Tauriņa Valdzinājumā (bijušais Itkā), totally ignored eh? Options

[zeloco]

lasot tavu staastu es nekad nepateiktu, ka tev ir tik gadu cik tev to ir man ir maasa shajaa vecumaa un vinja ir.. maigi sakot stulba... shiis ir patiikamas paarmainjas manai ikdienas dziivei.. tjip ceriiba par turpmaaku intelegjenci ;D

staasts ir vairaak nekaa aizraujoshs.. ja taa butu graamata, es to noteikti nopirktu... *hint, hint, hint* ;D


*grib veel*

[Miki]

Man arī patīk...tas ir interesants un jā vispār tiešām aizraujošs, jo gribās lasīt vēl un vēl...
Turpinājumu... lūdzu...

Pamazām sāk rasties atkarība...

[Isabel Carmin fon Edelhain]

Saku godigi.. viens no retajiem lasāmajiem gabaliem kas te ir.

[Karamele]

lasot tavu staastu es nekad nepateiktu, ka tev ir tik gadu cik tev to ir man ir maasa shajaa vecumaa un vinja ir.. maigi sakot stulba... shiis ir patiikamas paarmainjas manai ikdienas dziivei.. tjip ceriiba par turpmaaku intelegjenci ;D

staasts ir vairaak nekaa aizraujoshs.. ja taa butu graamata, es to noteikti nopirktu... *hint, hint, hint* ;D


*grib veel*

nezinu vai šito sviestu izvilkšu līdz grāmatas statusam un garumam XD bet noteikti turpināšu.

Man arī patīk...tas ir interesants un jā vispār tiešām aizraujošs, jo gribās lasīt vēl un vēl...
Turpinājumu... lūdzu...

Pamazām sāk rasties atkarība...

Jā es esmu ļauna un padaru cilvēkus atkarīgus XDD Tas ir mans pienākums.

Saku godigi.. viens no retajiem lasāmajiem gabaliem kas te ir.

thankies, pati neko vairāk šinī forumā neesmu lasījusi tāpēc pati nevaru spriest, bet liels paldies, ka tu tā uzskati ^^


uzrakstīts jau bija pasen šitais XD vienīgi uzrakstīts bija klasesbiedrenes kladē un tad vakar laikam vēstures stundā lapiņas tika izplēstas un pievāktas. Taču viss nav gluži tāds kādu rakstīju garlaicīgā klasesvakara laikā, daudz sviestaināk iznāk tas ko tagad pārrakstīju un izlaboju ar roku skribelēto. nyahaaa ko var vēlēties Saya no Uta OST'u iespaidā.... patiesībā ir uzrakstīts vairāk, bet tas visdrīzāk tiks izlaists un slinkums vēl rakstīt XD bet varbūt... anyway here it is.


Galvā man skanēja tikai viena skaņa. Skaņa kad kāds trin nazi pret otru. Šī skaņa tikpat pēkšņi cik sākusies arī apstājās. Noraustījās durvju rokturis un tagad ļoti priecājos, ka biju tās aizslēgusi. Tad pamazām atsākās šķebīgi riebīgā skaņa, kuru man bija atšķirt no īstenības tikpat grūti kā savu dzīvi. Atkāpos uz istabas otru galu, pie loga, taču tanī pašā mirklī kad es ar mugura tam pieskāros, tas aizcirtās un nograbēja tikai aizvirtņi. Man nebija ne jausmas, kas tikko ir noticis taču es skaidri apjautu, ka nu vairs telpā neesmu viena. Likās, ka istabā ar mani ir palikusi pēdējā vēja pūsma, viegli tā rotaļājās pa istabu līdz viss aprima. Tikai kluss čuksts
‘’Es esmu ar tevi’’
Atmodos gluži kā no sapņa un pieskrēju pie durvīm, atslēdzu tās un atrāvu vaļā. Atstādama istabas durvis līdz galam vaļā skrēju pa gaiteni. Skaudri un nenovēršami jutu kā karstums izplatās pa manu ķermeni no vēdera uz visiem virzieniem. Sajūta bija tāda, ka kāds pārplēstu manu ādu vai arī izstieptu to. Ar šausmām redzēju kā mani mati nu manai sejai krīt priekšā sarkanās, garās taisnās šķipsnās. Aiz muguras dzirdēju soļus. Sāku mesties skriešus, kad tiku pie kāpnēm gandrīz nokritu no tām no pēdējiem pakāpieniem tiešām novēlos četrrāpus uz zemes un izspļāvu krietnu šalti asiņu. Tās likās tik karstas, ka dedzināja iekšas un muti. Aiz muguras skanošie soļi nu bija apklusuši un es jutu kādas personas tuvumu sev aiz muguras. Paskatījos uz savām tagad bālajām rokām ar gariem pirkstiem, kas bija notriepti ar manām asinīm. Jutu vēja pūsmu sev uz skausta un tad šī persona dzelžainā tvērienā satvēra manu plecu lai pierautu mani kājās. Pagriezusi galvu un palūkojos uz otru personu. Viņai bija iegarena, ovāla seja. Gari melni mati un smaragdzaļas acis. Viņa mani aizrāva līdz sienas spogulim, kura malas grezni bija rotātas ar baroka rotājumiem masīvā zeltā. Nostājos tam pretim un izslējos visā augumā. Mani mati bija tikpat gari, kā parasti – līdz muguras lejasdaļai, bet tagad tie vairs nebija cirtaini un bija koši sarkani. Mana āda bija palikusi bālākā un bija redzamas arī izmaiņas manā augumā. Tas bija garāks un slaidāks, gluži kā meitenei man blakām.
‘’Vai tu zini, kas es esmu?’’
Viņa jautāja, meitenes balss bija visai zema, taču droša un pārliecināta ar savādu metālisku pieskaņu.
‘’Es nezinu vairs to, kas pati esmu.’’
Otra meitene pasmaidīja tikko jaušamu smaidu un atbildēja.
‘’Es esmu Nima. Un tu esi tas, kas tu esi, tas, kas tu biji pašā sākumā. Elione.’’

[Miki]

Uuuuu...turpinājums...
Ar asinīm piedevām...

Man vēl jo projām ir atkarība...
Turpinājums tak būs ne ne ne?

[Tigra2]

Vien no retajiem stāstiem, kas pievelk.
Interesanti,negaidīti notikumi... mistika... tomaatu sula...
Tu esi pelniijusi ikgadeejo 5 zefiiru balvu par uuberlabu lasaamgabalu. ^.^

[rebel]

ai,ai,ai!
jā,nu man tīk,man tīk,man tīk.
par spīti tam,ka viss stāsts sanāk man tā fragmentāri uztverts..
katru gabalu arī atsevišķi var baudīt, bet cik nu es spēju sasaistīt kopā,hahā, ir Labi, ļoti,ļoti.
man šis pēdējais,mazais gabaliņš..uhh. mistika,mistika, patīkama.
un lūdzu atvaino par mazsakarīgumu,es nenormāli steidzos.

[Ami]

Diezgan interesanti. Izlasīju tikai pašas pirmās daļas. Slinkums bija lasīt visu XD. Un jūsu zināšanām - tas, ka viņai ir TIKAI 12 GADI!!! :o:o nav nekas, jo mākslā jebkurš vecums noder. Mocarts 4 gados spēlēja tādas etīdes, no kurām man acis sāp, un nekas. Kļuva slavens! Arī Karamele - es ticu viņā, viņa spēs pabeigt šo stāstiņu! Un kas zin, varbūt iznāks labi bieza grāmata. A būtu vēl ļoti stilīgi, ja kāds ilustrētu to visu.

[Kentaishi]

KARAMELE, es kodīšu, brīdinu
Gribu vēl. ^^

[Karamele]

Acumirklī es sapratu, ka Nima nav ne ļauna, ne laba, viņa bija...Nima. Otras meitenes acīs mirdzēja kautkas reizē neprātīgi ārprātīgs un mierīgums.
''Henrijs, ko viņš tev teica par mani?''
Nima pēkšņi iejautājās. nedaudz apjukdama es minstinādamās atbildēju.
''Henrijs man teica kautkādu nesakarīgu savārstījumu, ka tu esi mana dvīņumāsa un, ka tu esi visai ļauna un viņam vajag tevi noķert.''
Nimas sejā pavīdēja smaids un viņa noteica
''tādā gadījumā Henrijam neveicas, jo jau ir noticis tas no kā viņš baidījās, tu kļuvi par mani un es par tevi.''
Manā prātā zibējaļoti daudz dažādu domu par visu un visiem, likās, ka galva tūlīt pārsprāgs no visas jauniegūtās informācijas, mirklī aptvēru cik ļoti tomēr mana dzīve ir izmainījusies šo dažu mēnešu laikā. Manas smadzenes vēl to visu nevarēja aptvert un bija nedaudz bail no brīža kad tās beidzot līdz galam sagremos visu to šokējošo informāciju.
''Vari man neuzdot jautājumu, kas tagad notiks, jo to nu reiz es tiešām nezinu un diezvai ir kāds, kas to zin.''
Nima liekas nolasījusi manas domas klusi teica. Es pagriezu spogulim muguru un centos apvaldīt asaras, kas nepaklausīgi kāpa man acīs.

jā man bija garlaicīgi, nožēlojami maz, jo man nāk miegs un rakstīts tīri garlaicības pēc, damn tūlīt jau būs 3-naktī >.< ehehee nu ko var gribēt no bezmiega murgiem rīt apsolos uzrakstīt vēl.

eXplode- es kodīšu pretīm XD
┼Ami┼ - tas viss tiktiešām tiek ilustrēts * morāda uz savu ķetnu* btw es neatceros cik man gadu.... ;_;
Rebel - sorry, kas viss notiek tik saraustīti un tiek iebarots pa gabaliem, bet vai nu man nav laika vai nav iedvesmas.
thankies Tigra2, Miki ^^

[zeloco]

*_*

[Karamele]

jē es izgulējos, tagad jāsāk drukāt.

‘’Turklāt ir viena lieta k es tiešām nezinu, vai es tevi nogalināšu vai ne, būšu patmīlīga vai jauka.’’
Nima pasmīnēja un tanī brīdī arī aizgriezās no spoguļa un uzlūkoja mani. Tagad asaras lija pār maniem vaigiem aumaļām pilēdamas uz zemes un slacīdamas manas drēbes.
‘’Tātad tas viss, kas ar mani ir noticis ir dēļ tevis? Es labprātāk par tevi it neko nezinātu un dzīvotu parastu mierīgu dzīvi.’’
Manas rokas savilkās dūrēs un jutu kā mani nagi sāpīgi iegriežas ādā un pēdējie vārdi tiek izkliegti
‘’Kaut reizi ļaujiet man dzīvot!’’
Es iebļāvos un neapzinādamies savus niecīgos spēkus salīdzinājumā ar Nimu pagriezos un metos viņai virsū. Nima satvēra manas plaukstu locītavas un sāpīgi tās pagrieza noslīgu pa pusei uz ceļiem un viņa mani nu jau pieturēja lai es pilnībā nenokristu uz grīdas. Otras meitenes skatiens patiesībā neizteica neko vienīgi vienaldzību.
‘’Ar tādu pagātni, ko pati nemaz neapzinies tu neesi pelnījusi pat to kas tev bija un ir.’’
Viņa dīvaini, bet nesatricināmi mierīgā tonī atbildēja un atlaizdama vienu manu roku spēji iesita man ar otru pa seju. Atlaistā roka ļengani nokrita man gar sāniem, bet no sitiena brūces sāka viegli sūkties asinis. Nima ar vienu roku satvēra amni aiz kakla un otru jau gatavojās atkal sist, meitenes acīs dega dusmas un nicība
‘’Ja tu tā saki, tad kādēļ es esmu pelnījusi to pie kā tiku, kādēļ tā biju es, nevis tu?’’
Viņa teica joprojām mierīgā balsī. Viņa vēlreiz un vēlreiz sita man pa galvu, viņas rokas notašķījās ar asinīm, kuras arī nu plūda man pār seju un lija uz grīdas, dažas piles trāpījās arī man mutē, kas izraisīja nelabumu. Acu priekšā viss sāka pamazām tīties tumsas miglā. Jutu, ka drīz vairs nebūšu pie samaņas. Nima mani atlaida un nokritu uz grīdas vairs nu jau nezinādama kādēļ viņa mani atlaidusi.

************.........................................................

Nima bija apstājusies, jo ieraudzīja puspavērtā durvju ailē stāvam Henriju.
‘’Mani mīļie eņģeļi naidā iesvēlušies.’’
Viņš noteica no sākuma liekas, ka ar skumju seju, bet pēc tam tā pārvērtās smīnā.
‘’Nu, nu Nima. Ko tu tagad darīsi? Tev šeit nav sabiedrotu un nu tu piekāvi pēdējo, kas varbūt tāds būtu bijis.’’



uznāca slinkums un notirpa kāja >.<

[Shumins]

eu, riktiig labs, it īpaši patika pēdējais gabaliņš, tāds ļoti interesants, piešķir odziņu stāstijumam. :3
Nu grāmatu jau nu toč var izdot. ceru, ka līdz vasarai pabeigsi

(te tigrozaurs)

[Miki]

Njaa labs pavērsiens...

Bet tik un tā gribās vēl...

" Miki iet sviestā ar visiem šitajiem labajiem lasāmajiem gabaliem"

Gribaas vēl...

[Karamele]

Tigra, nez nez vai līdz vasarai paspēšu pabeigt taču jāsaka, ka centīšos uzrakstīt pēc iespējas vairāk.
Miki, liels paldies ^^ bet jāapbēdina, ka nākamais turpinājums tik drīuz vēl droši vien nebūs, jo pašlaik esmu nobeigusies ar mācībām, koncertiem, kontroldarbiem un pulciņiem. tjipa cenšamies dzīvot ne tikai pie datora XD
varbūt m,ēģināšu šonakt kautko uzrakstīt, pareizāk pārrakstīt, jo skolā uzrakstīju šo to ar roku.

btw Tigra, kam tev īsti vajag lai pabeidzu līdz vasarai?