Atriebība - salda kā asinis, Zeloco progresa darbs |
Atriebība - salda kā asinis, Zeloco progresa darbs |
zeloco |
Jan 1 2007, 03:24
Post
#16
|
Hakushaku Group: Chuunin Posts: 708 Joined: 17-August 05 From: Tulett |
Tātad. nu.. >_> *domā* īsti nezinu kā, lai šo stāstu komentē.. shis būs mazliet savādāks nekā iepriekšējie, bet pamattēma saglabājas... Arī šis tika uzsāks vairākus gadus iepriekš, bet šo es nedaudz piekoriģēju, cik nu spēju, saglabājot stāstījuma oriģinālo formu.
Šis darbs var dažiem šķist "nesmuks"... Bet varbūt tieši pretēji.. (nesmuks tiem, kam mani zīmējumi šķiet pārāk "depresiivi" vai citādi drūmi..) Lai nu kā, vēlējos tikai jūs brīdināt. nu tad aiziet: I Vēls vakars. Tā kā ir ziema, tumšs ir jau labu laiku. Kāda meitene izvedusi pastaigā savu suni. Šovakar ir diezgan silts, tāpēc viņa izdomā, ka apstaigās vēl vienu kvartālu. Kaut gan ielas izskatās tumšas, tukšas un draudīgas, meitene nebaidās, jo šis ir viņai ļoti labi pazīstams kvartāls. Viņa atlaiž suni no siksnas, jo viņš ir ļoti paklausīgs. Suns ar steigu pieskrien pie tuvējā staba un sāk ošņāties. Meitene turpina savu ceļu. Pēkšņi viņa izdzird čaboņu sev aiz muguras. Viņa pagriežas, bet nevienu neredz... arī savu suni, ne. Rodži! Rodži! viņa uzsvilpj un pagriežas. Izrādās, ka suns viņai aizgājis priekšā. Te tu esi! Gribēji jau aizbēgt?! viņa pastiepjas pēc suņa kakla siksnas, lai to atkal piestiprinātu pie pavadas, bet suns rāda zobus. Rodžer, uzvedies! viņš atkal pastiepjas, bet suns uzrej. Pēkšņi no aizmugures viņai uzpūš stiprāks vējš. Suns ierauj asti kājstarpē un sāk smilkstēt. Meitene pagriežas, pavirši paskatās un tad atkal pievēršas sunim. Rodžer, mierā! Tur nekā nav. Nāc šurp! viņa pietuvojas sunim, bet tas aizbēg. Rodžer! Nāc atpakaļ! tā kā suns neizrāda nekādu pakļaušanos viņas pavēlēm, tad viņa skrien tam pakaļ, bet pēc kāda laika viņa to pazaudē. Kā nekā suns taču. Meitene apsēžas ielas malā un sāk saspringti domāt. Mājās bez suņa atgriezties viņa nevar būs brāziens no vecākiem. Tagad viņa to arī vairs nevar atrast, jo ir ieskrējusi mazāk pazīstamā apvidū. Bezcerība... Viņa sadzird soļus vienā ielas galā. Laternas nespīd īpaši spoži, tāpēc nācēju nevar redzēt. Pēc brīža viņa jau redzēja viņa siluetu. (jāpaprasa, vai viņš nav redzējis Rodžeru) viņa lēnā gaitā devās pretī nācējam. Kad viņš atradās pāris laternu attālumā no viņas, tad, meitene jau varēja saredzēt kā viņš izskatās. Tas bija vīrietis ap četrdesmit. Viņam bija rūtaina flaneļa jaka un, tā saucamā, strādnieku cepure. Meitene piegāja viņam klāt un vīrietis uzsmaidīja. atvainojiet, jūs neesat redzējis šeit noklīdušu suni? šeit ir daudz noklīdušu suņu, kāds ir tavējais? tāds paliels vilku suns. Vīrietis padomāja, bet tad pakratīja galvu. Nu šovakar es tādu neesmu redzējis... žēl... paldies tik un tā. nav par ko... vīrietis turpināja savu ceļu, bet meitene atkal apsēdās ielas malā. Pēc brīža viņa atkal sadzirdēja soļus, šoreiz tur bija vairāki cilvēki. Viņa ieklausījās. Viņa dzirdēja balsis. Zēnu balsis. Viņi runāja par... Ak vai! Tā taču bija vietējā banda. Ar šiem sprukstiņiem viņa gan negribēja runāt. Viņa gāja tajā pašā virzienā, kurā gāja viņi un centās apslāpēt savus soļus. Viņa redzēja tādu kā iebraucamo vietu. Tur uz priekšu noteikti bija kāda māja, bet bija par tumšu, lai to redzētu. Viņa pagriezās, apskatījās, cik tālu vēl viņi ir un tad atmuguriski iegāja tumsā. Viņa bija nolēmusi te paslēpties, kamēr viņi aiziet. Tā lēnām ejot atmuguriski viņa kaut kam uzskrēja. Pēc tam meitene saprata, ka tas ir kāds. This post has been edited by zeloco: Jan 26 2007, 19:46 -------------------- |
zeloco |
Jan 5 2007, 17:57
Post
#17
|
Hakushaku Group: Chuunin Posts: 708 Joined: 17-August 05 From: Tulett |
Man patiik, man patiik, man patiik... Ja kkadaa briidii staasts nepaliks vienmuljsh, tad tas buus izdevies ljoti interesants... starp citu cik garsh ir Tavs garadarbs??! tas veel nav pabeigts es shobriid vinju rakstu/tulkoju tik, cik pagaidaam uzrakstiits Hmm.... Zeloco... tiešām esmu priecīga, ka iepētīju šo topiku. Vienmēr šai sadaļā ostu pēc tava nika ^^ Pagaidām gan mani šis stāsts neaizrauj tik ļoti kā pārējie, visticamāk pie vainas pieradums lasīt ko garu. Bet gan jau pienāks laiciņš kad man iepatiksies vairāk. ^^ njaa... te vinjsh ir sadaliits siikaak nekaa parasti... nez.. likaas, ka taa vajag :B (spoiler->) Pagaidaam buus iilgi un gari aprakstiits klaa vinja gulj zaarkaa (<-spoiler) klau, tev pērienu tagad iedot vai vēlāk? "ja gribat, lai leju uudeni" ... b;e, man trūkst vārdu!.. tev vajag spēcīgas pārdomas jautājumā - kāpēc es rakstu? kāpēc vispār autori raksta... bet šis pēdējais gabaliņš jau bija mazliet literārāks. ir progress. wtf? (finger) tur viss mijas... es maz domaaju, bet koncentreeti (lai kaa tas arii nebuutu) :B IV Dīvaina sāpēm līdzīga sajūta pārņema viņas ķermeni. Tās nebija sāpes, bet tajā pašā laikā viņa šai sajūtai nerada citu nosaukumu Šīs mocības turpinājās ilgi. Šīs sajūtas dēļ viņa pilnībā zaudēja laika un telpas izjūtu. Šīta, ka tagad viņa atradās visuma vidū. Visapkārt viena vienīga tumsa. Dziedējoša, bet arī iznīcinoša. Galvā sākās sīkšana. Ziniet, tāda sajūta, kad tikko izsleedz ko skaļu, it kā ir pilnīgs klusums un tad sākas šī sīkšana. Šķiet, ka tā urbjas galvā. Smadzenes šķita kā putra. Meitenei nebija ne jausmas cik ilgi viņa tur bija gulējusi. Minūtes, stundas, dienas nedēļas? Nē, nevarēja būt tik ilgi. Likās, ka viņa sajūt sevi pūstam... Viņa bija atguvusi savu kustību spēju. Viņai nebija ne jausmaz kad tas notika, bet viņa to izmantoja - kustējas, spēra un skrāpēja kastes vāku. No viņas kliedzieniem, šķiet viņai bija aizkritušas ausis un balss. Klusums. Neviens viņu nedzirdēja. Neviens par viņu neatcerējās Viss viņas ķermenis raustījās agonijas konvulsijās. Šķita, ka kaut kas viņas ķermeni raustītu gabalos ar neredzamām auklām. Pēc ļoti ilga laika šķita, ka viņa ir pieradusi pie sapēm, vai vismaz spēja domāt arī par kaut ko citu nekā sāpēm. Viņa centās visu pārdomāt. Kas notika, kas notiek un kas vēl tikai ar viņu notiks..? Viņai sākās halucinācijas. Iedomu augļu savijās ar patiesām atmiņām. Drīz vien viņa visu uztvēra par pašsaprotamu Likās, ka šim visam bija jānotiek Ka tas ir normaali -------------------- |
Lo-Fi Version | Time is now: 22 September 2024 - 07:22 |