Mūsdienu Bērni, Thing that s.cks! Options

[Seila]

Tu runaa taa itkaa nauda tiktu daliita tikai iipahiem cilveekiem, vai veel labaak par to ka labi izskaties
Tachu nee miiljaa Seila, nauda 80% gadiijumos tiek nopelniita smagaa un suuraa darbaa. Darbs = Nauda (ar dazjiem iznjeemumiem, kurus es izlaidiishu)
Kaut tai pashai augstskolai. Tas, ka tev mazam nav naudas, nekaa nenoziimee. Tev ir visas iespeejas to nopelniit. Rokas ir, kaajas ir - arii galva. Un nevaig saakt to druumo staastu par tiem studeet griboshiem nabadzinjiem. Ir gjimenes, kam ir veertiibas un tie domaas par savu beernu naakotni un maksaas. Kaut nieri paardos. Bet vismaz skolaa buus cilveeki, kas sapratiis kaapeec tur atrodas.

Ak nu tikai nevajag pēc taviem vārdiem izklausās, ka arī 8 gadīgam bērnam būtu jāspēj nopelnīt pašam sev skola. ja cilvēks pat ar augstāko izglītību nespēj savilkt galus kopā tad ko runāt par studentu, kuram jāpspēj mācīties strādāt un vēl mācīties. Ja lielāko daļu studentu uz augšu nevilktu vecāki tad arī cilvēku ar augstāko izglītību latvijā būtu ar vien mazāk. Sūrā dzīves īstenība. Esi stulbs, bet ir nauda vari mācīties. Esi ģēnijs mācies un saņem to nožēlojamo 10 latu stipendiju mēnesī. bet ja tu esi cilvēks ar visuvējām atzīmēm, bez naudas tev labā mācību iestādē nav ko darīt. Un tam nav ne mazākā sakara ar to cik tev pašam galva uz pleciem. Drīzāk ar to cik vari pavilkt.

[Shumins]

Tieši otrādi. Slinkums un karš ir tie divi aspekti, kas ir virzījuši cilvēces attīstību visstraujāk.
Tavuprāt televīzijas tālvadības pulti un veļas mašīnu kāds radīja aiz labas sirds?

Ak nu tikai nevajag pēc taviem vārdiem izklausās, ka arī 8 gadīgam bērnam būtu jāspēj nopelnīt pašam sev skola.

Kaapeec uzreiz vaig sarkasmu baarstiishanu?

/Nodefineeshu
*vaardu "mazs beerns" - cilveeks kam ir 14-18 gadi. Un 14 > siicis.
**izteicienu "Slinkums = Nabadziiba" => "Neveeleeshanaas straadaat = Nabadziiba (slikti apmaksaats darbs, arii tiek pieskatiits pie neveeleeshanaas sraadaat labaak atalgotu darbu)"
***Un par karu kaa attistiitaaju un dzineejspeeku vajdzeetu citu topic (arii buutu interesants spams) Iesaac kaadu ar labu ievadpostu, lai uzdzen veelmi opneet un diskuteet. Paskatiisies, kas galaa sanaaks.
End

Pats arii liidz otram kursam tiku tikai ar senchu naudu, kaut naacaas atnjemt tiem gandriiz visu darba algu.
Bet izglitiiba bija pirmaa vietaa. Protams, ka svariigs ir vecaaku atbalsts. Lai gan tai pashaa laikaa ja nebuutu maaciijies puaudzja gados 18-22, veel taksh visa dziive priekshaa. Taapat daudzi izdomaa iet uz skolu, kad tiem jau ir beerni un jau straadaa - nu ap 25-35. Saniedz ko savaa dziivee un beerniem jau buus vieglaak. Un ja tev nav vecaaku, vai tie tevi galiigi atstaaj novaartaa - paaudzies un meegjini tad. Cilveeki dziive ilgst pat 60 gadus.

ja cilvēks pat ar augstāko izglītību nespēj savilkt galus kopā tad ko runāt par studentu, kuram jāpspēj mācīties strādāt un vēl mācīties.

Kas tad taa par izgliitiibu. Profesors - dabas peetnieks? Neviens jau tevi nespiezj apguut nepopulaaras un maz noveerteetas profesijas.

Esi stulbs, bet ir nauda vari mācīties. Esi ģēnijs mācies un saņem to nožēlojamo 10 latu stipendiju mēnesī.

Un par tiem biezajiem gjeenijiem, kas par naudu pilda uzdevumus skolaa un peec tam aizmuuk uz aarzemeem, lai straadaatu prestizjaas kompaanijaas, labaak nerunaashu. Pats maksaaju par matemaatiku, 1ls par uzdevumu, jo straadaajot nebija laika tos reekjinaat.
Shis ir viens no miitiem, tapat kaa Sievietei tie triis KKK...Kinder, Kuche, Kirshe.
Es tikai kaa neadaavinaats ar galvu pleesos, lai tiktu uz priekshu. Tie talantiigie un apdaavinaatie parasti vienmeer bija naudiigi. Ja ne pirmaa kursaa, tad otraa tochna. Jo ja cilveeks prot domaat, tam dziivee skjeershlju nav.

Vai :
ABBA - Money, Money, Money

Vairaak motivaacijas, drosmes un uznjeemiibas, tad jebkursh var ieguut to veelas (Vismaz sevi taa moku)



This post has been edited by Shumins: Jan 11 2007, 01:35

[ReD_FoXy]

**izteicienu "Slinkums = Nabadziiba" => "Neveeleeshanaas straadaat = Nabadziiba (slikti apmaksaats darbs, arii tiek pieskatiits pie neveeleeshanaas sraadaat labaak atalgotu darbu)"

Ja mēs visi būsim tik čakli un skriesim ieņemt ierobežoto labi atalgoto darbu sēdekļus tad valstij būs krahs. Vajag arī tantiņas kas sēz bibliotēkās un ļauj bērniem ņemt grāmatas un lasīt, vajag tantiņas, kas sēž sabiedriskajos transportos un pārdod mums biļetītes.
Lai gan pārsvarā to dara veci civlēki, bet viņi arī ir cilvēki. Ne katrā darbā var saņemt tūkstošus. Jāiztiek tā kā ir. Principā mazie bērni ir jādzen darīt to ko viņi izturēs darīt no saviem 18 līdz 65 gadiem un tiem jāpārliecinās ka tas darbs viņiem neapniks jau pēc gadiem 5. Ja vienā darbavietā strādā ar stabilitāti, tad nav problēmu pēc dažiem gadiem jau sēdēt ļoti tuvu direktora kabinetam. Šobrīd skatoties jaunieši ilgi nespēj noturēties savos darbos, jo apnīk nīkt.
Bet lab, kāda starpība, pati vēl esmu ''mazais bērns''.

[Klokjvaarpsta]

Njaa, interesanti buutu, ja visi buutu ubergjeeniji, biroju darbinieki, bet neviens nebuutu speejiigs saliekt savu gadiem nenodarbinaato mugurkaulu tik taalu, lai piemestu kamiinaa malku un nenosaltu liidz naavei (ne labaakais piemeers, but you got the point)
Bet jau atkal ne to es gribeeju teikt - vai tieshaam man vienam shkjiet, ka shiis pasaules labklaajiiba ir atkariiga no cienjas vienam pret otru? Paskatieties tachu uz muusu pashu tik nevainojamo Japaanu, padomaajiet par austrumnieku (t.i. arii Kjiinieshu) senajaam kultuuraam. Cieniit ir apzinaaties savu vietu sabiedriibaa un buut par to pateiciigam, apzinaaties citu, pat iespeejams nemanaamaas, ruupes par tevi, tomeer nazaudeejot meerkjtieciibu un tiekshanos augstaak, aiz cienjas pret citiem, apzinoties, ko Tu vareetu dariit citu labaa, izsitoties augstaak. Manaa uztveree taa ir harmonija, kas tiecas uz ideaalu.
Paldies GoldLeader par topiku, jo tagad mees redzam cik no mums ir noruupeejushies par jauno paaudzi, bet arii zinaam, ka neko reaali mees tik vienkaarshi nemaz nevaram mainiit, taapeec ludzu Juus likt roku uz sirds un luudzu tos, kuriem veel nav beernu, soliit no visas sirds censties izaudzinaat cilveeku/-us, kas reiz varees teikt - jaa, mani vecaaki izaudzinaaja mani par labu cilveeku - un iespeejams arii Juusu mazbeerni buus taadi pashi, un iespeejams civilizaacija par soli atkaapsies no izniiciibas. Bet galvenais nezaudeet ticiibu savaa darbaa ar beerniem un censties vismaz pamatos dot savu dziives gudriibu, nevis ljaut beernudaarza audzinaataajai vinju tikai slaveet un maaciit piedot pilnigi visu, nodariito aizmirstot, taadeejaadi radot iespaidu, ka viss ir atljauts. Bet tas ir tikai mans viedoklis

[Ginta]

Jā, jā nevainojamā Japāna.. viņi jau ar savu labo motivāciju nemaz nevar beigt nost savu psihi, ar katru reizi, kad nevar/nav spējuši ko darīt šo kādu citu labā..

lai nu kā.. vienu dienu izlasīju pavisam nelielu rakstiņu kādā avīzē:

"Kad dēmoni elso no muguras"

konsekventi: Kopš atmodas arī mūsu valstī tiek īstenota sabiedrības, jo sevišķi jaunatnes, samaitāšana.

Reiz radās iespēja dzirdēt lāda psihiatra lekciju par masu kūltūrā manifestētām pataloģijām, kas tika padarītas par pilnīgi nevainīgām un pat modernām. Pīrsingi, tetovējumi, skrandas, mežonīga meikapa izmainītas sejas, frizūras- katra no šīm parādībām apslēpj sevī kādas noteiktas slimības diagnozi.
Reklāmu un pirkšanas mānijas kultivētāji pat pieaugušu cilvēku masu aplipinājuši tiktāl, ka šis pūlis piedalās visraibākajās un idiotiskākajās akcijās, spēlēs, šovos, viktorīnās un konkursos. Pieļauju domu, ka pubertātes saviļņotajiem bērniem šāds atzars vēl būtu attaisnojams, taču vecāki ar savu ļaušanos brīvajam kritienam (vietā salīdzinājums ar Lucifera kritienu) neapzināti sekmē gan pašu, gan savu bērnu apsēstību. Piemēram, Latvijas sabiedrībai tik ļoti pazīstamie pokemoni ir tikai viens no zīmoliem cilvēku apzinātai demonizācijai.
Tiek runāts par varmācības, seksa, izlaidības propagandu, taču tas neviena ietekmīga varas segmenta attieksmi nepadara modru. Visas lietas ir garīgas. Tas, ka šķietami pieklājīgs tēvs nožņaudz savu ģimeni, ka 24 gadus veca sieviete uzšķērž savu stāvoklī esošo draudzeni, pēc tam noslīcinot tās 3 bērnus, ka astoņgadīga meitene Keša Frīmena, noskatoties 1999 gada filmu Pārtrauktā dzīve, no savas pidžamas pagatavo cilpu un piekaras palodzei- tas viss nav tikai varmācības izklaidības sekas vien. Gluži vienkārši tā ir demonizācija.
Diemžēl skolotāji pret šo ārprātu cīnīties vairs nav spējīgi, un arī pašai valstij ir svarīgākas lietas darāmas. Kas dziedinās šo sabiedrību?
Arī homoseksuālisms ir viena no iepriekš minētās demonizācijas dienas kārtības akcijām. Pirms tam bija seksopātija, mārketopātija, reklamopātija un citas besopātijas. Tagad, stāvot uz rietumu bijušo vērtību drupu kaudzes, ļaudīm, kas vēl ir pie kaut vai daļēji pilna prāta, nāksies atzīt, ka vienīgais progress un nākotnes mērķis ir tikai atgriešanās. Mums vajag atgriezties pie gadu tūkstošiem lolotajām vērtībām, atziņām, garīgās dzīves likumībām un prakses. Bet visa pamatā tomēr ir atgriešanās no grēkiem. Kas to negrib vai nevēlas pieņemt, tas negribot kļūst par atbalstītāju sabiedrības tālākai demonizācijai.

..nevar nepamanīt, ka autore ir diezgan reliģiski apsēsta, bet..
ekhm..- daži retoriski jautājumi par to, kas tad īti ir normāli un, kas ir sabiedrības degradācija (ja Jums nav ko darīt, varat arī iztiekties, ko domājat):
1. Vai sevis motivēšana būt labākam par citiem, mēģinot ieviest kaut kādu dzīves jēgu ir deģenerēšanās pazīme?? (tās pašas viktorīnas, spēles un sacensības ir tieši tāpēc, lai (vienalga vai sev vai citiem) parādītu, ka tomēr esi kādā veidā par kādu citu spējīgāgs. Kaut vai tikai ārējā izcelšanās, tiem pašiem pubertātes saviļņotajiem bērniem - iepriekš minētajiem wannabe emo/gotiem/whatever ir iespēja ar kaut ko izcelties, jo citās nozarēs varbūt tas vēl nav iespājams. (un tieši tāpēc arī liela daļa tomēr izaug par normāliem cilvēliem, jo paaugoties tomēr nedaudz vairāk izglītojas un ir iespēja to parādīt kādā citā nozarē.) Vai problēma nevarētu būt tikai tad, ja šis pārākums ir tikai spējā kādu apčakarēt, naudu pelnīt, būt par citiem fiziskā pārākumā vai sazin vēl ko, kas ir pret patiesajām vērtībām-jo, ko tad darīt tiem, kas tomēr nevar būt labāki šo vērtību ietvaros?? kur ir uzvarētāji- tur arī zaudētāji..)
2. Vai pati izglītības sistēma uz šādu situāciju nebīda?? Piem.- ir vērtēšanas sistēma, tiek rīkotas dažādas savstarpājās sacensības, kas parāda, kurš tad ir gudrāks/spējīgāks/utt. un tie, kas parasti tādi nav tad arī cenšas izcelties ar ko citu piem.- asprātību- kā klases pajoļi, ar drosmi- tiešā vai burtiskā nozīmē spļaujot šīs sistēmas un to pārstāvju sejās u.c.
3. Ak, jā tik ļoti lolotās pagātnes vērtības- nez, kādas tad tās ir?? Karot, lai izpildītu savas tautas/valsts/vadoņa iegribas un vēlmes?? Ziedot un/vai upurēt visu, kas ir sākot ar materiālām vērtībām un beidzot ar cilvēkiem kādam, kam ir absolūtā vara tikai tāpēc, ka tādā veidā vari pats gūt, ko vēlies?? Uzspiest saviem bērniem savas vēlmes par viņu nākotni, jo domā, ka vislabāk zini, kas viņiem ir jādara/ir vajadzīgs?? Dzīvot un radīt pēcnācējus bez nekādas izaugsmes un motivācijas padarīt dzīves apstākļus sev un/vai citiem labākus/vieglākus/utt??
-un visbeidzot-
4. Ja šobrīd pilnīgi visi ir ar dažādām pataloģijām, kad tad īsti sākās cilvēces degradācija?? Tad, kad gribāja visu pasauli padarīt par vienu lielu, laimīgu ģimeni?? Tad, kad pārstāja ticēt tam, ko nevar redzēt un ko nevar pierādīt?? Vai varbūt tad, kad atteicās dzīvoties pa kokiem un, sākot pārvietoties uz divām, pārvācās dzīvot alās?? --vai varbūt, ja kādam evolūcijas teorija neiet pie sirds-- Kāpēc tad vispār visvarenais radītājs izveidoja šādu dabas kļūdu, kuru dabā ir tiekšanās uz progresu; cenšanāss būt pārākam par saviem priekšgājējiem un/vai līdzcilvēkiem??

*sigh*
Kas mūs nenogalina, dara mūs stiprākus. /F.V.Nīcše/

[edg]

Tavs posts man atgaadina vienu briinishkjiigu filmu, kuras nosaukumu, sasodiits, atcereeties ne par ko nevaru. 30 min mekleeju, bet veltiigi, tik maz es atceros... <- uz sevi
Taa filma bija par brauceeju, kursh panjem mistisku stopeeteeju, un ... (sasodiits, tagad es atcereejos: Interstate 60) tas stopeetaajs var izpildiit vienu veeleeshanos. Brauceejs veelas atbildes, kaa rezultaataa vinjam jaabrauc pa celju, kura laikaa vinjsh satiek interesantus cilveekus un viedokljus. Vienaa no pilseetaam, kuraa vinjsh iebrauc, cilveeki straadaa tikai taapeec, lai vakaraa sanjemtu par briivu narkotikas. Atshkjiriibaa no mums zinaamajaam narkotikaam, kas atstaaj negatiivu ietekmi, shiis nerada nekaadu sliktumu. Tomeer vinjas cilveekiem tik ljoti patiik, ka vinji ziedo taam pilniigi visu, kas vinjiem dziivee ir. Pameegjini tagad atbildeet uz jautaajumu: vai shiis narkotikas vajadzeetu atljaut lietot vai nee?
Filma (pat shis viens fragments) izraisa ljoti daudz jautaajumus, uz kuriem ir ljoti gruuti atrast atbildes. Ljoti iesaku visiem. Taa ir no labaakajaam filmaam, kaadu man naacies redzeet. Tajaa pashaa laikaa ljoti viegli skataama, un var skatiities arii kaa parastu adventure, taapeec visiem - vienkaarshi noskatieties! Kino No Tabi ir gruutaak skataama, kur censhas izveeleeties reaalistiskaakas pasaules. Interstate 60 ir piezemeetaakaa liimenii, bet man aarpraataa patiik tas, ka daudzas idejas, kas rodas filmu skatoties... nav skaidrs, vai bija domaats par taam domaat vai nee. Kaut vai par shiim narkotikaam. Pamatdoma, cik ticu, shim fragmentam bija cita.
Vai ir labi, ka liela sabiedriibas dalja daudz briivaa laika pavada internetaa, skatoties video, browseejot un tamliidziigi "nositot laiku"? Vai ir labi skatiities filmas/anime/ lasiit graamatas lielu dienas dalju? Cik lielu dienas dalju var, tas ir, kur ir robezha? Vai buutu laba taada sabiedriiba, kur visi dziivotu mezhaa (es domaaju burtiski)? Var uzdot daudz jautaajumu par to, kur ir taa pieljaujamaa robezha dazhaadaam lietaam. Pasaule laika gaitaa atrod kaut kaadu aptuvenu robezhu starp "shitik ir ok" un "shitais jau bish par daudz". To nevar izmeeriit, to tikai laiks raadiis. Kad paraadaas jauna probleema, saakumaa to uztver ar skepsi, negatiivismu. Tad pamazaam tiek pieljauts arvien vairaak un vairaak, gaidot to briidi, kad saak izpausties probleemas. Un vissmagaak ir ar taadiem jautaajumiem, kuriem probleemas nevar izmeeriit. Vai atljaut eitanaaziju? Kaa tu mironim uzprasiisi, vai rezultaats ir labaaks kaa gaidiitais? Un, ja izdariitaa izveele maina veertiibu sisteemas, t.i., abos gadiijumos beigaas uzskatiisi, ka izveeleetais variants bija labaaks? Un, ja abos gadiijumos uzskatiisi, ka tas bija nepareizs leemums? Shaadu jautaajumu deelj neizbeegami, jo vairaak leemumus cilveece ir izdariijumi (moraale, eetika, cita kultuuras, parazhu un sabiedrisko sisteemu fignja), jo vairaak vinja uzskatiis sevi degradeejusies. Neticu, ka buus punkts, kad peleekaa masa saaks apzinaaties shaadus paradoksus. Risinaajums: ignoree un veido savu celju! Meklee gudrus padomdeveejus, bet nekad neklausi vinjus uz vaarda! Smelies idejas, bet veido savus atzinumus! Meklee riiciibaam plusus un miinusus no sava/sabiedriibas/pasaules viedoklja, izprotot tos nevis prasot tiem! Noteikti ir lieliski arii mekleet plusus un miinusus no kaiminja un citu konkreetu cilveeku viedoklja (bet man taads skills ir vaajsh). Bet vienmeer vajag apzinaaties, ka neviens risinaajums nav ideaals tikai taapeec, ka. Vienmeer ir lietas, kas tiek aizmirstas, noliktas novaartaa, un kaa rezultaataa patiesaa atbilde var izraadiities pavisam cita.
Kopsavilkums: Filma Interstate 60 rullee. Ir sabiedriibaa jautaajumi, uz kuriem gruuti atrast atbildes, bet laiks vienmeer liidz shim atrod da kaut kaadu risinaajumu. Vislabaakais veids, kaa ieguldiit sevi shajaa kopiigajaa risinaashanaa, ir mekleet labaako atbildi. Tikai vajag apzinaaties, ka tu neesi visuzinosha buutne, un tava atbilde var buut arii nepareiza.

Starp citu, man ir viedoklis, ka dziives meerkja izvirziishana par "buut labaakam" ir muusdienu sabiedriibas skelets, un tam ir savas priekshrociibas, bet arii truukumi. Mees tiecamies uzlabot sevi, un tas ir labi. Tiecamies kaut ko sasniegt, un tas ir labi. Diemzheel, paaraak biezhi cilveeki paaprot, ko noziimee "buut labaakam". Vinji juutas labi, ja ir labaaki par klasesbiedriem, koleegjiem, kaiminjiem, citiem auto tjuuneetaajiem utml. Un reizeem vinjiem ar to pietiek, un vinji necenshas skatiities plashaakaa meerogaa, lielaakaa konkurencee. "Buut labaakam", manupraat, buutu jaanoziimee tiekshanos uz buushanu labaakam par sevi. Nevis saliidzinaashanu ar kaiminju Jaani, un kljuushanu labaaku par kaiminju Jaani. Lai cilveeks savaa attiistiibaa neapstaatos, vinjam vienmeer ir jaameegjina kljuut labaakam. Visu laiku. Pat meerkjis buut vislabaakajam starp dziivajiem un jau mirushajiem reizeem ir par zemu. Ir jaameegjina uzlaboties liidz savaam iespeejaam. Protams, var straadaat par administratoru un cauras dienas nodzert aluu, un arii shajaa gadiijumaa cilveeks uzskatiis, ka izveele bija pareizaa. Tikai shajaa gadiijumaa taa nav ne tuvu pareizai no paareejaas sabiedriibas viedoklja. Kad runaajam par sabiedriibas attiistiibu, man ir ceriiba, ka kaut kad naakotnee (un varbuut jau kaads ljoti pacietiigs otakietis, kas speej izlasiit shito garo penteri) cilveeki izvirziis un maaciis izvirziit sho "buut ideaalam" meerkji. Neviens nekad nebuus ideaals, bet mees katrs un muuzhiigi varam censties buut taads peec savaam iespeejaam. Kristiigaa kultuura sho svariigo pamata domu ir aizmirsusi. Par citaam kultuuraam nezinu.
Kopsavilkums: Nepareizi un no sabiedriibas attiistiibas viedoklja padumji ir izvirziit meerkji buut labaakam par noteiktiem cilveekiem, grupu. Imo vajadzeetu izvirziit meerkji buut ideaalam, un uz to arii tiekties peec savaam iespeejaam.

P.S. Shaadi citeet Niichi ir apmeeram kaa eest kartupeljus, bet bez kartupeljiem. Tas dzheks, ja nekljuudos, patiesiibas formaa masveidaa meetaaja paradoksus un pretrunas. Lai arii katram teiktajam ir piesaistosha patiesiibas deva, tas ir un paliek tikai skatu punkts caur palmas zaru.

[GM]

slikti apmaksaats darbs, arii tiek pieskatiits pie neveeleeshanaas sraadaat labaak atalgotu darbu

Gribēšana no varēšanas bieži vien atšķiras diezgan lielā mērā. Bez tam "slikti atalgots" darbs ir diezgan elastīgs termins: viens ir sajūsmā par 400 latiem mēnesī, citam ar tūkstoti nekādīgi nepietiek.

[Taka]

Slikti apmaksātam darbam, pēc idejas, būtu jākalpo par dzinuli meklēt ko labāku, vai vismaz censties kaut kā izaugt, mm?

[Niks]

Tā tas ir nedegradētam cilvēkam, Taka, bet degradētam darbs ir vajadzīgs tikai tik daudz, lai eksistētu, un, ja varētu, tāds vispār nestrādātu, savukārt nedegradētam cilvēkam darbs ir vajadzīgs tāpēc, ka cilvēkam patīk strādāt, un viņš vēlas palīdzēt sabiedrībai kopumā, esot tai noderīgs (kaut vai pats sevi apgādājot un netraucējot citus).

[GM]

Tā tas ir nedegradētam cilvēkam, Taka, bet degradētam darbs ir vajadzīgs tikai tik daudz, lai eksistētu, un, ja varētu, tāds vispār nestrādātu, savukārt nedegradētam cilvēkam darbs ir vajadzīgs tāpēc, ka cilvēkam patīk strādāt, un viņš vēlas palīdzēt sabiedrībai kopumā, esot tai noderīgs (kaut vai pats sevi apgādājot un netraucējot citus).

Naivākais un banālākais steitments, kādu man gadījies dzirdēt šī foruma ietvaros. Un tas patiesībā visai uzskatāmi pierāda, ka nopietni strādājis tu esi tik, cik melns aiz naga.

Ikviens indivīds uz šīs pasaules grib villu Havaju salās, naudu, kas nekad nebeidzas, un iespēju visu mūžu neko nedarīt, izņemot zvilnēt jūras piekrastē ar margaritu labajā rokā un palmu vēdekli otrā. Ja tu to negribi, tad vai nu tu melo pats sev, vai ar tevi kaut kas nav kārtībā.

Cita lieta, ka tā ir utopiska ideja, kam visticamāk nav lemts piepildīties. Attiecīgi - tiek strādāts un meklētas karjeras izaugsmes iespējas, lai pietuvotos pēc iespējas tuvākam saviem uzskatiem par pārtikušu dzīvi. Bet lūdzams iztikt bez jaunības maksimālisma "ziedoju sevi augstākajam labumam" muļķībām. Dzīve nav animes, kur brašais protagonists metas virsū zobenam, lai izglābtu lokālās ģerevņas Saulcerīti.

Viss augstākminētais patiesībā paceļ jaunu jautājumu diskusijai: vai jaunākā paaudze gadījumā nav palikusi naiva un slimīgi ideālistiska pēc tam, kad tai "pīlītes ir sapūtusi" popkultūra - animes, filmiņas ar hepī endiem un cits viegli uztveramais materiāls, kas liedz iemantot realistisku skatu uz dzīvi. Un nē - es te nerunāju par visādu wannabe-gotu nolemtības sajūtu un Fear Factory iespaidoto frīku uzspēlēto nihilismu, bet tādu pavisam akūtu reālistiska skata uz dzīvi masveida trūkumu.

This post has been edited by GM: Jan 13 2007, 19:11

[Taka]

Ja man ir labi apmaksāts darbs, kurš man kaulus nelauž un naudas ar pietiek, tad kāpēc man iespringt?

Ir savs laiks atpašīts datorservisos pa 10-12 stundām dienā, piektdienas vakaros ceļot augšā neejošus serverus, jo nevienu citu pie klienta nevarēja aizsūtīt, tāpēc ka pārējie džeki piektdienas vakarā ir nekondīcijā
Pēdējo pusgadu, kamēr strādāju Fortech datorservisā, to vien darīju, kā darba laikā pa intervijām staigāju, lai tiktu reiz prom.

Parasti ir tā, jo lielāku piķi tu saņem jo mazāk jāstrādā, dunno why, bet tā tas ir. Naudu maksā par atbildību nevis par padarītā darba daudzumu. Arī ūberekspertiem maksā nevis par to cik daudz viņi dara, bet par viņu spēju pateikt "šitais ies, a šitais neies".

Ir protams izņēmumi, no sērijas "vilku kājas baro" tobiš cik spēsi paskriet tik naudas arī būs, it kā jau ideāli, bet pēc dažiem gadiem (3 max) piegriežas, jo neviens negrib visu laiku nopašīties tā, lai mājās pārnākot varētu tikai kaut ko iekost un izrubīties. Un pēc tam sestdienas rītā pamosties ap 11 un blenzt griestos, domājot "un priekš kam man tas viss?". Izņēmums ir tad, ja šādu darba stilu velk kādu laiku, lai sapelnītu naudu kaut kam konkrētam.

[Catgirl]

XDDDD Cik zeel, ka man nav vecaaki....piem. tagad man ir uzlikts sods par to ka pildot maajasdarbu es netiisaam pagruudu tinti un sasmeereeju paklaaju+tapetes+galdu+datoru+monitoru+maajaasdarbu sods bija VESELU meenesi nesleegt TV ! T.T un man uzdaavinaaja x-mas kaut kaadu mp3!!!! labi...man tas mp3 patiik ....bet dators 600 Ls veertiiba...... Ne visi ir taadi siiki pi.dari kaa tie tramvajaa...mums ir tikai bijushi vairaaki smadzenju satracinaajumi lauztas rokas un kaajas....BET NEVIENS VEEL NAV SASMEEREEJIS AR SUUDIEM MEITENU TOLETI es esmu taadus "varonus" redzeejusi tramvajaa, bet tas texts bija laps

This post has been edited by Catgirl: Jan 13 2007, 23:22

[Niks]

Ikviens indivīds uz šīs pasaules grib villu Havaju salās, naudu, kas nekad nebeidzas, un iespēju visu mūžu neko nedarīt, izņemot zvilnēt jūras piekrastē ar margaritu labajā rokā un palmu vēdekli otrā. Ja tu to negribi, tad vai nu tu melo pats sev, vai ar tevi kaut kas nav kārtībā.

Tad iesaku tev atkārtot Senās Romas vēsturi - tādiem zvilnētājiem pie jūras dzīvē atlicis tikai viens - nolikt dakšiņu, turklāt viņi ir akmens sabiedrības kaklā, un tā agrāk vai vēlāk to akmeni nokratīs.

[GM]

Tad iesaku tev atkārtot Senās Romas vēsturi - tādiem zvilnētājiem pie jūras dzīvē atlicis tikai viens - nolikt dakšiņu, turklāt viņi ir akmens sabiedrības kaklā, un tā agrāk vai vēlāk to akmeni nokratīs.

Atkārtošos: "Ja tu to negribi, tad vai nu tu melo pats sev, vai ar tevi kaut kas nav kārtībā."

[Taka]

Naiviķi. Roma izvirta, jo parastajam plebejam nebija nekādas iespējas tikt uz augšu. Nebija viņiem veselīgas "kadru maiņas" tur augšā.
Cik cilvēku nenodarbojas ar to, kas viņiem nemaz nepatīk, tikai tāpēc lai izdzīvotu?
Pašizaugsme ir laba lieta, ja ar to var nopelnīt dzīvei. Citādi atliek kā visiem - strādāt kaut ko, lai sanāktu nauda ne tikai izdzīvošanai, bet arī savai sirdslietai.
Māksla dancināt *nixa konsoli par augstu pašattīstību nebūt neliecina, tā ir šīs desmitgades aktualitāte. Un viss. Nevajag no sevis pārāk daudz iedomāties. Savulaik ļoooti aktuāla bija profesija - televizoru meistars - kur viņi ir tagad?
Un jebkuram cilvēkam ir tiesības ne tikai strādāt 24/7 bet arī zvilnēt pie jūras, ko tu savā jaunības maksimālismā tā arī neesi sapratis, par to liecina kaut vai tava posta laiks