paklau...., te radasa taads jautaajiens Options

[Kenshin]

es te taa iisti nesapratu, vai shii sadalja domaata arii garadarbu(staasti etc )publioceeeshanai..?... vai kaa?....

[ShinChan]

Es ar aiz gara laika paniekojos un uzpļurināju teksteli. Ņemiet par labu

Stāvu un gaidu. Viņas joprojām nav. Mans apsnigušais stāvs izstaro vientulību un bezcerību. Tāds vienkārši ir mans parastais agregātstāvoklis, fizikas terminoloģiju lietojot. Labi, ka atminējos nopirkt puķes. Blakus Āgenskalna tirgum, kā stulbi manekeni apģērbu veikalos, stiklotos būceņos sasēdušas ziedu pārdevējas. Pie vienas no viņām es nopirku ziedus – 7 ķiršarkanas rozes. Oriģināli. Nu un kas, galvenais, ka ir kāti ko iebāzt vāzē. Es jau gara acīm skatīju kā viss notiks:
- Vaaai! Ziedi! Tie, man? –
- Nē, tie ir domāti tai tur belašu pārdevējai, kurai es nekādi nespēju atzīties mīlestībā.... , bet, protams, ka tev manu sirsniņ. Tu esi manas dzīves gaišums, manas laimes atslēgas turētāja, manas dzīves laimīgais cipars, kas uzgriezies uz ruletes. Un, kas gan es būtu par cilvēku, ja laiku pa laikam neapliecinātu savu neizmērojamo mīlestību pret tevi, kaut vai šādā necilā veidā? Kā gan es sevi spētu cienīt? Un vai tu cienītu mani?
- Dārgais, izbeidz, tu mani mulsini, skat, cilvēki jau klausās un smejas par tevi?
- Lai smej, ja pašu dzīves tukšas, jo tiem nav bijis iespējas pazīt to laimi, kas mums ar tevi ir. Lai skauģi norej to, uz ko tiem pašiem spējas nav. Un ....
Pag, pag, kurš cilvēks vairs mūsdienās tā runā. Atradies Šekspīrs.
Putenis tikām pieņemās spēkā. Drebinādamies uzloku mēteļa apkali un sāku lēkāt, lai kaut nedaudz sasildītos. Nepalīdz. Pametot māju rādīja –13 grādus. Trakums. Apavs arī ar plānu zoli, nebiju paredzējis, ka tik ilgi nāksies gaidīt. Viņa kavējas jau 35 minūtes. Nepiedodami. Dieva dēļ, ja viņa neatbrauks tuvākajās 10 minūtēs nosalšu gan es, gan manas rozes. Pēkšņi pāri, ielai aptur taksis, un izlaiž no tā meiteni. Jā tā ir....viņa. Sirds satraukumā ietrīsas, aizmirstās gan aukstums, gan tas, ka rožu ērkšķi ir caurdūruši cimdus un pašlaik dursta manu miesu.
Viņa samaksā šoferim. Sniega putru brienot ar saviem augstpapēžu zābakiem, viņa nenovēršami man tuvojas. Mūs šķir vairs tikai sniegs, smiltis un sāls, kas biezā kārtā klāj bruģi.
Mīlestība ir akla. Teikšu vēl vairāk - tā ir ne tikai akla, bet kurla arīdzan. Vai vainīgs bija putenis, vai arī neuzmanība, kas ir klātesoša šādās reizēs, kas to vairs lai zin? Ceļā pie manis, viņas zābaka papēdis ieķērās tramvaja sliedēs. Mēs nebijām pamanījuši un sadzirdējuši tā tuvošanos, taču te nu tas bija – 2. tramvajs. Tapešu iela – Centrāltirgus. Draudīgs, nenovēršams, taurējošs – tas bija klāt. Laiks un telpa pakļaujas deformācijai, nu es to zinu.
Sniegs sārtojās. Uz tā bija nobirušas simtiem sārtu rožlapiņu.
Šoka stāvoklis ilga 10 sekundes, ne ilgāk. Es piesteidzos viņai klāt un nedomādams apskāvu. Notikuma aculiecinieki steidzās klāt dodami padomus, zvanoties apkārt, runājot savā starpā ar acīm meklējot viņas kāju. Šausminoties.
Netālu no mums stāvēja tramvaja vadītājs, viņa sejā bija lasāmas šausmas un necilvēcīgs izbīlis. Es zināju, kas pašlaik darās viņa galvā.
Tālumā sāka skanēt ātrās palīdzības mašīnas sirēnas. Droši vien no "stradiņiem". Bet es viņai tikai čukstēju ausī vienus un tos pašus vārdus.

Alternatīvās beigas.

Pēkšņi atsprāgst vaļā visu māju logi. Apkārtni pieskandina Kenny Loggins dziesma „Footloose”. Cilvēki sāk lēkāt un locīties šī 80.– to gadu disko šlāgera ritmos. Visi. Tramvaja šoferis, ziedu pārdevēja, kāds auto vadītājs, kioska pārdevēja, tramvaja pasažieri, paramediķi, autobusu gaidošie cilvēki un pat mana mīļotā, trūkstot kājai, sāk mest salto, kas apkārtējos izraisa ovācijas. Pēkšņi no garām braucošā limuzīna izlec VVF un DŽ. W. Bušs un pievienojas jautrajiem dejotājiem. No gaisa balona ar izpletni nolec Mirdza Martinsone un kopā ar Marģeri Martinsonu sāk dejot zemo breiku. No Āgenskalna bijušā televīzijas torņa Gundars Bojārs izšauj salūtu un pāri dejotāju galvām nobirst DVD ar FF Advent children, par laimi gaļas paviljonā strādājošajam miesniekam Pavļikam līdzi ir laptops ar DVD dzini un projektors. Visiem ir jautri un pasākumam pievienojas aizvien jauni viesi. Bet es tikām ielienu ātrās palīdzības vāģī, uzlādēju defibrilatoru un piebāžu pie tā mēli.....................................................