"Neuzveicamie" Uz otru visuma malu, Kosmiski alkoholisks fars Options

[Seila]

Šis ir vairāk nekā pirms diviem gadiem iesākts fars, kurš sākumā tika izdomāts kā kosmiska sāga, bet ar laiku pārvērtās par Alkoholisku murgu.

Prologs

Kaut kur tālu, tālu, tur kur nekad nav staigājušas zemes cilvēka kājas...
-Alonso Bedrov, Jānoso Strod jūs tiekat apsūdzēti Aldoras iznīcināšanā un tiekat izsūtīti uz septīto alafagammas sistēmas planētu! Bez tiesībām uz apžēlošanu...! Tiesas sēde ir beigusies! Aizvest apsūdzētos.
Abi jaunie vīrieši piecēlās no mēbeles, kas stipri vien līdzinājās krēslam tomēr tam bija viena atšķirība- tas bija viscaur no gaismas.
-Varēja būt daudz sliktāk, Janoso.
Drūmi pajokoja viens no viņiem.
-Njā, mūs varēja aizsūtīt uz kādu vispār nepazīstamu vietu...
- Bet mūs aizsūtīja tikai uz miskastes planētu.
Viņš gribēja vēl kaut ko piebilst, bet tajā brīdī sajuta kā mugurā ieduras elektroštokeris.
-Žiglāk, Žiglāk! Te jums nav nekāda atpūtas vieta...slepkavas!
No mugurpuses atskanēja apsarga balss un abiem draugiem gribot, negribot nācās doties tālāk uz priekšu.
Pēc neilga brīža viņi jau iznāca ārā brīvā dabā- cik nu to vispār bija iespējams nosaukt par brīvu dabu. Visapkārt slējās debesskrāpjiem līdzīgas mājas, kuru jumti pazuda mākoņos. Visa planēta šķita sastāvam no vieniem vienīgiem šādiem debesskrāpjiem.
Viņi izgāja ārā uz platformas, kur jau gaidīja gaisa kuģis, kuram vajadzēja abus draugus nogādāt uz alfagammas sistēmas septīto planētu. Iekāpšana kuģī aizņēma dažas minūtes un jau pēc brīža kuģis pacēlās gaisā.
Viņi abi stāvēja pie loga un nolūkojās uz dzimto planētu uz kuras bija pavadījuši gandrīz visu dzīvi, un kuru viņiem tagad vajadzēja pamest.
-Ardievu mājas...
Alonso balss bija stingra un tajā nebija dzirdama neviena nožēlas vai skumju nots. Viņa sejas izteiksme bija stingra un noteikta. Nekāda uztraukuma- nekādu rūpju. šķita, ka viņu šajā dzīvē nekas neuztrauc.
Janoso savukārt izskatījās daudz nemierīgāks, kaut gan ļoti centās izlikties, ka viņu nekas neuztrauc...tomēr viņa klusais čuksts bija skumju pilns.
-Es neatvados...Mēs vēl tiksimies...mājas...

This post has been edited by Seila: Oct 10 2006, 15:02

[Seila]

Pēc pāris stundām saruna kajītē jau pie otrās pudeles šņabja ritēja daudz raitāk un abiem ne zemes iedzīvotājiem beidzot bija izdevies piedzirdīt meiteni tik tālu, ka Viktorija jau sāka beidzot stāstīt par to, kas viņu īstenībā nomāca.
-Saprotat puiši, viņš mani vienkārši izmantoja kā tādu rotaļlietu un pēc tam, kad es viņam apniku paziņoja, ka es viņam riebjoties un, un...man bija nepieciešams tik ilgs laiks, lai spētu beidzot sākt loģiski domāt un atkal viņu aizmirstu, bet tad vienā dienā viņš parādās uz manas mājas sliekšņa ar pudeli šampānieša. Nē es protams zināju, ka viņš kādreiz tur parādīsies, jo tomēr es dzīvoju kopā ar divām meitenēm kuras viņam ir labas draudzenes...Tomēr tas ir par traku, jo viņš izrādījās nācis pie manis. Lieki teikt, ka nākamajā rītā viņš izlikās tā it kā nekas nebūtu noticis. Un tagad beidzot man ir izdevies kaut cik normalizēt ar viņu attiecības, bet vienalga kāds vienmēr iejaucas pa vidam. Vai nu es pati kaut ko ne tā izdaru- vai arī viņš ne tā paskatās, bet skandālu mums ir daudz vairāk nekā iespējas iegūt kaut vai draudzīgu attieksmi. Mēs vienkārši nespējam uzturēties vienā tlpā ilgāk par pusotru stundu.
-Nu un...tu gribi teikt, ka viņš tevi nemīl un galīgi par tevi neuztraucas.
Janoso mežģoties mēlei pajautāja.
-Nu vispār es gribētu teikt, ka viņš mani neviss nemīl, bet drīzāk varētu teikt, ka ienīst...
Vika domīgi atbildēja kārtējo reizi pielikdamās pie glāzes. Tomēr tajā brīdī, kad viņa pielika glāzi pie lūpām, durvis uz kajīti atvērās un tajās parādījās Mareks ar Kārli...
-Vik, Mareks te nedaudz padomāja un izlēma tev atvainoties...

***
Divas stundas agrāk gaitenī bija norisinājusies ļoti sarežģīta saruna starp diviem labākajiem draugiem par Viktoriju un viņas aizskartajām jūtām...Kārlis mierīgi bija gājis pa gaiteni, lai nokļūtu vadības telpā, kad saskrējās ar pamatīgi saniknotu Mareku.
-Kas tad nu?
-Viņa atkal to dara.
-Tu gribi teikt izklaidējas ar vīriešiem?
-Nē es gribu teikt, ka viņa atkal mēģina man piesist kanti un atkal teica, ka mīl mani. Vai patiešām man katru reizi uz viņu ir jābļauj, kad viņa par to sāk runāt?
-Nemaz arī nē. Vienkārši tev vajag būt ar viņu draudzīgākai.
-Tu domā?
-Jā.
-man gan vairāk šķiet, ka tas izraisīs viņā tikai liekas cerības.
Kārlis izvilka no kabatas nelielu pudelīti.
-Klausi mani un gan viss nokārtosies. Tikai nerīkojies pats uz savu galvu...