Lerijs Nepaklausha, Smiekliigs staastinjsh... Options

[Lii]

Shito staastinju es uzrakstiiju apmeeram pirms diviem gadiem, tagad atradu datora un izdomaju te ielikt.

Lerijs Nepaklausha.

Es jums pastaastiishu par Leriju Nepaklaushu. Patiesiibaa vinjam ir cits uzvaards, bet to es jums pagaidaam neatklaashu. Par Nepaklaushu vinju iesauca vecmaaminja, jo jau agraas beernu dienaas vinjsh bija ljoti nepaklausiigs un nikjiigs. Vinju izmeta no visaam skolaam, jo vinjsh runaaja pretii visiem skolotaajiem. Vinjsh uzskatiija, ka tikai izsaka savas domas, bet tas skaneeja apmeeram shaadi: "Bet, skolotaaj, es jau nerunaaju pretii, es tikai jums saku, ka negribu, lai man uzdod teksta uzdevumu par to, cik es esmu apeedis aabolus, man aaboli negarsho un es tos needishu!" Visi apkaarteejie smejas. Skolotaaja, pieri saraukusi, meegjina Lerijam paskaidrot. Bet viss velti, puika paliek pie sava un beigaas tiek izsuutiits no klases par stundas truceeshanu. Lerijs jau nedomaa neko ljaunu, vinjam ir laba sirds. Vinjsh vienkaarshi ir paaraak nepiekaapiigs. Tagad Lerijam ir 42 gadi, bet paklausiigumaa vinjsh nav pienjeemies ne par gramu (resnumaa gan). Vinjsh ir tik nepiekaapiigs, ka gatavs sev vadaat liidzi kraasninju, nevis uzvilkt siltas dreebes. Turklaat vinjam pieder dienvidalnis Chevits (vinjam garsho Chewits konchas) Ziemassveetkus Lerijs svin, kad grib, taapat arii Lieldienas. Helloviinu, dzimshanas dienu un citus sveetkus. Chevitam uz aciim ir saulesbrilles, jo Lerijs uzskata, ka alnis ar taam izskataas labaak. Lerijs ar savaam slotaam nevis slauka istabas, bet tur taas piekaartas pie sienaam, ari Ziemassveetku zekjiites vinjam staav pie kamiina visu cauru gadu. Ar Leriju jums nekad nebuus garlaiciigi, bet tagad ieskatiisimies kaadaa Ziemassveetku notikumaa.

Sestiena. 24.decembra riits. Pulkstenis 8.31. Aaraa puuta salts veejsh un plosiijaas sniegputenis. Chevits guleeja stalliitii. Lerijs gultaa. TRRR! Zvaniija modinaataajs. "Jaa, jaa, celjos..." Lerijs noburkshkjeeja, izrausaas no gultas, uzvilka nosmuleeto T-kreklu un shortus un aizslaaja uz virtuvi. "Kur maize? Kur sviests? Kur tomaats? Kur piens?" Lerijs neapmierinaati breeca. No riitiem vinjam nekad nav paaraak labs garastaavoklis. "Grr..." Vinjsh noruuca un izgaaja araa (protams, taja pasha T-krekla un shortos). "Hei, Chevit, mosties!" Lerijs uzsauca alnim aizgaajis liidz taa stalliitim un atveeris taa durtinjas. Chevits tuulinj pat pamodaas un saaka luncinaat savu mazo astiiti. Lerijs panjeema chetras Chewits konfekshu pacinjas un iebeera to saturu alnja bljodinjaa. "Chevit, mums buus jaaiet uz veikalu. Tev ir begushaas konchas un man arii nav nekaa, ko apeest... Ieim tuulinj pat! Pagaidi mani sheit, es aizskrieshu peec naudas." Lerijs uzsauca un aizdesoja uz maaju. Peec briitinja vinjsh atgriezaas ar kraasninju un maku. Sakaartoja alnim brilles un abi devaas celjaa. "Taada veesa dieninja, ko Chevitinj?" Lerijs drebinaadamies vaicaaja. Chevits neatbildeeja (jo alnji tachu neprot runaat). Abi soljoja pa apsnigusho celju. Putenis bija pierimis, bet ass veejsh neganti puuta aciis un durstiija Lerija ar ataugushiem baardas rugaajiem klaatos vaigus. Veikalaa neviens nebriinijaas, ka Lerijs tik vasariigi sagjeerbies, un arii ne par to, ka vinjam liidzi alnis. Leriju visi pazina un draudziigi sveicinaaja. "Man luudzu divus maizes klaipus, kilogramu tomaatu, chetrus litrus piena, seshas sviesta pacinjas, triis desas lunkjus un devinjpadsmit Chewits konfekshu pacinjas. Aa, un veel divdesmit olas, olu kraasas, piparkuuku miiklu, mana izmeera spoka teerpu, torti, dzimshanas dienas sveciites un to lampinju virteni." Lerijs zinaaja, ka ap sho laiku cilveeki svin kaut kaadus sveetkus, bet nevareeja atcereeties kaadus. Tomeer gribeedams pasvineet vinjsh nopirka no visa pa druskai. "Vai tas buus viss?" Paardeveeja laipni jautaaja. "Shkjiet, ka jaa." Lerijs samaksaaja par pirkumiem un salika visu maisinjaa. Paardeveeja paarskaitiija naudu (vinja tomeer nedaudz apshaubiija Lerija skaitiishanas prasmi, vinjsh tachu bija izmests no visaam skolaam..), bet taa bija preciiza un vinja, iebeerdama to kasee noveeleeja Lerijam labu dienu. "Jums ar visu labu, paardeveejinj!" Lerijs uzsauca un izgaaja no veikala. Vinjsh veel nepaguva paiet soli uz priekshu, kad pie veikala apstaajaas melns limuziins. Tam paveeraas viens lodzinjsh un pa to aaraa izbaaza galvu kaads viirelis...

Tas shoreiz viss... Ceru, ka jums patika. turpinaajums sekos...

[Lii]

Nu labinji, tatad turpinajuminjsh...

"Lerijs Nepaklausha?" vinjsh jautaaja. "Jjaa.." Lerijs nedroshi atbildeeja un ar apbriinu apluukoja mashiinu. "Sveiki, mans vaards ir Ernijs, Ernijs Blods. Un es sheit esmu sakaraa ar to, ka mees mekleejam Ziemassveetku veciisha aizvietotaaju... Vai neveelaties apsildiities? Es juus aizvediishu!" "Nee, nee. Nekas, es aizieshu pats." Lerijs stostiijaas. "man tieshaam nav gruuti, turklaat es gribu ar jums aprunaaties bet labpraataak siltumaa." "Bet Chevits? Un Jotuls," Lerijs neatlaidas "ka jus aizvedisiet vinjus?" "Chevits? Jotuls?" Ernijs neizpratnee sarauca uzacis. "Nuu-ja! Mans alnis un kraasninja!" "Ak, alnis un kraasninja! Nu es domaaju, ka Jotuls vareetu rikshot liidzi mashiinai, bet Chevitu mees vareetu iecelt bagaazhniekaa." "Nuu, es nezinu vai kraasninja no briivas gribas rikshos pakalj mashiinai un alnis liidiis bagaazhniekaa, bet varbuut otraadi vinji buus ar mieru. Chevits jau sen ir veeleejies izskrieties, bet es esmu apaljiigs un nevaru paskriet. Bet Jotulam riteniishi ir nodilushi, taapeec atpuuta bagaazhniekaa pashaa laikaa." "Nu tad ti leciet iekshaa! Par kraasninju es paruupeeshos." Ernijs uzsauca un ieceela jotulu mashiinaa. Pie maajas Lerijs jutaas mazliet neerti. Aicinaat sho radiijumu iekshaa? Vai tomeer ne? Laikam jau labaak aicinaat. "Mister Blod, luudzu naaciet iekshaa." Lerijs viesmiiliigi aicinaaja Erniju iekshaa. "Ejiet iekshaa maajaa, es tikai aizvediishu Chevitu uz stalliiti un nolikshu Jotulu piestaatnee." Lerijs teica un aizstuuma Jotulu. Aizveeris stalliisha durvis vinjsh devaas iekshaa maajaa. "Pie jums ir, ee, ljoti viesmiiliigi!" Ernijs noteica. "Seedieties! Luuk tur uz taa kreesla." Lerijs noraadiija uz apdilushu aadas kreeslu. "Bet juus?" "Es seedeeshu uz griidas, esmu jau pieradis!" Lerijs attrauca un nometaas uz gridas. Ernijs apseedaas, bet tad sajuta kaut ko uz kreesla, vinjsh pieleeca kaajaas un paluukojaas, kas uz taa ir. Tur meetaajaas apsuukaata spekja aadinja. "Fui" Ernijs pavisam klusu pie sevis nochuksteeja. "Vai kaut kas nav kaartiibaa?" Lerijs neizpratnee jautaaja, tad ieraudziija apsuukaato spekja mizinju un, sapratis, ka tas laikam nav tas labaakais uz kaa uzseesties, aatri to noraava nost. "Atvainojiet, bet es vakar... Piedodiet." Lerijs jutaas briesmiigi neerti. "Nekas, nekas. Es saprotu." Ernijs, paarliecinaajies, ka uz kreesla nekaa nav apseedaas. "Labi, kjersimies veersim pie ragiem. Vai juus straadaajat?" "Nee." "Vai juus gribeetu?" "Nu, tikai tad, ja tas nav nekas gruuts." Lerijs, skrubinaadams no griidas kraasu novilka. "Nu, ja jums iepriecinaat beernus nav gruuti..."

Shai reiziei pietiks.