Ar bērna muti runā hvz kas..., interesanti Options

[Shinobi-sama]

"fui tik mazinsh un jau samaitaats"

no kuras latv filmas bija shitais?

[Duarh]

Ui, kas par kaudzi ar New Age sviestu. . .tad jau var panjemt random vaardu gjeneraatooru, un elst un puust par to, kaadas gudriibas naak aaraa. 'Kartupelis ir gaisma', patieshaam. Tad jau nav briinums, ka visaadi lamas, sludinaataaji, pesteljotaaji un maaciitaaji veel joprojaam tiek njemti nopietni, lai gan tuukstoshiem gadu cilveekiem ir pilniigu bezsakaru gvelzushi - ja kartupelis ir gaisma, tad cilveeka naba ir pasaules centrs, haree krishna ir eklektiskaa modernisma audiovizuaalais meisterdarbs, abfuskeetaas konfuskaacijas bifuskee burfukusciju un veel kas ne

ir taada lieta, kaa sapraats, kas noshkjir cilveekus no zveeriem. bet sapraats ir lieta, kuru izmantot jaaizveelas un jaamaacaas - taa pats no sevis cilveeks racionaali domaat nesaak. . .un par to vislabaak liecina tieshi shitaadi gaismaini kartupelji

[jurc]

...abfuskeetaas konfuskaacijas bifuskee burfukusciju

nevienu vaardu nesapratu

[Duarh]

...abfuskeetaas konfuskaacijas bifuskee burfukusciju

nevienu vaardu nesapratu

par to jau ir runa. tad, kad "kartupelis ir gaisma" kljuus par gudriibu, tad arii shis lieliskais teikums raksturos dziives jeegu.

[Shinobi-sama]

Dziives jeegu raksturo jebkas, kam tu pieshker veertiibu un kaa deelj tu staavi un kriiti.

Btw "jautraa biibele" interesanat graamata un iesaku izlasiit visiem, kam nav slinkums un tiem kam slinkums lasiit "iisto", kaa arii tiem kuri lasa biibeli lai tur kaut ko atrastu.. moska saaks apsjeegt kaut koa.

[edg]

Duarh, ir ljoti daudz iespeejamu aksiomaatiku, ko cilveeks var izveeleeties par visa pamatu. Lielaakaa dalja no taam ir garlaiciigas un liek mums atdurties pret nerisinaamaam pretrunaam pashaa aksiomaatikaa driiz vien. Tomeer dazhaam no aksiomaatikaam iespeejams viegli izdomaat dazhaadus "apkaartceljus", ar kuriem veidojas pavisam jauna un interesanta pasaule. Nu jaa, galu galaa visdriizaak atklaasies, ka shii aksiomaatika bija pretruniiga, bet aizraujoshi tas ir, un man, piemeeram, kaa sapnjotaajam, ljoti patiik buuveet galvaa alternatiivas pasauliites, kuraas visa eksistences un mijiedarbiibas likumi nebuut nav taadi, kaa mees esam pieradushi.
Lielaakaa dalja no cilveekiem uz vecumu paliek arvien piesaatinaataaki ar pashreizeejo vispaarpienjemto pasaules uztveri, ka vinjiem arvien gruutaak jelkad buutu noticeet, ka viss ir pavisam savaadaak, ja taa izraadiitos, kur nu veel pashiem to iedomaaties. Taadi mazi beerni, kuriem ir ljoti vaaja pasaules pieredze, speej izteeloties lietas, kuri mees, samaitaatie, nespeejam. Vinjos veel ir speeja uztvert neparasto kaa patiesiibu, nezinaamo kaa pashsaprotamu. Random gjenerators metiis aaraa fraazes peec fraazes, no kuraam reti patraapiisies kaada apdomas cieniiga, bet mazi beerni domaa ar smadzeneem, ar smadzenju neironu tiiklu, vinji domaa asociatiivi, veidojot liidziibas starp vinjiem zinaamajaam lietaam. Pieaugusham cilveekam, mekleejot liidziibu kaadai lietai, atradiisies vairums dazhaadu ljoti liidziigu lietu, turpretii beerna objektu kraajumaa, shiis lietas nav, taadeelj vinja liidziiba buus attaalinaata. Pieaudzis cilveeks parasti nemaz nespeej iedomaaties sho attaalo liidziibu, jo ir tik daudz tuvaakas liidziibas, bet beerns to prot. Ja cilveeks saglabaa speeju saskatiit attaalinaataas liidziibas, vinjsh nereti kljuust par maakslinieku, taadu, kaa Salvadors Dalii vai tamliidziigie iipatneejo liidziibu cilveeki. Par to vien es cienu beernus, ka vinjos ir shis potenciaals, shii speeja redzeet attaalinaataas liidziibas, vinji ir tas, kas mees nekad vairs nebuusim. Vinji ir tas, kas vinji pashi driiz vairs nekad nebuus. Taads dziives laika posms.

[arteck]

edg ieraksts vēl jo vairāk apstprina manas domas, ka jāmeklē sevī tas bērns, kas reiz bijis. Dažreiz ir izdevies. Fantastiska sajūta. Pilnīgs atrāviens īstenībā.

[edg]

edg ieraksts vēl jo vairāk apstprina manas domas, ka jāmeklē sevī tas bērns, kas reiz bijis. Dažreiz ir izdevies. Fantastiska sajūta. Pilnīgs atrāviens īstenībā.

Es pietiekami biezhi paarveershos par beernu savaas domaas (parasti gan tikai vasaraa, un to cilveeku viduu, kas bijushi draugi kopsh beernu daarza laikiem), tomeer ar retiem iznjeemumiem aatri atgriezhos patiesiibaa milziigaas vientuliibas sajuutas deelj. Taadaa kondiicijaa gribas veel kaadu taadu pashu. Ja nav veel kaads taadaa pashaa beernishkjiibas kondiicijaa, tad driiz vien rodas iekshaa muljkjiibas sajuuta, kas atgriezh nopietniibaa.

[arteck]

Tur tā lieta, ka es biju kopā ar cilvēku, kurš manī atmodināja bērnu. Īstenībā to es sapratu tikai vēlāk. Labi, ka man ar šo cilvēku no jauna ir izveidojies kontakts. Lidosim kopā

[Duarh]

Asociatiiva un origjinaala domaashana, protams, ir ljoti svariiga, bet it iipashi jau kaa fizikjis apzinos, ka jebkura origjinaala doma ir racionaali jaapskata realitaates kontekstaa; savaadaak taa ir nenoziimiiga. Lai ko runaatu, tas, ka kartupelis ir gaisma, par neko noziimiigu, dzilju vai filozofisku nekad nekljuus. Jaa, dazhreiz varbuut beerns var pateikt kaut ko, kas izklausaas interesants, un daljeeji tas var buut taadeelj, ka veel nav izveidojushies stingri priekshstati par to, kaa pasaulee visam jaabuut, bet vairaak tas ir vienkaarshi taadeelj, ka beernam ir kaut kaadi priekshstati par gramatiku, bet maz sapratnes par pasauli. No naivas skatiishanaas rinkjii, seedeeshanas kalna galaa un iegrimshanas sevii par pasauli neko nesapratiisi - taa ir paaraak sarezhgjiita. Ja izprast kaut ko jaunu buutu tik viegli, tad visaadi shitie sveetie viiri buutu bijushi tie, kuri atklaajushi Njuutona likumus utt.. - bet viss, kas vinjiem jebkad izdevaas, bija dabuut daudz utis un sarunaat shkietami daudznoziimiigas mulkjiibas.

[GM]

"Tapeec, ka akmens."

Njā - šī frāze dažās aprindās jau kļuvusi leģendāra.

[edg]

Asociatiiva un origjinaala domaashana, protams, ir ljoti svariiga, bet it iipashi jau kaa fizikjis apzinos, ka jebkura origjinaala doma ir racionaali jaapskata realitaates kontekstaa; savaadaak taa ir nenoziimiiga. Lai ko runaatu, tas, ka kartupelis ir gaisma, par neko noziimiigu, dzilju vai filozofisku nekad nekljuus. Jaa, dazhreiz varbuut beerns var pateikt kaut ko, kas izklausaas interesants, un daljeeji tas var buut taadeelj, ka veel nav izveidojushies stingri priekshstati par to, kaa pasaulee visam jaabuut, bet vairaak tas ir vienkaarshi taadeelj, ka beernam ir kaut kaadi priekshstati par gramatiku, bet maz sapratnes par pasauli. No naivas skatiishanaas rinkjii, seedeeshanas kalna galaa un iegrimshanas sevii par pasauli neko nesapratiisi - taa ir paaraak sarezhgjiita. Ja izprast kaut ko jaunu buutu tik viegli, tad visaadi shitie sveetie viiri buutu bijushi tie, kuri atklaajushi Njuutona likumus utt.. - bet viss, kas vinjiem jebkad izdevaas, bija dabuut daudz utis un sarunaat shkietami daudznoziimiigas mulkjiibas.

Duarh, tu kluupi divaas vietaas.
Pirmaa. Shaadas beernu izteiktaas domas tik tieshaam ar izcili nieciigu varbuutiibu var buut noziimiigas domas. Tomeer tas, ka taam nebuus praktiskas noziimes, nenoliedz to, ka taas biezhi vien ir filozofiskiem apcereejumiem interesantas, kaa arii fantaaziju lidojumiem plashi atveertas domas. Ja sheit vispaar ir kaads sakars ar noziimiibu, tad ne noziimiibu taadai realitaatei, ko tu uzskati par realitaati, bet par noziimiibu taadai realitaatei, ko par taadu uzskata fantazeetaaji un cilveeki, kas censhas savaas domaas izrauties no taa zinaashanu (vairaak gan trulu aksiomu) blaakja, ko cilveece ir sastaadiijusi par nenoliedzamo pasaules patiesiibu. Nejauc maakslu ar izgudrojumu. Un shoreiz ir runa par maakslu.
Otraa. Nerunaashu visu vaardaa, bet manaa priekshstataa par shii beerna domaashu nekur neparaadiijaas tas, ka vinjaa sleepjas iipasha pasaules izpratne, kaads paaraakums vai kaut kas tamliidziigs. Es pienjeemu, ka beernam ir taada pati pasaules uztvere, kaa mums, tikai vinja zinaashanu truukums noved pie iipatneejiem probleemu risinaajumiem. Ne vinja domaashanu es slaveeju, bet to, ka shis zinaashanu truukums ljauj izmest aaraa interesantas fraazes. Nav svariigi, kas ir vairaak kaadas fraazes rashanaas pamataa - asociatiivaas domaashanas iipatniibas, gramatikas neizpratne vai neparasta veertiibu sisteema. Ir svariigi, ka rezultaats radies sho iipatniibu deelj, lai arii pats beerns shos vaardus neuztver taa, kaa mees tos uztveram, galvenais ir tas, pie kaadas fraazes mees nonaakam. Mees negaidaam no beerna izpratni par pasauli, mees gaidaam idejas, kuras muusu izpratnei par pasauli var paliidzeet taadaa zinjaa, ka rosina domaashanu. Maaksla pati par sevi nav noderiiga, taa ir noderiiga maakslas baudiitaajam.

[Duarh]

Citeeju:

"Pilnīgs knockdown. Nezinu cik " kāši" ir jānosmēķē, vai cik gadus budistu mūkiem vajag meditēt, lai pateiktu kaut ko tik vienkāršu, jēgas ziņā iespaidīgu, ar racionālu domāšanu neizskaidrojamu un ar prātu netveramu" (ShinChan)

It iipashi 'jeegas zinjaa iespaidiigu'. Man nekas nav pretii pret to, ka kaads smeljas maaksliniecisku iedvesmu no beerna teiktaa, bet tad, kad mulkjiibas saak saukt par jeegpilnaam, ir jaanovelk zinaama robezha.

Starp citu, ir atshkiriiba starp fantazeeshanu un praata trulumu, kuraa jebkuru labskaniiigu vaardu savirkneejumu uzskata par atzinju.

"Ja sheit vispaar ir kaads sakars ar noziimiibu, tad ne noziimiibu taadai realitaatei, ko tu uzskati par realitaati, bet par noziimiibu taadai realitaatei, ko par taadu uzskata fantazeetaaji un cilveeki, kas censhas savaas domaas izrauties no taa zinaashanu (vairaak gan trulu aksiomu) blaakja, ko cilveece ir sastaadiijusi par nenoliedzamo pasaules patiesiibu"

Neviens neko neteica par nenoliedzamaam pasaules patiesiibaam, un zinaatnee it iipashi mees apzinamies, ka nenoliedzamu pasaules patiesiibu nav un pie taadaam nav iespeejams nonaakt. Ir kaut kaads miits, ka zinaatnieki tik piekjeerushies pie savaam teorijaam un uzskata, ka taa ir Lielaa Patiesiiba, bet pats es veel nevienu taadu neesmu saticis. Tas, par ko mees esam paarliecinaati, ir, ka jebkuram meegjinaajumam pateikt kaut ko patiesu par muusu pasauli jaabuut saistiitam ar _realitaati_ - nevis manu vai tavu realitaates interpretaaciju, bet ar noveerojumiem, kurus mees pasaulee veicam ik dienas no briizha, kad dzimstam. Jaa, vienmeer ir iespeejams, ka, piemeeram, kaads zinaatnes likums ir kljuudains, bet shaads likums vismaz ir balstiits uz plashiem noveerojumiem, kas to apstiprina - un, formuleejot zinaatnes likumu, mees vienmeer apzinaamies, ka tas vareetu buut nepatiess. Bet tad, kad cilveeks saak gvelzt religjiozas vai savaadaakas mulkjiibas _un uzsveert, ka taa ir jeegpilna realitaate, nevis maaksla, murmuleeshana vai kas cits_, vinjam taas nav nekaadi jaapaarbauda vai jaameegjina apstiprinaat; vinsh vienkaarshi atsakaas no atbildiibas domaat un analizeet savus pasaules noveerojumus, taa vietaa par patiesiibu pienjemot pirmo pasacinju, kas ienaak praataa vai ko
kaads cits pastaasta.

Njuutons tureejaas pie aksiomaam mazaak, kaa jebkursh cits pirms vinja, un bija lielaaks maakslinieks, par visiem van Gogiem un Mikelandzhelo, bet arii vinsh visticamaak "kartupelis ir gaisma" par jeegpilnu teikumu nebuutu uzskatiiijis.

Starp citu, pats esmu bijis un veel joprojaam esmu fantazeetaajs, un uzskatu, ka fantaazijas lidojumu rezultaati var daudzos gad. buut attiecinaami uz realitaati - bet tikai, ja fantaazija savos buutiskajos pamatos ir attiecinaama arii uz muusu realitaati (diezgan interesanti, ka, piem., visi slavenaakie fantaazijas zhanra rakstnieki - Robin Hobb, George Martin utt. - uzsver, cik svariigi, lai viss fantaazijas darbos buutu racionaali self-consistent) un ja to peecaak racionaali apdomaa un izveertee.

To, ka dazha bezjeedziiga laba lieta ir filozofiskaam paardomaam lietderiiga, neapshaubiishu; nekad neesmu bijis filozofijas fans. Kad sheit filozofijas profesoram pateicu, ka mani interesee maaciities tikai lietas, kuraam ir kaut vismazaakais pielietojums reaalajaa pasaulee, vinsh man pateica, ka filozofiju tad gan man labak nemaaciities. Laikam taa jau ir; mentaalu pashapmierinaashanos man iipashi nevajag. Pasaulee ir paaraak daudz interesantu un lietderiigu lietu, par kuraam es varu domaat, lai es uztrauktos par kartupelju gaismisko staavokli.

[edg]

Citeeju ShinChan taalaak saciito:
"Protams ka atziņu " kartupelis ir gaisma" par ģeniālu es nosaucu joka pēc, vienkārši mani tā nedaudz izsita no rāmjiem. Ar bērniem vispaarir jauki runāt, jo viņi vēl nezin, kas ir sociālās maskas, nemēģina piemeklēt pareizos vārdus un saka visu kas uz mēles."

"Starp citu, ir atshkiriiba starp fantazeeshanu un praata trulumu, kuraa jebkuru labskaniiigu vaardu savirkneejumu uzskata par atzinju."
Zini, ir taadas gleznas, kuraas nekaa nav - shkviikas vien, bet dazhi taas uzskata par meistardarbiem. Par atzinju var uzskatiit jebko, lai tas labskaniigs vai nelabskaniigs. Sheit beerns pateica vairaak par vienkaarshi labskaniigu vaardu savirkneejumu. Daudziem no mums kartupelis ir vairaak nekaa tikai eediens, tas izraisa dazhaadas asociaacijas, kuraam piedeeveejot patiesiibu "ir gaisma" rodas jaukas fraazes. Tas viss notiek jau zemapzinjaa, teikumu izlasot, tiek mekleetas asociaacijas, tiek domaats par to jeegu. Citam tas ir interesanti, un vinjsh saak fantazeet. Citam tas liekas stulbi un vinjsh nespeej iedomaaties, ka ne visi domaa taa, kaa vinjsh.

Kad zinaatniekam pasaka kaut ko pilniigi ne taadu, kas vinja uzskatos, vinjsh pat iisti neuzklausa, automaatiski noliedz ar aizbildinaashanos: "Zinaatnee viss balstiits uz noveerojumiem dziivee, visam ir pamats dziivee. Tam, ko tu saki, nav nekaadas veertiibas." vai tamliidziigi. Vinji pat neanalizee domu, ja taa vinjiem neliekas pietiekami patiesa. Tas nu taa no manas pieredzes (tevi ieskaitot). Iedaliit saliidzinoshi aatri radiitas domas muljkjiibu kopaa, tas ir tas, ar ko zinaatnieki nodarbojas. Turpretii filozofs njem sho domu, pienjem par patiesu, un meegjina apgaazt. Zinaatnieki, arii tu, neanalizee shiis domas, vinji uzskata, ka lietas netop taapat vien, ka visam vajadziigs laiks, noveerojumi, eksperimenti, daudz darba. Taa ir vinju kljuuda - nespeet pienjemt, ka domas var buut arii nejaushi lieliskas. Vinjiem viss, kas nav uzreiz pamanaams dziivee vai pieraadaams, ir neapskataams.

"Njuutons tureejaas pie aksiomaam mazaak, kaa jebkursh cits pirms vinja, un bija lielaaks maakslinieks, par visiem van Gogiem un Mikelandzhelo, bet arii vinsh visticamaak "kartupelis ir gaisma" par jeegpilnu teikumu nebuutu uzskatiiijis."
Jeega ir divargumentu funkckija. Jeega ir lietai no kaadas lietas viedoklja. Shim teikumam ("kartupelis ir gaisma") ir jeega manaa domaashanaa. Mani aizrauj teikumi, kuros ir dzilja jeega, tai pashaa laikaa mineeti taadi vaardi kaa "kartupelis" vai "koks", taapeec manai domaashanai shim teikumam ir jeega. Tu ar jeegu uztver jeegu zinaatnei. Nu droshi vien Njuutons shaadaa jeegas izpratnee sho teikumu par jeegpilnu nebuutu uzskatiijis, taapat kaa neuzskatu es. Shajaa gadiijumaa jaapienjem arii vaardu zinaatniskie tulkojumi, ar kuriem shim teikumam jeegas nav. Vai shim teikumam ir filozofiska jeega? Ja ar to izprot jeegu filozofijas zinaatnei, tad ljoti apshaubaami. Ja ar to izprot filozofisku jeegu kaa lielisku teikumu, par kura asociaacijaam padomaat, tad tam ir ljoti liela jeega. Viss ir atkariigs no taa, kaadu jeegu tu meklee.

Redzi, pats tu atziisti, ka esi praktikjis. Taa jau ir, meklee praktisku jeegu, praktisku labumu. Es, kaa filozofs, mekleeju mentaalu pashapmierinaashanos, jo pasaules lietderiigaas lietas mani paaraak nesaista. Es labpraataak konstrueeji savaa praataa jaunas pasaules, kas balstiitas uz citiem likumiem, fantaaziju, fantastiku. Filozofi ir cilveeki, kam nepatiik satistikas vaakshana, ilglaiciiga eksperimenteeshana un tamliidziigi garlaiciigi procesi, filozofs grib domaat, par to nedomaajot. Bet tas nenoliedz, ka vinja izdomaajums var buut arii praktiski noderiigs.

[Duarh]

Kad zinaatniekam pasaka kaut ko pilniigi ne taadu, kas vinja uzskatos, vinjsh pat iisti neuzklausa, automaatiski noliedz ar aizbildinaashanos: "Zinaatnee viss balstiits uz noveerojumiem dziivee, visam ir pamats dziivee. Tam, ko tu saki, nav nekaadas veertiibas." vai tamliidziigi. Vinji pat neanalizee domu, ja taa vinjiem neliekas pietiekami patiesa. Tas nu taa no manas pieredzes (tevi ieskaitot). Iedaliit saliidzinoshi aatri radiitas domas muljkjiibu kopaa, tas ir tas, ar ko zinaatnieki nodarbojas. Turpretii filozofs njem sho domu, pienjem par patiesu, un meegjina apgaazt. Zinaatnieki, arii tu, neanalizee shiis domas, vinji uzskata, ka lietas netop taapat vien, ka visam vajadziigs laiks, noveerojumi, eksperimenti, daudz darba. Taa ir vinju kljuuda - nespeet pienjemt, ka domas var buut arii nejaushi lieliskas. Vinjiem viss, kas nav uzreiz pamanaams dziivee vai pieraadaams, ir neapskataams.

Taa gluzhi nav. Nemaz neprasu, lai kaut kas uzreiz buutu pamanaams vai pieraadaams; arii neuzskatu, ka visiem atklaajumiem un gjeniaalajaam domaam vajadziigs ilgs laiks utt. - bet labai domai ir jaabuut _paarbaudaamai_, kaut vai teoreetiski - tas ir, vienalga kad, tagad, peec desmit gadiem, niiderlandee, pie polaarlaachiiem vai Latvijaa, bet kaut kur kaut kad kaut kaadaa veidaa to domu ir jaavar attiecinaat uz realitaati. (nav runa tikai par fizikas eksperimentiem, bet, piemeeram, arii par taadaam domaam, kaa "attiekties pret kaiminjiem draudziigi ir labi' - shaadu domu nevar ne pieraadiit ne apstriideet, bet to var attiecinaat uz realitaati; to var izmantot, lai vadiitu savu dziivi). Analizeet visas domas, kas rodas no labskaniigiem vaardu kopojumiem, ir taapat, kaa staigaat pa pilseetu, mekleejot uz zemes nokritushus simtslatniekus - vienreiz piectuukstosh gados kaut ko lietderiigu atradiisi, bet paareejaa laikaa draza vien.

Bet no manas pieredzes ar filozofiju (kura droshi vien ir tikpat "plasha", kaa tava pieredze ar zinaatniekiem), no filozofijas labums taapat tikai pashiem filozofiem (tas ir, kopsh cilveeki beidza filozofeet par to, kaa cilveekiem vajadzeetu dziivot, un saaka filozofeet par to, kas ir vai nav realitaate), taa kaa var jau buut, ka filozofiem shaadi mekleejumi liekas gana interesanti un kas man - ja jums jautri, droshi uz priekshu.

Redzi, pats tu atziisti, ka esi praktikjis. Taa jau ir, meklee praktisku jeegu, praktisku labumu. Es, kaa filozofs, mekleeju mentaalu pashapmierinaashanos, jo pasaules lietderiigaas lietas mani paaraak nesaista. Es labpraataak konstrueeji savaa praataa jaunas pasaules, kas balstiitas uz citiem likumiem, fantaaziju, fantastiku. Filozofi ir cilveeki, kam nepatiik satistikas vaakshana, ilglaiciiga eksperimenteeshana un tamliidziigi garlaiciigi procesi, filozofs grib domaat, par to nedomaajot. Bet tas nenoliedz, ka vinja izdomaajums var buut arii praktiski noderiigs.

Njaa, kopsh Aristotelja gan par nevienu filozofu, kursh kaut ko dzilji praktiski noderiigu buutu sadariijis, dzirdeejis neesmu (iznjemot taadus cilveekus, kaa Ayn Rand, kas pashi sevi uzskata par filozofiem, bet par kuriem "iistie" filozofi tik nosmiiknjaa, jo vinji filozofee par dziivee pielietojamaam lietaam - piemeeram, eetiku un moralitaati) . Droshi vien jau taadeelj, ka, patieshaam, filozofs grib domaat, par reaalo pasauli nedomaajot; tas ir, domaat ar konstruktiem, kuri patiesiibaa ir muusu apkaarteejaas pasaules radiiti un tikai taas izpratnei lietderiigi, bet pielietot tos ar realitaati nesaistiitai sapnjoshanai. Ja tas sagaadaa prieku, tad droshi uz priekshu - un pat zinaamaa meeraa piekritiishu, ka pasham filozofam peec tavas definiicijas tam jeega var buut - bet shaadu jeegu pasniegt/paskaidrot citiem ir pilniigi bezceriigi, jo taa nav saistiita ar kaut ko mums visiem kopeeju (kaada ir tikai reaalaa pasaule), bet tikai ar cilveeka praata konstruktiem, kuriem nevar buut patiesuma vai nepatiesuma veertiiba un kurus taadeelj jebkursh var uztvert kaa vien grib. Kaa parasti, katram sava jeega, bet visiem kopaa jeegas nekaadas.

Shis gan nav attiecinaams uz sho threadu, bet tas, kas manii izraisa riebumu, ir, kad cilveeki ne tikai pashi sevi apmierina ar shitaadiem praatuljojumiem, bet nodziivojas tik ilgi savaa iedomu pasaulee, ka saak cilveekus paarliecinaat, ka racionaali domaat nav jeegas, ka taapat nekam nav noziimes, ka dziive taapat ir tikai iedoma un sapnis, un ka patiesiiba nevar eksisteet; ka nav svariiga realitaate, bet tikai domas un viedoklji (Kaa sak, "it's all your opinion, man")