 Ji un viņas mazie ''īsdarbiņi"..., Nu jā... Kā jau teikts - ĪSIE darbiņi. |
  |
| Rika |
 Jul 17 2007, 17:30
Post
#136
|
 Danshaku  Group: Chuunin Posts: 268 Joined: 6-November 05 From: I am un-locatable  |
Tu mani ļoti iedvesmo! Man patīk Tavi darbiņi,tajos ir tik daudz emociju,tik daudz skaistu vārdu! Man ir līdzīgi kā Tev ar tiem "īsdarbiem".Man ienāk prātā tik daudz skaistu vārdu,tikai pieraxtīt nepaspēju T_T
Anyway,turpini tādā garā! -------------------- даже добро делал всем на зло
|
   |
 
|
| ReD_FoXy |
Jul 17 2007, 19:16
Post
#137
|
 onibaba Group: Chuunin Posts: 1027 Joined: 28-April 05 From: Riga, Latvia. |
QUOTE Pēc šī stāsta es būtu gatava uzzīmēt mangu. Aiziet! Gaidu vismaz vienu zīmējumu! Un es ļoti daudz kur piesiešos. Es varu tev privāti pati tuvāk aprakstīt tēlus caur skype, ja vēlies. QUOTE lūk šis bija tiešām labs. bauda lasīt. patika spēcīgie apraksti un nesteidzīgais, laiskais rīta plūdums. un šis ļoti atgādināja Kimi Ga Nozomu Eien biggrin.gif Paldies. Centos. Turpini lasīt. *hint hint* I ment būs vēl. Un ja vien es zinātu, kas tā par animi. QUOTE Tu mani ļoti iedvesmo! Man patīk Tavi darbiņi,tajos ir tik daudz emociju,tik daudz skaistu vārdu! Man ir līdzīgi kā Tev ar tiem "īsdarbiem".Man ienāk prātā tik daudz skaistu vārdu,tikai pieraxtīt nepaspēju T_T Anyway,turpini tādā garā! Cik zinu daudziem ir tāpat kā man. XD Centīšos. Paldies! --------------------  |
|
|
|
| Ayumi |
Jul 17 2007, 19:23
Post
#138
|
 Kyuuketsuki Group: Chuunin Posts: 1079 Joined: 3-June 05 |
Yes, yes, yes, yes. Sarunāts. Man jau domās tas ir uzzīmēts, tikai derētu ko vairāk par tiem čariem uzzināt. ;P
-------------------- Those who say there's nothing like a nice cup of tea for calming the nerves never had *real* tea. It's like a syringe of adrenaline straight to the heart!
|
|
|
|
| Pakkun |
Jul 17 2007, 19:37
Post
#139
|
 Hakushaku Group: Chuunin Posts: 824 Joined: 20-February 06 From: λ=56.923** φ=24.039** |
-------------------- |
|
|
|
| ReD_FoXy |
Jul 17 2007, 21:39
Post
#140
|
|
onibaba Group: Chuunin Posts: 1027 Joined: 28-April 05 From: Riga, Latvia. |
Izsakiet domas, paredzējumus. Spriežam, spriežam.
Atradušas labu vietu, kur apsēsties, viņas iekārtojās - Ambera sacēla somas augšējajos nodalījumos un nopirka negazētā minirālūdens pudeli. Vilciens bija ļaužu pilns, Ambera acumirklī nožēloja brauciena dienas izvēli, jo karstā diena solīja pieelpotu un nepatīkamu braucienu. Viegla nopūta pārplēsa klusumu starp māsām. - Cik ir pulkstens? - Ambera dzirdēja māsu vaicājam. Viņa pacēla galvu, sākumā uzmetot skatienu uz māsu, kas akli skatījais taisni uz priekšu, tad viņa iemeta skatu pulkstenī uz rokas. - 15.34, tas ir slikti? - viņa atbildēja. Sendija nomurkšķēja. - Piezvani vecmāmiņai, pasaki, ka mēs mazliet kavēsimies. - Cik ilgi kavēsimies? - Sendija sakoda zobus. Viņa pati tak zināja, ka vecmāmiņa to gribēs zināt, bet neatbildēja uzreiz. Viņa jutās aizkaitināta. - Stundu vai divas. - Labi, tulīt būšu atpakaļ, nepazūdi nekur. - Ambera teica un pagriezās. Viņa iekoda sev lūpā, sapratusi, ko pateica. Meitene aizgāja pāris krēslus uz priekšu un, mobīlajā telefonā atradusi vajadzīgo numuru, pazuda no Sendijas dzirdes horizonta. Sendijai bija dotas pāris minūtes nomierināties, palaist to vaļā, jo viņas māsa nav vainīga pie nekā. Nu, varbūt ir, bet tomēr tas, ka māsa nevarēja vienkārši aizmirst to visu Sendiju ļoti tracināja. Tas sarežģīja piedošanu, bet tāpat jau bija smagi. Pēkšņi meitene juta tumšu stāvu strauji paejam viņai garām. Itkā nekas neparasts, ja kāds paiet tev garām pārpildītā vilcienā. Bet Sendija sajuta sev nesaprotamu trauksmes signālu, jo viņa pēdējā laikā neatšķīra tumsu no gaismas, bet cilvēks, kas pagāja garām tiešām izstaroja tumšu gaismu pat viņas neko neredzošajās acīs. - Vecmāmiņa nebūs dusmīga, viņa tikai nopurpināja kaut ko par to, ka ēdiens būs jāsilda vēlreiz.. - Ambera nedroši teica, jau atgriezusies, tikai nedrošums bija vairāk par vecmāmiņas ieplānoto uzbarošanas tūri. - Kāpēc tu sēdi ar muti vaļā? - Tad labi, ka vecmāmiņa nedusmosies. - Sendija atbildēja, ignorējot jautājumu. Ambera apsēdās blakus māsai, abas neteica ne vārda. Mirkli vēlāk vilciens uzsāka kustību un trīs stundu garo ceļu viņas tā arī pavadīja klusējot. Amberas snaudienu jau atkal pamodināja ierastā balss, kas izjauca visus lieliskos sapņus. - Mums tulīt jākāpj ārā. - Sendija teica, saspringusi savā krēslā. Ambera brīdi brīnijās, kas lēcies māsai, bet tad piecēlās no savas vietas un noņema somas no plaukta. Vilciens sāka palēlināt gaitu un Ambera pasniedza roku māsai. Sendija nestabili piecēlās kājās, uzmeta somu uz pleca un lēnām virzijās uz tuvāko durvju pusi. Ambera ātri nolaida roku atpakaļ pie sāniem. Viņa skaidri zināja, ka māsa juta pasniegto roku, bet tikuntā to noignorēja. Ambera novaldīja vārdu, ko prātā sev pateica. Kad viņas izkāpa uz perona, jau bija krēsla. Lauku atmosfēra bija labi pamanāma, jo meitenes bija pieradušas pie pilsētas neveselīgā gaisa, skaņām un gaismām. Šeit savukārt viss bija tumšsun klus,s un pārsteidzoši dzestrs bija gaiss. Sendija apstājās, aizvēra acis un dziļi ieelpoja. Viņa dievināja laukus, klusumu, mieru. Tas lika justies tik lieliski, tik pareizajā vietā. Sendija nekur nejutās kā mājās, tikai šeit, pie vecmāmiņas, tas lika atminēties bērnību. Viņa uzreiz atcerējās smieklu un ūdens plūstošos trokšņus, skaņas, kas viņu pavadīja katru bērnības vasaru, vecmāmiņas dārzā laistot māsu ar ūdeni un smejot. - Ejam? - Ambera pat nenojauzdama pārtrauca svētpilno Sendijas atmiņu jūkli. Meitenēm bija jānoiet divi kilometri līdz lauku mājām no stacijas. Vectēvam mašīnas nebija, tikai traktors, kuru apsteigt varēja pat sliņķis. Viņas uzsāka pusstundu garo ceļu, drīz vien jau bija gandrīz pavisam satumsis, bet meitenes zināja ceļu labāk kā jebkurš cits, to šoreiz pierādīja Sendija. Bet negaidīti viņa paklupa, spieķītis aizslīdēja pāris sprīžus tālāk pa smilšu ceļu, Sendija izdvesa klusu vaidu. Ambera momentāli nometa somu zemē un nokrita ceļos blakus māsai, viņas seja pauda bailes un raizes, jo mīlestība pret māsu bija patiesa un tīra. - Ak kungs! Vai viss kārtībā? Tu nesasities? Vai kaut kas sāp? Dī? - meitene nobēra jautājumu plūsmu, ko patiesībā varēja turpināt. Sendija noelsās un sāka lēnām celties. - Paldies par rūpēm, bet viss ir kārtībā, es pat nesasitos. Tomēr būtu jauki, ja tu atrastu manu spieķi. - Ambera tūlīt izpildīja lūgumu un maigi ielieka spieķa galu māsas rokā. Viņa arī centās noslaucīt smiltis no māsas biksēm, bet Sendija pielika spieķi pie Amberas rokām, neļaujot to pabeigt. Ambera ieskatījās tieši tur, kur zem brillēm bija Sendijas acis, viņa nenovērsa skatienu un ilgi ar niknumu dūrās vienā punktā. - Esi uzmanīgāka, lūdzu. - viņa teica, cenšoties apslēpt saspringumu, kurš bija iezadzies viņas ķermenī, tomēr teiktais skanēja nikni, stingri. - Nomierinies. - atbilde skanēja vēsi un atturīgi. Vienaldzīgi. - Ļauj man notīrīt tavas bikses. - Man nav iebildumu arī pret netīrām. - Sendija palika pie sava. - Kaut vienreiz, tikai vienreiz, ļauj man tev palīdzēt un parūpēties par tevi. - Amberas aizkaitinātajā tonī parādījās arī izmisums. - Es vienreiz tev to ļāvu un vairs nevēlos atkārtot. Man nevajag tavas rūpes. Tikai tev pašai vajag tās piepildīt, lai nomierinātu tavu sirdsapziņu un atgūtu tavu pašlepnumu. - Sendijas balss tembrs pacēlās par pāris decibeliem augstāk. - Dī... - Ambera noelsa. Ceļš, uz kura viņa satadās, bija galvenais ciemata ceļš, pa to abām tuvojās mašīna, bet viņas to neievēroja. Meitenes bija aizņemtas katra ar savām domām, tās bija skaļākas par riepu radīto troksni pret smalkajiem akmentiņiem. Sendija paspēra pāris soļus atpakaļ un atradās gandrīz pašā ceļa vidū. - Izbeidz. Mēs abas zinām, ka tā ir. Tu tikai negribi to atzīt. Es zinu, ka tu jūties vainīga, bet tas nepalīdz, tas neatgriež arī laiku atpakaļ. - Dī. - Amberu mazliet uztrauca mašīna, kas tuvojās. Viņa ievēroja, ka tā ir kravas mašīna, liela. - Nepārtrauc mani! - Sendija pacēla rokas uz augšu virs galvas, mēģinot apklusināt māsu. - Kaut tu vienreiz man liktu mieru! - un viņa paspēra vēl vienu soli. Tagad jau mašīnas gaismas viņu apspīdēja, bet vadītājs ievēroja meiteni ceļa vidū par vēlu. Atskanēja taures signāls, kad vadītājs centās brīdināt meiteni, kas stāvēja tieši pa vidu mašīna priekšējajam korpusam. Viņš bija aizkaitināts, ka bez tā meitene pat nepakustējās nost no ceļa. Sendija nemanīja gaismu no automašīnas lukturiem, kas viņu apspīdēja. Viņa pagriezās izdzirdējusi signālu. Mašīna nesamazināja ātrumu, Ambera iekliedzās. Atskanēja blīkšķis. Mašīna strauji sabremzēja, Amberas vaigus klāja asaru tērcītes. Viņa juta, ka kaut kas nav labi. Viņa nejuta to, ko juta vienmēr - māsas dvēseles klātbūtni, lai arī cik tālu viena no otras viņas bija. Auto durvis atsprāga vaļā, uz ceļa izlēca vīrietis savos četrdesmit. - Ak Dievs! - Ambera izdzirdēja vīrieša balsi un sabruka ceļos. This post has been edited by ReD_FoXy: Jul 17 2007, 21:40 -------------------- |
|
|
|
| Rika |
Jul 17 2007, 22:28
Post
#141
|
|
Danshaku Group: Chuunin Posts: 268 Joined: 6-November 05 From: I am un-locatable |
Man ļoti patīk! (nezinu,kā savādāk pateikt to,ka esmu sajūsmā,apžilbināta ar tik svaigu un aizraujošu sižetu)
Gaidu arī turpmākos darbus!Bet neaizmirsti arī par chibi darbiņiem,kādi bija 1-ajā lpp.,ok?^^ -------------------- даже добро делал всем на зло
|
|
|
|
| ReD_FoXy |
Jul 17 2007, 22:31
Post
#142
|
|
onibaba Group: Chuunin Posts: 1027 Joined: 28-April 05 From: Riga, Latvia. |
QUOTE(Rika @ Jul 17 2007, 22:28)  Man ļoti patīk! (nezinu,kā savādāk pateikt to,ka esmu sajūsmā,apžilbināta ar tik svaigu un aizraujošu sižetu) Gaidu arī turpmākos darbus!Bet neaizmirsti arī par chibi darbiņiem,kādi bija 1-ajā lpp.,ok?^^ Prieks, ka patīk! ^^. Cenšos rakstīt vēl un lielos gabalos. Tāpēc tā nūs kā būs ar biežumu, bet cenšos, cenšos... -------------------- |
|
|
|
| Pakkun |
Jul 17 2007, 22:32
Post
#143
|
|
Hakushaku Group: Chuunin Posts: 824 Joined: 20-February 06 From: λ=56.923** φ=24.039** |
QUOTE(ReD_FoXy @ Jul 17 2007, 21:39) Izsakiet domas, paredzējumus. Spriežam, spriežam. [..] Tagad jau mašīnas gaismas viņu apspīdēja, bet vadītājs ievēroja meiteni ceļa vidū par vēlu. Atskanēja taures signāls, kad vadītājs centās brīdināt meiteni, kas stāvēja tieši pa vidu mašīna priekšējajam korpusam. Viņš bija aizkaitināts, ka bez tā meitene pat nepakustējās nost no ceļa. Sendija nemanīja gaismu no automašīnas lukturiem, kas viņu apspīdēja. Viņa pagriezās izdzirdējusi signālu. Mašīna nesamazināja ātrumu, Ambera iekliedzās. Atskanēja blīkšķis. Mašīna strauji sabremzēja, Amberas vaigus klāja asaru tērcītes. Viņa juta, ka kaut kas nav labi. Viņa nejuta to, ko juta vienmēr - māsas dvēseles klātbūtni, lai arī cik tālu viena no otras viņas bija. Auto durvis atsprāga vaļā, uz ceļa izlēca vīrietis savos četrdesmit. - Ak Dievs! - Ambera izdzirdēja vīrieša balsi un sabruka ceļos. sanāk, ka tas vecis speciāli uzbrauca virsū? šitās beidziņas kkā tizlas, neveiklas. rodās daudz jautājumi. kādā veidā šoferis paspēja izjust aizkaitinājumu, ka meitene neiet no ceļa nost, ja ieraudzīja viņu jau par vēlu? tur tikai niecīgam mirklim būtu jābūt. kāpēc sendija nepaleca malā, ja jau pamanīja automašīnu. akls ta akls, bet ne jau klibs.. kāpēc ambera viņu nepavāca nost no ceļa? kāpēc viņas ir tik bremzētas uztverē?  <-tas saistas ar augstākajiem 3 jautājumiem kopā. laika sprīdis bija pietiekami ilgs(tu nebiji tikai radījusi laika sprīdim stiepuma sajūtu, bet gan padarījusi to par vienkārši ilgu laika posmu), lai attiecīgi rīkotos.pārējais bija labi, gaidu vēl kādu SĀTANA (uhāhahahā >:]) parādīšanos. -------------------- |
|
|
|
| ReD_FoXy |
Jul 17 2007, 22:37
Post
#144
|
|
onibaba Group: Chuunin Posts: 1027 Joined: 28-April 05 From: Riga, Latvia. |
QUOTE(Pakkun @ Jul 17 2007, 22:32) sanāk, ka tas vecis speciāli uzbrauca virsū? šitās beidziņas kkā tizlas, neveiklas. rodās daudz jautājumi. kādā veidā šoferis paspēja izjust aizkaitinājumu, ka meitene neiet no ceļa nost, ja ieraudzīja viņu jau par vēlu? tur tikai niecīgam mirklim būtu jābūt. kāpēc sendija nepaleca malā, ja jau pamanīja automašīnu. akls ta akls, bet ne jau klibs.. kāpēc ambera viņu nepavāca nost no ceļa? kāpēc viņas ir tik bremzētas uztverē? <-tas saistas ar augstākajiem 3 jautājumiem kopā. laika sprīdis bija pietiekami ilgs(tu nebiji tikai radījusi laika sprīdim stiepuma sajūtu, bet gan padarījusi to par vienkārši ilgu laika posmu), lai attiecīgi rīkotos.pārējais bija labi, gaidu vēl kādu SĀTANA (uhāhahahā >:]) parādīšanos. Tu maz pa ielu ej? Nezini kravas mašīnu vadītāju nekaunību? Viņiem bremzēt nepatīk. Viņš gaidīja ka viņa vienkārši paleks malā kā normāls cilvēks to darītu, bet cilvēks dusmās bieži vien ir lēnāks, jo koncentrējas vairāk uz dusmām kā uz apkārtni (nemaz nerunājot ka viņa ir akla). Viņa pamanīja mašīnu kas pīpināja diezgan tuvu, bet viņa neredzēja cik tuvu. Negaidīta situācija, jo iepriekš mašīnai viņa vispār nepievērsa uzmanību, to nemanīja. tevi pašu parautu šoka mirklis. Ambera ja neievēroji bija vairākus soļu atpakaļ, vairāk ceļa malā un ja tev pasaka visu tieši sejā ko tu pats sev neatklāj, tu sastingsti. Un ja tev radās daudz jautājumu, tad manis gribētais efekts ir panākts. Tu kā normāls cilvēks gribēsi zināt atbildes, bet tās atklāsies stāsta gaitā, lai tos atrisinātu, tev būs jālasa. Izksaidroju? This post has been edited by ReD_FoXy: Jul 17 2007, 22:39 -------------------- |
|
|
|
| Pakkun |
Jul 17 2007, 22:46
Post
#145
|
|
Hakushaku Group: Chuunin Posts: 824 Joined: 20-February 06 From: λ=56.923** φ=24.039** |
apmēram. tomēr aina smadzenēs ir radīta savādāka un to vairs izmainīt, diemžēl, nevar. nekas, gan stāsta gaitā kkā.
un par smagajiešiem: ja stāsts norisinās kkādā latvijā vai vēl kādā postpadomju laika valstī, tad nevaru nepiekrist  attīstītākajās valstīs valda zvērīgākā pieklājība. -------------------- |
|
|
|
| ReD_FoXy |
Jul 17 2007, 22:50
Post
#146
|
|
onibaba Group: Chuunin Posts: 1027 Joined: 28-April 05 From: Riga, Latvia. |
QUOTE(Pakkun @ Jul 17 2007, 22:46) apmēram. tomēr aina smadzenēs ir radīta savādāka un to vairs izmainīt, diemžēl, nevar. nekas, gan stāsta gaitā kkā. un par smagajiešiem: ja stāsts norisinās kkādā latvijā vai vēl kādā postpadomju laika valstī, tad nevaru nepiekrist attīstītākajās valstīs valda zvērīgākā pieklājība. Tava aina ir tava aina, mana top uz lapas, tavs uzdevusm ir to uztvert vai nē.  Nekas nav teikts par valsti kurā viņas ir. Varbūt viņas ir Stupidlendā, kur smago mašīnu vadītāji ir zvērīgi un nežēlo nevienu, kur nu nakts laikā. Situācijas veidojas dažādi, šī veidojās šādi. Take it or leave it. Ja interesē kas un kā, kāpēc un vispār nafig, gaidi turpinājumu  -------------------- |
|
|
|
| Pakkun |
Jul 17 2007, 23:06
Post
#147
|
|
Hakushaku Group: Chuunin Posts: 824 Joined: 20-February 06 From: λ=56.923** φ=24.039** |
QUOTE(ReD_FoXy @ Jul 17 2007, 22:50) Tava aina ir tava aina, mana top uz lapas, tavs uzdevusm ir to uztvert vai nē. Nekas nav teikts par valsti kurā viņas ir. Varbūt viņas ir Stupidlendā, kur smago mašīnu vadītāji ir zvērīgi un nežēlo nevienu, kur nu nakts laikā. Situācijas veidojas dažādi, šī veidojās šādi. Take it or leave it. Ja interesē kas un kā, kāpēc un vispār nafig, gaidi turpinājumu rude and crude!  ļauj atgādināt, ka jebkura sevi cienoša rakstnieka mērķis ir lasītājos radīt pēc iespējas tādu pašu ainu un izjūtas, kādas risinās pašā autorā. nebaidies. fear is the path to the dark side. fear leads to anger, anger leads to hate, hate leads to suffering! -------------------- |
|
|
|
| ReD_FoXy |
Jul 17 2007, 23:09
Post
#148
|
|
onibaba Group: Chuunin Posts: 1027 Joined: 28-April 05 From: Riga, Latvia. |
QUOTE(Pakkun @ Jul 17 2007, 23:06) rude and crude! ļauj atgādināt, ka jebkura sevi cienoša rakstnieka mērķis ir lasītājos radīt pēc iespējas tādu pašu ainu un izjūtas, kādas risinās pašā autorā. nebaidies. fear is the path to the dark side. fear leads to anger, anger leads to hate, hate leads to suffering! Man svarīgi nav kādam izpatikt. Ja kādam patīk mani raksti - tas ir lieliski un man ir prieks. Bet es vairāk tomēr rakstu sev -------------------- |
|
|
|
| Pakkun |
Jul 17 2007, 23:12
Post
#149
|
|
Hakushaku Group: Chuunin Posts: 824 Joined: 20-February 06 From: λ=56.923** φ=24.039** |
QUOTE(ReD_FoXy @ Jul 17 2007, 23:09) QUOTE(Pakkun @ Jul 17 2007, 23:06) rude and crude! ļauj atgādināt, ka jebkura sevi cienoša rakstnieka mērķis ir lasītājos radīt pēc iespējas tādu pašu ainu un izjūtas, kādas risinās pašā autorā. nebaidies. fear is the path to the dark side. fear leads to anger, anger leads to hate, hate leads to suffering! Man svarīgi nav kādam izpatikt. Ja kādam patīk mani raksti - tas ir lieliski un man ir prieks. Bet es vairāk tomēr rakstu sev izpatikt? kopš kura brīža ir velkamas paralēles starp empātiju un izpatikšanu? -------------------- |
|
|
|
| ReD_FoXy |
Jul 17 2007, 23:14
Post
#150
|
|
onibaba Group: Chuunin Posts: 1027 Joined: 28-April 05 From: Riga, Latvia. |
QUOTE(Pakkun @ Jul 17 2007, 23:12) Kopš tā, ka es neskrienu labot savu darbu tikai tāpēc, ka tev tā neizskatijās. :/ Labi, pietiek laist čatu. Ej gulēt. -------------------- |
|
|
|
|
1 User(s) are reading this topic (1 Guests and 0 Anonymous Users)
0 Members:
| Lo-Fi Version | Time is now: 16 June 2025 - 19:00 |
Invision Power Board
v2.1.7 © 2025 IPS, Inc.