Izgliitiibas siteema, par un ap Options

[Sigfa]

Nu, diskuteejot par valsts iekaartaam un tamliidziigi, last guru izteicaas, ka vinjsh labraat paveestiishot par saviem uzskatiem sakaraa ar izgliitiibas siteemu. Nu, kas tad ir jaamaina pashreizeejaa izgliitiibas sisteemaa? Pasludinu diskusiju par atklaatu.

[aigarius]

Pēc paša lūguma, kritizēju lastguru :

galvenaa probleema ko varu identificeet ir tas ka muusu pasniedzeeji nemaak maaciit.

Ir tāda lieta un to risināt var uzlabojot pedagoģisko augstskolu apmācības kvalitāti. It kā jau rekursija, bet šī augstskola ir viena un tajā var sakoncentrēt daudz vairak resursu nekā var sadalīt uz tām 2000+ pamat-/vidusskolām.

Es piemeeram maaciitu algjebru, ja ne augstaakaas matemaatikas elementus jau no pirmaas klases...

Nesanāktu. Lai apgūtu abstraktās operācijas un tās pakāpeniski apstaģēt un komplicēt ir jābūt daudzām iemaņām, kuras skolu uzsākot vienkārši nav. Ir pētījumi, kas liecina, ka līdz 6-7 gadu vecumam parasti vispār jebkāda abstraktā domāšana pamatīgi klibo.

Beerni, naakot shajaa pasaulee, visi, pilniigi visi, iznjemot patalogjiskus gadiijumus, ir vienaadi.

Taisnība, taču jau pirmajos dzīves momentos katru no viņiem apskalo vesela jūra ar visdažādāko informāciju, kas tieši vai pastarpināti ietekmē katru bērna smadzeņu attīstības etapu. Šis process ir tik sarežģīts, ka paredzēt kādas individuālas darbības vai politikas sekas uz bērna attīstību ir praktiski neiespējami. Ja es pareizi atceros, mums ir matemātiskais aparāts, lai paredzētu darbības sistēmā no 3-5 neironiem. Ar katru neironu, sistēmas sarežģītība palielinās kvadrātiski. Smadzenēs ir miljadriem neironu.

apgaismojiet mani kaads par to, ko beerni pashlaik dara beernu daarzos.

To pašu, ko tu saki, tur arī cenšas realizēt un parasti diezgan veiksmīgi, taču ir divas smagas realitātes:
* mikroskopiskais skolotāju atalgojums, kas šim darbam piesaista parasti tos cilvekus, kam nav gluži izdevies izsisties citās, perspektīvākās, jomās;
* lai arī cik labs pasniedzējs strādās ar bernu tās 6-8 stundas, ko viņš ir bērnu dārzā, pārējo laiku viņu attīstīs viņa vecāki, kam (parasti) nav attiecīgās profesionālās pedagoģiskās sagatavotības, lai varētu pilnvērtīgi bērnu audzināt.

Skolaa maacoties beerni tiek standartizeeti, pieskanjoti vienam uzdotam paraugam, tiek liegta individualitaate.

Ja mums ir mazāk par vienu pasniedzēju uz bērnu, tad vienam pasniedzējam ir jāsniedz materiāls un atbalsts daudziem bērniem vienlaicīgi. Tas automātiski noved pie nepieciešamības standartizēt pieeju bērnu sagatvaošanai. Turklāt nevar arī teikt, ka vienāda attieksme ir tik slikta. Neviens nevar paredzēt, kas sagaida šo bērnu viņa tālākajās gaitās - bērnam ir jābūt vispārīgi attīstītam, viņam ir jāmāk gan matemātika, gan ķīmija, gan galdniecība, gan literatūra, gan ekonomika, gan vēsture. Pats bērns nevar noteikt, ko viņam mācīties, jo viņš vēl nav pietiekoši pieredzējis. SKolotājs nevar to noteikt, jo tas prasītu ārkārtīgi lielu iedziļināšanos katra bērna individuālajās rakstura īpašībās un tas ir nepraktiski laika nozīmē. Turkla, ja skolotājs kļūdās nākotnes paredzēšanā (kas ir neatņemama specializācijas izvēles daļa) tad bērns uz mūžu sanāk uz mūžu aprobežots šaurā un neperspektīvā jomā. Piemērs, ja pēc 10-15 gadiem Japāna ļoti nopietni sastrīgās ar Ķīnu un tā Japānu iznīcina ar ātomieročiem, tad visi tie, kas mācījās Japāņu valodu, būs diezgan lielā mērā pa...ļā, jo viņu spējas vairs nebūs perspektīvas.

Maajasdarbus es vispaar uzskatu par nevajadziigu pasaakumu - cilveeks dziivee iemaacas pats to kas vinjam ir vajadziigs visvairaak, un iemaacas atrast to ko vinjam zinaat pasham no galvas nevajag. kaapeec tad skola liek beerniem zubriit to ko vinji reaali nepielietos savaa dziivee? jaaiemaaca mekleet informaaciju.

Un kur to informāciju meklēt? Klasē? Nē taču - tie būtu mājas darbi, kuru nepieciešamību tu tikko noliedzi. Turklāt mājas darbi ir labs līdzeklis, ka turpināt praktizēt skolā gūtās iemaņas arī ārpus skolas laika ar minimālu skolotāja noslodzi (atceramies, ka skolotaja laiks ir ierobežots resurss). Šādus priekšlikumus skolās realizē arvien biežāk - jau manā laikā bija izpēted mājas darbi: tev dod tēmu, tu viņu izpēti (viens vai ar kolēģiem) un tad prezentē klases priekšā.

Kad es biju pavisam mazinjsh, man uzdaavinaaja vienu graamatu, kuru es mometaali izlasiiju... nee, taa nebija dailjliteratuura, bet gan fizikas graamata (tad man skola fizikas veel nebija)... cita runa kaa taa bija uzrakstiita.

Jā, man arī bija līdzīga tipa grāmata. Tagad tādu ir ĻOTI daudz. Viņas nelieto par pamata mācību līdzekļiem, jo tur ir maz faktuālās informācijas un viņas ir salīdzīnoši dārgas, bet viņas notiekti ir un ir diezgan daudz.

ar literatuuru ir taa: to var meegjinaat pasniegt caur filmaam... gruuti pateikt, varbuut forumam buus kaut kaaas domas shajaa sakaraa?

Literatūru līdzīgā veidā mēgina modernizet izmantojot klasisko sižetu modernizēšanu: skat. "romeo un Džuljeta" filmu utml. Ka labs (bet ļoti ekstremāls) piemērs būtu mēģināt uztaisīt skolas uzvedumu pārstāstot Zaļo zemi mūsdienās. Es gan nedomāju, ka tur no tās grāmatas daudz kas paliks pāri, bet nu ... tas parādītu viņas īsteno literāro vērtību

es neteicu ka katrs konkurees ar katru, vienkaarshi klasi peec nejaushiibas principa sadaliis uz divaam-trim-chetraam grupaam, un mainiit grupu nevarees.

Ja pie šita vēl piebilst to, ka grupas nav pastāvīgas, bet tiek atkārtoti izlozētas dažadiem projektiem un dažādiem mācību priekšmetiem, tad tas būtu tas, kas diezgan bieži notika manā skolā. Jā - tīri produktīvi darbojāmies. Vēl tam ir tās ļoti labs pluss, ka cilveki var izmēģināt sevi projekta vadītāja lomā un redzēt, cik ļoti tas nav vienkārši.

P.S. Sakarā ar pēdējo punktu es tagad skatos "The Apprentise" showus - tur ļoti labi var redzēt, kas un kā ir vai nav jādara projekta vadītājam un cik grūts un nepateicīgs darbs tas patiesībā ir.