Izgliitiibas siteema, par un ap Options

[Niks]

Ok, ja tā nav tasinība, tad vainojiet manu vācu valodas skolotāju, kas man rādīja vācu izglītības sistēmu.

Man vācenē stāstīja to pašu, turklāt tas pats bija mācību grāmatās, kuras bija sastādītas Vācijā, tāpēc tai jābūt patiesībai.

[+Chibi+]

Ok, ja tā nav tasinība, tad vainojiet manu vācu valodas skolotāju, kas man rādīja vācu izglītības sistēmu.

Man vācenē stāstīja to pašu, turklāt tas pats bija mācību grāmatās, kuras bija sastādītas Vācijā, tāpēc tai jābūt patiesībai.

Ka tik mēs neesam mācījušies no vienas un tās pašas grāmatas.. < /off topic>

Ziniet, kas mums ir dīvaini? Mums ir maz home schooling. ASV tas ir nenromāli populāri, bet pie mums home schooling uzreiz automātiski nozīmē, ka tu esi kaut kāds idiņš..Mans brālis bija uz daļējāš mājas apmācības, un pret viņu izturējās, kā pret disabled.. Oh come on, viņš vienkārši ir hyoeractive.. Bet klases attiexme bija brismīga.

[Kazuki]

mums viens chaliitis pirms paaris gadiem arii panjeema maajas apmaaciibu, bet vinjsh tochna bija idinjsh-uz otro gadu palika(jau kaarteejo reizi)

[lastguru]

es tagad dejoshu uz iepieksh iepostotas veestules atkaartoshanaas robezhas, bet nu centiishos tomeer izklaastiit to, ko domaaju es pats shajaa sakaraa... galu galaa tachu manis deelj sho topiku izveidoja...

galvenaa probleema ko varu identificeet ir tas ka muusu pasniedzeeji nemaak maaciit. vinji var buut cik vien grib zinoshi, un cik vien daudz uzskatiit ka vinji maak maaciit, tomeer gandriiz visi pedagogi (ar ljoti retiem iznjeemumiem) maaciit nespeej vispaar, vai svaarstaas ap viduveejiibas atziimi. No shiis galvenaas probleemas izriet taada arhisvariiga lieta, ka pasniedzeeji, esot slikti pedagogi, arii attieciigi nemaak sastaadiit skolas apmaaciibas programmu. Es piemeeram maaciitu algjebru, ja ne augstaakaas matemaatikas elementus jau no pirmaas klases...

Beerni, naakot shajaa pasaulee, visi, pilniigi visi, iznjemot patalogjiskus gadiijumus, ir vienaadi. tas par ko vinji top ir atkariigs tikai no dziivee guutaas pieredzes un no taa kas notiek apkaart. Beerniem nav neinteresantu lietu vai prikshmetu - ir interesants pilniigi viss. Peec buutiibas beernos ir tukshums, un vinji alkst sho tukshumu piepildiit. Un jo aatraak, jo labaak. Tikliidz cilveecinjsh maak runaat, ar vinju jaastraadaa, lai pilnveidotu sho maakslu, lai iedotu papildus valodas, lai plashinaatu redzesloku... Un jaastraadaa nevis (ne tikai) gjimenei, bet profesionaaliem pedagogiem. Man gandriiz nav atminju par beernudaarzu, bet no turienes beerniem jaanaak taadiem, kas maak skaitiit, runaat, rakstiit, lasiit kaadaas divaas vai trijaas valodaas. beernu darzaa jau arii buutu jaaattiista logjiskaa domaashana, speeja analizeet, zinaatkaare, komandas gars, miilestiiba pret dabu, darbu un draugiem... apgaismojiet mani kaads par to, ko beerni pashlaik dara beernu daarzos.

Skolaa maacoties beerni tiek standartizeeti, pieskanjoti vienam uzdotam paraugam, tiek liegta individualitaate. Skolaa parasti valda piespiedu darba atmosfeera - beerni nepriecaajas ejot skolaa, un tas noziimee tikai vienu - skola nemaak ieintereseet. Kaada jeega no iestaades kuru ieniist, kaada jeega no graamataam kuras nelasa, kaada jeega no maajasdarbiem kurus nepilda? Maajasdarbus es vispaar uzskatu par nevajadziigu pasaakumu - cilveeks dziivee iemaacas pats to kas vinjam ir vajadziigs visvairaak, un iemaacas atrast to ko vinjam zinaat pasham no galvas nevajag. kaapeec tad skola liek beerniem zubriit to ko vinji reaali nepielietos savaa dziivee? jaaiemaaca mekleet informaaciju. cilveeki ar laiku pashi iemaaciisies svariigakas lietas... taa notiek ar valodu: no saakuma mekleejam vaardniicinjaa, peec tam briivi lietojam... vieniigais ko tieshaam vajag apguut ir lasiit, rakstiit un skaitiit. Bet visu paareejo cilveeks iemaaciisies pats ja vinjaa attiistiit domaashanu, atminju, speeju analizeet...

Kad es biju pavisam mazinjsh, man uzdaavinaaja vienu graamatu, kuru es mometaali izlasiiju... nee, taa nebija dailjliteratuura, bet gan fizikas graamata (tad man skola fizikas veel nebija)... cita runa kaa taa bija uzrakstiita. Graamata izklaasta ljoti nopietnas teemas - gravitaaciju, Njuutona likumus, veel dazhas lietas, par kuraam man tad veel skolaa neizstaastiija... Kas tad tajaa bija atshkjiriigs no citaam graamataam? ja taa buutu maaciibu graamata, es shaubos ka es to aatri (vai vispaar) izlaiitu, dievinaatu un atcereetos liiz shim briidim. bet tur bija apgriezts kaajam gaisaa viss apmaaciibas process. tas ir bijis komikss (!!!) par to kaa 2 cilveeki, suns un papagailis pashi atklaaj fizikas likumus no jauna. Taa buutu jaamaaca!!! nevis sausi skandinot kaut ko pie taafeles, bet gan piedaavaajot klasei to visu atklaat pashiem... nu varbuut klase ir paaraak liela... var sadaliit grupaas un piedaavaat sacensiibas - kas aatraak sapratiis. ja netiek ierobezhots darba rezhiims, beerni straadaas pie taa dienu un nakti, luugs vecaakiem un draugiem pastaastiit, tad komunicees shiis idejas savaa starpaa, izgliitos viens otru. Es nezinu vai tas ir deelj shiis graamatas vai nee, bet es biju labaakais fizikjis skolaa, neskatoties uz to ka es nepildiiju maajasdarbus, nelasiiju fizikas maaciibu graamatas, dazhreiz izlaidu skolas stundas un nezinaaju formulas - es biju labaakais kontroldarbos, ja tur piedaavaaja uzdevumus uz 10 balleem: es labpraat padomaatu un turpat un uz vietas izdomaatu kaa shaads uzdevums jaarisina, nevis zubriitu formulas.

Aprakstiito metodi viegli piemeerot ekzaktajaam zinaatneem: matemaatika, fizika, informaatika... nezinu par kjiimiju... ar literatuuru ir taa: to var meegjinaat pasniegt caur filmaam... gruuti pateikt, varbuut forumam buus kaut kaaas domas shajaa sakaraa?

[Niks]

1. Ienākot pasaulē, bērnu domāšana ļoti atšķiras (katrs cilvēks domā savādāk, turklāt daži unikālākā veidā nekā citi, piemēram, tie, kuriem ir diskleksija, lietas skata kopumā, bet "normālie" cilvēki - pa daļām).
2. Bērnu smadzenes, kad viņi iet vēl bērnudārzā, vēl nav pietiekoši attīstījušās, tāpēc to, ko tu tur safantazēji, viņi nespētu (vismaz vairums, ne).
3. Sacensības, kurš ātrāk sapratīs, ir galīgi garām, jo pārējie to, kurš saprot, sāks ienīst.

[Tigra2]

Izklausās labi, varbūt vajadzētu kādreiz nodibināt skolu, un sacensības nav nemaz tik slikta ideja, sacensības rada vēlmi uzvarēt, un ja vienreiz uzvarēs viens, tad citreiz uzvarēs kāds cits. Es labprāt izstrādātu literatūras un latviešu valodas mācību programmu. Lasīt sāku ļoti agri. Un lai gan negāju nekādā bērnudārzā visu apjēdzu daudz ātrāk kā vairums to kas gāja. Bērnudārzs ir tāds, ka sabojā bērnus, piemēram, mana mazā māsiņa kura gāja vēl tagad ir bišķi atsvešināta un negribas tekt arī nedaudz dīvaina. Es pati jau arī neesmu nekāda superperfektā, bet bērnudārzs bērnus sabojā! Vismaz mūsdienās. Cik es esmu runājusi ar bērniem no manas māsas klases, tie bērnudārznieki visi tādi jocīgi, es varētu pastāstīt vairāk, bet negribas rakstīt 20 metrus garu tekstu. jo sistībā ar šo tēmu varu pateikt ļoti daudz.

[Niks]

Izklausās labi, varbūt vajadzētu kādreiz nodibināt skolu, un sacensības nav nemaz tik slikta ideja, sacensības rada vēlmi uzvarēt, un ja vienreiz uzvarēs viens, tad citreiz uzvarēs kāds cits.

Uzvarētu tie, kuriem ir dotības (visi nekad nebūs vienlīdz labi).

[lastguru]

1. es apshaubu pashu ideju par dotiibaam un talantiem un uzskatu ka beerni piedzimst vienaadi (atkal, iznjemot patalogjiskus gadiijumus). to kas vinjiem patiks/nepatiks, visas intereses tiek noteiktas peec piedzimshanas, apmeeram pirmaas-otraas klases vecumaa. visi var buut talantiigi ja beernu daarzi straadaatu taa kaa vajag.

2. es neteicu ka katrs konkurees ar katru, vienkaarshi klasi peec nejaushiibas principa sadaliis uz divaam-trim-chetraam grupaam, un mainiit grupu nevarees. attieciigi peec statistikas iespeeja vienai grupai dabuut talantiigo cilveeku ir vienaada ar varbuutiibu ka to dabuus cita grupa, un vispaar talantiigiem vajadzeetu vienmeeriigi sadaliities starp grupaam (videeji statistiski...). var jau protams to enforsot: ustaisot testus pirms sadaliishanas un maaksliigi sadaliit taa lai talanti sadaliitos vienliidziigi.

[Shoune]

uhh ka man patik izteikties =)

Taa labi runajot par Japanu "Ko man pateicu Host Brother"

1. aprili ir svinigas skolas atklasana, visi satiekas utt.
Tur atskiriba no Latvijas ir jokaini, vini izvelas sev pasiem savas stundas, ja un tie club aktivitates...
Japana skola piem. piesaista ar kluba aktivitatem cilvekiem iet uz skolu ar domu, ka buss jautri, vieniga problema vini ir baigi patriotiski "uzmani sevi, ka pa muti neatrauj no kada," ta vins ari pateica =(
Nu ja skola viniem beidzas ap 10 Juliju, tad viniem iet Vasaras festivals, un velak Ekskursijas uz 3 vai 4 dienam, atskiriba cik skola var atlauties braucienam teret naudas...
Nu ja tad iet Vasaras brivlaiks, bet tik un ta lielaka dala taja brivlaika macas, var teikt ka viniem tads ka brivlaiks nav, jo visi censas tikt pec 12. klases laba augskola, ja un tad 28. Augusta sakas viniem tas otrs semestris(ta es ar isti nesapratu vai Japan ir 2 vai 3 semestri...).

Nu vo runajot vispar par sito visu(Japana piem.), skolas megina berniem(nu nezinu ka saukt cilvekus kuri macas 11-12 klasei), piesaistit ar visu jautribu, skolotaji tagad tur biezak ir izveleti Europiesi un no Amerikas, jo vini visu pasniedz ar jautribu, za to Japani ne, vini to pasniedz ka Armija, visiem piecelties sevi nosaukt, apsesties un tad sak runat 1,5h par Japanu Vesturi utt.

Nu ja es tagad aizgaju uz 8 menesiem pamacities uz Pavariem(jo gribejas apskatities kas intrasats ir pavaros, pirms brauksanas prom uz Japanu he he =))
Ka teica Maca vecas Tantinas kuram ir pari 50 gadiem(lielaka dala) ar LIELIEM kompleksiem, un katru stundu izgruz savas dusmas uz skoleniem...
Skolotaji sudzas visu laiku, "kapec skoleni tik skali, kapec viniem nav respects pret mani utt."
Nu ja gribu redzet ja visas stundas brecc mums par ne par ko, un grib respektu ehh murgs! =(
UN runajot par Pavariem, ja - Pirma Palidziba,Kulinarija,Precu zinibas(tie vel var pieskaitit pie Pavariem), bet nu ja vel Maca Fiziku, Kimiju, Geografiju, Matematiku, tad vienkarsi kam Pavaram tas ir vajadzigs ???
Ne nu labi ar matematiku IQ attisti tas vel ir piedodams, bet nu Fiziku un Kimiju tas ir vispar murgs...

aaa un ja ko man draugs no Aglijas teica, vins aizbrauca macities anglija uz Koledzu(vidusskola), vinam vispar 2 gadi ir jamacas( taa vel prezttiza skola skaitas), un ir tikai 4 prieksemi(svarigakie), un viss, nav nekada ehmm negribu lamaties, Kimija, Fizika, kam vispar dzive nav noderiga, ne nu tiem kam interese time jau noderiga, prieks tam ir dota galva, lai pats atrastu un iemacities svarigako, vel iet uz privatstundam...

Bet man izbrina ka skolotaji nav sapratusi vienu "mazinu" teikuminu: Ka jus skolotaj izturesities pret mums, ta mes pret jums izturesimies... =)

es nezinu vai kaut ko jaunu pastastiju, bet nu izsteicos ko domaju he he =D

[aigarius]

Pēc paša lūguma, kritizēju lastguru :

galvenaa probleema ko varu identificeet ir tas ka muusu pasniedzeeji nemaak maaciit.

Ir tāda lieta un to risināt var uzlabojot pedagoģisko augstskolu apmācības kvalitāti. It kā jau rekursija, bet šī augstskola ir viena un tajā var sakoncentrēt daudz vairak resursu nekā var sadalīt uz tām 2000+ pamat-/vidusskolām.

Es piemeeram maaciitu algjebru, ja ne augstaakaas matemaatikas elementus jau no pirmaas klases...

Nesanāktu. Lai apgūtu abstraktās operācijas un tās pakāpeniski apstaģēt un komplicēt ir jābūt daudzām iemaņām, kuras skolu uzsākot vienkārši nav. Ir pētījumi, kas liecina, ka līdz 6-7 gadu vecumam parasti vispār jebkāda abstraktā domāšana pamatīgi klibo.

Beerni, naakot shajaa pasaulee, visi, pilniigi visi, iznjemot patalogjiskus gadiijumus, ir vienaadi.

Taisnība, taču jau pirmajos dzīves momentos katru no viņiem apskalo vesela jūra ar visdažādāko informāciju, kas tieši vai pastarpināti ietekmē katru bērna smadzeņu attīstības etapu. Šis process ir tik sarežģīts, ka paredzēt kādas individuālas darbības vai politikas sekas uz bērna attīstību ir praktiski neiespējami. Ja es pareizi atceros, mums ir matemātiskais aparāts, lai paredzētu darbības sistēmā no 3-5 neironiem. Ar katru neironu, sistēmas sarežģītība palielinās kvadrātiski. Smadzenēs ir miljadriem neironu.

apgaismojiet mani kaads par to, ko beerni pashlaik dara beernu daarzos.

To pašu, ko tu saki, tur arī cenšas realizēt un parasti diezgan veiksmīgi, taču ir divas smagas realitātes:
* mikroskopiskais skolotāju atalgojums, kas šim darbam piesaista parasti tos cilvekus, kam nav gluži izdevies izsisties citās, perspektīvākās, jomās;
* lai arī cik labs pasniedzējs strādās ar bernu tās 6-8 stundas, ko viņš ir bērnu dārzā, pārējo laiku viņu attīstīs viņa vecāki, kam (parasti) nav attiecīgās profesionālās pedagoģiskās sagatavotības, lai varētu pilnvērtīgi bērnu audzināt.

Skolaa maacoties beerni tiek standartizeeti, pieskanjoti vienam uzdotam paraugam, tiek liegta individualitaate.

Ja mums ir mazāk par vienu pasniedzēju uz bērnu, tad vienam pasniedzējam ir jāsniedz materiāls un atbalsts daudziem bērniem vienlaicīgi. Tas automātiski noved pie nepieciešamības standartizēt pieeju bērnu sagatvaošanai. Turklāt nevar arī teikt, ka vienāda attieksme ir tik slikta. Neviens nevar paredzēt, kas sagaida šo bērnu viņa tālākajās gaitās - bērnam ir jābūt vispārīgi attīstītam, viņam ir jāmāk gan matemātika, gan ķīmija, gan galdniecība, gan literatūra, gan ekonomika, gan vēsture. Pats bērns nevar noteikt, ko viņam mācīties, jo viņš vēl nav pietiekoši pieredzējis. SKolotājs nevar to noteikt, jo tas prasītu ārkārtīgi lielu iedziļināšanos katra bērna individuālajās rakstura īpašībās un tas ir nepraktiski laika nozīmē. Turkla, ja skolotājs kļūdās nākotnes paredzēšanā (kas ir neatņemama specializācijas izvēles daļa) tad bērns uz mūžu sanāk uz mūžu aprobežots šaurā un neperspektīvā jomā. Piemērs, ja pēc 10-15 gadiem Japāna ļoti nopietni sastrīgās ar Ķīnu un tā Japānu iznīcina ar ātomieročiem, tad visi tie, kas mācījās Japāņu valodu, būs diezgan lielā mērā pa...ļā, jo viņu spējas vairs nebūs perspektīvas.

Maajasdarbus es vispaar uzskatu par nevajadziigu pasaakumu - cilveeks dziivee iemaacas pats to kas vinjam ir vajadziigs visvairaak, un iemaacas atrast to ko vinjam zinaat pasham no galvas nevajag. kaapeec tad skola liek beerniem zubriit to ko vinji reaali nepielietos savaa dziivee? jaaiemaaca mekleet informaaciju.

Un kur to informāciju meklēt? Klasē? Nē taču - tie būtu mājas darbi, kuru nepieciešamību tu tikko noliedzi. Turklāt mājas darbi ir labs līdzeklis, ka turpināt praktizēt skolā gūtās iemaņas arī ārpus skolas laika ar minimālu skolotāja noslodzi (atceramies, ka skolotaja laiks ir ierobežots resurss). Šādus priekšlikumus skolās realizē arvien biežāk - jau manā laikā bija izpēted mājas darbi: tev dod tēmu, tu viņu izpēti (viens vai ar kolēģiem) un tad prezentē klases priekšā.

Kad es biju pavisam mazinjsh, man uzdaavinaaja vienu graamatu, kuru es mometaali izlasiiju... nee, taa nebija dailjliteratuura, bet gan fizikas graamata (tad man skola fizikas veel nebija)... cita runa kaa taa bija uzrakstiita.

Jā, man arī bija līdzīga tipa grāmata. Tagad tādu ir ĻOTI daudz. Viņas nelieto par pamata mācību līdzekļiem, jo tur ir maz faktuālās informācijas un viņas ir salīdzīnoši dārgas, bet viņas notiekti ir un ir diezgan daudz.

ar literatuuru ir taa: to var meegjinaat pasniegt caur filmaam... gruuti pateikt, varbuut forumam buus kaut kaaas domas shajaa sakaraa?

Literatūru līdzīgā veidā mēgina modernizet izmantojot klasisko sižetu modernizēšanu: skat. "romeo un Džuljeta" filmu utml. Ka labs (bet ļoti ekstremāls) piemērs būtu mēģināt uztaisīt skolas uzvedumu pārstāstot Zaļo zemi mūsdienās. Es gan nedomāju, ka tur no tās grāmatas daudz kas paliks pāri, bet nu ... tas parādītu viņas īsteno literāro vērtību

es neteicu ka katrs konkurees ar katru, vienkaarshi klasi peec nejaushiibas principa sadaliis uz divaam-trim-chetraam grupaam, un mainiit grupu nevarees.

Ja pie šita vēl piebilst to, ka grupas nav pastāvīgas, bet tiek atkārtoti izlozētas dažadiem projektiem un dažādiem mācību priekšmetiem, tad tas būtu tas, kas diezgan bieži notika manā skolā. Jā - tīri produktīvi darbojāmies. Vēl tam ir tās ļoti labs pluss, ka cilveki var izmēģināt sevi projekta vadītāja lomā un redzēt, cik ļoti tas nav vienkārši.

P.S. Sakarā ar pēdējo punktu es tagad skatos "The Apprentise" showus - tur ļoti labi var redzēt, kas un kā ir vai nav jādara projekta vadītājam un cik grūts un nepateicīgs darbs tas patiesībā ir.

[Tigra2]

es neteicu ka katrs konkurees ar katru, vienkaarshi klasi peec nejaushiibas principa sadaliis uz divaam-trim-chetraam grupaam, un mainiit grupu nevarees.

Kurš te HP pārlasījies? Tas ir kas līdzīgs. man liekas, ka uz katru nedēļu vai mēnesi grupas sastāvam jāmaiinās.
Man vispār liekas, ka mēs nevis apspriežam esošo izglītības sistēmu, bet cenšamies radīt ideālās sistēmas priekšstatu

[lastguru]

to risināt var uzlabojot pedagoģisko augstskolu apmācības kvalitāti. It kā jau rekursija, bet šī augstskola ir viena un tajā var sakoncentrēt daudz vairak resursu nekā var sadalīt uz tām 2000+ pamat-/vidusskolām.

nu vispaar ir vairaakas cik zinu, bet whatever... tieshaam nav 2000+

Lai apgūtu abstraktās operācijas un tās pakāpeniski apstaģēt un komplicēt ir jābūt daudzām iemaņām, kuras skolu uzsākot vienkārši nav. Ir pētījumi, kas liecina, ka līdz 6-7 gadu vecumam parasti vispār jebkāda abstraktā domāšana pamatīgi klibo.

tas atkariigs no taa, ko cilveeks ir dariijis pirms tam, beernu daarzaa... pie vecaakiem... bet diemzheel mums shii sisteema pamatiigi klibo, skat taalaak...

Beerni, naakot shajaa pasaulee, visi, pilniigi visi, iznjemot patalogjiskus gadiijumus, ir vienaadi.

Taisnība, taču jau pirmajos dzīves momentos katru no viņiem apskalo vesela jūra ar visdažādāko informāciju, kas tieši vai pastarpināti ietekmē katru bērna smadzeņu attīstības etapu. Šis process ir tik sarežģīts, ka paredzēt kādas individuālas darbības vai politikas sekas uz bērna attīstību ir praktiski neiespējami. Ja es pareizi atceros, mums ir matemātiskais aparāts, lai paredzētu darbības sistēmā no 3-5 neironiem. Ar katru neironu, sistēmas sarežģītība palielinās kvadrātiski. Smadzenēs ir miljadriem neironu.

un kaapeec tieshi shajaa posmaa beerns tiek nodots (visaas shii vaarda noziimees) nekvalificeetajaas rokaas? "Miiloshie vecaaki"... khem, khem, staajas celjaa beerna attiistiibaa, jo tai nepaliidz... jaa, baro, jaa, runaa, jaa, miil, bet nepaliidz augt, nepaliidz domaat un attiistiities, uzskata ka viss naaks pats pa sevi. Es nesaku ka beernu pavisam jaaatnjem no vecaakiem, galu galaa beerns ir empatiskaa buutne. Tas ko es saku ir ka ar beernu jaastraadaa profesionaali kopsh dzimshanas, daudz jaastraadaa, 24x7, un parasti, vecaaki nespeej to dariit. Ir jaasasauc pasaulee labaako beernu psihologu, pedagogu un citu zinaatnieku forums, un jaaizveido "maaciibu", vai preciizaak, nodarbiibu programa kas attiista beerna speejas daudzos virzienos, un arii pamaaciiba vecaakiem kaa jaaveicina shii attiistiiba, ja profesionaalaa paliidziiba nav iespeejama. moreover, es pat teiktu ka vecaaki jaasertificee pirms tiem tiek atljauts kljuut par vecaakiem, no taa ieguus visi, un pie reizes uzreiz (nu ne uzreiz, bet kad taa paaudze paaugs) mazinaasies noziegumu un pashnaaviibu skaits.

Turklaat es uzskatu to par pilniigi iespeejamu paraadiibu kad beernam ir kaadas divas-triis dzimtaas valodas - tas paplashina redzesloku un veicina domaashanu. Attieciigi beernu daarzaa buutu jaamaacaas valodas

Ja mums ir mazāk par vienu pasniedzēju uz bērnu, tad vienam pasniedzējam ir jāsniedz materiāls un atbalsts daudziem bērniem vienlaicīgi. Tas automātiski noved pie nepieciešamības standartizēt pieeju bērnu sagatvaošanai. Turklāt nevar arī teikt, ka vienāda attieksme ir tik slikta. Neviens nevar paredzēt, kas sagaida šo bērnu viņa tālākajās gaitās - bērnam ir jābūt vispārīgi attīstītam, viņam ir jāmāk gan matemātika, gan ķīmija, gan galdniecība, gan literatūra, gan ekonomika, gan vēsture. Pats bērns nevar noteikt, ko viņam mācīties, jo viņš vēl nav pietiekoši pieredzējis. SKolotājs nevar to noteikt, jo tas prasītu ārkārtīgi lielu iedziļināšanos katra bērna individuālajās rakstura īpašībās un tas ir nepraktiski laika nozīmē.

iisteniibaa, laika gaitaa es pamanu ka man noder vairaak un vairaak to "paareejo", to "nesvariigo" priekshmetu... bet tad atkal varbuut neesmu iisti labs piemeers, jo neesmu videeji statistiskais pilsonis. par standartizaaciju: es teicu ka beerni tiek standartizeeti, es neteicu ka ir slikti ka apmaaciiba tiek standartizeeta. galvenais ir lai nezuud individualitaate. kaa to panaakt - sarezhgjits jautaajums, es nezinu vai es speeshu uz to uzreiz atbildeet...

Un kur to informāciju meklēt? Klasē? Nē taču - tie būtu mājas darbi, kuru nepieciešamību tu tikko noliedzi. Turklāt mājas darbi ir labs līdzeklis, ka turpināt praktizēt skolā gūtās iemaņas arī ārpus skolas laika ar minimālu skolotāja noslodzi (atceramies, ka skolotaja laiks ir ierobežots resurss). Šādus priekšlikumus skolās realizē arvien biežāk - jau manā laikā bija izpēted mājas darbi: tev dod tēmu, tu viņu izpēti (viens vai ar kolēģiem) un tad prezentē klases priekšā.

jaa, labi, es nepareizi izteicos. esmu pret maajasdarbiem kaa tie notiek pashlaik, bet neesmu pret uzdotajiem uz maajaam peetnieciskajiem darbiem. laikam tev paveicaas ar skolu, jo kad es maaciijos, mums taa nebija... nu varbuut kaadas paaris reizes, atminja man nav taa labaakaa, bet nu tomeer paarsvaraa ir rutiina

Jā, man arī bija līdzīga tipa grāmata. Tagad tādu ir ĻOTI daudz. Viņas nelieto par pamata mācību līdzekļiem, jo tur ir maz faktuālās informācijas un viņas ir salīdzīnoši dārgas, bet viņas notiekti ir un ir diezgan daudz.

nu un kaapeec peec taaa principa nevareetu apmaaciit? kaada jeega no graamatas veikalaa? taas pat laikam netiek speciaali ieteiktas lasiishanai, atradiis - labi, neatradiis - arii... tev nevajag faktuaalo informaaciju, tev vajag rezultaatu. veesturi vari peetiit ja pasham interesee, manupraat ir jaamaaca nevis visaadi vaardi/gadi, bet tieshi rezultaats - taa kvintessence ko var pielietot apreekjinos. nestriideeshos, vaardi var buut par labu atminjas "aakjiiti", kas paliidz atcereeties kaadu formulu un izsaukto to atminjaa kad vajadzees, bet tas arii viss... reaalaas dziives apreekjiniem nevajag zinaat taadu info,kas kur un kaapeec atklaaja taadu vai shitaadu formulu, vajag tikai zinaat kaa atrisinaat uzdevumu.

Ja pie šita vēl piebilst to, ka grupas nav pastāvīgas, bet tiek atkārtoti izlozētas dažadiem projektiem un dažādiem mācību priekšmetiem, tad tas būtu tas, kas diezgan bieži notika manā skolā. Jā - tīri produktīvi darbojāmies. Vēl tam ir tās ļoti labs pluss, ka cilveki var izmēģināt sevi projekta vadītāja lomā un redzēt, cik ļoti tas nav vienkārši.

tev laikam paveicaas ar skolu...

Un tigra, es neesmu lasiijis HP, tikai filmas redzeeju... pie tam man atminja klibo... ljoti... es neatceros kas tajaas filmaas bija. Un es vismaz meegjinu noformuleet ideaalo apmaaciibas sisteemu.

[ShinChan]

Man vispār liekas, ka mēs nevis apspriežam esošo izglītības sistēmu, bet cenšamies radīt ideālās sistēmas priekšstatu

Apbrīnojamā kārtā man tev jāpiekrīt. Vairums lastguru priekšlikumu ir dzimuši no no maldīga priekšstata, ka visi bērni ir tādi kā viņš pats. Atklāšu mazu noslēpumu, tā nav, pirmkārt, jau visi nepiedzimst ar vienādām spējām, daudz kas tiek nolemts jau gēnu līmenī un šoreiz tas nav mans izgudrojums. Tādu autodidaktu kā tu ir zem 10% no kopējā skaita. Un baidos, ja mēs nopietni sāktu realziēt tavus priekšlikumus praksē sagandētu dzīvi vismaz dažām paaudzēm.

[aigarius]

Beerni, naakot shajaa pasaulee, visi, pilniigi visi, iznjemot patalogjiskus gadiijumus, ir vienaadi.

Taisnība, taču jau pirmajos dzīves momentos katru no viņiem apskalo vesela jūra ar visdažādāko informāciju, kas tieši vai pastarpināti ietekmē katru bērna smadzeņu attīstības etapu.

un kaapeec tieshi shajaa posmaa beerns tiek nodots (visaas shii vaarda noziimees) nekvalificeetajaas rokaas? "Miiloshie vecaaki"... khem, khem, staajas celjaa beerna attiistiibaa, jo tai nepaliidzskaits.

Šo virzienu ir pamatīgi pētījuši brāļi Стругацкие it īpaši grāmātā "Жук в муравейнике". Šajā grāmatā ir aprakstīta pasaule, kura ir izveidota "vispareizākā" izglītības sistēma, kad bērnus audzina augsti profesionāli skolotāji, nevis vecāki. Es nepārstāstīšu visu sižetu, tomēr viena no svarīgākajām lietām, ko es saskatu šajā pieejā ir tā, ka, lai cik tas arī nebūtu parodoksāli, individuāla profesionālā pieeja samazina individualitātes izpausmi, mazina sabiedrības daudzveidīgumu un tādejadi samazina cilvēces kopējo fleksibilitāti. Lai saprastu kāpēc tā ir ir jāapskatās uz pašreizējo sabiedrību - mūsu likumi un sabiedriskās normas ir absurdas un striktas (piemēram, seksualitātes kaunināšana ir pilnīgi sabiedriski nepamatota), visi to zin un pie tā ir pieraduši. Šāda "nepareiza" sabiedrības uzbūve piespiež visus cilvēkus attīstoties pārkāpt sabidriski piņemtās uzvedības robežas. Tas cik ļoti tas notiek paliek uz katra cilvēka pašapziņas. Tie, kas nepārkāp sabiedrības normas izaug par pelēkajām pelītēm un nekādi neietekmē sabiedrības attīstību. Tie, kas pārāk stipri pārkāpj sabiedrības normas, tiek atzīti par noziedziniekiem un tiek piebremzēti. Paši interesantākie ir tie, kas mazliet pārkāpj sabiedrības normas - viņi izaicina sabiedrisko domu, uzstājas par savām tiesībām, rada diskusijas un veicina sabiedrības attīstību. Agrākajos gadsimtos tie bija nēģeri, sievietes un tagad tie ir homoseksuāļi.
Ja sabiedrības normas pārkāpt nebūtu normāli (un tas tā būtu ideālas izglītības sistēmas gadījumā), tad nebūtu nekāda mehānisma, kā šīs normas izmainītu laika gaitā. Jebkurā izolētā gadijumā Skolotājs nodetektētu novirzi ārpus normas un "koriģētu" to ar profesionālajām apmācības metodēm izaudzejot "normālu" bernu. Šajā gadījumā problēma ir tāda, ka normalitātes jēdzienu definē iepriekšējā pāaudze un tas ir 100% drošs veids kā apturēt jebkādu attīstību.

[lastguru]

ja tu pagriez to taadaa veidaa, tad man jaasaka dias lietas:

mūsu likumi un sabiedriskās normas ir absurdas un striktas, visi to zin un pie tā ir pieraduši. Šāda "nepareiza" sabiedrības uzbūve piespiež visus cilvēkus attīstoties pārkāpt sabidriski piņemtās uzvedības robežas.

it iipashi tas bija populaari padomju savieniibaa. faktiski, padomju savieniiba ar visiem saviem paradoksiem un debiilismiem ir izaudzinaajusi daudzus taadus indiviidus, kuri citur pasaulee tiktu uzskatiiti par gjeenijuem (tas varbuut it iipashi attiecas uz radioelektronikas amatieriem). vispaar padomju cilveeks ir gjeenijs sadziives lietaas... man slinkums atcereeties piemeerus, bet domaaju taa nav nekaada origjinaala "mana" ideja.

Jebkurā izolētā gadijumā Skolotājs nodetektētu novirzi ārpus normas un "koriģētu" to ar profesionālajām apmācības metodēm izaudzejot "normālu" bernu.

un kur es teicu ka taa ir jaabuut? ir jaaatbalsta individualitaate, un nav jaakorigjee ka cilveeks aug "nenormaals"