kaadreiz atshkjirt kiljonstuuri no aplja? Kaa zinaams, viss, kas sastaav no atomiem, pats par sevi nav aplis, tas var buut tikai aplja tuvinaajums. Ja viss normaalaa dziivee ir aplja tuvinaajums, taapeec nav vajadziibas peec shiis atshkjirshanas. Kas tik slims ir jaameera, lai buutu vajadziiba peec atshkjirshanas? Varbuut tas ir kaut kas ekstra mazs, piemeeram, kaadas ubermazas daljinjas forma vai kustiibas orbiita. Un izmeeriit kaut kaa ljoti maza 10^10^3000 dalju...
P.S. Man tieshaam nenaak praataa nekas nemateriaals, kam vareetu meeriit formu.

[K@fs]

Stūris ir un paliek stūris