"Neuzveicamie" Uz otru visuma malu, Kosmiski alkoholisks fars Options

[Seila]

Šis ir vairāk nekā pirms diviem gadiem iesākts fars, kurš sākumā tika izdomāts kā kosmiska sāga, bet ar laiku pārvērtās par Alkoholisku murgu.

Prologs

Kaut kur tālu, tālu, tur kur nekad nav staigājušas zemes cilvēka kājas...
-Alonso Bedrov, Jānoso Strod jūs tiekat apsūdzēti Aldoras iznīcināšanā un tiekat izsūtīti uz septīto alafagammas sistēmas planētu! Bez tiesībām uz apžēlošanu...! Tiesas sēde ir beigusies! Aizvest apsūdzētos.
Abi jaunie vīrieši piecēlās no mēbeles, kas stipri vien līdzinājās krēslam tomēr tam bija viena atšķirība- tas bija viscaur no gaismas.
-Varēja būt daudz sliktāk, Janoso.
Drūmi pajokoja viens no viņiem.
-Njā, mūs varēja aizsūtīt uz kādu vispār nepazīstamu vietu...
- Bet mūs aizsūtīja tikai uz miskastes planētu.
Viņš gribēja vēl kaut ko piebilst, bet tajā brīdī sajuta kā mugurā ieduras elektroštokeris.
-Žiglāk, Žiglāk! Te jums nav nekāda atpūtas vieta...slepkavas!
No mugurpuses atskanēja apsarga balss un abiem draugiem gribot, negribot nācās doties tālāk uz priekšu.
Pēc neilga brīža viņi jau iznāca ārā brīvā dabā- cik nu to vispār bija iespējams nosaukt par brīvu dabu. Visapkārt slējās debesskrāpjiem līdzīgas mājas, kuru jumti pazuda mākoņos. Visa planēta šķita sastāvam no vieniem vienīgiem šādiem debesskrāpjiem.
Viņi izgāja ārā uz platformas, kur jau gaidīja gaisa kuģis, kuram vajadzēja abus draugus nogādāt uz alfagammas sistēmas septīto planētu. Iekāpšana kuģī aizņēma dažas minūtes un jau pēc brīža kuģis pacēlās gaisā.
Viņi abi stāvēja pie loga un nolūkojās uz dzimto planētu uz kuras bija pavadījuši gandrīz visu dzīvi, un kuru viņiem tagad vajadzēja pamest.
-Ardievu mājas...
Alonso balss bija stingra un tajā nebija dzirdama neviena nožēlas vai skumju nots. Viņa sejas izteiksme bija stingra un noteikta. Nekāda uztraukuma- nekādu rūpju. šķita, ka viņu šajā dzīvē nekas neuztrauc.
Janoso savukārt izskatījās daudz nemierīgāks, kaut gan ļoti centās izlikties, ka viņu nekas neuztrauc...tomēr viņa klusais čuksts bija skumju pilns.
-Es neatvados...Mēs vēl tiksimies...mājas...

This post has been edited by Seila: Oct 10 2006, 15:02

[Seila]

***
Un Bagira iesāka savu stāstu.
-Pirms vairāk nekā tūkstots gadiem. Lielākā daļa visuma nevienam nebija diez ko labi pazīstama. Lielākā daļa saprātīgo planētu bija pazīstamas savā starpā tikai savas galaktikas ietvaros un reti, kad mēdza izlidot ārpus savas galaktikas robežām. Jāatzīst, ka protams dotajā brīdī arī ir atrodamas tādas planētas, ar tādiem iedzīvotājiem. Pie tādām var pieskaitīt arī jūsejo planētu, kura ir viena no desmit pagaidām vēl Aliansē neiekļuvušām galaktikām. Visās šajās galaktikās- katrā no tām ir tikai viena planēta uz kuras dzīvo saprātīgas būtnes.
Pāris gadsimtus vēlāk, aptuveni deviņsimts gadus atpakaļ sākās pārmaiņas. Planētu iedzīvotāji sāka pamest savas galaktikas un protams, ka izcēlās kari par ietekmes zonām. Tieši tad tika izveidota viena planēta, kura atrodas neitrālā galaktikā, kura nepieder nevienam. Uz planētas dzīvo gandrīz visu iespējamo rasu pārstāvji un īpaši šo rasu sūtņi, kuri arī veido Aliansi, lai visumā valdītu miers. Par nelaimi bieži vien parādās kāda ļoti veca ciilizācija, vai tieši otrādi ļoti jauna, kuras cenšas iegūt varu pār visu visumu. Ilgus gadsimtus šajās cīņās nav nācies iesaistīt nevienu citu, jo vienmēr alianses planētas ir pašas tikušas galā ar problēmām. Tomēr tagad viss sāk pamazām zaudēt kontroli.
jau gadsimtiem ilgi tiek stāstīta leģenda par Alrānas kristālu, kurš spēj radīt jaunu un iznīcināt vecu. Visi uzskata to tikai par leģendu, bet mēs abas ar māsu tikām noalgotas, lai iegūtu šo kristālu. Kristāls tika iegūts un pierādīts, ka tā nav leģenda. Alrānas meklējumu dēļ aizgāja bojā visa mūsu kuģa komanda. Dzīvas palikām tikai mēs abas. Tikai pēc tam, kad atdevām pasūtītājam kristālu mēs sapratām, ka tas ir nonācis nepareizajās rokās, jo pašreizējais kristāla īpašnieks nodarbojas ar ieroča būvniecību, kas spēs sagraut alianses galaktiku vienā mirklī, ja tas notiks tad viss miera režīms visumā tiks sagrauts.
Mēs abs ar māsu uzreiz par to ziņojām Aliansei, tomēr neguvām nekādu atbalstu. tieši otrādi mēs tikām izraidītas no Alianses par melošanu un hmmm....tas nav svarīgi. Tātad tikām izraidītas dzīvei kādā attālā galaktikā kurai nebija nekāda sakara ar Aliansi. Tomēr mēs nevarējām atstāt visu kā tas ir un devāmies meklēt cilvēkus, kas nekad nav dzirdējuši leģendu par kristālu un tieši tāpēc spēj izturēties šajā bīstamajā ceļojumā kā pienākas nebūdami skeptiski. Pie tam mums ir vajadzīga jauna kuģa komanda un kristāla iegūšanai ir nepieciešams, lai cilvēks, kurš to ēnm rokā nebaidītos no tā, bet visi, kas ir auguši dzirdot leģendas par Arānas kristālu- nenormāli baidās. Tieši tāpēc arī visiem laikam šķiet labāk izlikties, ka tā ir tikai leģenda.
Viņa pabeidza stāstu un apklusa nopētīdama visus, kas sēdēja pie galda.
-Tātad jūs vēlaties, lai mēs palīdzam atgūt kristālu?
Tas bija Alvis, kurš pirmais pārtrauca klusumu.
-Ja vien jūs piekrītat.
-Jūs aizmirsāt piebilst tikai vienu, ka jūs abas izpildāt tās puses pasūtījumus, kas vairāk maksā. Kāpēc, lai mēs jums ticētu?
-Tāpēc, ka arī jūs esat izraidīti un vēlaties tikt prom no šīs planētas, kaut gan esat pavadījuši šeit tikai dažas stundas.
Lira mierīgi atbildēja Alonso uzbrukumam.
Tātad vai jūs palīdzēsiet?
Bagira turpināja izlikdamās nedzirdam uzbraucienu.
-šķiet, ka mums nekas cits neatliek.
Tas bija Mareks kurš ilgu laiku bija uzmanīgi klausījies un nu izlēma iejaukties. Viņi visi saskatījās savā starpā. Lēmums nebija no vieglajiem tomēr pēc sekunds Alvis beidzot sniedza galējo atbildi.
-Mēs esam ar mieru...