Lerijs Nepaklausha, Smiekliigs staastinjsh... Options

[Tomoko]

YaY! Turpinaajums beidzot atnaaca!! Ir labs! Gaidu soliito turpinaajumu!

[Sushi]

O jā... Es arī biju nogaidījusies... Hehehe, labs turpinājums, Lii! Pievienošos Tomoko, gaidot turpinājumu!

[Lii]

Nu labi labi. Manu divu atbalstītāju pieprasītais turpinājums...

Tā nu Lerijs stāvēja un enerģiski vicinoties ar rokām aicināja bērnus sev tuvāk. "Kur tavi ziemeļbrieži, vecīt?" Ievaicājās kāds pavisam mazs bērniņš. Lerijas mazliet samulsa. Beigās viņš paņēma mazo rokās. "Ziemeļbrieži ēd. Vakariņo. Nu tu jau saproti, garš ceļš un tā tālāk..." Lerijs klāstīja. "Nu, vai dāvanas gribat?" "Jāāā!" bērni sauca. "Bet tu nemaz nejautāsi, vai mēs bijām paklausīgi?" atkal jautāja mazais. "Nē, jo es jūs visu laiku vēroju un zinu, ka jūs bijāt paklausīgi." Lerijs atkal atcerējās no filmām. Izvilcis no sava maisa pūkainu plīš lācīti, viņš pasniedza to mazajam puisītim. "Šī dāvana pienākas tev, mazais!" "Paldies, vecīt! Man tagad jādodas pie ģimenes. Paliec sveiks! Es tevi gaidīšu arī nākamgad!" Mazais, piespiedis sev klāt plīša lācēnu, māja Lerijam. Lerijs domīgi noskatījās kā viņš aiziet. Atcerējās par savu vecmāmiņu, atcerējās par visiem saviem radiniekiem. Maza, kristālam līdzīga asariņa noritēja pār Lerija vaigu un pazuda pieliktajā bārdā.
Kad Lerijs bija izdalījis visas dāvanas un atvadījies no bērniem, viņš pamanīja, ka maisā vel kaut kas palicis. Tur bija rotaļu vilcieniņš. "Boss, ņemiet! Tas lai tiek jums." Lerijs, cik vien paklausīgi spēdams pasniedza dāvaniņu Bosam un atvadījies sāka doties uz māju pusi. "Bet, Lerij! Pagaidiet! Jums viss izdevās lieliski! Es jums paaugstināšu algu, tikai pastrādājiet pie mums līdz Jaunajam gadam." Boss lūdzās, bija gatavs krist ceļos. "Nē, nē. Kad dzirdēju mazo sakām: "man tagad jādodas pie ģimenes" es sapratu, ka Ziemassvētki jāpavada kopā ar ģimeni. Man vēl jāpagūst sarūpēt dāvanas, ak, Boss, tu esi labākais boss kādu vien var vēlēties! Tāpēc priecīgus Ziemassvētkus! Un paliec sveiks!" Lerijs uzsauca un, ielecis kamanās aizlīdēja prom. "Lerij, nevajag! Tu vari aizlīdēt ne tur kur vajag!" Boss iecaucās. "Ha, kas gan var notikt!" "Palīgā!!" Pēc pāris sekundēm atsanēja sauciens. "Es iebraucu grāvī un netieku ārā! Boss! Ernij!" Lerijs sauca nelabā balsī. "Es jau skrienu!" Boss atsaucās un aizmetās uz grāvja pusi. Ak, šis Nepaklauša... nodomāja Boss apstājies pie grāvmalas. Skats bija komisks: bārda ar cepuri apmainījušās vietām, sarkanā mētelīša pirmās divas pogas no pārslodzes izplīsušas (visticamāk jau izsprāgušas) un pats Lerijs uz kupenas, kā tāds karalis. Kad Bosam beidzot izdevās Leriju izvilkt ārā un abi stāvēja uz ceļa, viņi sadzirdēja zvaniņu šķindoņu un paskatījās debesīs. Tur starp mākoņiem pāri viņiem laidās Ziemassvētku vecītis savās kamanās, īstais Ziemassvētku vecītis. "Tas, tas ir Ziemassvētku brīnums..." Lerijs nočukstēja un, šoreiz paraudams sev līdzi arī Bosu, atkal ievēlās grāvī.

Tāds nu bija šis stāstiņš. Turpinājums nesekos, jo šīs bija stāsta beigas. Bet varbūt kādreiz ielikšu vēl kaut ko no savas daiļrades...

[Tomoko]

aaaawww.. beigas... jau? labs staastinjsh ir, bet peedeejaa nodalja nebija tik jautra.. un vispaar ar ko Lerijs svineetu Ziemassveetkus? *iedoomaajas ainu ar chewitinju un jotulinju* XDDD

[Lii]

viņam jau vēl ir arī vecmāmiņa! laikam gan pēdējā daļa nebija diezcik smieklīga...

[Sushi]

Nē, bija labi Lii! Manuprāt, labas beigas! Tādas kā derētu filmā!
Gan jau paņems pie vecmāmiņas līdzi Chewitiņu un Jotuliņu!

[Miki]

nu shis staastinsh ir labs un interesants ieliec luudzu taalaak....

[Miki]

nu baac jau beigas nu neee...