Vai Jūs baidaties no nāves?, ... Options

[Tigra2]

Mēs visi kādreiz mirsim, tā ir dzīves realitāte, nav ko baidīties. Es par tādām lietām vairs neuztraucos, pie tam tas ir labs iemesls mīlēt dzīvi. Un jādzīvo katra diena kā pēdējā, jādara viss ko vēlas...jo ja nomiršu rīt, kāda jēga darīt to ko negribas.

[ShinChan]

Prasās precizējums: bailes no kā tieši? (un te manas domas sasaucas ar edg)
Ja tu jautā vai es baidos no tā ka reiz miršu, respektīvi no apzināšanās par savu mirstīgumu un spējas pieņemt faktu, ka mans miesīgais ķermenis reiz beigs funkcionēt tad atbilde ir nē, lai gan uzskatu, ka nāve ir pieredze, ko neviens mirstīgais savas dzīves laikā nav spējīgs izprast un pilnībā pieņemt, jo tam gluži vienkārši trūkst objektīvas informācijas.
Turpretī ja tu jautāsi vai mani baida veids kādā es miršu, tad man jāsaka, ka man nav vienaldzīga mana aiziešana. Vēlos to ātru un nesāpīgu un mani neuztrauc tādi jautājumi kā aizkapa dzīve un reinkarnācija, jo tos es gluži vienkārši no savām šī brīža pozīcijām neesmu spējīgs ne izvērtēt ne pilnībā izprast un uzskatu, ka melo tie, kas apgalvo, ka to spēj. Es dzīvoju un eksistēju šobrīd.

[bubu]

Un jādzīvo katra diena kā pēdējā, jādara viss ko vēlas...

Tā gan nevajag dzīvot. Visādas muļķības var sastrādāt.

[Isabel Carmin fon Edelhain]

Pilnība gan nesaskatu jēgu bailēm no eksistences dabīgam beigām. Reirnkarnacijas iespejamību pēc būtības nenoliedzu, jo ir jau lietas kas ir bet pierādit ir grūti to eksistenci.

[bubu]

Vai tad lietu eksistenci nepierāda ar to esamību?
Varbūt to lietu esamību ir grūti izskaidrot, jā. bet kāpēc grūti pieradīt to eksistenci?

[lastguru]

nu tad no saakuma pieraadi savu eksistenci

[bubu]

Nu vai tad tas, ka tu redzi manus postus nepierāda manu eksistenci?
Tas, kas raksta tos posts, tas arī esmu tas es.

[lastguru]

Kaa lai es zinu ka es tevi neizdomaaju? kaa lai tu zini ka es tevi neizdomaaju? kaa lai mees abi zinam ka muus neviens cits neizdomaa un netur savaa praataa? vai mees esam kaada fantaazija?

[bubu]

Nja.. nu labi, liki man aizdomāties. Ja šādi domā, tad nevar zināt, vai kautkas ir vai nav, vai vispār nekā nav. Tad laikam tikai par vienu lietu var būt ikkatrs pārliecināts - ka viņs pats ir.

[aigarius]

Es esmu. Kāpēc? Tāpēc, ka ja manis nebūtu, tad mani noteikti būtu jāizdomā, lai parējiem garlaicīgi nebūtu, un tad es būtu. Ko arī vajadzeja pierādīt.

Kādreiz sen atpakaļ es apsvēru tās lietas ar nāvi un visām tādām lietām un nolēmu, ka tas nav priekš manis.

[bubu]

Ja tevi izdomātu, tad taču tas nemainītu faktu, ka tu neesi. Tu tikai būtu izdomājums, nevis būtu kā tu.

[lastguru]

Atmetot fantaazijas par to ka mees varam pieraadiit ka pasaule aarpus muusu apzinjas eksistee, paliek tikai ticiiba ka mees pashi pastaavam. Tachu pat klasiskais "cognito ergo sum" (es domaaju, taatad pastaavu), nedod mums noteiktu atbildi. Kas ir "es"?

1. Ir cilveeki, kuros maajo vairaaki "es" (nu un protams ir taadi, kuros nav "es"). Kursh no tiem ir iistais?
2. Redzot sapnjus, mees varam noveerot citas personas, kas riikojas pamatojoties uz kaut kaadiem apsveerumiem. Kaapeec muusu sapnii kaads cits riikojas patvaljiigi? Vai tiem citiem arii ir savs "es", ko mees nosapnjojam?
3. Ja nemaldos, Hinduismaa ir pienjemts uzskatiit ka visa muusu pasaule ir dieva Shivas sapnis. Kaa mees varam pieraadiit ka taa nav? Njemot veeraa ka vinjam apznja nav tik ierobezhota ka mums, vinjsh vareetu uztureet visas dziivas un nedziivaas buutnes savaa praataa. Liidziiga kaa, piemeeram, Tesla vareeja uztureet vairaakas ieriices savaa praataa, kuras darbojaas neatkariigi no vinja. Lai paarbaudiitu vai kaada ieriice straadaas labi, vinjsh to simuleeja, un peec kaada laika vareeja pateikt, kas tai ieriicei saluuziis vai sabojaasies, neveicos speciaalaas analiizes, bet gan atstaajot aparaatu straadaat vinja praataa neatkariigi no vinja apzinjas.
4. njemot veeraa datortehnikas attiistiibu, ir pilniigi iespeejams ka peec paaris gadsimtiem dators varees simuleet cilveeka apzinju. Shaada ideja tiek apspeeleeta filmaa "13. stāvs" : kaa lai mees zinam ka mees neesam datora simulaacija?

[Sērfijs]

No nāves nav jēgas baidīties, es pat pa ielu eju ar apziņu, ka kaut kas var notikt. Nav svarīgi vai pēc nāves ir kaut kas vai nav, svarīg ir nāvi apzināties, jo visam reiz pienāk gals.
Ar apziņu, ka tu kādreiz mirsi dzīvot kļūst vieglāk, vismaz man ir kļuvis.
Un ja godīgi, man dažkārt ir sajūta, ka savus draugus un visu, kas man apkārt, esmu tikai iedomājies, dažkārt mani pārņem sajūta, ka esmu paranoiķis, bet who cares, galvenais, ka man patīk dzīvot tā kā es to daru.

[Zuzix]

Xexe.. Tātad - wai es baidos no nāwes? Godīgi? Nē, nebaidos gan... Jau no agras bērnības zinu, ka miršu tik un tā, wai tas notiks agrāk wai wēlāk- tas jau ir cits stāsts... Runājot par fiziskām sāpēm - domājams, ka arī no tām es nebaidos, jo ir uzradies tāds wecs paradums wisu pārwērst izaicinājumā (tip izturēšu wai neizturēšu), tāpēc ja arī bailes būs, tās tiks ļoti weiksmīgi aizsistas (nju ka lai to wēl pasaka) prom...
Taču ir nāwes nianse no kuras man IR bail... Uzminiet nu... Protams - mani pieci dārgākie cilwēki... Tagad kad man naw īsta iemesla dzīwot un es dzīwoju wiņu dēļ un man ir bail ka ar sawu nāwi es wiņus sāpināšu (da pat tās wairs naw bailes, esmu pārliecināta, ka wiņus sāpināšu tāpēc es wēl gribu palikt un dzīwot)... Kā arī man ir ļoti bail no kāda no šiem 5 nāwes... Protams ka es to pārdzīwošu (labrīt tauta es jau esmu diezgan daudzus tuwus - ne tuwākos, bet anyway- zaudējusi, tāpēc es zinu par ko runāju)... Wismaz fiziski es to pārdzīwošu... Kā būs ar psihisko (morālo) pusi? ir ļoti liela iespējamība ka tieši šādā weidā es warētu nomirt līdz ar wiņiem...
Un tāpēc ir radies jautājums - par kādu nāwi Jūs te gribat runāt - par fizisko wai par morālo (garīgo, psihisko or whatewa)? Jo morālās nāwes war piedzīwot wairākas un tās patiešām ir ļoti sāpīgas (un jā es no tādām pat warētu baidīties, ja tas ko pret tām jūtu war tik identificēts kā bailes)...

[bypass]

Elles nav (tāpat kā paradīzes).

* cough *
Un Valhālas arī nav?
Nu, bet pierādi.