Ar bērna muti runā hvz kas..., interesanti Options

[edg]

Filozofija ir maakslas forma (lai vai kaa mani kaads apstriideetu), kas izceljas ar to, ka parasti prieku sagaadaa maaksliniekam tieshi shis radiishanas process, nevis rezultaats. Un tu vari mekleet zemee nokritushus simtlatniekus, ja tev patiik pats mekleeshanas process, tu to nedari meerkja deelj, bet gan procesa deelj.

Tiesa, ir taadi "filozofi", kam patiik lasiit citu praatulojumus, tos analizeet, taapeec nav jau gluzhi pa velti un tikai pasham taa filozofija. Pie tam, shii grupa ljautinju vai driizaak dalja no taas pat var guut labumu (cilveeks, kas iekritis uz sejas peljkjee, arii no taa var guut labumu). Visiem kaadaa filozofijaa jeega nebuus, bet grupai ljautinju tas buus jeegas pilns apcereejums.

Arii man nepatiktu taadi cilveeki, kas meegjina paarliecinaat, ka realitaatei nav jeegas un patiesiiba neeksistee, bet mans muldeetaaja gars njem virsroku un skaidri noargumentee pret taadaam muljkjiibaam kaa "Patiesiiba nevar eksisteet", "dziive ir tikai iedomas un sapnis", "nav svariiga realitaate". Tiesa, es atziistu, ka pastaav iespeeja, ka "blablabla", bet tas taapat nav pieraadaams, taapeec meegjinaat to kaadam iestaastiit ir nejeedziigi. Tiesa, lielaakaa dalja, kas staav un kriit par shaadiem viedokljiem, nemainaas taapat, jo apseestiiba nespeej sagremot logjiku...

[Duarh]

Nu ja, man nekas nav pretim par to, ka cilveeks nodarbos ar filozofiju, kaa maakslu (lai gan neatbalstu to, ka valsts subsidee filozofiju - tas ir, skaidriibas labad jaamin, ka vispaar neatbalstu valsts subsiidijas jebkam, bet filozofijas gadiijumaa veel vairaak, tieshi taadeelj, ka filozofija ir maaksla, kas dod prieku un labumu gandriiz vai tikai vienam pasham filozofam. Nevar tachu aizvest beernus uz filozofijas lekciju sveetdienas izklaidee - no terminologjijas vien nobeigties var). Kaa jau izteicos, pretenzijas manii rodas tad, kad shaadas filozofijas "atzinjas" saak trakteet, kaa (racionaali, tas ir, reaali) jeegpilnas - un kad seedeeshana kalna galaa un censhanaas nedomaat (kas ir ljoti svariiga meditaacijas sastaavdalja) vai domaat tikai asociatiivi tiek slaveeta, kaa labaaks celjsh uz gudriibu, nekaa racionaalas, logjiskas, pacietiigas un intensiivas puules izprast visu, ko noveerojam ap sevi (gan cilveekos, gan dabaa).

[ShinChan]

Redzu, ka manas ģimenes lietas ir izprovocējušas praktiķa un filosofa sadursmes. Šoreiz tomēr atbalstīšu edg. Visā cilvēces vēstures gaitā ir norisinājusies paradigmu veidušanās un to maiņa. Bija laiki kad cilvēks kā pašu par sevi saprotamu uzskatīja to, ka Zemes izmēri nesniedzas vairāk parpāris tūkstošiem kvadrātkilometru, un ka zeme ir plakana un ka no tās var nokrist, tad progresīvā cilvēce nonāca pie slēdziena, ka zeme tomēr ir apaļa un ap to griežas saule, vēlāk jau zeme saaka griezties ap sauli utt. utjp. Eksaktajās zinātnes pamata ir empīriskas. Tām ir obligāti nepieciešams, lai atkārtojot vienu un to pašu darbību, katru reizi rezultāts būtu vienāds. Bet redz, dzīvē tā ne vienmēr notiek. Aizvien vairāk cilvēki saak redzēt NLO, visādas ar prātu neizskaidrojamas parādības daudz, ko, ko pašreizējās klasiskās zinātnes nespēj izskaidrot. Un nu pat jau ir iestājies tas kritiskais punkts, kad ir jānotiek paradigmu maiņai, jo šādu ar tradicionālo zinātni neizskaidrojamu parādību procents ir kļuvis ievērojams. Un ja zinātne neskaidro procesus tad tā nav pielietojama un tās vietā nāk jaunas un progresīvas zinātnes. Piemēram, kā tradicionāla fizika var sadzīvot ar kvantu fiziku un citiem ezotērikas pasākumiem.
Bet tam nav nekāda sakara ar kartupeli un gaismu

[edg]

ShinChan tiishi vai netiishi aizskaara teemu, par kuru es negribeeju saakt runaat. Taa kaa praktiskaa zinaatne balstiita uz noveerojumiem, logjiski, ka pie attieciiga kljuudu procenta buus attieciiga veida noveerojumu, no kuriem izdariis attieciigus secinaajums. Pie mazaakas meeriijuma kljuudas iespeejams mainiisies viss no noveerojumiem izdariitais secinaajums. (Piemeers: zeme ir plakana, zeme ir apalja). Filozofijas praktiski noderiigaa puse (kaadeelj valsts subsidee), pirmkaart, ir tas, ka no asiociatiiviem sleedzieniem taa biezhi nonaak liidz secinaajumiem, kurus nevar pieraadiit ar eksisteejoshajaam noveeroshanas metodeem, bet tik pat labi var buut patiesi, un gadaas, ka ir.
Otrais praktiskais labums ir taads, ka, filozofija attiista cilveeka asociatiivo domaashanu, filozofismu apdomaashana attiista praata asumu. Visaadaa gadiijumaa, tiiri izgliitiibas noluukos filozofijai ir noziime, bet shajaa sakaraa tieshi jaaatbalsta filozofijas (ne veestures, bet pashas maakslas) maaciibu skolaa.
Bet es gribeeju izvairiities no sho lietu piemineeshanas, jo manaa uztveree taa tomeer ir vairaak maaksla. Tikpat jau arii muuzika veicina domaashanu. Tiesa, pie zinaatniskiem atzinumiem cita maaksla nevar nonaakt, bet muusdienaas tik tieshaam tas vairs nav virziens, ar kuru filozofi nodarbojas.

[Duarh]

Ui, tikai ne NLO, meedijus un visus paareejos piesaukt - protams, ka taadu saradushies vairaak, kaa agraak: 1) internets un citas sazinjas formas padara daudz vieglaaku dezinformaacijas izplatiishanu 2) cilveeki bagaataaki, vairaak briiva laika ar mulkjiibaam nodarboties. NLO neesamiiba, protams, nav pieraadiita, bet visi peetiijumi, kas nopietni apskatiijushi tuukstoshiem NLO gadiijumu, taa arii nevienu druscinju pieraadiijumu nav devushi.

Starp citu, uz pavisam tehniskas nots, fizikaa vairs sen nevalda ticiiba, ka, atkaartojot eksperimentu, katru reizi jaanotiek tam pasham - tagad mees gaidaam, lai, atkaartojot eksperimentu 1000 reizes, rezultaatu distribution buutu aptuveni taads, kaa paredz kvantu mehaanikas likumi (tas ir, lai, piemeeram, aptuveni 50 no 300 reizeem elektrons dariitu shitaa nevis savaadaak). Kvantu fizika jau sen ir tradicionaalaa fizika un tur nav nekaa ezoteriska.

Fizika ir viss, kas ir dabaa noveerojams - taadeelj, ja atlidotu NLO, arii tos vareetu peetiit ar fiziku, tikai buutu jaapaplashina redzesloks. Bet lieta taada, ka kvantu mehaanika ir atkaartoti noveerojama un paarbaudaama, bet NLO un visaadi garu dakteri un kas veel ne ir lietas, kuraam nav nekaadu pieraadiijumu. Ir pilniigas mulkjiibas teikt, ka pieraadiijumus nevajag - protams, ka vajag; lai es ticeetu, ka varu droshi iet paari ielai, man tachu vajag ar savaam aciim redzeet, ka mashiinas nebrauc; tieshi taapat, lai pienjemtu to, ka eksistee NLO, par to jaabuut skaidraam, nepaarprotamaam lieciibaam - savaadaak jau var ticeet pilniigi jebkam. (Zinaatne nekaa eksistenci nenoliedz - mees nesakam, ka NLO neeksistee, tikai, ka par to eksistenci nav paarliecinoshi pieraadiijumi). Vajadziiba peec jaunas paradigmas buus tad, kad vishi shitie spoki indiviidam saaks mainiit dziivi, bet tad, kad tikai mulkjiibas internetaa izlasa, vajag nedaudz padomaat, parakt dziljaak, paarliecinaaties, vai tur kaads garlaikots pusaudzis neuzdarbojas.

Iesaku palasiit Carl Sagan "The Demon-Haunted World: Science as a Candle in the Dark". Slavens zinaatnieks un arii zinaatniskaas fantastikas autors, ljoti labi par sho teemu izsakaas. dazhi labi citaati http://www.2think.org/quotes1.html#Sagan

edit: labs raksts par nlo no taa pasha saita http://www.2think.org/sagcrop.shtml

bet nu piemeers tam, kaadeelj cilveeki saak ticeet tam, ka ir visaadas tantiites, kas, piemeeram, maak patiesiibu izziileet. 150 cilveeki aiziet pie tantiites. taa ziilee, ziilee, izziilee. 148 cilveekiem izziileetais nepiepildaas. vai vinji par to runaa un suudzaas? ne paaraak - to tachu gaidiija; gaaja pie taas tantiites joka peec. a diviem pilniigi peec varbuutiibas likumiem paredzeetais piepildaas, un tad tie nu domaa, ka ir atradushi Veco Gudro un visaas malaas slavee, kaada paregjotaaja atradusies. . .taapat ar visiem shitiem dabiskajiem dziedniekiem un ko vel ne. . .

[Batou]

Shinchan tev pēdējais laiks iestāties scientologu rindās.

a vispār civilizācija degradējas aiz neko nedarīšanas. paskatieties cik daudz enerģijas un resursu tiek izšķiests pa tukšo. tad nav ko brīnīties ja cilvēki saak visādām herņām ticēt.

[edg]

Labi, ka vismaz mees izshkjiezham savu laiku un energjiju noderiigi!

[DarkRockslizer]

Ui, tikai ne NLO, meedijus un visus paareejos piesaukt - protams, ka taadu saradushies vairaak, kaa agraak: 1) internets un citas sazinjas formas padara daudz vieglaaku dezinformaacijas izplatiishanu 2) cilveeki bagaataaki, vairaak briiva laika ar mulkjiibaam nodarboties. NLO neesamiiba, protams, nav pieraadiita, bet visi peetiijumi, kas nopietni apskatiijushi tuukstoshiem NLO gadiijumu, taa arii nevienu druscinju pieraadiijumu nav devushi.

KOO!?!?
NAV DEVUŠI!?
Palasi kaut vai Hausdorfu, Langbeinu; ir neskaitāmi pierādījumi, ka saskarsme ar ārpuszemes iemītniekiem bijusi jau kopš cilvēces pirmsākumiem; šumeru reliģija dalās leģendās par dieviem kā augstākiem spēkiem, kā, piemēram, vējš, utt., un leģendās par Anunnaki - cilvēkiem no zvaigznēm, kā tas tulkojumā skan, kuri radījuši šumeru civilizāciju.
Vēl palasi par senindiešu vēdām, kas māca būvēt vimanas(lidojošas mašīnas) un rīkoties ar tām, par pilsētām debesīs, kas kādreiz apciemojušas Zemi,...

Tu esi kā viduslaiku cilvēks, kurš Koperniku sit krustā, pat neizlasījis viņa darbus.

[edg]

KOO!?!?
NAV DEVUŠI!?
Palasi kaut vai Hausdorfu, Langbeinu; ir neskaitāmi pierādījumi, ka saskarsme ar ārpuszemes iemītniekiem bijusi jau kopš cilvēces pirmsākumiem; šumeru reliģija dalās leģendās par dieviem kā augstākiem spēkiem, kā, piemēram, vējš, utt., un leģendās par Anunnaki - cilvēkiem no zvaigznēm, kā tas tulkojumā skan, kuri radījuši šumeru civilizāciju.
Vēl palasi par senindiešu vēdām, kas māca būvēt vimanas(lidojošas mašīnas) un rīkoties ar tām, par pilsētām debesīs, kas kādreiz apciemojušas Zemi,...

Tu esi kā viduslaiku cilvēks, kurš Koperniku sit krustā, pat neizlasījis viņa darbus.

Es par nezinaaju, vai izspljaut uudeni no mutes vai tomeer noriit un iedzert veel kaadu malku...

DarkRockslizer, nabaga cilveeks, atver enciklopeediju, uzshkjir vaardu "pieraadiijums" un paarliecinies, ka tevis uzrakstiitajam nav nekaada jeega, tas pat nav uzjautrinoshs, tas ir degradaacijas kalngala veidojums, nozheelu radosha tuksha aizstaaviibas runa.

Pie tam paargalviigais secinaajums, no gaisa parautais saliidzinaajums, pie tam nejeedziigi paarspiileets, liek paskatiities, cik tev gadu... informaacija nav noraadiita... nu pienjemu, ka nav daudz, vai arii, ja ir, tad man tevis zheel, jo tevi buus smagi samaitaajusi sabiedriiba... [EDIT: No citiem postiem varu noprast, ka ar vecumu ir normaali un arii citi posti izskataas sakariigi, tomeer shis nu tieshaam liek domaat, ka sabiedriiba, kuraa tu esi audzis vienmeer ir bijusi tik asi negatiiva pret tevi, ka tu kaa beerns asi reagjee, pat iisti nenostiprinaadams pamatus savam sakaamajam.]

P.S. Peec tavas atbildes noteikshu, kaa tu lasi postus, un izdariishu secinaajumus par tavu domaashanas veidu, un jau sagatavoju atbilstoshus saliidzinaajumus. Gaidu atbildi!

[Duarh]

Aaha, aaha, ljoti 'skaidrs'. Esmu lasiijis visus shitos (nu labi, ne visus, protams, bet pietiekami daudz), un man jau ar patikaas vinju teorijas (baigi forshi jau buutu, ja taas buutu patiesas), bet diemzheel vinjas ir ar baltiem diegiem shuutas. Legjenda nav pieraadiijums, un visaadi miiti taa arii paliek miiti liidz tiek atklaats vismaz viens bishkiitis taustaamu pieraadiijumu (tas ir, intelekta radiiti materiaali, kurus noteikti nebuutu vareejushi radiit cilveeki). ja shitaadus nostaastus uzskata par pieraadiijumiem, tad arii par pieraadiitu jaauzskata arii tas, ka Jeezus Kristus mira un augshaamceelaas, ka Beovulfs bija lielisks varonis, kas sakaava trolli Grendelu, ka kaadreiz zeme bija plakana un cilveeki vareeja paarkrist paari malai, bet tad viss mainiijaas, utt.. Cilveeki var runaat un pateikt jebko - vaardi nav pieraadiijums nekam.

Par to, vai zinaatnieki ir, kaa cilveeki, kas nosodiija Koperniku, neko nezinot par vinja darbiem, jaatbild, kaa Saganam: taa domaat ir liela kljuuda, jo tur ir liela atshkiriiba. Maaciitaaji un citi "gudrie" teoriju noraida uzreiz, ja taa neatbilst Biibeles vai citas gudraas graamatas teiktajam - vinji nodarbojas ar "pre-judgement'. Zinaatnieki, no otras puses, zina, ka vinju teorijas var buut maldiigas, taadeelj, uzzinot par jaunu teoriju, pa priekshu paarbauda un izveertee faktus un tad nonaak pie secinaajumiem, tas ir, vinji nodarbojas ar "post-judgement". Visos shajos gadiijumos ar miitiem un legjendaam peec uzmaniigas faktu paarbaudes neviens zinaatnieks nopietnus pieraadiijumus nav speejis atrast, taadeelj arii ir ticis secinaats, ka ticeet citplaneetieshiem cilveeces pagaatnee ir tieshi tik pat daudz iemesla, kaa ticeet elfiem - nu, varbuut, ka vinji eksistee, bet tikpat labi varbuut arii eksistee elfi, jo pieraadiijumi abos gadiijumos ir vienaadi paarliecinoshi.

aa, jaa, par scientologiem labs ieteikums - galu galaa to religjiju radiija viens no "muuseejiem", Rons Habbards, zinaatniskaas fantastikas autors. Veel viens piemeers tam, cik cilveeki ir maanjticiigi - pietika tik vinjam pilnaa paarlieciibaa uzrakstiit paaris graamatinjas, un cilveeki vai klupa sev paari, skrienot vinjam pakalj. Vinsh arii ir taas fraazes, ka "labaakais veids, kaa kljuut bagaatam, ir uzsaakt jaunu religjiju", autors, lai gan pashi scientologi to, protams, neatziist.

Edit: Edg, shkiet, ka mums pasaules izpratnes tomeer nedaudz savietojamas. . .

[arteck]

http://iusedtobelieve.com

edg, šito varētu vienkārši kā nelielu atgādinājumu uz Ziemassvētkiem uzdāvināt

[Batou]

Labi, ka vismaz mēs izšķiežam savu laiku un enerģiju noderīgi! 

mēs visi esam daļa no tās pašas civilizācijas.

[ShinChan]

Shinchan tev pēdējais laiks iestāties scientologu rindās.

...bet vai vajag? Kamēr arī Travolta skaitīsies šīs reliģijas piekritējs, mani viņu rindās nemanīsiet


Šīs diskusijas (pamatā starp Duarh un edg) kontekstā mani darīja uzmanīgu dažas izskanējušas atziņas, kuras summejas vienā lielā atziņā "filosofija ir strikti nosķirta no praktiskās dzīves". Atļaušos nepiekrist. Pats neesmu filosofs ne pēc izglītības, ne pēc paarliecības (vismaz pašam tā gribētos domāt), taču mēģināšu nedaudz iestāties par labu filosofijas prakatiskai pielietojamībai. Un mēģināšu to īsuma atspoguļot ar piemēriem, kas ir tuvāki manām prof. zināšanām.

Vai veidus, kā organizēties sabiedrībai, kā veidot valsti, kā līdzāspastāvēt sabiedrības locekļiem, kā tiem izteikt un ievērot to tiesības un virkni citu lietu izdomāja dabaszinātņu adepti? Vai varbūt tie tomēr bija filosofi/teorētiķi, kas pasjreflektējot nonāca pie zināmām atziņām ideāliem, ko cilvēki vai nu pieņēma vai ne, bet tas viss bija balstīts konkrētās praktiskās lietās. Protams, filosofijā pamatdomas ir vairāk saistītas ar jābūtību un ideāliem, taču tāds ir filosofijas mērķis - piedāvāt labāko (bieži vien subjektīvi labāko). Bez Makjavelli absolūtā monarhija nebūtu tāda kāda tā bija un virkne valdnieku dažādos laika periodos iespējams arī nerīkotos tā kā tie rīkojās, bet tieši šis cilvēks bija uzstādījis latiņu tur kur tā bija. Bez Ruso un vēl virknes teorētiķu nebūtu Franču revolūcijas, vismaz ne tādas kāda tā bija, bez Marksa un Kampanellas nebūtu sociālisma un nebūtu tā murga, ko arī mums nācās piedzīvot, Bez Nīčes, Vāgnera un vēl vairākiem domas dižgariem, visticamāk Hitlera pauris nebūtu tik piesārņots kā tas bija un nerastos apsēstība ar "rases tīrības" jautājumiem. Tajā pašā laikā, visi šie filosofi savos kapos rotē kā vilciņi redzot, kas praksē ir noticis ar viņu idejām, kā tās ir īstenotas, kā tās ir " izpratuši" un "iztulkojuši" konkrēti cilvēki un kā tās ir bijušas iedzīvinātas. Tāpēc arī rodas pamatotais jautājums par filosofu ideālu realizēšanas iespējām. Praksē ideālu nav ir tikai tiekšanās uz tiem, taču vai tādēļ tos nevajag ģenerēt? Lai, kā tev Duarh, iespejams to negribētos atzīt, arī dabaszinātnes ir tiešs filosofijas rezultāts, jo iesākumā itin visam ir ideja. Filosofija kā zinātne ir nepiecieshama, lai cilvēki neatradinātos domāt.

[Shinobi-sama]

atljaushos piebilst, bez filosofijas mees joprojaam butu dzilji pagrimushi.... pie kaada fanaatikja marasma augljiem, kursh savu buutu panaacis vai nu ar savaam paarliecinaashanas speejaam vai nu ar varu un paareejie to pienjemtu vairaak vai mazaak par patiesu... spilgts piemers tam ir bazniica un visas monarhijas
Bez filosofijas muusu fizikas izpratne taa rii paliktu pie plikiem noveerojumiem un nejaushiibu dzirkstiim.

[Duarh]

Eetikas un politikas filozofija ir ljoti svariiga, un taadeelj es arii noraadiiju, ka taadi cilveeki, kaa Aristotelis un Randa, un neshaubos daudzi citi, ir pasaulei devushi ljoti daudz - taadu filozofiju mums vajag arii shodien. Vieniigaa probleema, ka ar to vairs nodarbojas tikai mazs procents visu filozofu; lielaakaa tiesa (un varu to teikt, jo man to ir teikushi filozofijas profesori) njemas ar lietaam, kuras, kaa vinji pashi apzinaas, nav reaali pielietojamas.

Bet jaa, zinaatni jau ar kaadreiz sauca par natural philosophy . . .