Izgliitiibas siteema, par un ap Options

[Sigfa]

Nu, diskuteejot par valsts iekaartaam un tamliidziigi, last guru izteicaas, ka vinjsh labraat paveestiishot par saviem uzskatiem sakaraa ar izgliitiibas siteemu. Nu, kas tad ir jaamaina pashreizeejaa izgliitiibas sisteemaa? Pasludinu diskusiju par atklaatu.

[lastguru]

to risināt var uzlabojot pedagoģisko augstskolu apmācības kvalitāti. It kā jau rekursija, bet šī augstskola ir viena un tajā var sakoncentrēt daudz vairak resursu nekā var sadalīt uz tām 2000+ pamat-/vidusskolām.

nu vispaar ir vairaakas cik zinu, bet whatever... tieshaam nav 2000+

Lai apgūtu abstraktās operācijas un tās pakāpeniski apstaģēt un komplicēt ir jābūt daudzām iemaņām, kuras skolu uzsākot vienkārši nav. Ir pētījumi, kas liecina, ka līdz 6-7 gadu vecumam parasti vispār jebkāda abstraktā domāšana pamatīgi klibo.

tas atkariigs no taa, ko cilveeks ir dariijis pirms tam, beernu daarzaa... pie vecaakiem... bet diemzheel mums shii sisteema pamatiigi klibo, skat taalaak...

Beerni, naakot shajaa pasaulee, visi, pilniigi visi, iznjemot patalogjiskus gadiijumus, ir vienaadi.

Taisnība, taču jau pirmajos dzīves momentos katru no viņiem apskalo vesela jūra ar visdažādāko informāciju, kas tieši vai pastarpināti ietekmē katru bērna smadzeņu attīstības etapu. Šis process ir tik sarežģīts, ka paredzēt kādas individuālas darbības vai politikas sekas uz bērna attīstību ir praktiski neiespējami. Ja es pareizi atceros, mums ir matemātiskais aparāts, lai paredzētu darbības sistēmā no 3-5 neironiem. Ar katru neironu, sistēmas sarežģītība palielinās kvadrātiski. Smadzenēs ir miljadriem neironu.

un kaapeec tieshi shajaa posmaa beerns tiek nodots (visaas shii vaarda noziimees) nekvalificeetajaas rokaas? "Miiloshie vecaaki"... khem, khem, staajas celjaa beerna attiistiibaa, jo tai nepaliidz... jaa, baro, jaa, runaa, jaa, miil, bet nepaliidz augt, nepaliidz domaat un attiistiities, uzskata ka viss naaks pats pa sevi. Es nesaku ka beernu pavisam jaaatnjem no vecaakiem, galu galaa beerns ir empatiskaa buutne. Tas ko es saku ir ka ar beernu jaastraadaa profesionaali kopsh dzimshanas, daudz jaastraadaa, 24x7, un parasti, vecaaki nespeej to dariit. Ir jaasasauc pasaulee labaako beernu psihologu, pedagogu un citu zinaatnieku forums, un jaaizveido "maaciibu", vai preciizaak, nodarbiibu programa kas attiista beerna speejas daudzos virzienos, un arii pamaaciiba vecaakiem kaa jaaveicina shii attiistiiba, ja profesionaalaa paliidziiba nav iespeejama. moreover, es pat teiktu ka vecaaki jaasertificee pirms tiem tiek atljauts kljuut par vecaakiem, no taa ieguus visi, un pie reizes uzreiz (nu ne uzreiz, bet kad taa paaudze paaugs) mazinaasies noziegumu un pashnaaviibu skaits.

Turklaat es uzskatu to par pilniigi iespeejamu paraadiibu kad beernam ir kaadas divas-triis dzimtaas valodas - tas paplashina redzesloku un veicina domaashanu. Attieciigi beernu daarzaa buutu jaamaacaas valodas

Ja mums ir mazāk par vienu pasniedzēju uz bērnu, tad vienam pasniedzējam ir jāsniedz materiāls un atbalsts daudziem bērniem vienlaicīgi. Tas automātiski noved pie nepieciešamības standartizēt pieeju bērnu sagatvaošanai. Turklāt nevar arī teikt, ka vienāda attieksme ir tik slikta. Neviens nevar paredzēt, kas sagaida šo bērnu viņa tālākajās gaitās - bērnam ir jābūt vispārīgi attīstītam, viņam ir jāmāk gan matemātika, gan ķīmija, gan galdniecība, gan literatūra, gan ekonomika, gan vēsture. Pats bērns nevar noteikt, ko viņam mācīties, jo viņš vēl nav pietiekoši pieredzējis. SKolotājs nevar to noteikt, jo tas prasītu ārkārtīgi lielu iedziļināšanos katra bērna individuālajās rakstura īpašībās un tas ir nepraktiski laika nozīmē.

iisteniibaa, laika gaitaa es pamanu ka man noder vairaak un vairaak to "paareejo", to "nesvariigo" priekshmetu... bet tad atkal varbuut neesmu iisti labs piemeers, jo neesmu videeji statistiskais pilsonis. par standartizaaciju: es teicu ka beerni tiek standartizeeti, es neteicu ka ir slikti ka apmaaciiba tiek standartizeeta. galvenais ir lai nezuud individualitaate. kaa to panaakt - sarezhgjits jautaajums, es nezinu vai es speeshu uz to uzreiz atbildeet...

Un kur to informāciju meklēt? Klasē? Nē taču - tie būtu mājas darbi, kuru nepieciešamību tu tikko noliedzi. Turklāt mājas darbi ir labs līdzeklis, ka turpināt praktizēt skolā gūtās iemaņas arī ārpus skolas laika ar minimālu skolotāja noslodzi (atceramies, ka skolotaja laiks ir ierobežots resurss). Šādus priekšlikumus skolās realizē arvien biežāk - jau manā laikā bija izpēted mājas darbi: tev dod tēmu, tu viņu izpēti (viens vai ar kolēģiem) un tad prezentē klases priekšā.

jaa, labi, es nepareizi izteicos. esmu pret maajasdarbiem kaa tie notiek pashlaik, bet neesmu pret uzdotajiem uz maajaam peetnieciskajiem darbiem. laikam tev paveicaas ar skolu, jo kad es maaciijos, mums taa nebija... nu varbuut kaadas paaris reizes, atminja man nav taa labaakaa, bet nu tomeer paarsvaraa ir rutiina

Jā, man arī bija līdzīga tipa grāmata. Tagad tādu ir ĻOTI daudz. Viņas nelieto par pamata mācību līdzekļiem, jo tur ir maz faktuālās informācijas un viņas ir salīdzīnoši dārgas, bet viņas notiekti ir un ir diezgan daudz.

nu un kaapeec peec taaa principa nevareetu apmaaciit? kaada jeega no graamatas veikalaa? taas pat laikam netiek speciaali ieteiktas lasiishanai, atradiis - labi, neatradiis - arii... tev nevajag faktuaalo informaaciju, tev vajag rezultaatu. veesturi vari peetiit ja pasham interesee, manupraat ir jaamaaca nevis visaadi vaardi/gadi, bet tieshi rezultaats - taa kvintessence ko var pielietot apreekjinos. nestriideeshos, vaardi var buut par labu atminjas "aakjiiti", kas paliidz atcereeties kaadu formulu un izsaukto to atminjaa kad vajadzees, bet tas arii viss... reaalaas dziives apreekjiniem nevajag zinaat taadu info,kas kur un kaapeec atklaaja taadu vai shitaadu formulu, vajag tikai zinaat kaa atrisinaat uzdevumu.

Ja pie šita vēl piebilst to, ka grupas nav pastāvīgas, bet tiek atkārtoti izlozētas dažadiem projektiem un dažādiem mācību priekšmetiem, tad tas būtu tas, kas diezgan bieži notika manā skolā. Jā - tīri produktīvi darbojāmies. Vēl tam ir tās ļoti labs pluss, ka cilveki var izmēģināt sevi projekta vadītāja lomā un redzēt, cik ļoti tas nav vienkārši.

tev laikam paveicaas ar skolu...

Un tigra, es neesmu lasiijis HP, tikai filmas redzeeju... pie tam man atminja klibo... ljoti... es neatceros kas tajaas filmaas bija. Un es vismaz meegjinu noformuleet ideaalo apmaaciibas sisteemu.

[aigarius]

Beerni, naakot shajaa pasaulee, visi, pilniigi visi, iznjemot patalogjiskus gadiijumus, ir vienaadi.

Taisnība, taču jau pirmajos dzīves momentos katru no viņiem apskalo vesela jūra ar visdažādāko informāciju, kas tieši vai pastarpināti ietekmē katru bērna smadzeņu attīstības etapu.

un kaapeec tieshi shajaa posmaa beerns tiek nodots (visaas shii vaarda noziimees) nekvalificeetajaas rokaas? "Miiloshie vecaaki"... khem, khem, staajas celjaa beerna attiistiibaa, jo tai nepaliidzskaits.

Šo virzienu ir pamatīgi pētījuši brāļi Стругацкие it īpaši grāmātā "Жук в муравейнике". Šajā grāmatā ir aprakstīta pasaule, kura ir izveidota "vispareizākā" izglītības sistēma, kad bērnus audzina augsti profesionāli skolotāji, nevis vecāki. Es nepārstāstīšu visu sižetu, tomēr viena no svarīgākajām lietām, ko es saskatu šajā pieejā ir tā, ka, lai cik tas arī nebūtu parodoksāli, individuāla profesionālā pieeja samazina individualitātes izpausmi, mazina sabiedrības daudzveidīgumu un tādejadi samazina cilvēces kopējo fleksibilitāti. Lai saprastu kāpēc tā ir ir jāapskatās uz pašreizējo sabiedrību - mūsu likumi un sabiedriskās normas ir absurdas un striktas (piemēram, seksualitātes kaunināšana ir pilnīgi sabiedriski nepamatota), visi to zin un pie tā ir pieraduši. Šāda "nepareiza" sabiedrības uzbūve piespiež visus cilvēkus attīstoties pārkāpt sabidriski piņemtās uzvedības robežas. Tas cik ļoti tas notiek paliek uz katra cilvēka pašapziņas. Tie, kas nepārkāp sabiedrības normas izaug par pelēkajām pelītēm un nekādi neietekmē sabiedrības attīstību. Tie, kas pārāk stipri pārkāpj sabiedrības normas, tiek atzīti par noziedziniekiem un tiek piebremzēti. Paši interesantākie ir tie, kas mazliet pārkāpj sabiedrības normas - viņi izaicina sabiedrisko domu, uzstājas par savām tiesībām, rada diskusijas un veicina sabiedrības attīstību. Agrākajos gadsimtos tie bija nēģeri, sievietes un tagad tie ir homoseksuāļi.
Ja sabiedrības normas pārkāpt nebūtu normāli (un tas tā būtu ideālas izglītības sistēmas gadījumā), tad nebūtu nekāda mehānisma, kā šīs normas izmainītu laika gaitā. Jebkurā izolētā gadijumā Skolotājs nodetektētu novirzi ārpus normas un "koriģētu" to ar profesionālajām apmācības metodēm izaudzejot "normālu" bernu. Šajā gadījumā problēma ir tāda, ka normalitātes jēdzienu definē iepriekšējā pāaudze un tas ir 100% drošs veids kā apturēt jebkādu attīstību.