"Neuzveicamie" Uz otru visuma malu, Kosmiski alkoholisks fars Options

[Seila]

Šis ir vairāk nekā pirms diviem gadiem iesākts fars, kurš sākumā tika izdomāts kā kosmiska sāga, bet ar laiku pārvērtās par Alkoholisku murgu.

Prologs

Kaut kur tālu, tālu, tur kur nekad nav staigājušas zemes cilvēka kājas...
-Alonso Bedrov, Jānoso Strod jūs tiekat apsūdzēti Aldoras iznīcināšanā un tiekat izsūtīti uz septīto alafagammas sistēmas planētu! Bez tiesībām uz apžēlošanu...! Tiesas sēde ir beigusies! Aizvest apsūdzētos.
Abi jaunie vīrieši piecēlās no mēbeles, kas stipri vien līdzinājās krēslam tomēr tam bija viena atšķirība- tas bija viscaur no gaismas.
-Varēja būt daudz sliktāk, Janoso.
Drūmi pajokoja viens no viņiem.
-Njā, mūs varēja aizsūtīt uz kādu vispār nepazīstamu vietu...
- Bet mūs aizsūtīja tikai uz miskastes planētu.
Viņš gribēja vēl kaut ko piebilst, bet tajā brīdī sajuta kā mugurā ieduras elektroštokeris.
-Žiglāk, Žiglāk! Te jums nav nekāda atpūtas vieta...slepkavas!
No mugurpuses atskanēja apsarga balss un abiem draugiem gribot, negribot nācās doties tālāk uz priekšu.
Pēc neilga brīža viņi jau iznāca ārā brīvā dabā- cik nu to vispār bija iespējams nosaukt par brīvu dabu. Visapkārt slējās debesskrāpjiem līdzīgas mājas, kuru jumti pazuda mākoņos. Visa planēta šķita sastāvam no vieniem vienīgiem šādiem debesskrāpjiem.
Viņi izgāja ārā uz platformas, kur jau gaidīja gaisa kuģis, kuram vajadzēja abus draugus nogādāt uz alfagammas sistēmas septīto planētu. Iekāpšana kuģī aizņēma dažas minūtes un jau pēc brīža kuģis pacēlās gaisā.
Viņi abi stāvēja pie loga un nolūkojās uz dzimto planētu uz kuras bija pavadījuši gandrīz visu dzīvi, un kuru viņiem tagad vajadzēja pamest.
-Ardievu mājas...
Alonso balss bija stingra un tajā nebija dzirdama neviena nožēlas vai skumju nots. Viņa sejas izteiksme bija stingra un noteikta. Nekāda uztraukuma- nekādu rūpju. šķita, ka viņu šajā dzīvē nekas neuztrauc.
Janoso savukārt izskatījās daudz nemierīgāks, kaut gan ļoti centās izlikties, ka viņu nekas neuztrauc...tomēr viņa klusais čuksts bija skumju pilns.
-Es neatvados...Mēs vēl tiksimies...mājas...

This post has been edited by Seila: Oct 10 2006, 15:02

[Seila]

-Alvi, mīļais, bet protams, ka viņi ir pelēki. Tu vienkārši šodien esi nedaudz par daudz iedzēris...
Antra samierinoši uzlika puisim uz pleca roku...
-Vispār Alvim ir taisnība. Mēs patiešām esam tādi paši kā visi citi. Nu vairāk vai mazāk. Mēs protams šeit nerunājam par Geboniem, kas ir ķirzakveidīgi...
-Tu gribēji teikt ķirzakcilvēki?
Pasmaidīja Samanta.
-Nu jā aptuveni kaut kā tā- Alonso nedaudz apmulsa-, bet pamatā, ja atskaitam kādas piecsimt rases, kuras nav cilvēkveidīgie, tad tomēr lielākā daļa tas ir kādi divi līdz trīs tūkstoši ir cilvēkveidīgie, kaut, gan jāatzīst, ka tā ir tikai zināmā galaktikas puse.
Viktorija, kura visu laiku bija sēdējusi zemē pie krūmiem beidzot piecēlās un pienāca pie abiem puišiem.
-Pag, jūs gribat teikt, ka neesat nekādi ārzemnieki, bet gan atlidojuši no citas planētas un pat saprotat, kas te īsti notiek? Jūs gribat teikt, ka tas nav nekāds joks, un, ka tas kas tikko nolaidās šajā plāviņā patiešām ir īsts citplanētu kuģis un, ka Alvim nekas nav rēgojies? Jūs mums to mēģinat paskaidrot?
Viņa abiem pēc kārtas ielūkojās acīs...Janoso samulsa.
-Nu vispār tā sanāk..., ka jā...
-Nē, nē, nē, nē...es negribu tajā klausīties. Citplanētieši nepastāv. Nu atzīstaties, ka jūs mūs vienkārši gribat iznest cauri un, ka tam nav nekāda sakara ar kaut kādām galaktikām un vēl visādiem citādiem murgiem...
Samanta uzpsihoja un gandrīz sākusi raudāt lūkojās uz visiem.
-Hmmm...Ja tas ir joks tad kā tu izskaidrosi to...
Mareks norādīja ar roku uz pļaviņas pusei kurā bija nosēdies kosmiskais kuģis. Tagad tas vairs nemirguļoja daudzās spilgtās lampiņās, bet izdalīja maigu gaismu, kura apspīdēja pļaviņu kā neliela laterniņa.No kuģa bija izkāpuši vairāki stāvi, kuri ar vien staraujāk tuvojās jauniešu pulciņam.