Lerijs Nepaklausha, Smiekliigs staastinjsh... Options

[Lii]

Shito staastinju es uzrakstiiju apmeeram pirms diviem gadiem, tagad atradu datora un izdomaju te ielikt.

Lerijs Nepaklausha.

Es jums pastaastiishu par Leriju Nepaklaushu. Patiesiibaa vinjam ir cits uzvaards, bet to es jums pagaidaam neatklaashu. Par Nepaklaushu vinju iesauca vecmaaminja, jo jau agraas beernu dienaas vinjsh bija ljoti nepaklausiigs un nikjiigs. Vinju izmeta no visaam skolaam, jo vinjsh runaaja pretii visiem skolotaajiem. Vinjsh uzskatiija, ka tikai izsaka savas domas, bet tas skaneeja apmeeram shaadi: "Bet, skolotaaj, es jau nerunaaju pretii, es tikai jums saku, ka negribu, lai man uzdod teksta uzdevumu par to, cik es esmu apeedis aabolus, man aaboli negarsho un es tos needishu!" Visi apkaarteejie smejas. Skolotaaja, pieri saraukusi, meegjina Lerijam paskaidrot. Bet viss velti, puika paliek pie sava un beigaas tiek izsuutiits no klases par stundas truceeshanu. Lerijs jau nedomaa neko ljaunu, vinjam ir laba sirds. Vinjsh vienkaarshi ir paaraak nepiekaapiigs. Tagad Lerijam ir 42 gadi, bet paklausiigumaa vinjsh nav pienjeemies ne par gramu (resnumaa gan). Vinjsh ir tik nepiekaapiigs, ka gatavs sev vadaat liidzi kraasninju, nevis uzvilkt siltas dreebes. Turklaat vinjam pieder dienvidalnis Chevits (vinjam garsho Chewits konchas) Ziemassveetkus Lerijs svin, kad grib, taapat arii Lieldienas. Helloviinu, dzimshanas dienu un citus sveetkus. Chevitam uz aciim ir saulesbrilles, jo Lerijs uzskata, ka alnis ar taam izskataas labaak. Lerijs ar savaam slotaam nevis slauka istabas, bet tur taas piekaartas pie sienaam, ari Ziemassveetku zekjiites vinjam staav pie kamiina visu cauru gadu. Ar Leriju jums nekad nebuus garlaiciigi, bet tagad ieskatiisimies kaadaa Ziemassveetku notikumaa.

Sestiena. 24.decembra riits. Pulkstenis 8.31. Aaraa puuta salts veejsh un plosiijaas sniegputenis. Chevits guleeja stalliitii. Lerijs gultaa. TRRR! Zvaniija modinaataajs. "Jaa, jaa, celjos..." Lerijs noburkshkjeeja, izrausaas no gultas, uzvilka nosmuleeto T-kreklu un shortus un aizslaaja uz virtuvi. "Kur maize? Kur sviests? Kur tomaats? Kur piens?" Lerijs neapmierinaati breeca. No riitiem vinjam nekad nav paaraak labs garastaavoklis. "Grr..." Vinjsh noruuca un izgaaja araa (protams, taja pasha T-krekla un shortos). "Hei, Chevit, mosties!" Lerijs uzsauca alnim aizgaajis liidz taa stalliitim un atveeris taa durtinjas. Chevits tuulinj pat pamodaas un saaka luncinaat savu mazo astiiti. Lerijs panjeema chetras Chewits konfekshu pacinjas un iebeera to saturu alnja bljodinjaa. "Chevit, mums buus jaaiet uz veikalu. Tev ir begushaas konchas un man arii nav nekaa, ko apeest... Ieim tuulinj pat! Pagaidi mani sheit, es aizskrieshu peec naudas." Lerijs uzsauca un aizdesoja uz maaju. Peec briitinja vinjsh atgriezaas ar kraasninju un maku. Sakaartoja alnim brilles un abi devaas celjaa. "Taada veesa dieninja, ko Chevitinj?" Lerijs drebinaadamies vaicaaja. Chevits neatbildeeja (jo alnji tachu neprot runaat). Abi soljoja pa apsnigusho celju. Putenis bija pierimis, bet ass veejsh neganti puuta aciis un durstiija Lerija ar ataugushiem baardas rugaajiem klaatos vaigus. Veikalaa neviens nebriinijaas, ka Lerijs tik vasariigi sagjeerbies, un arii ne par to, ka vinjam liidzi alnis. Leriju visi pazina un draudziigi sveicinaaja. "Man luudzu divus maizes klaipus, kilogramu tomaatu, chetrus litrus piena, seshas sviesta pacinjas, triis desas lunkjus un devinjpadsmit Chewits konfekshu pacinjas. Aa, un veel divdesmit olas, olu kraasas, piparkuuku miiklu, mana izmeera spoka teerpu, torti, dzimshanas dienas sveciites un to lampinju virteni." Lerijs zinaaja, ka ap sho laiku cilveeki svin kaut kaadus sveetkus, bet nevareeja atcereeties kaadus. Tomeer gribeedams pasvineet vinjsh nopirka no visa pa druskai. "Vai tas buus viss?" Paardeveeja laipni jautaaja. "Shkjiet, ka jaa." Lerijs samaksaaja par pirkumiem un salika visu maisinjaa. Paardeveeja paarskaitiija naudu (vinja tomeer nedaudz apshaubiija Lerija skaitiishanas prasmi, vinjsh tachu bija izmests no visaam skolaam..), bet taa bija preciiza un vinja, iebeerdama to kasee noveeleeja Lerijam labu dienu. "Jums ar visu labu, paardeveejinj!" Lerijs uzsauca un izgaaja no veikala. Vinjsh veel nepaguva paiet soli uz priekshu, kad pie veikala apstaajaas melns limuziins. Tam paveeraas viens lodzinjsh un pa to aaraa izbaaza galvu kaads viirelis...

Tas shoreiz viss... Ceru, ka jums patika. turpinaajums sekos...

[Lii]

tātad...


Nākošajā rītā Lerijs bija sajūsmināts par Ziemassvētku vecīša lomu. Vakar viņš ar Erniju noslēdza līgumu un tagad varēs strādāt pilsētā. Katru rītu viņam atbrauks pakaļ ar limuzīnu un katru vakaru viņu ar limuzīnu arī atvedīs mājās, un turklāt viņam tikai vajadzēs uzvilkt sarkanu tērpu, pielikt garu bārdu, smaidīt iecelt bērnus sev klēpī un dalīt dāvaniņas, un viņš vēl arī saņems naudu! Nu kur vēl labāku piedāvājumu?
"Hmm... Enrijs piekodināja, lai es apakšā uzvelku tīru, baltu kreklu. Kur gan es tos baltos tīros kreklus glabāju?" Lerijs prātoja, gremodams Chewits končas.
"Laikam zinu kur! Es tos noliku pagrabā, lai nesabojājas to baltums un tīrums." Viņš noteica un steidzās uz pagrabu. Pagrabā bija tumšs, tāpēc Lerijs bija paņēmis līdzi bateriju. Viņš uzmanīgi gāja pa mitro vēso pagraba grīdu. HOPS! Lerijs paklupa uz kaut kā gluma un visā garumā nolikās uz grīdas. Kas tas bija par troksni! Salīdzinājumā ar šo blīkšķi atombumbas sprādziens ir nieks! No šī būkšķa nodrebēja viss ciemats. Apkārtnes suņi sāka riet, kā negudri. Pie kādas mājiņas sēdošie večuki nodrebinājās vien. "Tā bija zemestrīces zīme!" Teica viens no viņiem. "Nē, tā bija atombumba! Sācies karš!" Noteica otrs, kurš bija dienējis armijā. "Nekā, tas bija Lerijs Nepaklauša, kurš atkal nokrita vēkšpēdus" Noteica trešais no večukiem.
Tikmēr Lerijs atkal bija piecēlies kājās un arī atradis “ tīros” kreklus.
"Pfūū! Tas tik bija viens kritieniņš!" Viņš stenēja.
"Labi gan, ka nesasitos, jo uzkritu virsū šiem krekliem!" Lerijs noteica un rāpās augšā uz istabu. (droši vien viņš nesasitās tāpēc, ka pats ir tik resns kā milzīgs spilvens!) Istabā Lerijs aplūkoja kreklus un redzēja, ka tie nepavisam nav tīri un balti, turklāt tie oda pēc pelējuma!
"Fui! Pagrabs mani būs pievīlis! Krekli nav ne tīri, ne balti! Ko nu lai es iesāku? Ernijs tūlīt būs klāt un man nav balta krekla! Izgāšanās jau pirmajā darba dienā. Cik nepatīkami!" Lerijs bēdīgs murmināja. Bet tad, pārcilājot netīros kreklus viņš atrada vienu pilnīgi baltu un tīru kreklu, tas nedaudz oda pēc pelējuma, bet Leriju tas neinteresēja. Viņš vilka to mugurā un... Tas bija par mazu! "Uf! Uf! Uf! Cik šauri! Vai manu dieniņ vai!" Lerijs pūta un elsa, bet beigu beigās kaut kā iestīvējās iekšā krekliņā.
Ārā signalizēja limuzīns. "Nāku" Lerijs uzsauca aizžņaugtā balstiņā. (aizžņaugtā tāpēc, ka krekls žņaudza) Lerijs, gluži kā klimpa izlāčoja pa mājas durvīm un, sasveicinoties pavicinājis roku, atkal nenoturēja līdzsvaru, un iegāzās kupenā. "Palīgā!" Viņš kūļādams kājas bļāva. Ernijs Leriju izvilka no kupenas un stingri nopētot nogrozīja galvu. "Nē, nē, nē! Lerij, aizejiet un uzvelciet kaut ko citu! Vienalga ko, tikai lai jums tas der! Un lūdzu, uzvelciet taču bikses!" Ernijs noteica. "Es, es tūlīt!" Lerijs uzsauca un iegāja mājā. "Ir jau dīvaini cilvēki, bet šis..." Ernijs klusi noteica, kad Lerijs jau bija pazudis mājā. "Ko lai velku?" Lerijs prātoja, nespēdams izvēlēties. Beidzot viņš atrada oranžu kreklu un rozā džinsu bikses. Taču palūkojies spogulī viņš saprata, ka oranžs ar rozā īpaši labi neiet kopā. Tā nu viņš meklēja vēlreiz. Atradis melnu ādas jaku, krekliņu un melnas velveta bikses ar caurumu uz ceļgala viņš apģērbās. Viņš atrada arī sarkanu lakatiņu, ko apsiet ap galvu un arī lielas, melnas saulesbrilles. Viņš jutās ļoti ērti un patīkami, jo šīs drēbes vismaz viņam nebija par mazu un krāsas arī bija saskaņotas! Tā nu Lerijs izgāja ārā un devās taisnā ceļā uz mašīnu. Ernijam no brīnumiem atkārās žoklis. "Es zinu, zinu! Es izskatos lieliski, bet nevajag jau tā mani apbrīnot!" Lerijs vēsi noteica un iekāpa mašīnā. "Lerij, vispār jūs tēlosiet Ziemassvētku vecīti nevis miesassargu! Bet man vairs nav laika jūs atkal gaidīt! Kad uzvilksiet sarkano tērpu neko neredzēs." Ernijs noteica un iedarbināja limuzīnu.