Filozofiskās Pārdomas No. 42!, Apsveicami! Patiešām! Options

[lastguru]

njaa... te diskusija jau aizgaaja sviestaa

1. uz jautaajumu atbildeeju "nee", jo vairaak vai mazaak pievienojos aigariusa kommentam par to ka tiesiibas balsot jaadod tiem kam IQ ir paari 100.

2. Par valsts iekaartu... (principaa, shii ir kopija no attieciiga topika spama forumaa: http://s13.invisionfree.com/spamer/index.php?showtopic=60 ) kaada veel demokraatija? tas ir visbezjeedziigaakaa valsts iekaarta... kas var buut labs ja varu dod puulim? nekas no taa labs nekad nav sanaacis. aristokratija (vai oligarhija) un monarhija (vai diktatuura) ir daudz labaakas iekaartas. bet pati labaakaa laikam vareetu buut teokraatija, ja visi tic vienam un tam pasham. No manas diskusijas ar aigariusu:

I must say that - yes, the ideal government is a monarchy, but only if the king is "good".
Democracy is a compromise - the society get such leadership as it deserves, so the only thing you can try to do is to get a smart society to live in.

but there youve got a dai-mondai (huge problem), as not only smart society has never been observed as for now, but also most of the society does not and should not care about evaluating those who strive for power

3. par revoluucijaam. sheit, Nik, tu jauc divas lietas: short-term economy un long-term economy. Jaa, peec revoluucijaam biezhi valsts ekonomika atrodas drupaas, bet es gribeetu teikt ka tomeer ilgterminjaa ekonomika ar laiku var (ne vienmeer taa notiek, bet var) uzlaboties un paarspeet pirmsrevoluucijas liimeni.

[not_alone]

tas,protams,atkarīgs no tā,ko uzskata par garīgi atpalikušu.

[Niks]

3. par revoluucijaam. sheit, Nik, tu jauc divas lietas: short-term economy un long-term economy. Jaa, peec revoluucijaam biezhi valsts ekonomika atrodas drupaas, bet es gribeetu teikt ka tomeer ilgterminjaa ekonomika ar laiku var (ne vienmeer taa notiek, bet var) uzlaboties un paarspeet pirmsrevoluucijas liimeni.

Piekrītu, taču šis periods, kad dzīves līmenis ir zemāks nekā pirms revolūcijas, nav noteikts, tātad tie var būt 50 un vairāk gadi (vesela paaudze), turklāt tas ir atkarīgs no valsts iekārtas pirms un pēc revolūcijas, piemēram, pēc tam, kad PSRS okupēja Latviju, ilgtermiņā dzīves līmenis tomēr bija zemāks nekā, ja Latvija netiktu okupēta, bet pēc neatkarības atgūšanas ilgtermiņā dzīves līmenis uzlabojās (ja ekonomika ir stabīla, ilgtermiņā dzīves līmenis uzlabosies, jautājums vienīgi cik ļoti).

[ShinChan]

njaa... te diskusija jau aizgaaja sviestaa

1. uz jautaajumu atbildeeju "nee", jo vairaak vai mazaak pievienojos aigariusa kommentam par to ka tiesiibas balsot jaadod tiem kam IQ ir paari 100.

2. Par valsts iekaartu... (principaa, shii ir kopija no attieciiga topika spama forumaa: http://s13.invisionfree.com/spamer/index.php?showtopic=60 ) kaada veel demokraatija? tas ir visbezjeedziigaakaa valsts iekaarta... kas var buut labs ja varu dod puulim? nekas no taa labs nekad nav sanaacis. aristokratija (vai oligarhija) un monarhija (vai diktatuura) ir daudz labaakas iekaartas. bet pati labaakaa laikam vareetu buut teokraatija, ja visi tic vienam un tam pasham. No manas diskusijas ar aigariusu:

I must say that - yes, the ideal government is a monarchy, but only if the king is "good".
Democracy is a compromise - the society get such leadership as it deserves, so the only thing you can try to do is to get a smart society to live in.

but there youve got a dai-mondai (huge problem), as not only smart society has never been observed as for now, but also most of the society does not and should not care about evaluating those who strive for power

3. par revoluucijaam. sheit, Nik, tu jauc divas lietas: short-term economy un long-term economy. Jaa, peec revoluucijaam biezhi valsts ekonomika atrodas drupaas, bet es gribeetu teikt ka tomeer ilgterminjaa ekonomika ar laiku var (ne vienmeer taa notiek, bet var) uzlaboties un paarspeet pirmsrevoluucijas liimeni.

1. Augstprātīga pieeja. Pētījumi ir pierādījuši, ka ne vienmēr cilvēka IQ ir noteicošais lielums (gan testu, to veikšanas procedūru nepilnību dēļ, gan paša IQ pārspīlētās nozīmes dēļ) vērtējot cilvēka spēju izprast un analizēt procesus, kā arī noteikt augstāko labumu sev un sabiedrībai kopumā. Domāju parakājoties inetā (ko man pašam ir slinkums darīt) atradīsim virkni cilvēku, kas ieguvuši pasaules vārdu, lai gan to intelekta koeficients ir zem šī mistiskā simtnieka.
Bet trakonama puišiem tiešām nevajadzētu piešķirt balsstiesības.
2. Vēlētos dzirdēt pamatojumu, kapēc monarhija un aristokrātija (izskatās pēc Aristoteļa dalījuma) ir labākas par demokrātiju,kas gan vairāk ir politiskais režīms ne valsts iekārta? Alkas pēc stingrās rokas, kas ieved kārtību? Manuprāt tas ir kaut kāds viduslaiku arhaisms, rudiments. Par teokrātiju man pat grūti izteikties. Tās ceļs ved vienīgi uz stagnāciju un tāda sabiedrība ilgtermiņā degradējas un iznīkst, jo ir nogriezti visi priekšnoteikumi attīstīties. Jautājums: vai mūsdienu sabiedrība, pie esošās zināšanu, sociālās apziņas un individuālo brīvību bagāžas spētu atgriezties šādos "tumšajos viduslaikos"? Daži politiskie teorētiķi šādus scenārijus zīmē, taču tas manuprāt ir absurds. Bez smaga represīvā aparāta nav iespējas sabiedrību pilnībā iegrožot, lai cik lieli auni būtu tās lielākā daļa, bez tam šāds modelis ar laiku pats sevi izsmeļ un pierādoties tā neefektivitātei, tas vienkārši ārēju vai iekšēju satricinājumu rezultātā sabrūk.
3. Tas vai ekonomika pēc revolūcijas atveseļojas vai nē ir atkarīgs no virknes apstākļu, taču vispirms jau no valsts izvēlētā politiskā un ekonomiskā (kas mūsdienās bieži vien jau ir viens un tas pats) kursa. Piemēri nekur tālu nav jāmeklē. Latvija un Baltkrievija. Abas atguva neatkarību vienlaicīgi, ok, nebija vienādas izejas pozīcijas un vēsturiskais faktors arī šo to pamainīja, taču lielos vilcienos apstākļi bija līdzīgi. Nu tad lūdzu, ņemam un salīdzinam, cik tālu viena ir tikusi ar nosacītu plānveida ekonomiku mērena totalitārā režīma apstākļos un otra izvēloties liberālismu, vairāk jau tā klasiskajā izpratnē un virzību uz demokrātisku režīmu. Ja kādam no tiesas te sūdīgi dzīvojas iesaku aizšaut uz mūsu jauko kaimiņzemi un padzīvot pie turienes algas un brīvības apjoma. Muktin muksiet atpakaļ.

[anishuara]

paldies ShinChan ppar sho ieskatu veesture... un ari tagadnee... nja uzzinaju daudz ko jaunu,man ari liekas, ka belstiesigumu cilvekiem kuriem visi nav majas, nevajadzetu dod, jo vinji ir viegli ietekmejami... tapec nomaju ka ne... bet shilekcija liek man aizdomatiez, un es pat nedomaju ka ieksh otaku.lv notiks jebkad tadas diskusijas...

[Sigfa]

kaa vienmeer, koks ar diviem galiem. No vienas puses visi cilveeki ir cilveeki. un visiem cilveekiem ir cilveektiesiibas. Kas gan ir kaads cits, lai noteiktu, kaa otram dziivot, ko vinjsh driikst ko nedriikst? No otras puses, sapraata balss saka, ka balsojums, kursh nav logjikas pamatots, ir balsojums non grata. Cilveekam, kursh neko no politikas nesaprot vispaar nevajadzeetu dot balsstiesiibas, jo veerteejums buus neobjektiivs, it iipashi ilgterminjaa. Katram cilveekam liidz ar 18 gadiem un/vai pilsoniibas ieguushanu buutu jaanoliek tests par politikas veesturi un politikas pamatlietaam. Vieniigi taa var izverteet, kam ir tiesiibas lemt par tautu un kam nav. Tas protams buutu sava veida parlaments, bet tas skaidri izshkjirtu riiciibspeejiigos no nespeejiigajiem.

[edg]

Cilveekam, kursh neko no politikas nesaprot vispaar nevajadzeetu dot balsstiesiibas, jo veerteejums buus neobjektiivs, it iipashi ilgterminjaa.

Shie vaardi ir tieshi un skaisti.
Balsoshana savaa veidaa ir process, kuraa mees lemjam visas Latvijas naakotni. Ne tikai saveejo. Taapeec balsotaajam buutu pietiekami labi jaaorienteejas un jaaizprot Latvijas politika, lai speetu pareizi izlemt, kura partija (deputaati) visticamaak nesiis Latvijai vislielaako labumu. Vai gariigi atpalicis cilveeks to speej? Nee, jo vinji 99% politikaa neorienteejas nemaz. Vai cilveeks zem 18. gadiem to speej. Parasti shaadi cilveeki nelasa aviizes un savu nostaaju izlems no reklaamaam, vecaaku vai draugu agjitatuuras. Vai cilveeks no 18. gadiem to speej? Maz, maz. Mazaak, nekaa vajadzeetu. Cilveekam ir tieshaaki vinja labklaajiibas faktori, par ko domaat, piemeeram, kur tikt pie dienishkjaas maizes, cik prasiit algas paaugstinaajumaa u.t.t. Vai tad ir laiks lasiit aviizes? Vai cilveeks ar IQ virs 100 to speej? Hmm... Vai juus uzskataat, ka cilveeki ar IQ zem 100 orienteejas politikaa vaajaak nekaa cilveeki ar IQ virs 100? Naivie juus! Shii te nav strateegjiskaa domaashana, kur IQ lemtu milzu lomu. Sheit, lai cik skumji tas nebuutu, visu izshkjir nevis speeja domaat naakotnee, bet zinaashanas par pagaatni. Kaada jeega man izlasiit X partijas statuutus un ticeet labaakai naakotnei, ja X partija jau 3 reizes bija valdiibaa un muus visus pied...sa? Man ir IQ virs 100, bet es Latvijas politikaa jeedzu tikpat cik japaanju valodaa.
Taapeec buutu skaisti, ja edg vareetu iecelt, piemeeram, savu teevu, kursh aviizes lasa, par vinja balss izleemeeju un vinja teevs iecelt kaut kaadu kaiminju Jurku (jo vinjsh orienteejas politikaa kaa zivs uudenii). Manupraat, galvenaa nelaime shai sisteemai buutu tas, ka cilveeki notrulinaatos politikas norisees, jo buutu ieceelushi leemeeju vietaa citus cilveekus. Kaads tam sliktums? Es nez...
Bet tagad atgrieziisimies pie cilveekiem bez balstiesiibaam. Ko aciigaakie buus pamaniijushi, es savaa sacereejumaa pilniigi izlaidu cilveektiesiibas (bet man ir sirds! ) Cilveeks, lemjot visas Latvijas naakotni, lemj arii savu naakotni. Vai kaadam ir tiesiibas atnjemt vinjam iespeeju lemt savu naakotni? Manupraat ir, ja iespeeja, ka vinjsh nesaprot, par ko iisti balso, ir pietiekami(izpluudis vaards) liela. Tas "pirmsveeleeshanu tests" ir gjeniaala doma. No testa rezultaatiem pat vareetu ietekmeeties, dodot balstiesiibas svaru koeficientu. Bet veel paliek cietuma gadiijums (cietumnieki, kam nav atljauts balsot). Vinji saprot, par ko balso, bet pastaav ljoti liela iespeeja, ka vinju balsojums buus pret Latvijas labumu (jo cietumaa nokljuut iespeejams tikai riikojoties pret Latvijas intereseem). Shiem cilveekiem nevajadzeetu balsot taapeec, ka riikoshanaas pret Latvijas intereseem ir riikoshanaas pret Latvijas iedziivotaaju intereseem (peec ideologjijas). Viena cilveeka cilveektiesiibas pret ljimonu.
Shkjiet, ka neko neizlaidu. Ceru, ka bija patiikami lasiit

Aa, jaa, jautaajumos par politiku, taas veidiem, piekriitu ShinChan, pat vinja postus liidz galam neizlasot. Varbuutiiba, ka vinjsh pats savaa jomaa domaa nelogjiski, ir visai vaja...

[ShinChan]

kaa vienmeer, koks ar diviem galiem. No vienas puses visi cilveeki ir cilveeki. un visiem cilveekiem ir cilveektiesiibas. Kas gan ir kaads cits, lai noteiktu, kaa otram dziivot, ko vinjsh driikst ko nedriikst? No otras puses, sapraata balss saka, ka balsojums, kursh nav logjikas pamatots, ir balsojums non grata. Cilveekam, kursh neko no politikas nesaprot vispaar nevajadzeetu dot balsstiesiibas, jo veerteejums buus neobjektiivs, it iipashi ilgterminjaa. Katram cilveekam liidz ar 18 gadiem un/vai pilsoniibas ieguushanu buutu jaanoliek tests par politikas veesturi un politikas pamatlietaam. Vieniigi taa var izverteet, kam ir tiesiibas lemt par tautu un kam nav. Tas protams buutu sava veida parlaments, bet tas skaidri izshkjirtu riiciibspeejiigos no nespeejiigajiem.

Baidos, ka pat padziļinātas zināšanas politikā un laba izglītība kā tāda nav garants, ka cilvēks balsos kā nākas. Jo politiskā realitāte ir tāda, ka katrās vēlēšanās tiek veikti "labās cerības un paļāvības" balsojumi. Sak, ja nu šie kaut ko labu izdara.
Es pats (lielā mērā būdams apolitisks radījums) katrās vēlēšanās raujos uz divām pusēm. Daļa manis vispār nevēlas balsot, jo līdzšinējās zināšanas, man liek secināt, ka sākotnēji pirktais produkts 4 gadu laikā sabojāsies tiktāl, ka i ne pazīt nevarēs, taču otra daļa no manis, un tā parasti arī uzvar aizvelk pie balsošanas urnas un liek balsot (ne jau pēc sirdsapziņas vai kaut kādiem valstiskiem ideāliem), jo nebalsošanas gadījumā mana balss aizies tiem, kurus es nepavisam nevēlētos redzēt sēžam Saeimā. Tik vienkāršī tas viss ir. Protams, manas zināšanas man ļauj nošķirt partijas viendienītes no daudz maz nopietniem politiskajiem speķiem, ar kaut cik nopietnu programmu un ideoloģsiko uzstādījumu. Taču tas ir viss. Tālāk es varu četrus gadus sēdēt un analizēt procesu un atzīmēt tās lietas, kur partija nepilda solījumus, vai novirzās nosaviem sākotnējiem uzstādījumiem. Un ja šo darbu kāds nopietni veiktu un iegrāmatotu, tad ticiet man par katru lielo partiju varētu izdot ikgadēju Bībeles apjoma materiālu.
Mēs protams varam pukstēt un vilkt loteriju ar katrām jaunam vēlēšanām, taču realitāte ir tā, ka normālu politisko kultūru veido, un tās veidošana ir paaudžu ne desmitgades jautājums. Un tas attiecas kā uz politķiem (LAtvijas gadījumā vairāk politikāņiem) tā uz pašu sabiedrību, kura vēl joprojām neapzinās, kāds spēks tai ir un kā viens vai otrs neapdomīgs balsojums var nodarīt neatgriezenisko kaitējumu visai valstij. Tad varbūt kļūsim apzinīgāki?
Tavs ierosinājums par eksāmeniem un testiem būtu vērtīgs, ja vien to būtu iespējams realizēt. Un arī ja būtu, tad tu stādies priekšā kā bauros tie, kas šajā eksāmenā izkrituši? Mēs maksājam nodokļus, politiķu lēmumi tiešā veidā ietekmē mūsu dzīvi, bet mūs redz nelaiž balsot (aptuveni tā pati retorika, ko šobrīd izvērš nepilsoņi).

Varbuutiiba, ka vinjsh pats savaa jomaa domaa nelogjiski, ir visai vaja...

Es teiktu, ka tā varbūtība ir pat ļoti stipra. Ja ir tendence neloģiski domāt vispār, tad kāpēc, lai doma "savā" jomā atšķirtos uz kopējā fona

[edg]

Baidos, ka pat padziļinātas zināšanas politikā un laba izglītība kā tāda nav garants, ka cilvēks balsos kā nākas. Jo politiskā realitāte ir tāda, ka katrās vēlēšanās tiek veikti "labās cerības un paļāvības" balsojumi.

Garantu mekleet ir veltiigi. Mees mekleejam peec iespeejas lielaaku varbuutiibu, ka balsojums buus praatiigs. Un cilveeks ar padziljinaataam zinaashanaam ar vislielaako varbuutiibu nobalsos praatiigi.

Tālāk es varu četrus gadus sēdēt un analizēt procesu un atzīmēt tās lietas, kur partija nepilda solījumus, vai novirzās nosaviem sākotnējiem uzstādījumiem. Un ja šo darbu kāds nopietni veiktu un iegrāmatotu, tad ticiet man par katru lielo partiju varētu  izdot ikgadēju Bībeles apjoma materiālu.

Ja kaads neatkariigs cilveeks to tieshaam profesionaali dariitu un materiaalu (un taa saiisinaato versiju parastiem cilveekiem) tieshaam arii izdotu, saliidzinaadams dazhaadas partijas, to valdiishanas u.t.t., tad tie materiaali buutu ljoti pieprasiiti pirmsveeleeshanu laikaa, varbuut ar vislatvijas noziimi, un dazhas partijas varbuut saaktu piedomaat, un cilveeki varbuut saaktu par taam dazhaam balsot. Neviens gan nenjemas tik sarezhgjiitu analiizi veikt. ShinChan, negribi kljuut slavens?

Tavs ierosinājums par eksāmeniem un testiem būtu vērtīgs, ja vien to būtu iespējams realizēt. Un arī ja būtu, tad tu stādies priekšā kā bauros tie, kas šajā eksāmenā izkrituši? Mēs maksājam nodokļus, politiķu lēmumi tiešā veidā ietekmē mūsu dzīvi, bet mūs redz nelaiž balsot (aptuveni tā pati retorika, ko šobrīd izvērš nepilsoņi).

Sasodiitaa puulja psihologjija...

[Sigfa]

kaa vienmeer, koks ar diviem galiem. No vienas puses visi cilveeki ir cilveeki. un visiem cilveekiem ir cilveektiesiibas. Kas gan ir kaads cits, lai noteiktu, kaa otram dziivot, ko vinjsh driikst ko nedriikst? No otras puses, sapraata balss saka, ka balsojums, kursh nav logjikas pamatots, ir balsojums non grata. Cilveekam, kursh neko no politikas nesaprot vispaar nevajadzeetu dot balsstiesiibas, jo veerteejums buus neobjektiivs, it iipashi ilgterminjaa. Katram cilveekam liidz ar 18 gadiem un/vai pilsoniibas ieguushanu buutu jaanoliek tests par politikas veesturi un politikas pamatlietaam. Vieniigi taa var izverteet, kam ir tiesiibas lemt par tautu un kam nav. Tas protams buutu sava veida parlaments, bet tas skaidri izshkjirtu riiciibspeejiigos no nespeejiigajiem.

Baidos, ka pat padziļinātas zināšanas politikā un laba izglītība kā tāda nav garants, ka cilvēks balsos kā nākas. Jo politiskā realitāte ir tāda, ka katrās vēlēšanās tiek veikti "labās cerības un paļāvības" balsojumi. Sak, ja nu šie kaut ko labu izdara.

Jaa, pirms postoju es apsveeru sho pashu variantu un nonaacu pie sleedziena, ka demokraatija tieshaam ir viena slikta lieta. Taa paljaujas uz to, ka lielaakaa dalja cilveeku tomeer ir sapraata vadiiti un balsos par to ko vinji speej objektiivi izveerteet par labu esam, kurpretii gariigi atpalikushie savas balsis izmeetaas pa visiem galiem nekaadu efektu nedot. Taa vismaz es staados priekshaa demokraatiju. Protams, korupcija sajaaj visu saakotneejo ideologjiju un partijas var par tiem pashiem ieprieksheeja posteetaaja mineetajiem banaaniem nopirkt visu gariigi atpalikusho balsis un dziivot bagaatiigu dziivi. Manis mineetais tests vismaz izsleegtu shaadu iespeejamiibu. Shajaa situaacijaa ir taa pati probleema kas pollaa tiek uzdota: Kas ir svariigaaks? Moraale vai logjika? Es nosveeros par labu logjikai, jo no logjikas shajaa konkreetajaa gadijumaa izriet tas, ka mees ~60% cilveeku cilveektiesiibas atsveram uz 40% gariigi atpalikushajiem un politiskajiem daunjiem. Un ja jau mees runaajam par Latvijas valsts iekaartu, tad kaa jau demokraatijaa pienjemts, vairaakumam ir taisniiba.

Tavs ierosinājums par eksāmeniem un testiem būtu vērtīgs, ja vien to būtu iespējams realizēt. Un arī ja būtu, tad tu stādies priekšā kā bauros tie, kas šajā eksāmenā izkrituši? Mēs maksājam nodokļus, politiķu lēmumi tiešā veidā ietekmē mūsu dzīvi, bet mūs redz nelaiž balsot (aptuveni tā pati retorika, ko šobrīd izvērš nepilsoņi).

ne ko pielikt, ne atnjemt. Risinaajums taads pats kaa ar nepilsonjiem- lai bljauj. Taadiem nebuutu Krievija, kas naudinju dod lai pakaapj uz galvas. Protams, sheit galvenaa probleema buutu pasaules nostaaja pret cilveektiesiibu paarkaapumiem.

[edg]

Sigfa, man liekas, ka tu runaa nelogjiski. 60%/40%. Kas taas par muljkjiibaam?

[Sigfa]

hmm, nu tas ir mans pienjeemums. 60% taadu testu noliktu un ~40% nenoliktu.

[ShinChan]

Un ja jau mees runaajam par Latvijas valsts iekaartu, tad kaa jau demokraatijaa pienjemts, vairaakumam ir taisniiba.

Tādu demokrātijas formulējumu nav nācies dzirdēt. Tas par ko tu runā ir nevis demokrātija, bet gan vairākuma gribas uzspiešana mazākumam. Demokrātijā vairākums respektē mazākumu un ievēro tā intereses.

ne ko pielikt, ne atnjemt. Risinaajums taads pats kaa ar nepilsonjiem- lai bljauj. Taadiem nebuutu Krievija, kas naudinju dod lai pakaapj uz galvas. Protams, sheit galvenaa probleema buutu pasaules nostaaja pret cilveektiesiibu paarkaapumiem.

Tu aizmirsti, ka tie, kas eksāmenu iespējams neizturētu būtu arī tavi radi, paziņas un kaimiņi, nevis mūžigi urdošais nepilsonis, ar kuru tev darīšanas gandrīz nekādas. Vai tu spētu viņiem paskaidrot, kāpēc viņu tiesību apjoms ir mazāks kā tev, taču pienākumi pret valsti un sabiedŗibu saglabājas iepriekšējā līmenī? Es ļoti nevēlētos šādas diskusijas.


Bet esam nedaudz novirzijušies no pamatidejas. Nevar likt vienlīdzības zīmi starp neapzinīgu vai politiski neizglītotu cilvēku un psihiski smagi slimu cilvēku, kurš ir atzīts par rīcībnespējīgu, līdz ar to viņam ir miglaina izpratne par to kas vispār ir valsts, politiskās partijas un ko tas viņam labu dod. Kur nu vēl racionāli izdarīt izvēli starp vienu vai otru politisko spēku.
Pirmajiem ierobežojumu nevajag, ir nepieciešmas izglītot sabiedrību kopumā un pilsoniskā sabiedrība, lai arī lēni tomēr pie mums attīstās, turpretī otrajiem vēlēšanu tiesības nedrīkst būt nekādā gadījumā, jo tad pat vienu banānu vairs nevajadzēs lai nopirktu balsi.

[lastguru]

Un ja jau mees runaajam par Latvijas valsts iekaartu, tad kaa jau demokraatijaa pienjemts, vairaakumam ir taisniiba.

Tādu demokrātijas dormulējumu nav nācies dzirdēt. Tas par ko tu runā ir nevius demokrātija, bet gan vairākuma gribas uzspiešana mazākumam. Demokrātijā vairākums respektē mazākumu un ievēro tā intereses.

nu un kur tu shaadu demokraatiju esi redzeejis? demokraatija ir puulja vara, tie kas nesastaada lielaako (tieshi lielaako, nevis labaako, apziniigaako, gudraako, utt.) puuli, tiek samiiti. Sheit veel kaut kur izskaneeja viedoklis ka tiem kas lasa aviizes, labaaka izpratne par to kas notiek valstii... atljaushos nepiekrist, jo tas ko tu redzi aviizees, dzirdi radio, skaties televiizijaa, ir 10 reizes nopirkts. Zinaat citu subjektiivos viedokljus un no tiem sastaadiit savu objektiivo viedokli, ir sarezhgjiits process, kas daudziem nav pa speekam. Man arii nav ne jausmas kas notiek politikaa, kaadas partijas eksistee, kadi tur ir cilveeki, ko tie cilveeki veelas sasniegt, un taa taalaak... attieciigi es labpraat atdotu savu balsi (ja man taa buutu... redzi, es esmu ALIEN, to bish nepilsonis, un tie vaardi kas sheit izskaneeja per nepilsonjiem... vai man tos vajag pienjemt kaa personiskus apvainojumus?) kaadam zinoshaakam cilveekam. Bet ja shaads process notiek globaali, tad muusu "miiljotaa" demokraatija paarveershas par aristokraatiju.

Kaapeec aristokraatija ir labaaka kaa puulja vara a.k.a "demokraatija"? jo aristokraatiem taa ir dziives sastaavdalja profesionaali spriest par politiku. vinji intereseetos kas notiek, un vareetu objektiivi izveerteet notiekoshos procesus.

UPD: tikko uz ielas izdzirdeeju gjeniaalu fraazi: "Давай возьмем деньги и не будем волноваться о справедливости". Tieshi taa, daudziem cilveekiem savs maks tuvaaks nekaa valsts, taisniigums un citas globaalaakas lietas par vinja maajokli.

This post has been edited by lastguru: Oct 29 2005, 14:30

[sipps]

atljaushos nepiekrist, jo tas ko tu redzi aviizees, dzirdi radio, skaties televiizijaa, ir 10 reizes nopirkts. Zinaat citu subjektiivos viedokljus un no tiem sastaadiit savu objektiivo viedokli, ir sarezhgjiits process, kas daudziem nav pa speekam. Man arii nav ne jausmas kas notiek politikaa, kaadas partijas eksistee, kadi tur ir cilveeki, ko tie cilveeki veelas sasniegt, un taa taalaak...

tas ka viss ir nopirkts, tas ir normala paradiba, bet ja reiz tu dzivo LATVIJA bet tev nav nemazakas nojausmas kas notiek latvijas politika neiet runa par to ka ka tev butu jauzskaita kadas partijas ir, bet vismaz ministru prezidentu nezinat ta jau ir kauna lieta.

ar ko tad praktiski arskiras pilsonis no nepilsona? abi var iegut izglitibu, abi var atrast darbu. praktiski tiesi tadel ka nav butisku atskiribu pilsoim no nepilsona LATVIJA neviens ari ta seviski neiestreso par to ka nav pilsonis. ta tacu ir? bet ja reiz doma piedalities VALSTS parvalde tad gan pilsoniba ir vajadziga, bet te nu kada nepatikama lieta it seviski viriesiem mega briesmiga ARMIJA, kadel daudzi nekarto pilsonibu jo reiz esi kadas valst pilsonis tad ari japilda savs pilsona pienakums. protams vari ar macities tas ar valsti nak par labu.