Populaarfizika vs Pseidofizika, mjāā.. Options

[NOAR]

Ņūtona un Einšteina gravitācijas teorijas atšķiras. Pat ja kaut kādā ģadījumā formulas sakrīt, kas norādītu uz to, ka Ņ.g.t. ir tikai E.g.t. speciālgadījums, viņas tik un tā atšķiras pēc pamatprincipa - Ņ.g.t. gravitācija izplatās momentāni (vai ļoooti ātri), kas ļauj tai izvairīties no viena efekta, bet E.g.t. gravitācija izplatās ar gaismas ātumu, kas rada jau pieminēto efektu (varu paskaidrot ja vajag (runa nav par gravitācijas viļņiem)), kuru dabā neviens vēl nav novērojis.

[quote=bubu,Mar 29 2006, 19:52]
Vai vari nosaukt kādu vienu teoriju, kas atbilst tavam "patiesuma" definējumam?

[/quote]

Ņūtona gravitācijas teorija - praksē nav novērots nekas, kas viņu apgāztu.

[quote=edg,Mar 29 2006, 20:32]
Nav fizikaa taadu jeedzienu kaa plakana gravitaacija, ne sfeeriska inerce. Man, muljkjim, "leeto" fizikai priekshroku deveejam nav saprotams, KUR iisti ir pretruna. Pasaki kaadu piemeeru, kur edg var saprast, ko tu ar to domaajis!

[/quote]

Normāli dabā mēs vovērojam gravitāciju ar sfērisku ģeometrisko formu - t.i. mēs, piemēram, ap zemi atliekot punktus, kuros brīvās krišanas paātrinājums ir vienāds (jo augstāk jo viņš mazāks), iegūsim sfēru.
Normāli dabā mēs novērojam inerci ar plaknes ģeometrisko formu - t.i. liftā, darot kā iepriekš, mēs atzīmēsim visu telpu. Tā kā tas mums neder, tad mēs brīvi izvēlamies random punktu un atsevišķi iezīmējam visus punktus, kuri atrodas pa perpendikulu no spēka virziena no pirmā punkta (pirmo gadījumu tas neapgāž, jo no sfēras jebkura punkta velkot perpendikulu mēs nokļūsim centrā). Mēs iegūstam plakni.

Tā ir dabā, bet Einšteins saka, ka mēs,sēžot liftā, nevaram pateikt vai uz mums darbojas gravitācija vai inerce (lifts paātrināti kustas), un ka vienīgais, ko mēs varam noteikt, ir spēka ģeometriskā forma (piemēram ļaujot krist diviem āboliem - krīt paralēli/plakne; krītot satuvinās/sfēra).
Es saku, ka neko citu mums nemaz nevajag, jo dabā nav iespējama inerce ar sfērisku ģeometrisko formu un gravitācija ar plaknes ģeometrisko formu.

[quote=edg,Mar 29 2006, 20:32]
Jebkuru reaalu skaitli var daliit ar citu reaalu skaitli. Iznjeemums: ar nulli dalot reaalu skaitli nevar ieguut.
Visi ziidiitaaji dzemdee savus mazuljus. Iznjeemums: piiljknaabis un ehidna deej olas.
Iznjeemumu eksistence ir normaala.

[/quote]

Izņemumu eksistence fizikā nav normāla. Tas novestu pie absolūta hausa, piemēram, kaut kādi gravitācijas mērījumi tiek veikti divās laboratorijās ar dažādiem aparātiem divās dazādās nedēļas dienās. 1.lab.pirmdienās veic mērījumus, kas saka, ka gravitācijas stiprums ir (m1*m2)/r^2, 2.lab.otrdienās veic mērījumus, kas saka, ka gravitācijas stiprums ir (m*r)/m1-m2. Loģiski spriežot mēs sakam, ka kāda laboratorija mums dod vepareizus rezultātus. Taču strādājot ar teorijām, kuras pieļauj izņēmumus, mēs secinām, ka pirmdienās gravitācijas stiprums ir (m1*m2)/r^2, bet otrdienās (m*r)/m1-m2.

[quote=edg,Mar 29 2006, 20:32]
Muljkjiibas tu runaa.

[/quote]

Pārbaudi, ja netici.

[quote=edg,Mar 29 2006, 20:32]
Nu, ja mees pienjemam shaadu teoriju, ka viss notiek paraleelaas pasaulees, tad jeega reekjinaat varbuutiibas vienalga paliek, jo nezinaam tachu, kuraa pasaulee atrodamies, taapeec kaads buus rezultaats.

[/qoute]

Parādās divas paralēlas pasaules, kurās katrā kaut kas ir noticis. Līdz ar to pastāv tikai divas realitātes, kurās mēs varam nokļūt, divas iespējas, 1:1, 50%:50%. Tad kā viena realitāte var pastāvēt vairāk, kā cita.
Sanāk, ka tās varbūtības ir muļķības, jo tā ir tikai sagadīšanās, ka mēs atrodamies realitātē, kurā pirmā iespēja ir notikusi biežāk kā otrā.

[quote=edg,Mar 29 2006, 20:32]
Fizikji cenjshas atrast citus, labaakus risinaajumus. Visu laiku. Bet es esmu tikai parasts mirstiigais, un nejuutos speejiigs atrast labaaku teoriju. Lai vareetu to izdariit, ir jaaiedziljinaas pashreizeejaa teorijaa, lai labi izprastu taas probleemas un nodarboties pie spieshanas - kaada teorija vareetu "apiet" shiis kljuudas. Varbuut tas buus kaut kas pavisam fundamentaali atshkjiriigs no paareejaa, bet vienalga ir jaabuut speciaalistam, lai to izdomaatu. Es pilniibaa atbalstu alternatiivu teoriju mekleeshanu fizikaa un vispaar visaas jomaas! Tas, kas man nepatiik, ir, ka par kljuudaam, kaa tu, uzraada lietas, kuras nav pretruniigas.

[/quote]

Bet lai meklētu šīs kļudas ir jāapzinās, ka tā teorija ir nepareiza. Mūsdienās skolās teorētisko fiziku māca kā neapgāžamu patiesību, un, tikai tīri nejauši atklājo, kļūdu parādot profesoram tevi uzslavē par to ka tu esi uzlabojis teorētisko fiziku.
Tāpēc arī lielākā daļa izglītotu cilvēku svēti tic, ka Einšteins ir ģēnijs.

[quote=edg,Mar 29 2006, 20:32]
Stiigu teorijaa Gravitonam taapat kaa tradicionaalajaa "punktu" teorijaa tic (jaa, tas ir iistais vaards) tikai dalja. Kaa man staasta, tur esot daudz pienjeemumu un neprecizitaashu, ka pagaidaam nekas cits, kaa ticeet neatliek. Ir jaagaida, ko raadiis turpmaaki peetiijumi.

[/quote]

Stīgu teorijā ir tā lieta, ka viņa itkā ir pilnīgi pareiza, tāpēc neviens nevar izdomāt veicamu eksperimentu, kas viņu pierādītu, jo redz traucē vecās teorijas.
Mūsdienās, cik es zinu, vienīgā mīklainā lieta stīgu teorijā ir brānu (brane no membrane) saskaršanās, kurā formulas dod jocīgus (pilnīgi neloģiskus) rezultātus.

[NOAR]

HAHAHA
Neviens vairs nestrīdas

Bet es vēl papētīju:

par tām kvantu fizikas varbūtībām: attiecīgajā piemērā (izkrišanna cauri grīdai) efekts (izkrišanna cauri grīdai) ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem (kaut kādi elektromagnētisko lauku vērsumi vai kas tamlīdzīgs) un kopējais efeks (izkrišanna cauri grīdai) tiek iegūts tikai, ja izpildās visi šie faktori. Un tad tur sanāk, ka ir nevis 1:bezgalība, bet gan 1:1 kāpināts bezgalīgajā pakāpē. Respektīvi - izveidojas ļooti daudz paralēlie visumi; lielākajā daļā no tiem nekas nenotiek; dažos es tikai pa pusei izkrītu cauri grīdai; un pavisam dažos es (beidzot) izkrītu cauri grīidai.

par to uberkūlo efektu: ņemam divas masas (kaut vai saules), kas apriņķo viena otru pa apļveida orbītu (abas kustas pa vienu riņķa līniju), un tagad mēģinām te ielikt to nekam nederīgo Einšteina relativitātes teoriju. Mums sanāk sekojošais: tākā gravitācija nevarot izplatīties momentāni tad 2. masa saņems 1. masas gravitāciju tikai pēc kāda laika, kad pati jau būs pārnietojusies. Līdz ar to 2. masa 'domās', ka 1. masa nav riņķa līnijas vistālākajā galā, bet gan nedaudz tuvāk kustības virzienā. Līdz ar to gravitācijas spēks būs vērsts nevis caur riņķa līnijas centru (kā mēs to novērojam), bet gan nedaudz prom no tā masas kustības virzienā. Tas nozīmētu, ka šīs masas visulaiku pāātrinātos (ja neizsekojāt manai domai vienkārši ticiet man - fizikas doktori šo manu domu nav mācējuši apstrīdēt), kas savukārt nozīmētu, ka ,piemēram, mēness jau sen būtu katapultēts prom no zemes.
Taču tā kā tā nav tad Einšteins bija vecs stulbs večuks kas neko nejēdz no fizikas (starpcitu - skolā viņš nebija nekāds izcilnieks).

[edg]

Neviens neredz jeegu ar tevi striideeties. Bet ir prieks, ka esi papeetiijis kaut ko siikaak. Ceru, ka papeetiisi veel kaut ko. Tava teorija par projaam lidojosho meenesi ir jautra. Tev ar steigu jaaiepaziistas ar kaadu fizikji, kam ir veelme visos tavos izgudrojumos skaidrot kljuudas!

[Janus]

Skola un pats pa sevi einsteins bij slinkd un uzdzvotajs. Bet visas tavas teorijas nav daba pieradamas un tadel pat fizikjis nevaretu pastastit tavu teoriju patiesigumu. Cilveks ir tada nieciba kas neko nevar izpetit kas ir tik liels un visaptveros. Pat visa vesture ir balstita uz pienemumiem un nekonkretiem faktiem To tikai vini doma ka ta ir pareizi un tam tic tadel ka atradusi kadus senus rakstus kur tas butu rakstits tas pats ir ar so temu.

[Sigfa]

Neviens neredz jeegu ar tevi striideeties. Bet ir prieks, ka esi papeetiijis kaut ko siikaak. Ceru, ka papeetiisi veel kaut ko. Tava teorija par projaam lidojosho meenesi ir jautra. Tev ar steigu jaaiepaziistas ar kaadu fizikji, kam ir veelme visos tavos izgudrojumos skaidrot kljuudas!

Es jau saaku skaitiit stundas, cik man prasiitu lai vinjam izskaidrotu, kur vinja teorijas sabruuk, un kur vinjsh kljuudaas pie fundamentaalaam lietaam, bet shaadi laikam tomeer ir labaak.

[edg]

Tieshi taapeec jau arii vajadziigs fizikjis. Vinjam visa taa lieta ir galvaa, gan definiicijas, gan piemeeri, un izskaidrot pratiis uzreiz un taa kaa graamataas. Kaut kaadi purni no malas nevar atsaukties uz teoreemu #5212 un ar 100% paarlieciibu pateikt, kas zinaatnee ir noteikti pieraadiits un kas ir hipoteezes.