Linux Latvijā, BEZ fleima lūdzu! Options

[ETM]

Un kursh teica ka nev vispaar speelju pirksh linuxa? Mani protams priecee fakts, ka Q3 uz vinja griezhas aatri (nekas, ka uz manass vecaas sisteemas vinjsh tik un taa pie pareizajiem settingiem lidoja arii win98 rezhiimaa), bet tu man labaak paraadi kur es varu novilkt Lineage II klientu pirieksh linux. Tas, ka tu man paraadi vienu uberpopularu gaami kas iet, nenoziimee ka tur grieziisies tas ko MAN vajag. Un taa jau ir probleema. Ja negribi atziit sho jautaakumu tad pats buusi pieskaitaams pie trolljiem, kas bljauj ka viss labi, neredzot ka iisteiibaa ir taalu no taa. Nav uz Linux ne tuvu tik daudz gaamju kaa uz Win.

[Niks]

Cedega neder?
P.S. Nez, kas un kāpēc man šeit, zem avatara, rakstīts?

[bladez]

Njā. Par tām spēlēm runājot, Spēļu Pasaule (precīzāk Strana Igr) žurnālisti E3 ir apjautājušies spēļu izdevējiem, vai gadījumā konsoles nepārņems tirgu, un visas atbildes bija noraidošas. PC ir un paliks vienmēr kā populāra spēļu platforma.

Bet par Linux. Mana pirmā sastapšanās ar Linuxu (Mandriva) bija diezgan neveiksmīga . Bet es domāju ,ka pa priekšu nopirkšu/izprintēšu grāmatu par Linuxu un mēģināšu vēlreiz (varbūt ar citu distrubāciju).

[Niks]

Printēt nav ko, un nopirkt tu tāpat neko labu nenopirksi.
*nix iesācējiem (tā kā vairumam ir paniskas bailes no reģistrēšanās, pārpublicēšu šeit, taču, ja jums ir pretenzijas pret apjomu, varat arī to palagu izdzēst).
Starp citu, lielākā daļa tika uzraktīta nakts vidū, tādēļ uzreiz atvainojos par daudzajām kļūdām.

Pedeja laika ir paradijušies jauni *Nix (ar *Nix apzime visas OS, kas veidotas uz Unix bazes (Linux, BSD, u.c.)) lietotaji, kuri saskaras ar tam pašam problemam, ar kuram es saskaros pirms pusotra gada, tāpec nolemu uzrakstit šo samurgojumu.

Pirmā problema bija ar partīcijam un failu sistēmu:

• Linux cietos diskus apzime ar burtiem, piemeram, hda ir pirmais disks, bet hdf - sestais;
• partīcijas apzime ar cipariem, piemeram, hda1 ir pirmā diska pirmā partīcija, bet hdf5 - sestā diska piektā partīcija;
• savukārt BSD pirmā diska pirmā partīcija ir hd0,0, bet otrā diska trešā partīcija - hd1,2;
• ierīces atrodas /dev, tacu lai tas varetu izmantot, tas ir japiemonte, piemeram, datu nesejus un partīcijas montē /mnt (tas nav obligati, tas var montet ari citur, piemeram, hda7 piemontet ka /home);
• lietotaja faili atrodas /home/[lietotajvards], piemeram, /home/niks;
• programas un koplietošanā esošie faili parasti atrodas /usr.

Nākama problēma bija čaula (rakstā tiek apskatīta bash):

• komandas/programmas rokasgramatu var izlasit ierakstot čaulā (bez "[]"):
  
  CODE
  man [komanda]
• īsas instrukcijas var ieraudzit ar:
  
  CODE
  [komanda] -h
  
  
  CODE
  [komanda] --help
• pieejamas komandas var ieraudzit ierakstot komandas pirmo burtu un nospiežot "tab";
• čaula pieņem, ka komandas atrodas /bin, /usr/bin (+ /sbin un /usr/sbin, ja esi root), ja tās atrodas citur, tās ir jāraksta ar absoluto adresi vai jāpievieno PATH, piemeram:
  
  CODE
  /usr/local/f-prot/f-prot
  
  
  CODE
  PATH=/home/niks/bin
• nomainit direktoriju var ar komandu cd
  sintakse:
  
  CODE
  cd [direktorijs]
• redzēt direktorija saturu var ar ls - ši komanda paradis visus failus un dirktorijus, kas atrodas konkretaja dirktorija, lai redzetu tikai direktorijus, jaizmanto lsd, lai ieraudzitu papildus informaciju, jaizmanto ls -l, bet sleptos failus var ieraudzit ar ls -a;
• failus var izdzest ar rm;
  sintakse:
  
  CODE
  rm [izdzešamais fails]
• tukšus direktorijus var izdzest ar rd
  sintakse
  
  CODE
  rd [tukšais direktorijs]
• direktorijus, kas satur failus, var nodzest šadi:
  
  CODE
  rm -fr [nodzešamais direktorijs]
• failus var parvietot ar mv
  sintakse:
  
  CODE
  mv [ko] [uz kurieni]
• failus un direktorijus var kopet ar cp
  sintakse:
  
  CODE
  cp [ko] [kur]
• saites var izveidot ar ln
  sintakse
  
  CODE
  ln [fails/mape uz kuru izveidot saiti aktivaja direktorija]
  
  
  CODE
  ln -s [fails/mape uz kuru izveidot simbolsaiti] [direktorijs, kura to izveidot]
• jaunu direktoriju var izveidot ar mkdir
  sintakse:
  
  CODE
  mkdir [izveidojamais direktorijs]
• lai stradatu ar failiem, kuru nosaukumos ir atstarpes, tos liek pedinas, piemeram:
  
  CODE
  mplayer "/mnt/win_c/Documents and Settings/Angel/My Documents/My videos/peles_tunings.wmv"
• failus var atrast ar find un locate:
  
  CODE
  find [kur sakt meklet] -name [meklejama faila nosaukums]
  
  
  CODE
  locate [faila nosaukums]
• lynx ir konsoles www brauzeris bez JavaScript atbalsta
  sintakse:
  
  CODE
  lynx [adrese] (bez http://)
• links ir konsoles www brauzeris ar JavaScript atbalstu
  sintakse:
  
  CODE
  links [adrese]
• failus var lejupladet ar wget
  sintakse:
  
  CODE
  wget [saite uz faillu]
• parbaudit citu datoru pieejamibu var ar ping
  sintakse:
  
  CODE
  ping [merka IP adrese]
  
  ping un jebkuru citu komandu var apturet/partraukt ar Ctrl+C
• ar ssh var pieslegties serverim, kas to atbalsta, un izmantojot konsoli nodot tam komandas (dati tiks šifreti)
  sintakse
  
  CODE
  ssh -l [lietotajvards] [serveris]
• to cik ilgi dators ir ieslegts var ieraudzit ar komandu uptime;
• monitora redzamo tekstu var nodzest no konsoles ar clear;
• zip arhivu var atarhivet ar unzip
  
  CODE
  unzip [zip arhivs]
• rar arhivus var atarhivet ar unrar
  
  CODE
  unrar e [rar arhivs]
• tar arhivu var atarhivet ar tar
  
  CODE
  tar -xvf [tar arhivs]
• tar.gz arhivus ari var atarhivet ar tar
  
  CODE
  tar -xzvf [tar.gz arhivs]
• tapat ari bz2 arhivus var atarhivet ar tar
  
  CODE
  tar -xzjf [tar.bz2 arhivs]
• disku attelus (.iso, .img, .flp un daudzus citus) var parkopet uz datu neseju ar dd
  
  CODE
  dd if=[diska attels] of=[datu nesejs] (šaja gadijuma datu neseju nem no /dev)
• particijas un datu nesejus var piemontet ar mount, bet atmontet ar umount
  sintakse
  
  CODE
  mount [ko] [kur]
  
  
  CODE
  umount [direktorijs, kura ir piemonteta particija/datu nesejs]

Ethernet tikla adaptera konfigurešana izmantojot konsoli:

• Vispirms paskaidrošu, ka tiek apzimeti tikla adapteri:
  • pirmais tikla adapteris - eth0;
  • otrais tikla adapteris - eth1;
• adaptera konfigurešanai izmanto ifconfig (komanda ifconfig izvada aktivos interfeisus, bet ifconfig -a izvada visus (ari neaktivos)):
  
  CODE
  ifconfig
  
  
  CODE
  ifconfig -a
  
  lai lietotu ifconfig, jabut root tiesibam!
• tagad rodas jautajums, ka klut par root neizlogojoties
  atbilde - ar su
  
  CODE
  su (pieškir root tiesibas)
  
  
  CODE
  su [lietotajvards] (pieškir konkreta lietotaja tiesibas)
  
  parole nebus redzama
• adaptera aktivizešana/deaktivizešna:
  aktivizet:
  
  CODE
  ifconfig [adapteris] up
  
  deaktivizet:
  
  CODE
  ifconfig [adapteris] down
• IP adresi var uzstadit šadi:
  
  CODE
  ifconfig [adapteris] [IP adrese] up
• tikla masku var uzlikt šadi:
  
  CODE
  ifconfig [adapters] netmask [tikla maska]
• MAC adresi var nomainit šadi (ja to atbalsta draiveris):
  
  CODE
  ifconfig [adapteris] hw [klase] [MAC adreses ekvivalents ASCII]
  
  šajā gadijuma klase ir ether

Dažas noderigas komandas priekš single user:

• lai ielogotos:
  
  CODE
  login
  
  vai
  
  CODE
  login [lietotajvards]
  
  /etc/securetty pēc noklusējuma [b]var neatļaut ielogoties ka root, tāpēc, lai varetu ielogoties kā root, vispirms jaielogojas ka parastam lietotajam, ar su jaiegust root tiesibas un janodzeš /etc/securetty[/b], taču labāk ir strādāt kā nepriviliģētam lietotājam un par root kļūt ar su palīdzibu;
• single user darbojas runlevel 1, kura daudzi demoni (sistēmas servisi) netiek palaisti, tāpēc daudz kas nedarbojas, lai nomainitu runlevel:
  
  CODE
  telinit [no 1 lidz 5]
  
  telinit jaizpilda pirms ielogošanas
• datoru var izslegt/parstartet ar shutdown (ka root, lai izslegtu/parstartetu bez root tiesibam, izmanto halt/reboot)
  izslegt
  
  CODE
  shutdown -h now (now vieta var likt -tXX, kur XX apzime laiku sekundes pec cik dators izpildis komandu)
  
  
  CODE
  halt
  
  parstartet
  
  CODE
  shutdown -r now
  
  ja velaties, lai shutdown tiktu izpildits loti atri, pievienojiet -n
  
  CODE
  reboot

Tagad kersimies pie programu instalacijas no to izejas koda (source) (sekojošais - parasti, bet ne vienmer):

• atarhive arhivu;
• OBLIGATI IZLASI README UN INSTALL;
• sekojot noradijumiem dodies un noradito direktoriju;
• ieraksti konsole:
  
  CODE
  ./configure (ja atrodoties direktorija, kura atrodas komanda, konsole komandu nevar atrast, tai priekša liek ./)
• ja neparadas kludu pazinojumi (fatalas kludas parasti tiek uzraditas pedejas rindinas):
  
  CODE
  make
• ja viss kartiba:
  
  CODE
  make install (ka root)
• Var ari šadi:
  
  CODE
  ./configure && make && make install

Nobeigumam gribu uzrakstit, ka Mandriva (agrāk Mandrake) Linux daudz ko var izdarit erta grafiska vide, tapec ta ir ideala OS iesacejiem.
Mandriva Linux 10.2 (bezmaksas versija):
Mandriva-Linux-2005-Limited-Edition-Download-CD1.i586.iso
Mandriva-Linux-2005-Limited-Edition-Download-CD2.i586.iso
Mandriva-Linux-2005-Limited-Edition-Download-CD3.i586.iso
P.S. Iesaku pameginat Midnight Commander.
P.P.S. Mandrake kontroles centru var izsaukt ierakstot konsole mcc.

[Rags]

Jā, var redzēt, kādi "speci" te savākušies (tiesa - ne visi, taču gandrīz puse IMO nav pietiekoši kompetenti *nix'os, lai par tiem izteiktos).

Hehe, cik tu jauki norādi uz vienu no galvenajām problēmām nix sistēmām - jābūt specam lai par to pat izteiktos/strādātu tajā. Protams tā nav vienmēr, bet vairumā. Un tieši tādi ka tu ir tie kurus es augstāk minēju ka nix piekritējus, taču tu nekādi nebūsi vidusmēra user'is.

Nav jau ar nix problēmu korporatīvajā vidē un piekritēju starpā. Cilvēki jau vēlas lai nix būtu ne mazāk populārs kā Windows. Tai pat laikā piemēram tu ļoti smuki norādi ka esi zinošāks, un citiem nav ko pat runāt.

Nevar objektīvi spriest par to ko ar ko tu esi pārņemts

p.s. un jā Quake3 piemērs protams bija lielisks. Dabūsim pa 2 nez kādiem geimiem gadā un būsim laimīgi

[bypass]

Man kā programmētājam, kas neko īpaši daudz no Linux necērt, būtu jānokaunās un jāielien kaktā.

Bet...
Stāv uzlikts linux rooteris/ftp serveris - ērti un (šķiet) stabīli.
Esmu licis linux uz viena no saviem pc, anime/movies/brovzeris/p2p/oo strādāja labi, jukebox - bet ne vairāk.

No spēļizstrādes viedokļa, man ir ērtāk un izdevīgāk izmantot DirectX all-in-one API, kas mani automātiski piesaista windai. Tiesa, pats esmu par crossplatform risinājumiem un cenšos nodrošināt OpenGL atbalstu (vairāk gan tādēļ, lai pēc pirmās vajadzības varētu portēt uz mac(nevis uz linux)). Kā arī gandrīz visi major spēļizstrādes rīki ir uz win - Maya/Maksis/PS/MSVisualStudio/etc.

Kopsavilkums: Es vienkārši pagaidām neredzu iemeslu pāriet. Un ar pāriešanu saistās pārāk liels, ilgstošs piņķeris.