Kad viss apnīk un zūd fanātisms.., pārdomas Options

[kaarleens]

Nu ko ja apniik nafig skatiities dari tach kau ko citu Par fanaatismu hmzz man manliekas tads nekad nav bijis, nu vismaz taads kaa raada visados densha otako , genshiken un NHK man toch nav bijis. Kau ko jaunu labu gan jau ka izlaidiis. No peedeejiem shoviem kas taga iznaak Nodame liekaas vislabaakais.

[xikes]

Būtībā jau nav nekas jauns, ka ikvienā nozarē vienmēr ir bijušas un būs labākas un sliktākas lietas. Patiesībā, tā, arī manuprāt ir jābūt. Sen zināma patiesība. Ir jābūt kaut kam sliktam, lai varētu definēt tā pretstatu - labo. Ja viss ir vienāds, tad viss ir viduvējs, neinteresants un pelēks. Tad vēl, protams, eksistē vecā relativitāte - kas vienam labs, otram pēdējais mēsls, un otrādi.
Haha, sterelizēt sevi? Moš tad labāk sterelizēt to pārējo "cilvēci"? Abos gadījumos problēma tiks atrisināta. Kaitina nedaudz šī sabiedrības "ģeniālo" normu propoganda.
Anyway, sākotnējā ideja bija, ka arvien retāk izdodas atrast patīkamus un baudāmus anime. Bet nu, tas ta kā laikam ir skairs.
Mhm, vislabāka ideja būs tomēr par jauna hobija atrašanu. Vēl tik jāatrod kaut kas, kas tiešām būtu tā vērts.

[ShinChan]

Škiet pavediens ir nedaudz zaudējis pavedienu, kas no vienas puses ir ok, jo kaut arī sākotnējā problēma tika skaidri iezīmēta (tjipa, maz ko čolēt) vienozīmīgas un visiem pieņemamas atbildes, kāpēc tā? vienkārši nav.
esenci var iegūt sametot visus postus vienā čupā un no katra izvelkot pa domai.

Mana divkapeika:
Cilvēkam augot, pastiprināti nododoties kādai nodarbei, vai gūstot un uzkrājot zināšanas vai vienkārši info ir gluži dabiski, ka izstrādājas zināmi pieņēmumi, kam kā ir jābūt, un ko es no tās vai citas lietas vēlos un varu sagaidīt. Piemērs. Cilvēciņam 10-14 gadi, viņš lūr pokemonus, digimonus un jūgi. Yeah, spilgtas krāsas, baisie monstri, sprādzieni un lāzeri, un kas pats labākais galvenie varoņi ir manā vecumā (resp., es varu būt viens no viņiem, identificēties). Iet gadiņi un tu šīs ziepenes esi atēdies un tīri instinktīvi sāc meklēt ko jaunu, jo nenosakāma dzimuma, vecuma un izcelsmes būtņu savstarpējās cīņas (kuru iznākumu nenosaka objektīvi apstākļi) tevi vairs nespēj interesēt. Tālāk notiek sekojošais, cilvēks sāk formēt savu viedokli, attieksmi un vērtējumu pret to, ko viņš redz un izdara secinājumus. Ok man interesē gore un horrors, es iešu pa šo taku un attiecīga sižeta anime būs mans iecienītākās, protams, mūsdienās tīru žanru tāpat kā tīra gaisa vairs nav. ikvienam žanram būs piejaukti klāt vēl kā minimums divi, trīs, bet tas nemaina lietas būtību. Citam pusaudzim saistošas liksies jauniešu romantiskās attiecības skolas vidē (kā likums ar ecchi un fantasy elementiem). Citam atkal sirdi vairāk vilks uz dementia žanru, kas anime vidū ir diezgan plaši un kvalitatīvi pārstāvēts.
Un atkal cilvēciņš izbūries cauri visam ko konkrētajā žanrā var piemeklēt un nospriedīs, "jā, tas bija labenieks, bet tas savukārt pilnīgs sū..". Ļoti daudziem šajā brīdī, respektīvi brīdī, kad tu esi triecientempos pārskatījies anime, vai vispār da jebko iestājas tāda kā pārēšanās izjūta. Tev acu priekšā ir anime, ko tu vēl nesen labprāt būtu noskatījies, taču .... nelien vairs iekšā. Dažos gadījumos šīs izjūtas pavada iekšēja pārleicība, ka nekas labāks par to, ko es jau esmu redzējis tā pat tas nebūs ("zaļās zāles" fenomens). Vēl kadu pārņem paniskas bailes, ka skatoties anime tiek nelietderīgi notrallināts laiks (pamatots pieņēmums).
Šajā brīdī vislabāk, kā jau to daži iepriekšēji postotāji ieteica, ir paņemt pārtraukumu. Šajā pārtraukumā var atpūtināt prātu (skatoties viegli izklaidējošus seriālus, vai bezdeļkomēdijas).
Es nevaru pateikt konkrēti kurā brīdī šo celibātu pārtraukt, tam ir jānāk no iekšām
Bet talāk tu jau kā nobriedusi personība spēsi saprast un novērtēt ko, cik bieži un kādos daudzumos skatīties, ja vien tevi zem sava svara nenospiedīs milzīgais piedāvājums. Katrā ziņā, man filmu un anime pārbagātība komplektā ar ne pārāk labi saplānoto brīvo laiku rada vislielākās problēmas.

[Yume]

Ha, peec pirmaas posta puses man radaas iespaids ka ShinChan's meegina pateikt ka cilveki kas ir nu jau savos 20'ajos nu jau ir paaraugushi anime, tad man saaka likties ka vinsh skaidro to nevis paa paaraugshanu bet kaa nogurumu no taa, un beigaas viss nonaaca pie taa ka principaa vispaar truukst laika. Interesanta domu sekvence.
Kautgan, liela dala taa visa es apsluuti piekriitu.
Tomeer es veeletos uzstaa uz taa ka peedeejaa laikaa anime ir tik daudz ka 'labo' procents ir pazeminaajies, kas arii savukaart 'iek reizi iesper pa niereem'

[aivvv]

nu ja taa godiigi pavediens jau labs kaa arii daudz kam piekriitu ka sman netipiski un es no saakuma tiessaam taisiijos daudz ko uzrakstiit bet... tad es atradu iisto un atgriezos anime zzndraa ar visu sirdi un dveeseli tele 2 animes mani vienkaarssi gaazz gar zemi ideaali skecci



ja taa nopietnaak paskatieties kas notiek kiino ssigada labaakaa filma kas pagaidaam iznaakusi krievu tuulkojumaa saucas "polnij ablom" un vinnai seko krievijaa taisiita filma "slug gosudaref" nu vai tad tas ir normaali???

taa kaa vieniigais variants kas atliek ir mikseet visu ko varam kiino seriaalus animes un teiksim kautv vai reklaamas kaa es jau augstaak mineeju un censties nokkert dazzas reti interesantaas saistossaas un veel neredzeetaas vai vismaz veel liidz galam neapnikussas vai orgginaali uztaisiitas lietas no visdazzaadaakajiem maakslas izpausmes veidiem


labi vismaz ka laba muuzika ir atrodama uz katra stuura salikta kaudziitees

[Ragana]

Večuks:
Zina itin visu, sākot ar sākot ar Ajas kurpju izmēru un beidzot ar Zeirama tehniskajiem parametriem. Stāv pāri visam, ieskaitot mēģinājumus konsolidēt anime sabiedrību. Eksistē nebeidzamā Zen stāvoklī ar cieņu pret anime. Parasti šajā vecumā sāk organizēt anime konvencijas.
Tipiska vēstule r.a.a.:
"Junga tēžu variācijas filmā Wings of Honneamise"

tā vien leikas, ka dažam labam te ir iestājusies pusmūža krīze....

BĻ**, es vairs nesaprotu, kas ar mani notiek, tajā edg shēmā sanāca, ka man reizē ir 10 un 20 gadu, šitas saka, ka esmu večuks!
Es visu laiku vai nu skatos anime, vai arī domāju par anime, par to, vai es guvu labumu no skatīšanās, kādas lietas tur bija, vai tur bija dziļāka jēga/intelektuāli zemteksti/Junga tēžu variācijas, un ja tādi bija, es domāju vēl ilgāk un vairāk, un vispār anime man bieži izraisa bezmiegu. Ko man darīt?

This post has been edited by Ragana: Apr 20 2007, 20:05

[aivvv]

ja tu nebuutu tik jauna es teiktu paarguleet ...taccu katraa gadienaa vienalga vareetu nedaudz pieveersties dzzekiem teiksim....

[Kikyou]

Nezinu kā jūs, bet es animes skatos nevis tāpēc, lai tur meklētu dzīves jēgu, bet lai būtu ko darīt, kad galīgi neko citu negribās darīt. Laika pavadīšanai, tātad. Es cenšos nedomāt par to, kas kam ir līdzīgs un kas par ko ir labāks. Ja patīk, tad patīk, ja nepatīk, tad nepatīk. Viss arī nav jānoskatās.

Pēdējos mēnešos vispār praktiski neko vairs neskatos, jo vienkārši negribu uz momentu. Tas nav pasaules gals, tikai atpūta.

[nimfa]

Hmmm...man arī ir bijis apnikums darīt lietas, bez kurām citkārt nespētu iedomāties savu ikdienu. Bet tas ir normāli un vienkārši vajag uz kādu laiciņu mainīt savu ierasto ritmu, jo cilvēki alkst pārmaiņu, pēc tam var atkal skatīties anime ar lielu sajūsmu. Es piemēram salīdzinoši ar anime faniem skatos tās diezgan reti, tāpēc man neapnīk.